Tā kā pieprasījums pēc Spilvas ražotajiem Latvijas lauku gurķiem audzis par 37 % un to krājumi izpirkti jau šā gada martā, jaunajā šā gada dārzeņu sezonā Spilvas ražošanas vajadzībām paredzēts iepirkt 123,8 tonnas gurķu, kas ir par 50,1% vairāk nekā 2012. gada sezonā.

«Jaunā dārzeņu iepirkuma sezona saistībā ar laika apstākļiem Latvijā kavēsies aptuveni par 2 nedēļām. Iepirkumu sezonas sākumu plānojam ap 20. maiju, kad jau tradicionāli uzsāksim skābeņu iepirkumu, kas šogad ieplānots 109 tonnu apjomā,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Šosezon Spilvas ražotne plāno iepirkt ne mazāk kā 331,6 tonnas dārzeņu, taču šis nav galīgais apjoms, jo tajā vēl nav iekļauti mārrutku, pelēko zirņu, kā arī ogu iepirkuma apjomi, kas kļūst zināmi iepirkumu sezonas gaitā. Šobrīd zināmajās dārzeņu iepirkuma pozīcijās iepirkuma apjoma pieaugums veido 19,6%. Kopumā 2013. gada sezonā ir plānots iepirkt 123,8 tonnas gurķu, 109 tonnas skābeņu, 33,6 tonnas saldo piparu, 39,8 tonnas kabaču, 22,5 tonnas baklažānu, 2,2 tonnas diļļu u.c.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Lai gan raža ir laba, pārstrādei vietējo dārza un meža ogu nepietiks, atzīst nozares līderi, kam izejvielas ievārījumu un citas produkcijas ražošanai vajadzēs iepirkt no citām valstīm.

«Zemā starta» pozīciju pašlaik ieņēmis vadošais ogu un augļu pārstrādātājs Baltijā SIA Pure Food. Šogad uzņēmumam būtu nepieciešams vismaz 200 tonnu melleņu un 150 tonnu zemeņu, kā arī tikpat daudz aveņu. «Mēs tiešām vēlētos iepirkt maksimāli daudz vietējo ogu, taču diez vai tas izdosies,» Latvijas Avīzei norādījis SIA Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis. «Tādēļ ievārījumu un citas produkcijas ražošanai tās nāksies atkal iepirkt no Polijas.»

Ogu iepirkumu paredzēts turpināt ar aveņu iepirkumiem, kā arī rudenī noslēgt ar brūkleņu iepirkumu.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA "Valmiermuižas alus" plāno no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu - tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu, informē uzņēmums.

Augoša piekrišana "Gardu muti" zelteriem vērojama arī šogad. Šī gada pirmajos desmit mēnešos pārdoti 116 000 litru "Gardu muti" zeltera, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar konkrēto periodu pērn.

"Piecos gados kopš zelteru ieviešanas ik gadu redzam augošu pieprasījumu Latvijā, un nu "Gardu muti" dažādās zelteru garšas ir pieejamas lielveikalos visā Latvijā. Arvien vispieprasītākais ir bio cidoniju zelteris - šī gada 10 mēnešos pārdoti 53 000 litru šī zeltera, bet visstraujāk šogad augusi rabarberu zeltera pārdošana - par 33%, jau minot uz papēžiem bio cidoniju zelterim. Droši var teikt, ka cidonija un rabarbers ir iecienītākās Latvijas garšas," pircēju izvēles komentē "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Uzņēmums Pure Food, noslēdzot 2010. gada svaigo ogu iepirkšanu no vietējiem Latvijas piegādātājiem, iegādājies kopumā vairāk nekā 600 tonnas dažādu svaigo meža un dārza ogu, informē uzņēmums.

«Lai gan 600t tas ir liels skaitlis, joprojām mēs saskaramies ar vietējo ogu trūkumu un esam spiesti meklēt ogu piegādātājus ārpus Latvijas robežām,» atzīmēja Pure Food valdes priekšsēdētājs Aigars Balodis.

