Ja grozījumi Autortiesību likumā tiktu apstiprināti šā brīža piedāvātajā redakcijā, t.s. «autortiesību nodeva» arī turpmāk par mūzikas, tai skaitā radio, klausīšanos tiks piemērota slēgta tipa birojiem - tādiem, kuros apmeklētāji tiek pieņemti pēc iepriekšēja pieraksta – ražošanas telpām un pat ārstniecības iestādēm, DB norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Šobrīd Kultūras ministrijas piedāvātā un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītā publiskā izpildījuma definīcijā norādīts, ka «publiskais izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesumu, atskaņojumu vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veiktu izmantojumu, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem.»
LTRK biedri uzskata, ka precīzi ir definējams publiskā izpildījuma jēdziens, tajā ietverot arī atrunu par tieša vai netieša ekonomiska/komerciāla labuma gūšanu, kas novērsīs neskaidrības, kas saistītas ar atlīdzības par publisku izpildījumu piemērošanu, un veicinās sabiedrības sapratni par intelektuālā īpašuma ietekmi uz ekonomiku.
Tāpat LTRK aicina atcelt autortiesību nodevas piemērošanu datu nesējiem – šāds solis novērsīs situāciju, ka atlīdzība ir jāmaksā arī juridiskām personām, kas neveic un nevar veikt reproducēšanu personiskai lietošanai. Tāpat uzņēmēji uzskata, ka nav saistības starp tukšo materiālo nesēju un iekārtu pirkšanu un to izmantošanu reproducēšanai.
Likumprojekta kontekstā LTRK pozitīvi vērtē Kultūras ministrijas apņemšanos stiprināt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (AKKA/LAA un LaIPA) darbības uzraudzību. Taču vienlaikus LTRK vērš uzmanību uz to, ka trūkst regulējuma, kādas sekas iestājas gadījumā, ja, realizējot uzraudzību, KM konstatē, ka šo organizāciju darbība nav apmierinoša.
DB jau rakstīja (06.03.2013.), ka mazos birojus sola netramdīt, bet likumā neieraksta. Tas izriet no šā brīža diskusijām par plānotajiem grozījumiem Autortiesību likumā. Kultūras ministrijas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis norādīja, ka mūzikas klausīšanās licences nebūtu jāiegādājas uzņēmumu birojos, kuros strādā viens darbinieks, kā arī birojiem, kuru darbinieki ir savstarpēji pazīstami. Ja normatīvie akti paver interpretācijas iespējas, tad var izveidoties situācija, ka pēc laika autoru pārstāvošās organizācijas pieprasīs licenču maksu no citām jomām, kā tas pirms laika bija novērojams taksometru un sabiedriskā transporta jomā, akcentēja LTRK padomes loceklis Normunds Bergs.
