Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Tagad atjēgties, ka valsts jābūvē uz vietējā kapitāla pamatiem, ir kā pamosties no ziemas miega nākamajā rudenī

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka eiro un sociālā dialoga jautājumos Valda Dombrovska medijiem sacīto pērn lēnāka izaugsme Latvijai un «praktiski visām jaunajām dalībvalstīm» nāca komplektā ar ES fondu naudas plūsmas aizdambēšanos, pateicoties mūžīgo jauno dalībvalstu kolektīvi neveikli mestajam tiltam uz jauno plānošanas periodu 2014.–2020. gadam.

Savukārt turpmākajiem gadiem Latvijas ekspolitiķis līdz ar Eiropas kopekonomikas atveseļošanos paredz izaugsmes tempu paātrināšanos arī savā dzimtenē. Iekšzemes kopprodukts varētu sadūšoties uz labāku izaugsmi, taču – ir daži priekšnosacījumi, piemēram, eksporta tirgu plēšu aktīvāka darbināšana, patēriņa izaicinājumi un – arī investīciju atgriešanās. Pērn investīciju jomu draudīgi apspīdēja investīciju bilances dilstošais mēness. No ģeopolitiskajiem riskiem pat savilkās melni mākoņi un mētāja zibeņus par militāra apdraudējuma potenciālu. Šīs šautras trāpīja nekam citam kā investoru vēlmei investēt potenciālajā karadarbības zonā.

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Finanšu tirgi politisko jezgu daudz vērā neņem, tajos ir mierīgākā viļņošanās pusgadsimta laikā

Pasaules ekonomiski svarīgākajos reģionos pēdējā laikā nomanāma pastāvīga politiskā jezga. Jau apnicīgi ilgstoši tiek apcerēta neskaidrā Eiropas politiskā bilde, kur tuvākajā laikā mums būs jāspēj pārdzīvot vēlēšanas Francijā un pēc tam – arī Vācijā. Tāpat stresa līmeni augstu uztur jautājumi, kas saistīti ar britu sagādāto Brexit procesu. Arī otrā pusē Atlantijas okeānam šķēpi tiek lauzti par Donalda Trampa politiku, kur pēdējā laikā sašķobījusies pārliecība par to, ka viņa administrācija varētu raiti realizēt kādas reformas.

Saistībā ar politisko bildi ir daudz dažādas runas, un ļoti interesanti, ka visu notiekošo īpaši daudz vērā nav ņēmuši finanšu tirgi. Pašlaik izskatās, ka tie pamatīgi sadzērušies baldriānus un uzmanību pievērš citām lietām, kuras ir nosacīti skaidrākas.

(Papildināta ar SM un PV komentāru.)

Situācija, kādā patlaban ir AS Pasažieru vilciens (PV), ir Satiksmes ministrijas (SM) ilgstošas bezdarbības rezultāts - SM bezatbildīgi akceptējusi šā uzņēmuma nemākulīgo darbošanos pašplūsmā un ļāvusi dzīvot pāri līdzekļiem, norāda Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pārliecību par to, ka 41,6 miljoni eiro ir iztērēti iespējami efektīvākajā veidā. Revidenti ir pārliecinājušies, ka daudzos gadījumos naudu varēja izlietot daudz racionālāk un mērķtiecīgāk. Tas būtu iespējams, ja SM, kas ir 100% AS Pasažieru vilciens kapitāla daļu turētāja un arī nozares politikas veidotāja, rīkotos kā prasmīgs un, galvenais, ieinteresēts pārraugs, norāda VK.

Patlaban saistībā ar gaidāmo Brexit vērojama divu veidu rīcība no uzņēmumu puses – daļa gatavojas sliktākajam scenārijam, bet daļai nav konkrēta rīcības plāna, taču tāds būtu jāizveido, lai uzņēmums neattaptos pie sasistas siles.

Tā intervijā iesaka BDO Nīderlandes Starptautisko nodokļu partneris Nīks de Hāns (Niek De Haan).

Fragments no intervijas

Vai novērojat satraukumu uzņēmumu vidū saistībā ar Brexit? Kā norit gatavošanās tam?

