Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.

Dažas no mūsu izmaksām bieži vien ir sezonālas, piemēram, maksa par apkuri. Tiem, kuriem ir bērni, izdevumi mācību gada laikā arī parasti ir krietni lielāki: ēdināšana skolā, pulciņi un treniņi, kancelejas preces u.c.

Sākoties vasarai, šķiet, varam atpūsties un elpot vieglāk, jo naudas paliek vairāk, taču, ja nepievērsīsim uzmanību tam, kā prātīgi rīkoties ar “lieku” naudu, pastāv risk to iztērēt impulsīviem pirkumiem, kas sagādā vien īslaicīgu prieku, bet nerada pievienoto vērtību. Lai tas nenotiktu, ir svarīgi regulāri pārskatīt savu budžetu un ieplānot, kā brīvo naudu tērēt mērķtiecīgāk vai iekrāt laikam, kad izdevumi atkal pieaugs.

Īpašais plāns atvaļinājumam – dienas limits un speciālais uzkrājums

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Igaunija pirms trīs gadiem ieviesa pensiju sistēmas reformu, nosakot dalību pensiju 2. līmenī par brīvprātīgu un sniedzot iespēju cilvēkiem pašiem izlemt, kā rīkoties ar uzkrāto naudu.

Kopš tā laika iespēju izņemt uzkrātos naudas līdzekļus pirms pensijas sasniegšanas izmantojuši vairāk nekā 200 000 cilvēku, turklāt absolūti lielākā daļa to izdarīja tikko pēc reformas spēkā stāšanās.

Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš šādu cilvēku lēmumu skaidro ar vēlmi apmierināt aktuālās finansiālās vajadzības vai realizēt kādus nepiepildītus sapņus. Tomēr, kā norāda eksperts, agri vai vēlu Igaunijas iedzīvotāji izjutīs šāda lēmuma finansiālās sekas, kas var diemžēl arī rezultēties finansiāli nestabilākās vecumdienās.

Dalība pensiju uzkrājumu otrajā līmenī Igaunijā bija obligāta pieaugušajiem, kas dzimuši pēc 1983. gada ieskaitot. Tomēr 2021. gadā ieviestā pensiju reforma šo noteikumu atcēla, ļaujot ikvienam jebkurā laikā izņemt savus uzkrājumus no otrā līmeņa vai pārtraukt veikt iemaksas. Kopš tā laika dalība otrajā līmenī ir kļuvusi brīvprātīga. Saskaņā ar 2021. gada datiem pirmajos trīs mēnešos pēc reformas aptuveni 149 000 cilvēku izņēma savus uzkrājumus no nedaudz vairāk nekā 700 000 aktīvo pensiju kontu. Aprēķini liecina, ka patlaban nepilni 30% to iedzīvotāju, kuri piedalījās pensiju 2. līmenī , ir izņēmuši savus līdzekļus no tā.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Igaunijas iedzīvotāji pēdējos gados aizvien retāk izmanto skaidru naudu, turklāt lielākā daļa skaidru naudu lieto tikai dažas reizes mēnesī, liecina aptauja, ko pēc Igaunijas bankas LHV pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Kantar Emor".

58% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī, bet 18% to lieto vienu vai divas reizes nedēļā.

Skaidrās naudas lietošanas biežums Igaunijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados samazinājies - ja 2018.gadā 16% iedzīvotāju skaidru naudu lietoja katru dienu, tad 2024.gadā šis rādītājs ir 10%. Tāda pati tendence vērojama arī to iedzīvotāju vidū, kuri skaidru naudu izmanto reizi vai divas reizes nedēļā, - ja 2018.gadā to darīja 36% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars samazinājies līdz 18%.

Tomēr palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri skaidru naudu izmanto dažas reizes mēnesī: ja 2018. gadā tie bija 41% Igaunijas iedzīvotāju, tad 2024.gadā šis īpatsvars ir jau 58%.

AS Mapon, uzņēmums, kas nodarbojas ar attālinātu autoparku pārvaldības risinājumu izstrādi un izplatīšanu, uzsāktās ekspansijas Eiropā turpināšanai marta sākumā emitēja obligācijas par trim miljoniem eiro, tās tika pārdotas dažu stundu laikā.

Par uzņēmuma attīstības plāniem un ekspansijas stratēģiju Dienas Bizness izjautāja Mapon valdes locekli un finanšu direktoru Alekseju Avanesovu un Mapon valdes locekli un Co-CEO Ingu Rūķi.

Pastāstiet par uzņēmuma pirmsākumiem, darba specifiku, nozari, kurā darbojaties! Vai pašos pirmsākumos jau ir bijis mērķis kļūt par globālu uzņēmumu, un kā šis mērķis realizējās, kādi bijuši galvenie izaicinājumi?

Ingus Rūķis: Mapon pirmsākumi ir meklējami ārpus Draugiem Group, un pilnīgas sākuma ieceres ir uzņēmuma radītāju atmiņās. Draugiem Group līdzīpašnieki sākumā ieguldīja uzņēmumā, pēc tam to pilnībā izpirka. Uzņēmums sākotnēji tika radīts ar mērķi risināt klientu izaicinājumus darbā ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem - vienmēr zināt, kur atrodas automašīna, cik tālu no galamērķa tā ir. Draugiem Group kļūstot par īpašnieku, šī ideja tika attīstīta, pievienota virkne risinājumu, kas palīdz uzlabot autoparku efektivitāti, un ambīcijas kļuva lielākas. Proti, bija skaidrs, ka Latvijas tirgus ir par mazu, un faktiski jau kopš 2011. gada ir noticis darbs pie šīs uzņēmuma eksportspējas attīstīšanas. Šajā laikā ir izveidojies partneru tīkls visā pasaulē, ir vairāki meitas uzņēmumi ārpus Latvijas – Dānijā, Somijā, Igaunijā, pārstāvniecība Spānijā.Uzņēmuma nonākšana Draugiem Group īpašumā bija samērā loģisks process, jo uzņēmumam bija jāattīstās un tam bija nepieciešami daudz lielāki līdzekļi. Tobrīd Draugiem jau bija sasniedzis zināmu finanšu briedumu, lai būtu šāda iespēja ieguldīt jaunās perspektīvās idejās.

Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Latvijas pensiju sistēmu veido trīs līmeņi un saskaņā ar pašlaik valsts noteikto regulējumu – katru mēnesi no tavas bruto algas vai citiem ienākumiem, par kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas – 6% tiek ieskaitīti pensiju 2. līmenī, ar mērķi šo naudu investēt dažādos finanšu instrumentos un uzkrāt lielāku pensiju.

Pensiju 2. līmeņa ieguldīšana nav tikai veids, kā nodrošināt finansiālai drošākas vecumdienas. Tā ir arī iespēja atbalstīt Latvijas un vietējo uzņēmumu ekonomikas izaugsmi. Tas nozīmē – daļa no tavām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu un kapitāla tirgū, tostarp vērtspapīros – vietējo uzņēmumu obligāciju emisijās, riska kapitālā un noguldījumos bankās. Šis ieguldījums savukārt palīdz nodrošināt tavas pensijas kapitāla vērtības pieaugumu nākotnē.

Kādēļ nevar vienkārši krāt naudu kontā, lai to pēc tam izmantotu pensijai?

Gadiem ejot, norēķinu kontā sakrātā nauda zaudēs vērtību inflācijas ietekmē. Savukārt, uzticot to pensiju 2. līmeņa plāna pārvaldniekam, šie līdzekļi tiks ieguldīti finanšu tirgū, kas ļaus palielināt ieguldījumu ienesīgumu ilgtermiņā. Šajā gadījumā darbojas princips “nauda pelna naudu”, un tavs pensijas kapitāls ilgtermiņā var ievērojami pieaugt un pārspēt inflācijas ietekmi, vai arī vismaz to daļēji kompensēt.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Swedbank bankomātos visā Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta bezkontakta funkcija – turpmāk piekļūt kontiem un izņemt naudu varēs, neievietojot bankomātā fizisku norēķinu karti.

Jau tagad Rīgā un citās Latvijas pilsētās ir pieejami vairāk nekā 20 ar bezkontakta funkciju aprīkoti bankomāti, un plānots, ka līdz gada beigām tā tiks ieviesta vairāk nekā pusei visu Swedbank bankomātu.

Lai izņemtu naudu vai izmantotu kādu citu pakalpojumu, klientam ir vien jānopīkstina sava bezkontakta maksājumu karte, viedtālrunis vai viedpulkstenis ar aktivizētu bezkontakta maksājumu funkciju un jāievada kartes PIN kods. Bankomātus ar bezkontakta funkciju var atpazīt pēc karšu lasītāja ikonas.

"Nu jau daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā dod priekšroku tieši bezkontakta norēķiniem – karti tikai nopīkstinot, tirdzniecības un pakalpojumu saņemšanas vietās tiek veikti jau 79% darījumu. Turklāt jau vairāk nekā pusmiljons klientu pēdējo 3 mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir norēķinājušies, izmantojot viedierīci, un daudziem tas ir ikdienā ierastākais maksāšanas veids. Ceram, ka tagad šī funkcija padarīs ērtākus arī darījumus mūsu bankomātos – gan tiem, kuri savu karti piesaistījuši mobilajam tālrunim vai citai viedierīcei, gan tiem, kuri dod priekšroku fiziskai norēķinu kartei,” stāsta Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.

2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.

Latvijā atkritumus, kurus var izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai, joprojām apglabā poligonos.

Itāļu rakstnieks Karlo Kalodi, 1882. gadā sarakstot grāmatu Pinokio piedzīvojumi, visticamāk, bērniem vēlējās izskaidrot daudz ko, bet tieši un nepārprotami – to, ka, aprokot naudu zemē, naudas koks neizaugs. Latvijā tieši to dara – naudu rok zemē, turklāt lielos apjomos. Visi, dzirdot, ka atkritumu lieta ir liels bizness, saprotoši māj ar galvu un turpina šos resursus vai naudu aprakt. Mūsu kaimiņvalstīs – kā ziemeļos, tā dienvidos – no atkritumiem ražo siltumu un elektrību, kas patiešām ir nauda. Latvijā gandrīz visu šo naudu aprok. Turklāt dara to bez viltus un spaidiem. Brīvprātīgi un apzinoties, ka tā ir nauda.

Vienā ailē ar Bulgāriju

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Ēnu ekonomika autoservisu sektorā sasniedz gandrīz 200 miljonus eiro gadā, informē Auto asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz asociācijas veikto pētījumu.

Valsts budžetam 2022.gadā secen ir gājuši 135 miljoni eiro kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un 58 miljoni eiro kā iedzīvotāju ienākumu nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, liecina pētījums.

Salīdzinot ar 2020.gada pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika sektorā ir vēl kāpusi par 25%.

“Valsts budžeta ieņēmumu samazinājums autoservisu sektorā par teju 200 miljoniem eiro ir tikai viena problēma no ēnu ekonomikas īpatsvara. Būtiski ņemt vērā, ka beigās no šī cieš gan paši darbinieki, par kuriem netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan patērētāji, kuri saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu nevar aizsargāt savas tiesiskās intereses, gan konkurenti, kuri cenšas attīstīt godīgu biznesu” norāda biedrības Auto asociācija valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.