Maize un izpriecas cilvēkiem nepieciešamas arī krīzes laikā. Tādēļ pirotehnikas izplatītāji pagaidām nesteidzas ar drūmām prognozēm par noieta kritumu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas apkopoto informāciju, Latvijā šobrīd licencēti 52 uzņēmumi, kuri savu produkciju piedāvā 92 tirdzniecības vietās. Seši uzņēmēji esot saņēmuši arī speciālas licences, kas vienkāršākos un mazāk bīstamos pirotehnikas izstrādājumus ļauj pārdot arī nespecializētos tirdzniecības objektos, piemēram, lielveikalos.

Sezona sākusies

Saskaņā ar valsts izpratni par pirotehnikas sezonālo pieprasījumu, vislielākajai aktivitātei šajā tirgus sektorā vajadzētu sākties 21. decembrī. Tieši ar šo datumu pirotehnikas tirgotāji savu preci drīkst piedāvāt nespecializētajās tirdzniecības vietās. Šo privilēģiju uzņēmēji var baudīt desmit dienas, bet pēc tam tie savu preci drīkst pārdot tikai speciāli piemērotās telpās. Tomēr Db aptaujātie pirotehnikas pārdevēji un izplatītāji atzina, ka lielākais viņu piedāvātais preču noiets gaidāms tikai šajā nedēļā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Uzņēmēji uzskata, ka pirmssvētku laikā cilvēki lielāku enerģiju atvēl dāvanu sagādāšanai un, lai cik spoži salūti nebūtu, Ziemassvētkos tie īsti neiederoties.

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Parādu nomocītā Grieķija plāno izīrēt savus kultūras un vēstures pieminekļus, lai tādējādi iegūtu papildus finanšu līdzekļus. Naudas piesaistīšanas nolūkos ārvalstu reklāmas firmas vai Holivudas darboņi varēs izmantot Atēnu Akropoli.

Grieķijas varasiestādes norāda, ka to rīcībā ir palicis maz finanšu līdzekļu, lai uzturētu Atēnu Akropoli un citas ievērības cienīgas vietas, kā, piemēram, Delfu orākulu. Tāpēc radies plāns tās padarīt pievilcīgas ārvalstu kino uzņēmējiem un reklāmas firmām.

Grieķijas vēstures pieminekļi būs pieejami, samaksājot 1,3 tūkstošus ASV dolāru par fotosesiju, vai maksājot divus tūkstošus dolāru par vienu filmēšanas dienu, raksta New York Times.

Valdības plāni Grieķijā jau saskārušies ar iebildumiem. Kritiķi norāda, ka kultūras pieminekļu izīrēšana ir «svētuma apgānīšana». Grieķi uzskata, ka ir pieļaujama naudas iekasēšana no apmeklētājiem, bet pavisam cita lieta ir ļaut «jebkuram topošajam režisoram ar kājām mīdīt mūsu mantojumu».

Naudas trūkuma nomocītā Grieķija atradusi jaunu veidu, kādā iegūt papildus finanšu līdzekļus – izīrējot policistus un patruļmašīnas, ziņo AFP.

Policista īre izmaksās 30 eiro stundā, bet patruļmašīnas – par 10 eiro vairāk. Savukārt policijas patruļlaivas īre stundā izmaksās 200 eiro, bet helikoptera – 1,5 tūkstošus eiro. Tas segšot «policijas aprīkojuma un infrastruktūras izmaksas, kā arī ļaus to modernizēt», pavēstīja Grieķijas Pilsoņu aizsardzības ministrija.

Īrēt grieķijas policistus varēs «ārkārtējos gadījumos», piemēram, kad būs nepieciešams eskortēt bīstamas kravas vai mākslas vērtības. Iepriekš policija šādus uzdevumus veica bez atlīdzības. Ministrija norāda, ka policistu noma būs iespējama tikai tad, ja tas neietekmēs drošības dienestu operatīvās darbības spējas.

