Saeima ceturtdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumu, kas rada tiesiskos priekšnoteikumus efektīvai autortiesību un blakustiesību kolektīvai pārvaldībai, informē Saeimas Preses dienests.

«Jaunais likums palīdz veidot pārskatāmāku regulējumu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībai. Līdz ar to mērķis ir uzlabot šo organizāciju darbību, kā arī rosināt pieejamāku informāciju par autortiesību jautājumiem. Tomēr pie šī likumprojekta turpināsim aktīvu darbu, lai novērstu sēdē izskanējušās bažas par pārlieku tehnisku detalizāciju esošajā redakcijā, ko būtu iespējams regulēt citā veidā, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Likumprojekts palīdzēs regulēt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un citu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbu, sacīja I.Viņķele.

Latvijā pastāv unikāla situācija, kurā paredz, ka tarifiem jāsniedz «taisnīga atlīdzība», nenorādot, kas ir «taisnīgi», Valsts kancelejas vārdā pauž kancelejas Juridiskā departamenta direktore Inese Gailīte, norādot, ka citu Eiropas Savienības (ES) valstu autortiesību jomu regulējošos tiesību aktos daudz stingrāk nekā Latvijā tiek noteiktas prasības, kas nosaka organizāciju darbību un tarifus.

«Piemēram, Francijā ar likumu tiek noteikts, ka organizācijām ir jāparedz atvieglojumi sabiedriskā labuma organizāciju pasākumiem, kuros netiek iekasēta ieejas maksa,» viņa norāda.

Tāpat kā piemērs tiek minēts Lielbritānija, kurā Autortiesību, dizaina un patentu likumā nostiprināta īpaša institūcija - Autortiesību tribunāls (Copyright tribunal), kurai darbu izmantotājs var iesniegt izskatīšanai gan spēkā esošos, gan organizācijas vēl tikai izstrādātos tarifus, un tribunāls izskata jautājumu par to, vai tarifs ir samērīgs un saprātīgs.

Savukārt Vācijā likums ne tikai paredz organizācijām tarifus noteikt vienojoties ar izmantotāju apvienībām, bet arī salīdzinoši detalizēti regulē tarifu aprēķināšanas principus, cita starpā norādot, ka tarifiem jāpamatojas uz saimniecisko ieguvumu, kuru izmantotājs gūst izmantojot darbu. Tāpat aprēķinot tarifu lielumu, organizācijai jāņem vērā atlīdzības maksātāju reliģiskās, kultūras un sociālās intereses, skaidro I. Gailīte.

Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Taivānas mākslinieks Čens Frongs-šens (Chen Forng-shean) prezentējis savu jaunāko veikumu, kas pēc viņa apgalvojuma, ir pasaulē vismazākā pūķa skulptūra.

Skulptūra ir veltīta Pūķa gadam, kurš saskaņā ar ķīniešu zodiaku pienāks nākamgad. Pūķa skulptūriņas radīšana māksliniekam aizņēmusi trīs mēnešus, tās garums ir puse no collas (apmēram 1,3 centimetri), bet augstums tikai 0,9 centimetri, vēsta Reuters.

Mākslinieks skulptūru radījis no zelta folijas un melnajiem sveķiem. Miniatūrajam pūķim ir pilnībā izstrādāta galva, ķepas un citas ķermeņa daļas. Taivānas mākslinieks atzīst, ka visgrūtākais bijis pūķa ūsu izveidošana.

«Pēc tam, kad pūķis tika pabeigts es uzlaboju viņa ķermeni, lai izskatītos, ka viņš lido virs mākoņiem,» stāsta mākslinieks. Čens sāka veidot miniatūras skulptūras pirms trīsdesmit gadiem un izveidojis vairākus citus ķīniešu zodiaka pārstāvjus.

Lejuplādējot filmas, mūziku vai līdzīgus failus internetā, būtu jārēķinās, ka, iespējams, arī reāls sods no filmu studijas vai mūzikas ierakstu kompānijas, kas ir audio vai video faila patiesie īpašnieki.