Daudzas Eiropas valstu kompānijas šobrīd gatavojas sliktākajam scenārijam, un es uzskatu, ka šis ir labākais veids, kā rīkoties, jo, pat ja situācija nebūs tik slikta, tad kompānijas būs gatavas. Daudzi mūsu klienti, kas strādā Lielbritānijā, jau pārvieto daļu biznesa vai centrālo mītni uz Eiropas valstu lielpilsētām– pārsvarā uz Amsterdamu, Frankfurti vai Parīzi. Kā zināms, Latvija ievērojamu apjomu kokmateriālu eksportē uz Lielbritāniju, tas ir galvenais partneris, līdz ar to tā ir ļoti nopietna problēma. Ja tiks piemērots muitas nodoklis, tas ievērojami paaugstinās izmaksas, un rodas jautājums, vai Latvija joprojām, neskatoties uz šo izmaksu pieaugumu, spēs eksportēt uz Lielbritāniju kokmateriālu, vai arī tas kļūs pārāk dārgi. Vērojam, ka daudzas kompānijas patlaban cenšas aizvest uz Lielbritāniju pēc iespējas vairāk produkcijas, līdz ar to visas noliktavas ir pārpildītas. Savukārt Lielbritānijas kompānijas pašlaik izvērtē, vai Eiropas struktūrvienību galveno mītni nepārcelt uz citām Eiropas valstīm. Tiesa gan, aizvien pastāv liela nenoteiktība un daudzas kompānijas vēl nav izveidojušas konkrētu rīcības plānu. Tās domā par potenciālajiem scenārijiem, kas varētu notikt, taču lēmumi vēl nav pieņemti. Mans ieteikums tomēr būtu sagatavoties ļaunākajam un izstrādāt stratēģiju, kā rīkoties no likumdošanas, struktūras un nodokļu perspektīvas.

Pret virtuālo aktīvu shēmām šis gads ir bijis ļoti nežēlīgs. Tāpat vēl nevar teikt, ka sliktākais šeit jau ir aiz muguras.

Šis gads nav tas pats labākais veselam lērumam pasaulē vispopulārāko ieguldījumu. Iespējams, esam ceļā uz to, lai akcijām šis gads būtu vājākais kopš 2008. gada. Savukārt obligāciju tirgus ir saņēmis pamatīgāko belzienu pa galvu 40 gados. Attiecīgi var pavērot arī to, kā šādos laikos, kad fenomenālā apmērā sadeg nauda, klājas, piemēram, virtuālajiem aktīviem, kuru popularitātes virsotne tika sasniegta vēl samērā nesen – pandēmijas laikā. Te gan, domājams, daudziem, kuri lielas naudas summas virzīja dažādu šādu kripto aktīvu virzienā, uz kādiem jokiem prāts varētu arī nenesties.

Šis gads šajā digitālo aktīvu pasaulē jau iegājis ar nosaukumu kripto ziema. Piemēram, virtuālo aktīvu vispopulārākā veidojuma – bitkoina – vērtība pagājušā gada rudenī teju sasniedza 70 tūkst. ASV dolāru atzīmi. Pēc tam šī cena sabruka, un tagad tā atrodas zem 20 tūkst. ASV dolāru atzīmes. Tas ir kritums aptuveni par 70% (līdzīgs kritums ir visu šādu virtuālo it kā valūtu tirgum kopumā). Turklāt nekur nav teikts, ka arī šī brīža nepilnie 20 tūkst. ASV dolāru bitkoinam būtu atbilstoša cena. Ja atkal, investoru riska apetītei zūdot, jūtamāk sašķobīsies akciju tirgi, tad šī veidojuma vērtība var planēt vēl būtiski zemāk. Jeb var piepildīties tas, ko daudzi šādu digitālo aktīvu skeptiķi sludina jau gadiem – pie patiešām ievērojamām problēmām šādu aktīvu cena var krist līdz pašai zemei.

Satrauc izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (Konservatīvie) paustais LTV raidījumā Rīta panorāma par fizikas mācīšanu jeb patiesībā tā īsti nemācīšanu skolās.

Tas, ka tuvākajā laikā, beidzot skolu, eksāmens fizikā netiks noteikts kā obligāts, bija jau sagaidāms, taču šajā gadījumā, var teikt, pat šokēja tas, ar kādu attieksmi nozares augstākā politiskā vadītāja par to runāja.