Uz pārdomām mani mudināja advokāta Alda Gobzema viedoklis Delfu Versijās ar izvirzītu tēzi «kāpēc Latvijā ir krīze un kāpēc tā tik drīz nebeigsies?». Gobzema kungs minēja dažus piemērus iz savas pieredzes, kas spilgti raksturoja dažādu nozaru preču un pakalpojumu pārdevēju nevērīgo attieksmi pret savu klientu šajos, tā sakot, visiem tik grūtajos laikos. Par prestižās klīnikas bērnu ārstu, kas ir neapmierināts, ka gripas laikā tiek traucēts ārpus darba laika, par brendota veikala pārdevēju, kas palīdzības vietā nevērīgi norāda meklējamā virzienu, par autoservisa atteikumu nomazgāt mašīnu pat par papildu samaksu, par ceļojumu aģentūru, kas dārgi tirgo zelta kalnu, bet ietirgo smilšu - parasto, par cilvēku, kas atsakās veikt labi apmaksātu gabaldarbu, jo jāpastrādā naktī, bet neaizmirst pasūdzētie par grūto dzīvi.

Patiesībā šie visi stāsti jau nav tikai par mūsu attieksmi, slinkumu, prasmju trūkumu vai, piedodiet, vienkārši tizlumu. Cienījamā advokāta minētie piemēri raksturo visu šo darboņu reputāciju, kuri, ja vien būtu nosaukti vārdā, iespējams ātri vien sajustu savas (bez) darbības sekas.

XXI gadsimta otrajā dekādē PR veiksmes stāstus vairs nenoteiks uzņēmuma vai organizācijas atpazīstamība, kas vairumā gadījumu atkarīga no tās fiziskās vai virtuālās klātbūtnes vai sniegto pakalpojumu izmantotāju daudzuma. Reputācijas jeb laba PR faktors būs atkarīgs vispirms no individuāla klienta subjektīvā vērtējuma par visu savstarpējā darījuma ciklu, kas sākas no nejaušas vai apzinātas pirmās tikšanās un beidzas ar pēcgaršu jeb klienta sajūtām par saņemto preci vai pakalpojumu. Šajā pēcgaršā klienti dalīsies sociālajos tīklos, tādejādi ikkatrai pārdevēja – klienta saskarsmes neveiksmei ir izredzes pārvērsties milzīgā sniega bumbā, kas veļoties var iznīcināt pārdevēja biznesu. Vai arī tieši otrādi - iecelt saulītē.

Inflācijas ietekmē cilvēkiem aktuāla kļuvusi izdevumu pārskatīšana, meklējot veidus, kā ietaupīt līdzekļus vai izkļūt no parādu jūga. Šim nolūkam vērts apsvērt esošo kredītu pārkreditēšanu – vienojoties par zemākām procentu likmēm, rodas iespēja ietaupīt, sākot no dažiem simtiem līdz pat tūkstošiem eiro.

To apliecina arī reāli pieredzes stāsti. Tā, piemēram, Armands aizņēmās 2000 eiro uz pieciem gadiem jeb 60 mēnešiem ar 38% likmi. Nedaudz vairāk kā divus gadus jeb 27 mēnešus viņš veica regulāro maksājumu 97 eiro apmērā, tomēr apstākļu spiests viņš no pieejamā limita aizņēmās vēl 100 eiro. Ikmēneša maksājumu tas izmainīja uz 95 eiro, kas Armandam radīja aizdomas – kāpēc, paņemot papildus naudu, atdodamā summa samazinās? Izrādījās, ka līdz ar papildus aizņemtajiem līdzekļiem atmaksas termiņš sākās no jauna. Proti, nav starpības, cik lielu summu viņš vēl izņemtu, aizdevums atkal jāatmaksā 60 mēnešus.