Rīdzinieks Kalvis ar sava interneta pakalpojumu sniedzēja starpniecību saņēmis oficiālu vēstuli no ASV kompānijas Irdeto USA, Inc, kas uzrauga un aizstāv pasaulē slavenās filmu studijas Paramount Pictures Corporation autortiesības. Tajā paziņots, ka konkrētā datora lietotājs nelegāli lejuplādējis kādu minētās kompānijas filmu, un izteikts brīdinājums par šādas rīcības sekām, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas autortiesību eksperti aicina šādus paziņojumus neuztvert pārlieku nevērīgi un arī pret intelektuālo īpašumu attiekties atbildīgāk, jo sekas ir iespējamas.

Interneta enciklopēdija «Vikipēdija», kas vakar, protestējot pret Eiropas Parlamentā (EP) skatāmo autortiesību direktīvu, latviešu valodā bija slēgta, šodien interesentiem atkal ir brīvi pieejama, savukārt atsevišķās citās Eiropas Savienības (ES) valodās satura bloķēšana turpinās.

Vakar, dienu pirms EP balsojuma par autortiesību direktīvas virzību, «Vikipēdijas» latviešu valodas versija bija bloķēta. Izmantojot «Vikipēdiju» latviešu valodā, parādījās paziņojums, kura saturs vēstīja, ka 5.jūlijā EP notiks balsojums, vai turpināt virzīt autortiesību direktīvas piedāvājumu, «kas, ja tiks apstiprināts, ievērojami kaitēs interneta brīvībai».

«Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo - apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rakstu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā, līdz ar to apdraudēta būtu arī Vikipēdija,» bija teikts paziņojumā.

Latvijā aizvien vairāk uzņēmumos tiek veiktas programmnodrošinājuma legalitātes pārbaudes.

Pretēji bažām, ka ekonomiskās krīzes laikā datorpirātisma līmenis Latvijā varētu pieaugt, tomēr tas nav noticis. Latvijā pēdējo trīs gadu laikā datorpirātisma līmenis 56% apmērā ir saglabājies nemainīgs, DB norāda datorprogrammu autortiesību apvienības Business Software Alliance (BSA) Latvijas komitejas izpilddirektore Sanita Meijere. Latvijā datorpirātisma līmeni galvenokārt «palīdz uzturēt» mājas lietotāji un mazie komersanti. Policijas pašmērķis nav ķert šos mājas lietotājus, bet mazināt nodarīto kaitējumu, kas saistīti ar autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu, DB skaidro Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, uzsverot, ka policija attiecībā uz mājas lietotājiem vairāk uzrauga viņu veiktās aktivitātes dažādos failu apmaiņas serveros. Programmnodrošinājums mājas lietotāju vidū visbiežāk tiek pārbaudīts privātpersonām, kuras nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, piemēram, grāmatvedību, projektēšanu, fotografēšanu u.c.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Kādu brīdi plašsaziņas līdzekļos aktuāls jautājums ir intelektuālā īpašuma tiesības. Iedvesmojoties no tā, atgriezīšos pie tēmas, kas skar ne tikai sabiedriskajā transportā un restorānos izmantojamās mūzikas autortiesības, bet arī manā darba vidē aktuālu problēmu- par (ne)godīgu standartu lietošanu. Publiskajā telpā visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus dzirdam, saskaroties ar autortiesību problemātiku, ir – Vai? Kāpēc? Cik? Kurš? Kam? Un galvenais – Maksās!

Amatpersonu «pērles» sabiedriskā transporta apskaņošanas sāgā sniedza atbildi par to, kāda ir mūsu sabiedrības izpratne par autortiesību aizsardzību. Un jāsaka, aina nav visai glaimojoša. Visvairāk mani sajūsmina svaigais un pirmreizējais izbrīns par lietām, kas sakņojas 19. gadsimtā!!! Nerunāsim šoreiz par Bernes, Ženēvas, Romas un Briseles konvencijām, par 20. gadsimta vidū dibināto Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju — World Intellectual Property organisation (WIPO), bet uzšķirsim mūsu pašu Satversmes 113. pantu «Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības». Ņemot vērā problēmas senumu, izbrīna periodam (Vai? Kāpēc?) būtu jābeidzas. Tā vietā vajadzētu meklēt atbildes uz jautājumu - kā nodrošināt taisnīgu atlīdzību par intelektuālā īpašuma izmantošanu?