Negribīgi, tā teikt, aizfutbolējot risinājumus kaut kad tālā nākotnē. Esot citas svarīgākas lietas, un nevarot jau tā, ka, “kamēr mēs turpināsim uz tik tikko iesāktām reformām krāmēt jaunas izmaiņas (..), tikmēr šajā valstī tie skolotāji tā arī jutīsies... Tikko ir viena lieta iesākta, ir apstiprināts standarts, ir vēl kaut kas, ir vajadzīgi jauni eksāmeni – neviens tam nav gatavs”. Un vēl: “Vispirms vajag mācību materiālus nodrošināt, to mēs redzam, ka varam izdarīt gada laikā. Mums ir jānodrošina, ja mēs gribam runāt par obligātu fizikas eksāmenu, ka pilnīgi katrā Latvijas skolā ir iekārtoti dabaszinību kabineti, tur mums ir fondu līdzekļi pieejami no 2024. gada. Tikai tad mēs runāsim par obligāto eksāmenu [fizikā],” pauda Muižniece.

Globālajai pandēmijai potenciāli ieejot savā noslēguma fāzē, jau tagad pasaules nozīmīgākajās tautsaimniecībās saasinās darbaspēka pieejamības jautājums.

Skaidrs ir tas, ka tā ekonomika, kas atvērsies ātrāk, ātrāk arī varēs risināt šos jautājumus. Savukārt iepalicējiem var nākties attapties pie gluži vai sasistas siles, kas faktiski nozīmēs, ka vairs nav palicis to, kas strādā un tādējādi salipina kopā tautsaimniecību, un ved to uz bieži vien kādu apsolīto saulaino nākotni.

Daudz ir spekulāciju, ka līdz ar šo krīzi inflāciju vismaz kādu brīdi baros algu pieaugums. Arī tas ekonomikām var radīt ievērojamus izaicinājumus, ja šajā ziņā būs grūtības konkurēt ar tuvāku vai nedaudz tālāku kaimiņu piedāvājumu. Lai kompensētu augstākas darbaspēka izmaksas, kompānijas var palielināt savu produktu pakalpojumu cenu. Vēl ir variants samierināties ar zemāku peļņu. Kādas plašākas problēmas var veidoties arī tad, ja algas kāps straujāk nekā produktivitāte.

Lielbritānijā valdība cīnās par mājokļu pietiekamību tirgū; pagaidām aizvien vairāk burbulis briest Londonā , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu Lielbritānijā top krietni virs 100 tūkstošiem jaunu mājokļu, tomēr tas nespēj apmierināt augošo pieprasījumu, kas savukārt dzen augšup pašu mājokļu un arī īres cenas. Augošais britu būvniecības tirgus, kura veicināšana ir viena no valdības prioritātēm, ir iespēja arī piegādātājiem, Latvijas ražotājus ieskaitot.

Tirgus stabils

AS Latvijas finieris valdes loceklis un tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis DB saka, ka šogad saplākšņa eksports uz Lielbritāniju ir pat krities, un tas ir pērnās nelaimes – decembrī notikušā ugunsgrēka dēļ kompānijas ražotnē Lignums. Lielbritānijai domātā produkcija pamatā tiek ražota tur, un šā eksporta virziena apmērs šogad ir sarucis apmēram par 10%, bet naudas izteiksmē – par apmēram 6%. Attiecības atšķirība «lielā mērā tas ir tāpēc, ka mums ir tendence saviem produktiem aizvien vairot jaunu pievienoto vērtību».

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Finanšu ministrija (FM) ideju par mikrouzņēmuma nodokļa likmes atgriešanu 9% apmērā nevērtē no uzņēmējdarbības vides viedokļa, sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Mēs no savas puses esam vērsti uz kompromisiem. Mēs ņemam vērā gan FM, gan Labklājības ministrijas viedokļus. Priekšlikums mikrouzņēmuma nodokli saglabāt 9% apmērā trīs gadus un pēc tam to palielināt līdz 12%, manuprāt, jau ir kompromisa priekšlikums. Tādēļ gribētos, lai arī FM vairāk ieklausās un palīdz risināt tās problēmas, kuras viņi no savas puses redz, nevis tikai mēģina bombardēt Ekonomikas ministrijas argumentus ar pretargumentiem. Pagaidām tā saruna īsti nevedas, jo viņi runā tikai budžeta ieņēmumu valodā, nedomājot par uzņēmējdarbības vidi kopumā,» klāstīja Reizniece-Ozola.