Latvijas kredītņēmēju palīdzības programma Armandam piedāvāja risinājumu - pārkreditēja šo aizdevumu uz teju divreiz mazāku likmi 18% apmērā uz 4 gadiem jeb 48 mēnešiem. Tādējādi Armanda ikmēneša maksājums samazinājās līdz 63,45 eiro, kopumā ļaujot nepārmaksāt un ietaupīt 2654,40 eiro.

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Ātro kredītu izsniegšanas apjoms kopš novembra vidus pieaudzis gandrīz trīs reizes, sasniedzot 300 - 400 izsniegtos kredītus dienā.

Par to liecina mikrokreditēšanas uzņēmuma SMScredit.lv tirgus analīze, kuras rezultātus uzņēmuma analītiķi saista ar straujo mikrokreditēšanas procentu likmju samazinājumu un Ziemassvētku tuvošanos.

SMScredit.lv valdes priekšsēdētājs Alberts Pole atzina, ka uzņēmuma klientu skaits Latvijā sasniedzis gandrīz 50 000 un paredzam, ka 2010.gadā šis skaits dubultosies.

Ātrie kredīti ir kļuvuši par pieprasītu līdzekli cilvēku ikdienas naudas plūsmas līdzsvarošanai, un aizdevuma saņemšanas pieteikumus iedzīvotāji aktīvi iesniedz arī brīvdienās, kas saistāms ar to, ka nedēļas nogalēs citi finansējuma avoti ir grūtāk pieejami un bankas lielākoties nestrādā, turklāt brīvdienās cilvēki aktīvāk apmeklē lielveikalus un atlaižu laikā iegādājas lielākus pirkumus.

Latvijas ģimenes ar bērniem galvojumu programmas ALTUM ietvaros var pretendēt uz valsts atbalstu mājokļa iegādei. Kopš 2015. gada, kad sāka darboties programma, valsts galvojumu saņēmušas vairāk nekā 8400 ģimenes, kurās ir vairāk nekā 12 tūkstoši bērnu. Garantiju kopējais apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta bankās, pārsniedz 500 miljonus eiro.

ALTUM statistika rāda, ka lielākā daļa – aptuveni 61% no visiem galvojumiem piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu, 32% ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt 7% ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem. Vairums ģimeņu (96%) valsts galvojumu izmanto gatava mājokļa iegādei, un tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai.

ALTUM garantija bankas aizdevumam nepieciešamo pirmo iemaksu samazina vidēji par 6 - 7 tūkstošiem eiro, kas ir vidējā līdz šim piešķirtā galvojuma summa. Tas palīdz ģimenei mājokli iegādāties uzreiz, netērējot vairākus gadus pirmās iemaksas sakrāšanai.

«Tas, ka iedzīvotājam pieder mājoklis, teorētiski nozīmē, ka viņš praktiskā, finansiālā un emocionālā ziņā ir motivēts arvien vairāk investēt savā izaugsmē, savā ģimenē, arvien stabilāk iesakņojoties savā valstī. Tas ir vērā ņemams faktors uz joprojām esošā aizbraucēju skaita fona,» uzskata Pauls Miklaševičs, BlueOrange Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors. «Iespējams, ka arī šajā kontekstā valsts līmenī ir vērts skatīties arī uz citiem risinājumiem, piemēram, piemērot nodokļu atvieglojumus tiem, kas iegādājas savu pirmo mājokli. Teorētiski tas varētu būt spiediens uz aplokšņu algām un būtu stimuls deklarēt augstākas algas,» norāda P. Miklaševičs.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc pagājušonedēļ piedzīvotā krituma, savukārt sudraba cenas kāpa līdz astoņu gadu augstākajam līmenim, sudrabam kļūstot par jaunu mērķi sociālo mediju uzkurinātai pirkšanai mazumā, sacīja līderi.

"Bailes, kas dominēja tirgos pagājušonedēļ, ir apsīkušas," sacīja "CMC Markets UK" tirgus analītiķis Deivids Madens.