2010. gadā uzņēmums bija paredzējis iegādāties vairāk nekā 1 000 tonnas vietējo Latvijas ogu, bet vietējais ogu piedāvājums bijis zemāks par plānoto. Daļēji zemajā ogu piedāvājumā var vainot nelabvēlīgos laika apstākļus, daļēji joprojām vietējo Latvijas ogu audzētāju zemo gatavību audzēt ogas industriālo uzņēmumu vajadzībām.

«Ja Latvijas avenes vēlējāmies iepirkt vismaz 100 tonnas, mums izdevās nopirkt tikai nepilnas 10 tonnas. Atlikušo daudzumu mēs esam spiesti pirkt Serbijā un Polijā,» skaidro A. Balodis. «Pat tādu savulaik Latvijā populāru ogu kā aronijas mums ir izdevies iepirkt tikai 9 tonnas, lai gan bijām gatavi mūsu klientu vajadzībām iepirkt vairākas reizes lielāku daudzumu. Bez tam šogad Lietuvā upenes ir augušas daudzas reizes labāk nekā Latvijā. Tāpēc nevaram visur un tikai vainot laika apstākļus,» tā viņš.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

«Mums kā patērētājam ir izdevīgi gāzi iepirkt no dažādiem piegādātājiem par iespējami zemāku cenu.»

To intervijā DB saka a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš ir viens no DB 25.02.2015. rīkotā Enerģētikas foruma Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi dalībniekiem.

Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā elektroenerģijas cena tirgū turas diezgan zemu, cik veiksmīgi Latvenergo izdodas savus aktīvus noslogot? Un kā situācija varētu mainīties tajā brīdī, kad būs izbūvēti visi plānotie starpvalstu savienojumi?

Tiešām šoziem elektrības cena ir ļoti zema, jo laiks ir silts un siltumslodze ir maza. Taču ir arī otra puse, jo lielā salā ir mazāk ūdens Daugavā, bet šobrīd pietece ir normas robežās, kas ļauj mums labi balansēt starp TEC un HES. Jau no pērnā gada savos TEC esam ieviesuši jaunu praksi, kas agrāk vispār būtu likusies neiedomājama. Tā kā rekonstruētie TEC mums ir ļoti fleksibli, mēs pa nakti tos vispār atslēdzam, bet pa dienu ražojam koģenerācijas režīmā. Tādējādi mēs gūstam maksimālo labumu no šī aktīva, jo naktī elektrības cena nokrītas līdz 30 eiro/ MWh, kas ir krietni zem mūsu mainīgajām izmaksām, kuras mums TEC gadījumā ir konkurētspējīgas dienas laikā maksimuma stundās. Līdz ar to mēs esam iemācījušies, kā tehniski šādu darba režīmu uzturēt, lai būtu maksimāli efektīvi. Esam paredzējuši vēl papildu investīcijas TEC, uzlabojot gāzes turbīnu. Tiks uzlabots turbīnas ieslēgšanās un izslēgšanās režīms un samazināta turbīnas jauda. Tāpat turbīna tiks pielāgota arī gāzes sastāva izmaiņām, kas ir aktuāli saistībā ar potenciālo sašķidrinātās dabasgāzes ienākšanu tirgū. Visi elektroenerģijas ražošanas procesā iesaistītie atrodas nemitīgā attīstības procesā un visu laiku parādās jauni risinājumi.

SIA Getliņi EKO plānus izveidot siltumnīcu kompleksu, kurā būs iespējams audzēt, gan tomātus, gan ziedus, kā apsveicamu soli vērtē kompānija Milda KM, kas ir gatava iepirkt izaudzētos tomātus.

«Patīkams ir fakts, ka tiek solītas konkurētspējīgas cenas – šim piemēram būtu jāseko arī citiem dārzeņu audzētājiem. Mūsuprāt Latvijā būtu nepieciešams aizvien vairāk attīstīt dārzeņu audzēšanas nozari, tajā skaitā tomātu audzēšanu, lai vietējiem pārstrādātājiem būtu lielākas iespējas iepirkt tieši vietējos produktus.