Viņa atzīmēja, ka mikrouzņēmuma nodokļa režīms Latvijā tika ieviests, lai krīzes laikā iesaistītu uzņēmējdarbībā cilvēkus, kuri palika bez darba, un lai mazināta ēnu ekonomikas īpatsvaru. «Tagad turklāt ir interesanta sakritība – kopš ir spēkā lēmums par mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu, ēnu ekonomikas īpatsvars atkal pieaug. FM saka, ka krīzes risinājums ir jābeidz, jo no mikrouzņēmuma nodokļa varētu būt liela slodze budžetam. Mēs tiešām redzam, ka šī nodokļa maksātāju skaits strauji pieaug, jo cilvēki redz, ka tas ir izdevīgs režīms. No otras puses, mums ir svarīgi, lai būtu vismaz kāds tiešs valsts atbalsta instruments uzņēmējdarbības sākšanai. Šīs abas puses – ieņēmumi šodien un ieņēmumi vidējā termiņā – ir jāsabalansē. Es esmu pārliecināta, ja mēs strauji samazināsim iespēju maksāt mikrouzņēmuma nodokli, daudzi cilvēki atgriezīsies ēnu ekonomikā,» stāstīja ministre.

#Tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomika, visdrīzāk, turpinās vienmērīgu izaugsmi,

Jāveicina investīcijas un eksporta pieaugums

Tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomika, visdrīzāk, turpinās vienmērīgu izaugsmi, un bažīgi piesaukto 2020.gadu, kad noslēdzas Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, līdz ar to arī fondu finansējums, nevajadzētu uztvert kā melnu svītru valsts tautsaimniecības attīstībai – izaugsmi var gaidīt arī pēc tam. Protams, nākotnes perspektīvas ietekmēs arī ārējie faktori, kurus dažkārt nav iespējams prognozēt.

Pēdējos gados iekšzemes kopprodukts Latvijā piedzīvo kāpumu un tautsaimniecība attīstās, taču ik pa laikam tiek uzsvērts, ka jādomā par 2020.gadu, kad beigsies fondu finansējums, kad daudzi var attapties pie sasistas siles bez naudas. Ekonomisti skaidro, ka izaugsmi veicina vairāku faktoru kopums, tādēļ nebūtu pārmērīgi jāsatraucas par fondu naudas izbeigšanos – jā, tas varētu ietekmēt izaugsmi, taču recesijas risks, visdrīzāk, nepastāv. Tiesa gan, paralēli vajadzētu gatavoties šim periodam, investējot jaunu iekārtu iegādē, uzkrājumu veidošanā, kā arī veicot citus pasākumus. Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Līva Zorgenfreija uzsver, ka pērn izaugsme bija straujāka, nekā pēdējos gados pierasts redzēt, un to veicināja gan iekšējie, gan ārējie faktori, arī Eiropā pagājušajā gadā beidzot sākās straujāka ekonomiskā izaugsme, kas palīdzēja mūsmāju preču un pakalpojumu eksportētājiem kāpināt apjomus. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis gan piebilst: lai arī eksports pērn turpināja augt, temps bija salīdzinoši viduvējs, kas norāda, ka nepieciešamība stiprināt konkurētspēju ir ļoti augsta. Pieaugums sagaidāms arī šogad, bet tas, kā šobrīd esošo situāciju pratīs izmantot uzņēmēji, arī demonstrēs panākumus ilgtermiņā.

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Īpašs papildu nodoklis turīgajiem cilvēkiem, kādu plānots ieviest Latvijā no 2025. gada, pašlaik ir tikai Francijā, Zviedrijā un Portugālē.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. “Lai arī arvien vairāk pasaulē pieņemas spēkā viedoklis par to, ka turīgajiem cilvēkiem valsts — sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu – finansēšanā ir jāmaksā lielākas summas nekā vidusmēra — vidējās - algas vai vēl jo vairāk minimālās algas saņēmējam, tomēr līdz šim šādi speciāli papildu nodokļi ir ieviesti vien dažās valstīs,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka arī šā gada G 20 valstu samitā, kas notika Riodežaneiro (Brazīlijā), bija mēģinājums panākt risinājumu, kurš ļautu ļoti bagātajiem cilvēkiem, vairojot savu turīgumu, arī samaksāt proporcionāli lielākus nodokļus, nekā tie maksā līdz šim, vai pat vēl vairāk, sekmīgi mainot savu nodokļu rezidenci, tos maksā ļoti niecīgos apmēros. Proti, ideja par minimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu bagātniekiem, pēc J. Zelmeņa sacītā, nav gan nekas ļoti jauns un revolucionārs, jo viņiem ir nauda, ir aktīvi, kuri ģenerē naudu un tā vairo bagātību.