"Nedrošība saistībā ar jaunu Covid-19 gadījumu skaita kāpumu un jaunā koronavīrusa paveidiem saglabājas, bet tai pretstatā ir tālāks progress vakcīnu un ārstēšanas frontēs," konstatēja investīciju banka "Charles Schwab" savā analīzē.

Tirgi pagājušonedēļ bija satraukti par ASV videospēļu, konsoļu un plaša patēriņa elektronikas mazumtirdzniecības uzņēmuma "GameStop" akciju pirkšanas drudzi, ziņu un diskusiju platformas "Reddit" grupai "WallStreetBets" aicinot cilvēkus iegādāties un nepārdot "GameStop" akcijas, lai kaitētu augsta riska ieguldījumu fondiem jeb tā dēvētajiem hedžfondiem, kas cerējuši gūt peļņu uz kompānijas neveiksmju rēķina.

Nodibināts jauns fonds BPT Nordic Opportunity, kura līdzekļi paredzēti arī t.s. problēmīpašumu (distressed) pirkšanai Baltijā.

Stāsta SIA BPT Asset Management - aktīvu pārvaldes vadītājs Latvijā Andžejs Neguliners:

Baltic Property Trust (BPT) ir viens no pirmajiem īpašumu fondiem, kas veica ieguldījumus Baltijas valstu tirgū. Tas ir arī viens no lielākajiem īpašumu investoriem. Latvijā tam pieder pieci tirdzniecības objekti un divas biroju ēkas.

BPT fondu dzīvības cikls ir dažāds (8 – 12 gadi) un, savulaik bija plānota gan atsevišķu īpašumu pirkšana, gan arī pārdošana. A. Neguliners teica, ka, ņemot vērā situāciju nekustamā īpašuma tirgū un kopumā tautsaimniecībā, šobrīd netiek plānots neko pārdot — nav pircēju vai arī nav iespējams vienoties par objekta cenu.

Vorena Bafeta atdzimusī apetīte uz korporāciju pārņemšanu var ierindot Berkshire Hathaway Inc. lielāko kompāniju vidū, jo ikgadējā atskaitē, ko publicē kompānija, tā atbilst visiem kritērijiem, ziņo newsru.com.

Kompānijas Berkshire pārstāvis, kas 2008. gadā apmeklēja 4 Eiropas valstis, meklējot objektus pirkšanai, pagājušajā nedēļā Bloomberg TV paziņoja, ka uztver šā brīža situāciju, kad S&P 500 indekss ir nolaidies līdz 1996. gada minimālajam līmenim, kā izdevīgu laiku pirkumiem.

Bloomberg ziņo, ka kompāniju sarakstā, ko V. Bafets ir noskatījis pirkšanai, atrodami: Sysco Corp., lielākais produktu piegādātājs ASV restorāniem, VF Corp., pasaules lielākais apģērbu ražotājs, Danaher Corp., instrumentu izgatavotājs.

Sev interesējošo uzņēmumu iegādei V. Bafets ir plānojis tērēt no 5 līdz 20 miljardiem dolāru. V. Bafets dod priekšroku vienkāršam biznesam, kura pirmsnodokļu peļņa ir 75 miljoni dolāru, kam ir "laba" kapitāla rentabilitāte un neliels parādu slogs.

Neņemt 200 miljonus latu lielu kredītu lidostas Rīga attīstības plānu realizēšanali, bet gan piesaistīt privāto kapitālu - tas skan skaisti, taču diemžēl maldinoši.

Protams, tas var šķist vilinoši - nevis pašam ņemt kredītu, bet ļaut, lai savus līdzerkļus tērē kāds cits. Tomēr šeit jāņem vērā kāds apstāklis.

