Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Latvijas Hokeja federācijai (LHF) plānots piešķirt 441 592 eiro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar vīriešu hokeja valstsvienības sagatavošanos un dalību 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Latvijā 2024.gadā.

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais un saskaņošanai iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts. Plānots, ka nauda tiks piešķirta no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

LHF ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) finanšu pieprasījumu, kurā norāda, ka saskaņā ar ministrijas 6.februāra lēmumu LHF tika piešķirti valsts budžeta līdzekļi 303 391 eiro apmērā visu hokeja izlašu sagatavošanai un dalībai augstākā līmeņa sacensībās.

LHF jauniešu, junioru un Latvijas vīriešu un sieviešu hokeja nacionālo izlašu 2024.gada revidēti izdevumi ir paredzēti 1 767 223 eiro apmērā. Starpība starp LHF pieprasītajiem un IZM 2024.gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem hokeja valstsvienību finansiālai nodrošināšanai, gatavojoties un piedaloties augstākā līmeņa sacensībās, ir būtiska, norāda federācija.

Jaunā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība organizāciju pārņēmusi «diezgan īpatnējā stāvoklī», otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē izteicās LHF prezidents Aigars Kalvītis.

LHF prezidenta amatu kopš 1998.gada ieņēma uzņēmējs Kirovs Lipmans, tomēr oktobrī kongresā viņš negaidīti no amata tika gāzts un vietā stājās AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Kalvītis.

«Ļoti aktīvi strādājam, katru nedēļu ir sēdes. Nācās pārveidot LHF darbu, jo saņēmām to diezgan īpatnējā stāvoklī. Bija daži darbinieki, kuri nodarbojās ar pilnīgi visiem jautājumiem,» Kalvītis deputātiem stāstīja, ka organizācijā nebija treneru un mārketinga komisijas, sporta direktora un vēl daudzu citu nepieciešamu cilvēku. «Viss tas tika organizēts ar vecām metodēm. Tādām pat kā pirms 25 gadiem. Tagad esam pieņēmuši cilvēkus, par kuru kompetenci nešaubos. Komplektējam sastāvu.»

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados; pieaugums tiek solīts infrastruktūras sakārtošanai, nevis pasākumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmai Sports nākamā gada Latvijas valsts budžetā ieplānoti vismaz desmit gadu griezumā rekordlieli līdzekļi – 39,55 milj. eiro.

Turklāt tas ir tikai pagaidām, jo Izglītības un zinātnes ministrija cer uz plānoto līdzekļu pārdali lasījumu laikā Saeimā, skatot kopējo valsts budžeta paketi vēlā rudenī. Rezultātā nozare varētu tikt pie 42 milj. eiro, apdzēst šobrīd esošo deficītu četrās būtiskās pozīcijās un pielīdzināt tās šī gada līmenim.

Atzīstot, ka valsts nespēj pienācīgā līmenī nodrošināt visu atzīto sporta federāciju vajadzības, prioritāšu noteikšana varētu būt loģisks nākamais solis sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošanā. Tiesa, šajā jautājumā sporta nozare nav vienota, tādēļ diskusijas par šo jautājumu nerimsies. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka ir sporta veidi, kas jākultivē neatkarīgi, vai tie ir olimpiskajās spēlēs vai nav, piemēram, peldēšana, lai cilvēki neslīktu, vēl vingrošana, vieglatlētika, lai iemācās pareizi skriet, lekt un mest. «Tad vēl var būt kāda nacionālā spēle – basketbols vai hokejs. Ir jābūt stratēģijai, kurus sporta veidus un kuros reģionos primāri nodrošinām, virzām un attīstām. Varbūt tā būs riteņbraukšana, vieglatlētika, peldēšana, hokejs, kamaniņas, bobslejs, kas koncentrējas Siguldā. Ja gribam atbalstīt visus, tad nebūs neviena. Esam tik mazi, ka ekonomika neļauj stutēt visus vienādi. Mums vēl ir iekšēja konkurence starp sporta veidiem. Bobslejs, hokejs, BMX – tie visi ir dārgi. Tehnika maksā milzīgu naudu. Tāpēc katrs dabū, cik var,» spriež G. Zālītis. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā pēdējos gados ir vairāk nekā 800 sporta organizāciju, no kurām, protams, liela daļa funkcionē bez valsts līdzfinansējuma.

Ikgadējam hokeja drudzim šogad būs īpaša «mājvieta» – jau no 3. maija Helio interaktīvās TV un Shortcut klientiem būs pieejams īpaši čempionātam jaunizveidotais kanāls 360TV Hokejs.

Pateicoties Latvijas Televīzijas un Tet sadarbībai, spēles HD kvalitātē būs vērojamas arī LTV7 un 360TV, un trīs kanālos kopā līdzjutēji šogad varēs tiešraidē noskatīties visus 64 mačus.