Latvijas piena fiasko ir rūgta mācība piensaimniecības nozarei, bet rūpnīcas elpas atgūšanai nepieciešami miljoni un inovācijas

Trauksmes zvani par to, ka rūpnīcas projekts ir vāji dzīvotspējīgs jau saknē, noklusa toreizējā eiforijas vatē, 2012. gadā sākot darbināt ar Eiropas miljoniem un valsts garantijām pastutēto jaunuzbūvēto Latvijas piena rūpnīcu Jelgavas pievārtē. Jāpiekrīt Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāja Jāņa Šolka sacītajam – ja vietējās piensaimniecības ziedu laikos pirms Krievijas embargo uzņēmums nevarēja stabili nostāties uz kājām, tad pašlaik runāt par pozitīviem scenārijiem nozīmētu tukši dzesēt muti. Bez daudzmiljonu investīcijām, un nozares eksperti rēķina, ka vajadzīgi būs aptuveni 5–10 miljoni, rūpnīcai no grūtībām neizkļūt. Sākotnējais lēmums ražot piena koncentrātu tagad cērt pa rūpnīcas vaigu, bet rētu aizzieķēšana ar sieru tās tomēr nedziedē. Turklāt industriālo produktu ražošanas bloks – rūpnīcas mugurkauls – ar tā modernajām iekārtām tagad palicis bez darba. Globālie piena plūdi, kvotu atcelšana, kā arī industriālo produktu un svaigpiena cenu lejupslīde novedusi pie tā, ka pārstrādātājiem visizdevīgāk ir strādāt ar pienu, nevis iepirkt koncentrātu, kurš kļuvis lēts un maz pieprasīts. Galvenā produkta godā tagad ieceltais siers diemžēl arī nav labākais plāksteris, jo siera ražošana pašlaik pārstrādātājiem nes zaudējumus. Kilograms siera prasa 8 – 14 litru piena, turklāt produkts ir darbietilpīgs un tehnoloģiski pietiekami sarežģīts. Ņemot vērā cenas, siers pašlaik nav produkts, ar ko nopelnīt un varbūt pat ne izdzīvot. Tādējādi knapā Latvijas piena produktu grozs, kas aprobežojas ar sieru, neļaus ilgi veģetēt bez papildu investīcijām. Nav tik svarīgi – pārdot iekšējā tirgū vai eksportā, bet ar pliku sieru pārstrāde neizdzīvos, izņemot mājražošanu.

Dažu aktīvu vērtība līdz ar pandēmiju piedzīvojusi gluži vai kosmisku pieaugumu. Šajā sarakstā pēdējo dienu laikā jāmin virtuālā valūta Dogecoin, kuras cena kopš aprīļa pirmās puses palēkusies teju par 500% un sasniegusi 40 ASV dolāru centu atzīmi.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušā gada beigās šī virtuālā veidojuma vērtība tās tirdzniecības vietnēs internetā bija nepilns pus ASV dolāra cents. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža cenas pieaugums mērāms jau gandrīz 10 tūkst. procentu apmērā.

Faktiski virtuālajai valūtai, kas sākotnēji tika radīta kā joks un satīra par esošo situāciju virtuālo valūtu frontē (pamatā par to pašu bitkoinu), nu pavisam reāli tiek piešķirta arvien lielāka vērtība. Šī veidojuma mīšanā iesaistoties arvien plašākai cilvēku masai, manāmas prognozēs, ka tā cena jau drīz vien aizsniegsies līdz vesela ASV dolāra un pēc tam – 10 ASV dolāru atzīmei. Jau tagad Dogecoin kapitalizācija pārsniedz, piemēram, autoražošanas leģendas – uzņēmuma Ford – kapitalizāciju.

Meklējot atbilstošu mākoņpakalpojumu sniedzēju, speciālisti uzņēmumiem iesaka ņemt vērā vairākus būtiskus kritērijus.