Nebūt jau netiek slēpts, ka pēc lidostas jaunās kārtas uzbūvēšanas būvniekam - investoram iztērētā naudiņa būs vien jāatdod. Iespējams, varētu to uzskatīt par sava veida atlikto maksājumu, ja vien? Pārsvarā gadījumu arī privātajiem investoriem nav brīvu līdzekļu 200 miljonu latu apmērā, un tas nozīmē, ka arī viņi šo naudu aizņemas, kredītprocentus pieskaitot summai, kas pasūtītājam ir jāatdod.

Šeit mēs nonākam pie problēmas būtības - aizņemoties valstij vai pašvaldībai, kredīts faktiski vienmēr izmaksā lētāk, nekā privātkompānijai. Pēc līdzīga modeļa nodokļu maksātāji jau «ieberzās» saistībā ar šobrīd Rīgā topošo gadsimta projektu - Dienvidu tiltu. Jau tagad tiek lēsts, ka tikai pirmo divu kārtu izmaksas kopā varētu veidot 567 miljonus latu, un šī summa ir tik astronomiska lielā mērā pateicoties tam, ka līdzekļus aizņēmās tilta būvnieks, nevis pašvaldība. Jāatgādina, ka arī Gaismas pils plānotās izmaksas 140 miljoni latu ir bez kredītprocentu summas. Lidostas Rīga gadījumā vienīgā cerība varētu būt uz to, ka nauda parādu atdošanai varētu tikt ņemta no pašas lidostas ienākumiem, nevis visu nodokļu maksātāju kabatas.

Šī gada otrajā ceturksnī izsniegto patēriņa kredītu apmērs pārsniedzis 150 miljonus eiro un ir augstākais ceturkšņa laikā izsniegto patēriņa kredītu apjoms kopš 2018. gada sākuma, savukārt noslēgto līgumu skaits sasniedzis pirms pandēmijas līmeni, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija par banku un citu kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem aizdevumiem.

Visvairāk patēriņa kredītu pēdējo 5 gadu laikā tika izsniegti 2018. gada 1. ceturksnī, kad to apjoms sasniedza gandrīz 345 miljonus eiro, taču pēc tam bija vērojams ļoti straujš sarukums, kas saistīts ar normatīvo aktu izmaiņām. Jaunās prasības paredzēja obligāti izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju, samazināt kredītu pagarināšanas reizes, ierobežot reklāmu un noteica maksimālo gada procentu likmi, kas būtiski ietekmēja nebanku kreditēšanas sektoru. Tas veicināja pāreju no īstermiņa kredītiem par mazām summām uz garāka termiņa kredītiem par lielākām summām un samazināja kopējo izsniegto kredītu skaitu un summas.

“Patēriņa kredītu klienti galvenokārt izmanto dzīves kvalitātes uzlabošanai, piemēram, mājokļa remontam, automašīnas vai sadzīves tehnikas iegādei, izglītībai, ceļojumiem u.c. Kopš 2018. gada 2. ceturkšņa izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir bijis salīdzinoši stabils, taču ar tendenci samazināties noslēgto līgumu skaitam un palielināties vidējai izsniegtajai summai. Šī gada 2. ceturksnī vērojams straujš noslēgto līgumu skaita pieaugums – par 43%, salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, un par 51%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

2024. gads Baltijas valstu ekonomikās sācies pozitīvi, ko apliecina gan Eiropas Centrālās Bankas dati, gan arī biznesa segmentā no jauna izsniegtā finansējuma pieaugums.

Lielākais biznesa kreditēšanas uzrāviens šogad redzams Lietuvā un Latvijā. Kuras nozares attīstības projektiem aizņemas visaktīvāk, un kur ir Latvijas vieta Baltijas uzņēmumu kreditēšanas vidē?

Sākotnējie ekonomikas rādītāji liecina, ka Baltijas valstīs ekonomikas cikls turpina pakāpeniski uzlaboties. Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, jaunu uzņēmumu kreditēšanas apjoms bankā Citadele pieaudzis par 54 %, un šobrīd visaktīvāk aizņemas uzņēmumi vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un būvniecības sektoros.