Pēc likuma grozījumu veikšanas Kultūras ministrija semināros viesīs skaidrību autortiesību jautājumos, tādējādi «lāpot» likuma neskaidrības, raksta Dienas bizness.

Šobrīd vēl ir pāragri pateikt, kad šāda veida semināri varētu notikt. Tomēr tas, ka atsaucība varētu būt liela, jau šobrīd ir skaidrs. Tos rīkos Kultūras ministrija (KM). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir atbalstījuši 3.lasījumam virzīt grozījumus Autortiesību likumā, lai viestu skaidrību mūzikas klausīšanās licenču jomā. Saeima par grozījumiem varētu balsot nākamnedēļ plenārsēdē. Diskusijas par mūzikas klausīšanas licenču iegādi norisinās aptuveni gadu, bet pa lielam nekur tālu netikām – rosības daudz, bet rezultāts nekāds, atzina Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs. Uzskatīt, ka nekas nav panākts, īsti nevar, DB sacīja KM juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis, jo šobrīd publiskā izpildījuma definīcija ir daudz skaidrāka. Proti, pēc grozījumu veikšanas minētās licences nebūs nepieciešamas mazajiem birojiem, zobārstniecības kabinetiem, kā arī sabiedriskā transporta šoferiem, pie nosacījuma, ja mūzika netiek atskaņota skaļruņos. Tiesa, šobrīd nav skaidrības, ko var uzskatīt par mazo biroju. Lai būtu lielāka skaidrība šajā un citos jautājumos, pēc grozījumu veikšanas, KM plāno sadarbībā ar iesaistītām pusēm izstrādāt dokumentu, lai vienotos, kā piemērot veiktos grozījumus.

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.

Sakārtojot autortiesību jautājumus, rosina veidot mehānismu, lai vairāk atlīdzību maksājumu saņemtu vietējie mākslinieki, raksta Dienas bizness.

Šobrīd lielākā daļa autortiesību maksājumu tiek novirzīta ārvalstu māksliniekiem, tāpēc būtu jādomā, kā vairāk šo atlīdzību varētu saņemt vietējie autori, tā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norādīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars. Tāpat, pēc viņa domām, būtu skaidri jādefinē publiskā izpildījuma definīcija, un jāievieš taisnīguma princips tarifu piemērošanā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi uz 1.lasījumu atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas nosaka, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu. Tomēr komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vairākkārt uzsvēra, ka piedāvātie grozījumi tiks pilnveidoti un līdz 28.septembrim (pirms 2.lasījuma) visas puses varēs iesniegt savus priekšlikumus.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Kurzemes apgabaltiesas lēmums licis apšaubīt autoru tiesības pārstāvošās biedrības AKKA/LAA licences nepieciešamību par radio klausīšanos sabiedriskās vietās, vēsta laikraksts Neatkarīgā. Biedrība gan norādot, ka šis spriedums nav korekts.

Tikmēr otra biedrība – LaIPA – esot sākusi aktīvāk uzraudzīt birojus, taksometrus un autobusus.

Kā informē laikraksts, Ventspils kafejnīcas Mūsmājas saimnieki caur tiesu panākuši, ka viņiem atceļ uzlikto 500 latu naudas sodu par radio klausīšanos. Pirmā tiesu instance sodu uzlika pēc policijas veiktās pārbaudes, kurā konstatēts, ka kafejnīcā skan Latvijas radio2. Uzņēmumam ir bijusi izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) atļauja, taču nav bijusi licence no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības.