360TV Hokejs 24 stundas diennaktī HD kvalitātē varēs tiešraidē un spraigāko spēļu atkārtojumos vērot, kā par uzvaru uz ledus cīnās labākie no labākajiem – gan Latvijas, gan citu valstu izlases. Līdz pat 10. maijam kanāls piedāvās aizraujošāko pagājušā gada čempionāta spēļu atkārtojumus, bet piektdienas, 10. maija pēcpusdienā tiks dots starts gada karstākajam hokeja pasaules notikumam Bratislavā. Kopumā kanāls nodrošinās 13 tiešraides, kā arī 360TV un LTV7 rādīto spēļu atkārtojumus. Pārējās tiešraides no 10. līdz 26. maijam būs vērojamas kanālos LTV7 un 360TV.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Par gūto trešo vietu Pasaules čempionātā hokejā valdība šodien lēma piešķirt Latvijas hokeja izlasei un Latvijas Hokeja federācijai (LHF) 576 717 eiro.

LETA jau rakstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par 576 717 eiro piešķiršanu Latvijas hokeja izlasei un LHF, kas ir divreiz vairāk nekā plānots iepriekš.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas vīriešu nacionālā izlase hokejā par izcīnīto trešo vietu šī gada Pasaules čempionāta finālturnīrā varēja pretendēt uz naudas balvu līdz 102 447 eiro, bet LHF - uz naudas balvu līdz 106 716 eiro apmērā sporta veida attīstībai.

Vienlaikus IZM ieskatā, trešās vietas gūšana Latvijas sporta vēsturē "ir unikāla", tāpēc sasniegumu nepieciešams novērtēt "visaugstākajā izpildvaras līmenī".

Latvijas izlases spēlētājiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošiem personālam par Pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu plānots piešķirt 220 000 eiro, savukārt federācijai - 356 717 eiro.

Aigars Kalvītis trešdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongresā tika pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā.

Kalvītis, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu, atklātā balsojumā saņēma 41 balsi no 42 iespējamajām.

Kongresa darba kārtībā ir tikai viens punkts - federācijas prezidenta un valdes vēlēšanas. Tajā piedalās 42 delegāti no 55 LHF biedriem, tādējādi kongress ir lemttiesīgs.

Kalvītis ir LHF prezidents un valdes priekšsēdētājs kopš 2020. gada 30. jūnija. Viņš amatā ir jau otro termiņu. LHF valdes locekļi ir Viesturs Koziols, Edgars Buncis, Valentīns Bļugers un Māris Martinsons.

Kalvītis darbam jaunajā valdē trešdien izvirzīja četrus līdzšinējos valdes locekļus - Koziolu, Bunci, Bļugeru un Martinsonu -, kā arī Antru Aizstrautu un Aivaru Zeltiņu. Delegāti balsojumā atbalstīja arī šos izvirzītos kandidātus.

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Bijušais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans tiks uzņemts Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē, piektdien paziņojusi organizācija.

Lipmanam nākamā gada pasaules čempionātā Dānijā pasniegs arī balvu par ieguldījumu IIHF organizācijā un starptautiskajā hokejā kopumā.

IIHF uzsvērusi, ka tieši Lipmana vadībā Latvijas valstsvienība deviņdesmitajos gados sasniedza pasaules čempionāta elites divīziju, kā arī komanda četras reizes piedalījusies olimpiskajās spēlēs.

Pagājušā gada oktobrī LHF kongresā daudziem par pārsteigumu par jauno organizācijas prezidentu kļuva Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Lipmanu.

Lipmans LHF prezidenta amatu ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā.

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Pēc tam Latvija vairākkārt kandidēja uz šī turnīra atkārtotu rīkošanu, līdz šīs tiesības duetā ar Baltkrieviju tika iegūtas 2021.gada meistarsacīkstēm.

Latvijas valdība janvārī lēma ieguldīt papildu trīs miljonus eiro Latvijas Olimpiskā sporta centra pielāgošanai, lai Rīga varētu viena pati uzņemt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, trešdien preses konferencē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš stāstīja, ka 21.janvāra valdības sēdē tika uzklausīts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ziņojums par visa čempionāta uzņemšanu un tam nepieciešamo otru arēnu. "Mūsu vājā puse bija otras spējīgas arēnas neesamība. Lai šo sacensību arēnu pielāgotu un spēles norisinātos Latvijā, valdība noteica līdzdalību līdz trim miljoniem eiro," teica Severs.

Pēc viņa paustā, šie līdzekļi tiks ieguldīti arēnas sagatavošanai, aprīkošanai, ledus laukuma iekārtošanai futbola arēnas vietā un ar nomu saistīto izmaksu segšanai. Vienlaikus Severs atgādināja, ka Latvija jau 2017.gadā uzņēmās saistības rīkot vienu čempionāta posmu Rīgā, līdz ar to jau iepriekš hokeja čempionāta vajadzībām tika iezīmēti 700 000 eiro.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Kādreizējais Latvijas izlases hokejists Oskars Bārtulis pieņēmis Krievijas pilsonību, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Hokeja federācija (LHF).

LHF saņēmusi 31 gadu vecā Bārtuļa iesniegumu, kurā vēstīts, ka aizsargs atsakās spēlēt Latvijas valstsvienībā, jo viņš ir ieguvis Krievijas pilsonību.