Baltijas valstu dažādie ekonomikas spēki

Kā liecina Eiropas Centrālās Bankas (ECB) dati, no jauna izsniegto aizdevumu uzņēmējdarbībai 12 mēnešu vidējais rādītājs Baltijas reģionā veido 895 miljonus eiro mēnesī, gandrīz sasniedzot vēsturisko rekordu – 901 miljonu eiro, kas fiksēts 2023. gada decembrī. Šī gada laikā jaunu uzņēmējdarbības aizdevumu apjoms Baltijas reģionā kopumā pieaudzis par 12 % jeb 96 miljoniem eiro.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ierobežot nokavējuma procentus līdz 18% apmērā gadā veicinās bezatbildīgu atzņemšanos, uzskata Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.

Priekšlikums paredz, ka nokavējuma procenti gada laikā var pieaugt līdz 18% jeb ne vairāk kā 0,05% dienā. Tas nozīmē, ja klients aizņemas 50 latus uz 30 dienām, tad māksimālās soda sankcijas dienā varēs būt 2,7 santīmi. Ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, asociācija prognozē, ka palielināsies to kredītņēmēju skaits, kas vieglprātīgi izturas pet savām saistībām.

Turklāt pastāv varbūtība, ka citi parādi tiks pārnesti uz īstermiņa kredītiem, jo citām nozarēm šāda ierobežojuma nav, uzskata B. Fromane. Piemēram, šāda situācija var veidoties ar komunālajiem parādiem. Asociācija uzskata, ka ar šo priekšlikumu tiks veicināta bezatbildīga aizņemšanās, jo nokavējuma procenti ir vienīgais instruments, lai motivētu patērētāju savlaicīgi nokārtot saistības. Nozares uzņēmumi uzskata, ka piedāvātais nokavējuma procentu pieauguma temps ir nesamērīgi zems, jo nebanku kreditēšana ir saistīta ar augsta riska darījumiem, kā arī finansējuma piesaiste ir būtiski dārgāka nekā komercbankām.

Salīdzinoši nelielas eiro bāzes likmes izmaiņas sadārdzinātu kredītu maksājumus Latvijā.

Var spekulēt

Pēdējās dienās eiro cena ir sākusi rauties nedaudz augstāk, jo izveidojusies labvēlīga likme, lai spekulētu uz procentu likmju starpību. Vienas dienas latu procentu likmes turas 3 % līmenī, bet eiro procentu likmes - 4 % līmenī. Tādējādi iespējams aizņemties latus par 3 % un investēt eiro par 4 %.

Tāpēc pēdējās dienās novērojams spiediens eiro cenai uz augšu. Turklāt pastāv arī vēl tradicionālie faktori, kas ietekmē eiro cenas - un tie ir jauni kredīti, investīcijas, kā arī eksports.

Pēdējā laikā Latvijā vērojams kreditēšanās tempu kritums un tas ir bīstams faktors valūtu tirgum, jo, ja nepalielināsies kredītu pieauguma tempi, tad varētu ar laiku rasties spiediens valūtu tirgum, jo vecie kredīti, kas 80 % ir izsniegti eiro, tiek atmaksāti, pārdodot latus un pērkot eiro. Jau pagājušā gada beigās varēja pamanīt kreditēšanās tempu pieauguma kritumu, bet janvārī obligāto rezervju normai bija rekordliels lēciens, taču pēc tam februārī bija gandrīz tikpat rekordliels kritums. Tas saistīts ar gada beigām, kad atsevišķas bankas bija piesaistījušas resursus, lai uz gada beigām pamainītu bilances rādītājus, janvārī viņas no šiem resursiem atbrīvojās, tādēļ bija būtiskas izmaiņas obligāto rezervju normā.