Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.
Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.
Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.
Radio 101 atzīst, ka šādam «jauninājumam» nevajadzētu atstāt iespaidu uz reitingiem. «Reitingu ievākšanas metode Latvijā tiek piekopta jau kopš akmens laikmeta, proti, ir ļaužu izlase, kas staigā apkārt ar burtnīcu aiz jostas un it kā fiksē, kurā brīdī un cik ilgi attiecīgā radio stacija tiek klausīta. Tātad klausīšanās paradumi tiek fiksēti visnotaļ aptuveni un gan jau ka pēdējā brīdī, tāpēc diez vai statistikā parādīsies brauciens taksometrā, kurā vairs neskanēja radio, kuru līdz šim būtu potenciāli sanācis klausīties. Tāpēc arī nekādu ietekmi uz reklāmas tirgu es neprognozēju,» Db.lv atklāja Radio 101 zīmola vadītājs Ilgvars Rukers.
Latvijas Universitātes Radio NABA programmas direktors Madars Štramdiers norādīja, ka radio reitingus šāda autortiesību un blakustiesību organizāciju darbība būtiski neietekmēs. Viņš pastāstīja, ka Radio NABA klausītāju stabilitāte ir diezgan nemainīga, un NABA neesot tas radio, kuru aktīvi klausās sabiedriskajā transportā – muzikālais formāts esot mazāk komerciāls.
Tomēr apstākļi, kad darba vietās izvēlās neklausīties radio, varot samazināt radio staciju atpazīstamību un pieejamību auditorijai, kā arī nākotnē apdraudēt Latvijas mūziķu atpazīstamību, atzina Db.lv aptaujātie radio staciju pārstāvji. «Darba vietās samazinās klausītāju skaits, mūziķu atpazīstamība auditorijā samazinās, pašiem mūziķiem daudz vairāk līdzekļu jāinvestē savu koncertu u.c. pasākumu reklāmās,» uzskaitīja Latvijas Radio pārstāve I. Zvaigzne.
Latvijas Radio vērsa uzmanību arī uz to, ka svarīgs aspekts tieši Latvijas Radio saistībā ir informācijas raidīšana, tajā skaitā arī iedzīvotāju informēšana ārkārtas situācijās, kas radio ir noteikta ar likumu. «Ja cilvēkiem būs liegta iespēja klausīties radio darba vietās, viņi būs ne tikai sliktāk informēti par dažādām norisēm ikdienā, bet atsevišķās situācijās (plūdi, gāzes noplūdes, valsts apdraudējums utt.), pat vairāk apdraudēti,» skaidroja Latvijas Radio pārstāve.
Tāpat radio pārstāvji atzīst, ka neesot skaidrs, kurš ir ieguvējs no šādas samaksu iekasēšanas. Radio 101 zīmola vadītājs I. Rukers norādīja, ka autortiesību institūciju ierēdņi vienmēr esot izcēlušies ar «radošu pieeju jaunu ar autortiesību likmi apliekamo upuru meklējumos» un dēļ šīs «degsmes» viņu nepametot sajūta, ka tas tiekot darīts tīri savtīgos nolūkos. Radio 101 pārstāvis pauda uzskatu, ka autortiesību maksa par publisko atskaņošanu būtu jāmaksā tiem, kuriem tas ir primārs komercijas veids. «Neviens neizvēlas vienu vai otru taksometru tikai tāpēc, ka tur skan viens vai otrs radio. Turklāt radio autortiesību taksi ir nomaksājis, nesaprotu, kāpēc būtu tas pats saturs jātaksē vēlreiz,» sacīja I. Rukers.
Līdzīgu viedokli pauda arī Radio NABA programmas direktors. «Vai tiešām cilvēks izvēlas, piemēram, braukt ar konkrētu tramvaju tāpēc, ka tajā skan noteikta radio programma? Vai arī, piemēram, mana vecmāmiņa nevienu kompozīciju savā telefonā nekad neizvietos un neklausīsies, kāpēc viņai par jaunu telefonu, kā par nesēju būtu jāpiemaksā?» vaicāja M. Štramdiers.
Viņš atzina, ka autortiesību organizācijām esot jārūpējas par viņu pārstāvētām mūziķu un producentu tiesībām, kā arī sevis pastāvēšanas lietderību un labklājību. Taču tās ejot vieglāko naudas iekasēšanas ceļu. M. Štramdiers skaidroja, ka pašreiz esošās iespējas organizācijas nespēj un nevēlas pilnvērtīgi izmantot. Spilgts piemērs esot interneta vide, kur autortiesību pārstāvji necīnās ar vietnēm, kurās nelegāli tiek tirgoti autordarbi.
Savukārt Latvijas Radio retoriski vaicāja, vai šādi notikumi neesot anahronisms laikā, kad lielākā daļa Rietumu sabiedrības var saņemt aizvien vairāk bezmaksas satura, bet Latvija dodas pretējā virzienā. Tāpat neesot skaidrs, vai šāda rīcība vēl vairāk neierobežos sabiedrību, jo Lielās talkas laikā, kas tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Radio, esot jāiegādājas licence, lai pie pie sagrābto lapu ugunskura fonā drīkstētu skanēt Latvijas Radio. Tāpat I. Zvaigzne norādīja, ka Latvijas Radio gatavo speciālu Lielās talkas programmu un šādos apstākļos neesot skaidrs, kāda no tās ir jēga.
Kā Db.lv uzzināja autortiesību organizācijā AKKA/LAA, tad pret mūziku birojā jāatiecas tāpat kā uz jebkuru citu papildus ērtību - piemēram, Venden ūdeni, tēju vai kondicionieri, kuru uzņēmējs parasti darbiniekiem nodrošina. Tas pats attiecināms arī uz Lielo talku. «Ja kāds organizētājs var, bet cits nevar izņemt saviem talciniekiem liecenci, kuras, piemēram, 100 cilvēkiem maksā 30 latus par pasākumu, tad no tā cieš vienīgi paša organizētāja talkotāji,» skaidroja AKKA/LAA Sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.
AKKA/LAA norādīja, ka principiāla uzņēmēju atteikšanās no maksāšanas par licencēm liekot ciest uzņēmuma darbiniekiem, ja mūzika tiem tiešām ir nepieciešama, piemēram, darot nogurdinošu rutīnas darbu. Tāpat ciešot arī radio stacijas, nesasniedzot savu auditoriju un, protams, autors, kurš šāda principa pēc netop sadzirdēts. Organizācija uzsver, ka finansiālais atteikšanās apsvērums ir apšaubāms, jo, piemēram, 5 lati gadā par pieciem darbiniekiem vai 15 lati gadā par 20 darbiniekiem, saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, uzņēmējam nevarot radīt būtiskus šķēršļus uzņēmējdarbībai.