Līdz ar to Bārtuļa karjera Latvijas izlasē ir noslēgusies.

Tikmēr pats hokejists no plašākiem komentāriem atturējās.

Bārtulis aizvadītajā sezonā spēlēja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandā Ufas «Salavat Julajev», kuras sastāvu aizsargs papildināja Ziemassvētku laikā, kad pameta finansiālu problēmu nomākto Vladivostokas «Admiral». Tiesa, viņš nebija pirmā izvēle Ufas kluba treneriem, bet regulārā čempionāta desmit spēlēs viņš izcēlās ar vienu rezultatīvu piespēli un negatīvu lietderības koeficientu -1.

Šodien noslēgusies iepirkuma procedūra par ledus halles būvniecību pie Daugavas stadiona, kurā saņemti pieci pieteikumi, apstiprināja VSIA «Kultūras un sporta centra «Daugavas stadions»» pārstāvis Juris Valters.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Hokeja federācijā (LHF) nav pilnīgas pārliecības, ka 2021.gadā Rīgā notiks pasaules čempionāts, kuru paredzēts rīkot kopā ar Baltkrieviju. Problēmas saistītas ar treniņhalli, kas līdz 2021.gada sākumam jāuzbūvē pie Daugavas stadiona. Portāla TVNET rīcībā esošā informācija liecināja, ka Baltkrievija čempionātu ir gatava rīkot viena.

Starp LHF un Baltkrievijas pusi februārī tika parakstīts sadarbības līgums par 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanu. Tas paredz, ka vienas apakšgrupas komandas sacentīsies Rīgā, bet otras spēlēs Minskā. Izslēgšanas mači un cīņas par medaļām notiks Baltkrievijā.

Iepriekš pastāvēja bažas, ka 2021.gada pasaules hokeja čempionātu nebūs iespējams rīkot Latvijā, sakarā ar nenoslēgto iepirkumu, tomēr Valters apstiprināja, ka iepirkums ir beidzies un saņemti pieci pieteikumi, kurus nākamās nedēļas laikā izskatīs un izvērtēs.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) uz vēl diviem gadiem pagarinājusi līgumu ar Latvijas vīriešu hokeja izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu, informē LHF.

Vītoliņš pie Latvijas nacionālās valstsvienības stūres stājās 2021.gada vasarā un palīdzēja tai kvalificēties Pekinas olimpiskajām spēlēm. Šogad ar Vītoliņu pie stūres Latvijas izlase pirmo reizi vēsturē izcīnīja medaļas pasaules čempionātā, Rīgā un Tamperē notikušajās meistarsacīkstēs izcīnot bronzu.

Pirms kļūšanas par Latvijas izlases galveno treneri Vītoliņš strādāja par asistentu Oļegam Znarokam vairākās Krievijas komandās, kā arī Latvijas un Krievijas valstsvienībās. Trenera karjeras laikā Vītoliņš vadījis arī Šveices komandu "Davos" un Krievijas vienību Maskavas "Dinamo".

Vītoliņš Latvijas izlases rindās aizvadīja 110 mačus, gūstot 87 rezultativitātes punktus. Savā spēlētāja karjerā uzbrucējs aizvadīja astoņas spēles Nacionālajā hokeja līgā (NHL) Vinipegas "Jets" rindās, pie rezultativitātes punktiem gan netiekot. Viņš turklāt NHL tika draftēts divas reizes - 1988.gadā Vītoliņu jauno spēlētāju draftā izvēlējās Monreālas "Canadiens", bet piecus gadus vēlāk arī "Jets".

Pašlaik neredzu iespējas pasaules hokeja čempionātu Rīgā sarīkot ar skatītāju klātbūtni, šorīt TV3 paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš atgādināja, ka diemžēl pašlaik Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktinās.

Labāk cilvēkiem to pateikt skaidri jau tagad, nevis uzturēt kaut kādas veltīgas cerības, piebilda politiķis.

Kā ziņots, šodien uz kārtējo sēdi sanāks pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja.

Iepriekšējā sēdē 19.aprīlī rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus nepieņēma.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs.

Jaunā Latvijas hokeja izlašu mājvieta savas durvis pirmajiem iemītniekiem vērs mēneša laikā, un pirmā, kas šo iespēju izmantos, būs Latvijas U-20 izlase.

Jaunais sporta komplekss atrodas blakus Volvo ledus hallei, Jūrmalas gatvē 78 d, un to turpmāk izmantos visas Latvijas hokeja izlases.

Jaunais sporta komplekss tika uzbūvēts aptuveni gada laikā. Tajā ir izveidotas īpašas ģērbtuves izlasēm, viesnīca 64 personām, vingrošanas skola, kā arī džudo klubs Lido.

Jauno kompleksu ar Volvo halli savienos sešu metrus garš izbīdāms tunelis, lai no ģērbtuvēm varētu uzreiz nokļūt hallē.

Pagaidām vēl sporta komplekss pilnībā nav pabeigts, bet jau mēneša laikā tam varētu būt pirmie izmantotāji. Paredzams, ka tā būs U-20 izlase, kura sāks gatavoties pasaules čempionātam augstākajā divīzijā.