Kafejnīcas īpašniece šo sodu pārsūdzējusi Kurzemes apgabaltiesā. Laikraksta rīcībā esošajā spriedumā citēts: Autortiesību likuma 40. pantā noteiktais: lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā tieši Latvijas radio2 izmantoja autoru darbu un nodrošināja tā publisku izpildījumu. Tātad darba izmantotājs nav kafejnīca, bet gan radio. «Kafejnīca nesastāda pa radio raidāmo repertuāru un nevar sniegt informāciju ne par autoriem, ne par raidīto darbu nosaukumiem, bet to varētu darīt, ja pati uz vietas atskaņotu kādu fonogrammu,» rakstīts spriedumā.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Arī Latvijas uzņēmumiem daudz lielāku uzmanību būs jāpievērš intelektuālā īpašuma tiesībām, jo SOPA (Stop Online Piracy Act), lai gan ir ASV likumdošanas iniciatīva, tomēr potenciāli, ja tā gūs atbalstu, iespaidos ikvienu lietotāju globālajā interneta vidē, raksta Dienas Bizness.

Iemesls tam ir vienkāršs – ASV faktiski ir viens no lielākajiem autortiesību subjektu skaitiem un šajā valstī ģenerētie ar autortiesībām aizsargātie produkti bauda vislielāko starptautisko popularitāti. «Kā to parādījusi aktīvā diskusija visā pasaulē, normatīvajiem aktiem, kas aizskar šo jomu, ir jābūt ļoti precīzi sabalansētiem un visu interesēs ir, lai SOPA gala redakcija būtu sasniegusi šo mērķi. Vienlaikus diskusija par SOPA nav tikai diskusija par esošo iniciatīvu – faktiski, runa ir par sava veidu «termometru», kas mērīs, kādā virzienā ASV un visā pasaulē attīstīties intelektuālā īpašuma, tai skaitā, autortiesību regulējums,» skaidro DPA Pārdošanas vadītājs Gatis Ošs. Proti, jautājums ir par to, vai dominēs vecā kārtība, vai tomēr izmaiņas ir būtisks pavērsiens pārmaiņu procesā.

Informācijas datu nesēju nodevas regulējums Latvijā ir uzlabojams nevis paplašinot materiālo nesēju un reproducēšanai izlietojamo iekārtu loku, bet gan pārskatot nesēju atlīdzības sistēmu kopumā un pārredzamā nākotnē atceļot nesēju nodevas kā tādas, tā vietā stimulējot jaunus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu.

Šādu viedokli paudusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

«Paplašinot un atvieglojot lietotājiem iespēju digitālajā vidē legāli iegādāties aizsargātus darbus, tiks veicināta kultūras pieejamība, un palielināsies tās daudzveidība. Datu nesēju atlīdzības iekasēšana no importētājiem ir visvienkāršākais atlīdzības saņemšanas veids,» uzskata LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot gan, ka kultūras pieejamības veicināšanai būtiski, lai nesēju atlīdzības sistēma motivē autortiesību īpašniekus attīstīt jaunus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus un izmantot modernas tehnoloģijas savu mantisko interešu aizsardzībai.

Latvijas nesen parakstītais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) neparedz, ka, piemēram, amerikāņu mediju korporācijas varētu tieši vērsties pret privātpersonām.

«Ja Latvijas krimināllikumā tiks noteikts tas, ka bez policijas starpniecības var vērsties pret privātpersonu, tad tas notiks. Ja Latvijas krimināllikumā tas netiks noteiks – tas nenotiks. Es vienkāršu neredzu iespēju, ka Latvijas krimināllikumā varētu tikt ieviesta kārtība, ka amerikāņu korporācijas realizētu krimināltiesisko jurisdikciju Latvijas teritorijā,» Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Arī šobrīd autortiesību īpašniekam ir tiesības vērsties Latvijas tiesā pret autortiesību pārkāpēju izprasot informāciju par personu. «Ja autortiesību īpašnieks šobrīd Latvijas tiesā pieprasītu – man ir zināms, ka šajā un šajā vietnē ir nelegāli izvietoti mani autortiesību objekti, lūdzu informējiet, kas ir šīs vietnes īpašnieks - tas jau ir tagad jādara,» klāstīja J. Pūce.

Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), liekot parakstīt «diskriminējošu» licences līgumu, mēģina iznīcināt a/s Radio SWH grupā ietilpstošo Spin FM, pavēstījusi radiostacija. Savukārt AKKA/LAA norāda, ka Radio SWH jau piecus gadus autoriem nemaksājot atbilstošu atlīdzību.

Radio SWH paziņojumā teikts, ka AKKA/LAA liek parakstīt licences līgumu par mūzikas izmantošanu, kura ietvaros jāmaksā summa 30% apmērā no plānotā Spin FM 2012. gada apgrozījuma. Radio paredzēto līgumu sauc par diskriminējošu. Tikmēr autortiesību sargi skaidro, ka piemēro vienādus tarifus visām raidorganizācijām un tai nav pieņemams Radio SWH piedāvājums.

«To [tarifu] apmērs ir vērtēts Administratīvajā apgabaltiesā, Augstākajā tiesā, kā arī Konkurences padomē un saņemts viennozīmīgs atzinums, ka autoratlīdzības tarifi ir vieni no zemākajiem Eiropā un atbilstoši Latvijas situācijai,» Db.lv skaidroja autorus pārstāvošā biedrība. AKKA/LAA norāda, ka tādai radiostacijai kā Spin FM, kurai 60% diennakts raidlaika aizņem mūzika un kura raida Rīgas rajonā un internetā, ir jāmaksā 3,55% no apgrozījuma vai minimālā samaksa 5,67 lati dienā.

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Vecie mediji ASV ķīvējas ar jaunajiem par autortiesībām; ja likuma izmaiņas pieņemtu, tās vēsmas izjustu arī Latvijā, informē laikraksts Dienas bizness.

Visdrīzāk jau janvāra pirmajā pusē ASV Kongresa Tieslietu komiteja turpinās izskatīt tiešsaistes pirātisma pārtraukšanas likumprojektu (angliskais akronīms SOPA - Stop Online Piracy Act). Iestājoties par autortiesībām, tas apdraudētu tādu iecienītu interneta portālu kā You Tube, Twitter, Etsy, Flickr un Vimeo pastāvēšanu.

Likumi pret autortiesību aizsargāta satura straumēšanu pastāv gan Eiropā, gan Āzijā, gan kopš 1998. gada līdz ar Digitālās tūkstošgades autortiesību likumu arī pašās ASV, tomēr SOPA autortiesību turētājiem un likumsargiem paredz līdz šim nebijuši plašas pilnvaras. Ja likums tiktu pieņemts, tad dažādu autoru pārstāvji un ASV Tieslietu departaments varētu caur tiesām izvirzīt vairāku līmeņu prasības pret eventuālajiem autortiesību pārkāpumu starpniekiem. Viens variants paredz liegumu reklāmu aģentūrām un elektronisko maksājumu nodrošinātājiem sadarboties ar konkrēto «grēkāzi», otrs - liegt interneta meklētājprogrammām uzrādīt saites uz attiecīgo mājaslapu, bet trešais - uzlikt interneta pakalpojumu sniedzējiem par pienākumu bloķēt piekļuvi notiesātajai vietnei vispār. Neatļautas straumēšanas kriminalizēšanas aizstāvji pārsvarā ir no tā saukto veco mediju biznesa - filmu un mūzikas kompānijas, bet pretinieki attiecīgi ir tādas interneta kompānijas kā sociālo ziņu portāls Reddit un virkne citu. Tieši interneta un digitālo tehnoloģiju fanu dēļ jau 2006. gada pavasarī ASV Kongresam neizdevās labot Digitālās tūkstošgades likumu. Tolaik bija paredzēts ierobežot programmatūru, kas pieļauj apiet autortiesību aizliegumus. Arī pašreizējais SOPA tiek virzīts toreizējā likumprojekta iniciatora, Teksasas republikāņa Lamara Smita vadībā.

Ņemot vērā to, ka interneta vietnes, kas bez maksas piedāvā ar autortiesībām aizsargāta materiāla lejupielādi, turpina palielināties, ASV senators Patriks Līhijs (Patrick Leahy) nācis klajā ar jauniem paņēmieniem, kā apkarot autortiesību pārkāpējus internetā.