Tā kā pagājušajā gadā Milda KM tirgus daļa kečupu un mērču kategorijā ir augusi, un arī šogad plānots to turpināt audzēt no 7% uz 15%, ziņa, ka nākamajā gadā varētu kristies pašmāju izejvielu cenas, būtu pozitīvi vērtējama. Līdz šim iepirkt vietējās izejvielas bieži vien ir bijis dārgāk, tāpēc arī mums ir bijis grūtāk cīnīties ar tiem konkurentiem, kas pārsvarā iepērk izejvielas no citām valstīm. Arī vietējo zemnieku iespējas piedāvāt mūsu ražošanas jaudām nepieciešamos apjomus bieži vien ir bijušas ierobežotas,» situāciju skaidro Milda KM izpilddirektore Līga Āboliņa.

Vairāku dārzeņu piegādes pārstrādes uzņēmumam Spilva kavējas par vairākām nedēļām, turklāt cenas ir augstākas.

Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne skaidro, ka kopumā 2013. gada sezonas dārzeņu iepirkuma gaita ir apmierinoša, taču vairāku dārzeņu kategoriju piegādes aizkavējas par 2 - 3 nedēļām, kas lielā daļā gadījumu tiek skaidrots ar šīs vasaras sausumu kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Piemēram, nedaudz lēnāka ir skābeņu pārstrāde, jo piegādes nāk no Vidzemes, kur pēc Jāņiem nav ilgstoši lijis. Tāpat Latvijas dārzeņu audzētāji ir spiesti par pāris nedēļām kavēt burkānu piegādi. Līdzīgas problēmas ir, piemēram, saldo piparu un baklažānu piegādātājiem Polijā un Nīderlandē.

Šovasar novērojamas būtiskas dārzeņu iepirkuma cenu korekcijas. «Visu kabaču apjomu iepirkām no Latvijas dārzeņu audzētājiem, taču daļu kabaču nācās iepirkt par 15% augstāku cenu nekā bijām pirms tam vienojušies. Bet, piemēram, iepirkumu sezonas sākumā Latvijas piegādātāji prasīja 5 reizes augstāku cenu par dillēm un 2 reizes – par pētersīļiem, ko arī nācās maksāt, jo bez šiem dārzeņiem konkrētos produktos nevar iztikt un ražošanu nevarēja atlikt,» tā Spilvas mārketinga direktore.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Šonedēļ ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs Spilva uzsākusi vasaras ogu iepirkumus.

Kompānija vēsta, ka šonedēļ paredzēts iepirkt 3,34 tonnas zemeņu, kas audzētas Pūres novadā. Ogu iepirkumu paredzēts turpināt ar aveņu iepirkumiem, kā arī rudenī noslēgt ar brūkleņu iepirkumu. Avenes paredzēts iepirkt no Līgatnes novada.

«Ja pērn vasaras ogu iepirkuma lielāko daļu veidoja zemenes, tad šogad iepirkuma proporcija mainās par labu avenēm. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Spilvas ražotnei būtu nepieciešamas 9 tonnas aveņu, kas ir par 134% vairāk nekā iepirkām pērn. Pagājušovasar Spilvā iepirkām 3839,5 kg aveņu. Šis apjoms arī pagājušogad varēja būt lielāks, taču iepriekšējos gados Latvijas piegādātāji nevarēja mūs nodrošināt ar visu nepieciešamo apjomu. Ļoti ceram, ka šogad varēsim iepirkt avenes nepieciešamajā daudzumā,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Noslēdzot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma uzsākto mācību literatūras tirgus uzraudzību, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka konkurences tiesību pārkāpumi tirgū nav notikuši.

Vienlaikus KP norāda, ka, lai mācību literatūru iegādātos lētāk, pašvaldību vai valsts līmenī plašāk jāizmanto pastāvošās iespējas iepirkt to bez mazumtirdzniecības uzcenojuma, kā arī jāturpina meklēt risinājumus konkurences veicināšanai mācību literatūras tirgū.

KP norāda – situācijā, kad publiskais finansējums ir nepietiekams, ir būtiski, lai skolas mācību literatūru iepirktu vairumtirdzniecībā, tā izvairoties no mazumtirdzniecības uzcenojuma, kas mācību literatūrai svārstās no aptuveni 20 līdz pat 70%. Par līdz galam neizmantotām iespējām iepirkt grāmatas bez mazumtirdzniecības uzcenojuma liecina lielais grāmatu apjoms, ko izdevēji pārdod grāmatnīcām.