Turpinoties nemitīgai, stabilai tendencei uzņēmumiem pāriet uz mākoņpakalpojumu lietošanu, ik nedēļu kādā vadības sapulcē tiek iztirzāts jautājums par pareizā pakalpojumu sniedzēja izvēli. Biznesiem tas patiešām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – ar pirmo piegājienu atrast uzticamāko un prasībām atbilstošāko mākoņpakalpojumu.

Eksperimentēšana un vairākkārtēja pakalpojumu sniedzēja mainīšana draud ar nevajadzīgām izmaksām un lieku biznesa traucēšanu. Ja mākoņpakalpojumu ēras rītausmā pirmajiem entuziastiem patiešām nācās nopūlēties labākā piedāvājuma meklējumos, tad tagad viss ir krietni vienkāršāk. Jau pieejamas citu lietotāju atsauksmes, ir profesionālu apskatnieku sagatavots vērtējums, pat reitingi, un ir gatavas speciālistu receptes, kā izvēlēties atbilstošāko tieši konkrētā uzņēmuma prasībām.

Atceros, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem sāku aktīvi strādāt ar digitālā satura autoriem Baltijā, cenšoties uzņēmumus pārliecināt, ka tas ir jaunais “must” [noteikti vajag], lai izceltu savu zīmolu un produktu, daudzi uz to skatījās ar skepsi, sakot, ka tas tikai īslaicīgi, te būs un te vairs nav ne miņas.

Ir pagājuši desmit gadi, un tie, kas noticēja, šo mārketinga veidu ir atkoduši un veiksmīgi izmanto, savukārt pārējie cenšas tikai “apostīt gaisu” vai ieskrieties. Bet, kā saka – labāk vēlu nekā nekad! Turklāt pirmsākumos bija grūti iedomāties, ka zīmoli cīnīsies savā starpā un pārvilinās digitālā satura autorus cits no cita.

Influenceru mārketings turpina aug

Lasot katru nākamo pasaules vai Eiropas digitālā satura autoru tirgus apskatu, var redzēt, ka šis efektīvais mārketinga rīks tikai aug un aug, un uzņēmumi arvien vairāk līdzekļu no mārketinga budžeta iegulda tieši sadarbībā ar influenceriem. Ne velti 2024. gadā globālā influenceru mārketinga tirgus vērtība būs sasniegusi vairāk nekā 24 miljardus dolāru. Gadu no gada pamainās uzsvars uz dažādiem sociālajiem tīkliem (Instagram, Tik Tik, Youtube u. c.). Tomēr jāsaprot būtiskākais: viena lieta ir ielēkt šajā mārketinga laukā, bet otra ir strādāt efektīvi, lai no šī mārketinga veida iegūtu maksimālu labumu – jaunus klientus, pārdošanas pieaugumu, zīmola atpazīstamību u. c. lietas. Tas pats attiecas uz niansēm šajā tirgū, kas citās nozarēs ir pašsaprotamas, piemēram, uz Ziemassvētkiem ir ļoti grūti atrast brīvas telpas korporatīvajiem pasākumiem, turklāt īres maksa vienmēr ir augstāka, un tieši tas pats notiek arī ar digitālā satura autoriem – viņi vienkārši ir aizņemti ar citu sadarbību un pakalpojumi ir dārgāki šajā laikā.

Ar akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai valdība pieteikusi šahu un matu Latvijas transporta nozarei un tranzītam. Cerētā nodokļu ieņēmumu kompensācijas vietā Latvija var ievērojami samazināt tās nozares konkurētspēju, kura gadā mūsu ekonomikā ienes vienu miljardu eiro.

Ņemot vērā, ka dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu komponenti, līdz pat 30% no cenas, palielināt izmaksas, kas sadārdzina Latvijas transporta un tranzīta koridoru ir pilnīgs neprāts. Apstākļos, kad kravu apjoms no Krievijas jau tā strauji sarūk, tranzīta koridora izmaksu jebkāda sadārdzināšana var katastrofāli ietekmēt mūsu ostu un arī Latvijas dzelzceļa konkurētspēju globālajā pārvadājumu tirgū.

Pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai valdībai bija jāizvērtē visi iespējamie riski, ko tas var nest valsts ekonomikai kopumā un jāveic konsultācijas ar nozaru pārstāvjiem. Diemžēl rodas iespaids, ka lēmums pieņemts sasteigti un bezatbildīgi. Vai valdība maz ir aprēķinājusi, kāda būs šī sadārdzinājuma ietekme uz dzelzceļa pārvadājumu izmaksām, cik daudz mēs zaudēsim no tā rezultātā iespējamā kravu zuduma, un kā mēs šo zudumu kompensēsim? Tirdzniecības ceļi veidojas gadu desmitiem, taču ar šādiem lēmumiem valdība riskē pārvilkt treknu svītru kā uzņēmēju iepriekšējos gados paveiktajam tranzīta kravu piesaistē, tā arī paša Dieva dotajai priekšrocībai – mūsu valsts izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam tranzīta ceļu kartē.

Kur slēpjas zemkopības ministra un citu politiķu cildinātās bioloģiskās lauksaimniecības brīnumnūjiņa?

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis pirms kāda laika intervijā DB skaļi noformulēja daudzu lauksaimnieku atziņu, ka mūsu valsts zaļa ir tikai politiķu mutēs, un pat aicināja sekot Somijas piemēram, pārtraucot valsts atbalstu industriālajai lauksaimniecībai. Līdz šim vēl neviens nozares ministrs nav saņēmis dūšu un nosaucis bioloģisko lauksaimniecību par valsts prioritāti, un arī aizejošās valdības pārstāvja Jāņa Dūklava apgalvojums (04.01.2016. DB), ka «bioloģiskā lauksaimniecība ir perspektīva» ir vārdi bez politiska seguma.

Kamēr Latvijā nav īpašas atbalsta politikas biozemniekiem, mūsu resurss – tīrā zeme – tiek gandēts ar ķīmiju, kuras patērētie apjomi laukos arvien pieaug. Kā zināms, ar raundapu vai citiem nezāļu nāvēkli glifosātu saturošiem līdzekļiem tiek apstrādāti ne tikai lauki, bet arī graudi žāvēšanas nolūkā – īsu brīdi pirms kulšanas. Govis pēc to baudīšanas sāk slimot ar caureju, bet sivēnmātēm palielinās abortu skaits. Protams, Latviju nevar izraut no globālā tirgus konteksta, izņēmuma kārtā ieviešot tos vai citus ierobežojumus, bet beigās paliekot pie sasistas tirgus siles. Taču mūsu vilciens vēl nav aizvēris durvis, kā tas ir, piemēram, Nīderlandei un citām konvencionālās lauksaimniecības superzvaigznēm. Pārlieku nepiesārņotā Latvijas zeme pati aicina ielikt viņas klēpī bioloģisku sēklu, bet pesticīdus un minerālmēslus uz savām zemenēm un gurķiem lai kaisa lētas preces lielformāta ražotāji. Daudzviet pasaulē termins «neraža» ir izzudis, jo dabas ritmu regulējumu aizstājis mākslīgo mēslu un pesticīdu, Latvijā lepni sauktu par augu aizsardzības līdzekļiem, lietošanas skrupulozs plāns. To, ka lauksaimniecība globāli staigā arī maldu ceļus, labi ilustrē dārzeņu šķirņu skaita sarukums. Tā kāpostu daudzveidība no 544 komerciāli audzētām šķirnēm 20. gadsimta sākumā sanīkusi līdz 28 pašlaik, ejot monokultūru pavadā.

Latvijas iedzīvotāju pensija veidojas no veiktajām sociālajām iemaksām, tāpēc, ja visi maksātu normālu sociālo nodokli, tad spētu uzturēt gan vecākus, gan arī paši saņemtu pensiju tad, kad kļūs par pensionāriem, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš skaidroja, ka pensiju fonds veidojas no sociālajām iemaksām un tagad strādājošie maksā pensijas saviem vecākiem, bet pašlaik strādājošiem pensijas maksās viņu bērni. Tāpēc jāmaksā sociālais nodoklis, jo tas aiziet pensijās, skaidroja ministrs. Ja sociālais nodoklis maksāts netiek, tad neveidojas uzkrājums un pensijas vecumā var nonākt pie sasistas siles, brīdināja Reirs.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Latvijas pensiju sistēma no ilgtspējas viedokļa novērtēta kā devītā labākā sistēma, tā izveidota pamatīga un laba. Sistēma spēs nodrošināt pensijas arī pēc desmit un 20 gadiem, taču jāmaksā sociālais nodoklis.

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.