Viņš ieteicis no globālās datu bāzes vienkārši izdzēst konkrētā domēna nosaukumu, raksta latimes.com.

P. Līhijs iesniedzis ASV Tieslietu departamentam likumprojektu, kurš paredz, ka autortiesību pārkāpēju interneta vietņu nosaukumus no globālās datubāzes drīkst izdzēst pat bez tiesas procesa, vienkārši nosūtot brīdinājumu personai, uz kuras vārda reģistrēts domēna nosaukums.

Šāds plāns izraisījis plašu kritiku. Speciālisti norāda, ka šādā veidā reāli netiek izbeigta šīs interneta vietnes darbība, bet gan tikai nosaukums. Piemēram, ja no pasaules kartes pašrocīgi izdzēstu kādu salu. Kartē tā vairs nebūtu redzama, bet reāli šī sala joprojām pastāv.

Hokeja līdzjutēji, ierodoties Arēnā Rīga uz pārbaudes spēlēm pirms pasaules čempionāta, secināja, ka pirms spēles un tās starplaikos neskan ierastā mūzika. Arēnas apmeklētāji negaidīto klusumu pat salīdzināja ar situāciju 2011. gadā, kad pēc Jaroslavļas aviokatastrofas netika spēlēta mūzika, sērojot par bojāgājušajiem hokejistiem. Tiesa gan, šoreiz spēles nenotika gluži klusumā, jo, uzmundrinot skatītājus, tika spēlēts sintezatorsIzrādās- Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēdējā brīdī saņēmusi vēstules no abām organizācijām, kas Latvijā veic autortiesību uzraudzību, un aprēķinātie izdevumi bijuši pārāk lieli, lai LHF tos varētu atļauties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā autortiesību aizsardzību attiecībā uz mūzikas atskaņošanu veic divas nevalstiskās organizācijas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas aizstāv autorus, kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošina autoratlīdzību izpildītājiem un producentiem. Vēstules no abām organizācijām par to, ka par mūzikas atskaņošanu jāmaksā, LHF saņēmusi pirmās spēles dienā, 9. aprīlī, pāris stundu pirms spēles sākuma, Dienai stāsta LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins. Tā kā tik ātri jautājumu par licences pirkšanu nokārtot nevarēja, pieņemts lēmums, ka šajā spēlē mūzika neskanēs. Saņemot informāciju par iespējamām summām, ko nāktos maksāt, vēlāk arī nolemts, ka licence šā gada spēlēm netiks pirkta vispār, jo AKKA/LAA piedāvātajā līgumā ir runa par 0,5% no spēles biļešu ieņēmumiem, savukārt LaIPa aprēķinātā summa bijusi 239 eiro par katru spēli. Tik lielus izdevumus šogad vairs nemaz nevar paspēt iekļaut spēļu tāmēs.

Ja grozījumi Autortiesību likumā tiktu apstiprināti šā brīža piedāvātajā redakcijā, t.s. «autortiesību nodeva» arī turpmāk par mūzikas, tai skaitā radio, klausīšanos tiks piemērota slēgta tipa birojiem - tādiem, kuros apmeklētāji tiek pieņemti pēc iepriekšēja pieraksta – ražošanas telpām un pat ārstniecības iestādēm, DB norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Šobrīd Kultūras ministrijas piedāvātā un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītā publiskā izpildījuma definīcijā norādīts, ka «publiskais izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesumu, atskaņojumu vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veiktu izmantojumu, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.»

LTRK biedri uzskata, ka precīzi ir definējams publiskā izpildījuma jēdziens, tajā ietverot arī atrunu par tieša vai netieša ekonomiska/komerciāla labuma gūšanu, kas novērsīs neskaidrības, kas saistītas ar atlīdzības par publisku izpildījumu piemērošanu, un veicinās sabiedrības sapratni par intelektuālā īpašuma ietekmi uz ekonomiku.