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos jaunuzceltajos graudu glabāšanas torņos ievedot Zemgalē augušos ziemas kviešus. Kopumā «Dobeles dzirnavnieks» šogad plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šosezon kulšanas darbi Latvijā sākušies vidēji 2 nedēļas ātrāk kā ierasts. «Kā pirmās pieņēmām ziemas kviešu kravas, bet tuvākajās dienās sagaidām arī kravas ar jaunās ražas rudziem, tritikāli, rapsi un zirņiem,» norāda AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Lielāku graudu apjoma pieplūdumu «Dobeles dzirnavnieks» prognozē nākamajā nedēļā.

«Izvērtējot pirmo saņemto kravu graudu kvalitāti, tā atbilst pārtikas kvalitātei. Proteīna līmenis graudos svārstās 12,5 – 15 % robežās,» stāsta K.Amsils. «Tomēr jāatzīst, ka mūsu sadarbības partneri – zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki kā pagājušajā gadā – ražības kritums tiek prognozēts par aptuveni 30% - atkarībā no reģiona.»

Nogaidīšanas periods jeb nosacīts miera stāvoklis – tā varētu kopumā pavisam koncentrēti raksturot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā. Līdzīgi kā dabā, kad pirms lielas vētras viss pieklust, it kā pieplok zemei un sagatavojas lielajam brāzienam, arī biznesa vide uzvedas līdzīgi.

Šāda situācija nav nekas jauns, parasti visu nestandarta gadījumu un notikumu sākumā ir līdzīga fāze – to redzējām gan Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos, gan uzreiz pēc kara Ukrainā sākuma. Uzņēmēji uzmanīgi monitorē situāciju, cenšas sadzīvot ar realitāti un vienlaikus saglabāt un attīstīt uzņēmuma darbību, lai izietu no šīs situācijas “sausām kājām”.

Kas šajā laikā notiek alternatīvās finansēšanas nozarē – kādi pakalpojumi ir pieprasīti, ko tie signalizē par norisēm ekonomikā, kuras nozares ir aktīvākas un kuras – mazāk aktīvas finanšu instrumentu izmantotājas?

Dažādas stratēģijas, kā gatavoties nezināmajam

Līdzīgi kā sabiedrība, arī uzņēmēji atrodas nezināmā priekšā. Energoresursu un izejvielu cenas, to pieaugums un mainīgās pieauguma prognozes ietekmēs arī viņus. Pārmaiņām ir jāpiemērojas, jāpārplāno darbi, budžeti, investīcijas un prioritātes. Tas nenotiek vienā dienā, šiem procesiem ir vajadzīgs laiks. Mēs redzam, ka mūsu klienti un citi uzņēmumi šajā laikā izmanto dažādas stratēģijas: ir uzņēmumi, kas samazina savu ražošanu un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Ir uzņēmumi, kas ieziemo savas iekārtas un ražotnes. Ir uzņēmumi, kas plāno apvienoties, tādā veidā konsolidējot spēkus un izmaksas. Tāpat ir uzņēmumi, kas plāno vai jau ir pārtraukuši savu darbību. Visur tiek pārskatīti izdevumi, meklētas iespējas, kā ietaupīt, piemēram, nepirkt preces/pakalpojumus, bez kuriem var iztikt.

Vadošais apavu mazumtirgotājs Lavijā Euroskor šovasar sāks tirgot apavus internetā.

«Pirkšanas iespējas internetā pieaug. Starptautiski šī iespēja pastāv jau sen un arī Latvijā viens otrs tirgotājs piedāvā iespējas iepirkt apavus internetā. Arī mēs vēlamies savam pircējam būt tik tuvu, cik vien iespējams, un ja pircējs šādā veidā vēlas iepirkt apavus, tad mēs to piedāvāsim,» situāciju skaidro SIA Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis. Arī citās valstīs šī iespēja labi darbojas, tāpēc Euroskor Latvijā nolēmis pamēģināt šādu tirdzniecības veidu. Sākotnēji internetā tiks piedāvāti zīmoli visai ģimenei – prece, par ko uzņēmums «ir drošs, ka tas sevi iepriekš pierādījis» un tad tiks vērtēta pircēju atsaucība. Ja tā būs veiksmīga, tirdzniecība internetā tiks paplašināta.

Lai netiktu apdraudēta VDT būvniecības procesa nepārtrauktība un drošība, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izbeigs sadarbību ar pilnsabiedrību “SBSC” Valmieras drāmas teātra (VDT) pārbūves projektā.

Pēc līguma izbeigšanas steidzamības kārtā tiks rīkota jauna būvdarbu iepirkuma procedūra, savukārt situācija ar teātra kolektīvam nepieciešamajām pagaidu telpām, pēc VNĪ rīcībā esošās informācijas, tiks risināta arī sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Visu mūsu darbību mērķis ir iespējami ātrāk un atbilstoši projektā paredzētajiem termiņiem pabeigt Valmieras teātra ēkas rekonstrukciju. Taču, ja būvnieks – pilnsabiedrība “SBSC” – pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem nav spējis pamatot būvniecības izmaksu sadārdzinājuma 50% no būvdarbu līguma summas jeb 3,8 miljonu eiro (ar PVN) cēloņsakarību ar uzsākto karadarbību Ukrainā, nav tās pārskatījis, iesniegtie dokumenti neapliecina pieprasītā sadārdzinājuma pamatotību vairākās tāmes pozīcijās un faktiskā darbu izpilde būtiski atpaliek no līgumā paredzētās, rodas ārkārtēja situācija un VNĪ vienkārši nav citu iespēju kā līgumu izbeigt. Strauji neatrisinot situāciju, ir apdraudēta gan turpmākā projekta īstenošana, gan teātra nepārtraukta darbība, gan būves un tās konstrukciju mehāniskā stiprība un stabilitāte,” uzsver Griškevičs.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās.

Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Neizpratni par ieceri ieviest licencēšanu DB pauž SIA Artavs Pro valdes loceklis Agris Kaužēns, kurš nodarbojas ar meža ogu iepirkšanu un realizēšanu ārpus Latvijas - Baltijā un Skandināvijā. «Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Ikviens var dibināt uzņēmumu un brīvi iepirkt ogas. Tad jau būtu jālicencē arī graudu audzētāji un citas nozares. Manā uztverē kā Eiropas vērtību aizstāvim tas liekas pilnīgi absurdi, ka šajos laikos šāds jautājums var rasties,» viņš uzsver, piebilstot, ka Krievijā un Ukrainā joprojām šis process ir licencēts, bet mēs jau neejam uz to pusi. akcentē nozares spēlētājs. Arī Zviedrijā pastāvējusi licencēšana, taču pirms pieciem gadiem ES spiediena ietekmē šo kārtību nācies mainīt, un patlaban šajā tirgū ikviens brīvi barot iepirkt meža ogas. A. Kaužēns uzskata - ja Latvijā šo sistēmu ieviesīs, tas būs solis atpakaļ, un ogu iepircēji gatavi vērsties gan atbildīgajās ministrijās, gan Eiropas institūcijās.

Līdz ar pirmo augļu un dārzeņu ražu nogatavošanos, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva uzsāk vietējo Latvijas izejvielu aktīvo iepirkšanas ciklu, kas ilgs visu sezonu.

Šogad Spilva plāno iepirkt 205 tonnas Latvijā audzēto gurķu, palielinot gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomus par 55% salīdzinājumā ar pagājušo sezonu.

Plānotie gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomi ir ievērojami lielāki nekā visus iepriekšējos Spilvas darbības gadus. Lai saražotu visu iepriekš minēto gurķu apjomu, Spilvai ir nepieciešami piegādātāji, kas varētu nodrošināt 0.8 tonnas tīrītu ķiploku, 4.5 tonnas diļļu, 1.6 tonnas mārrutku sakņu un 500 kg pētersīļu lapu piegādi. Viss šis apjoms tiek iepirkts 8 nedēļu laikā, periodā līdz augusta vidum. Kopumā sezonā plānots iepirkt un pārstrādāt arī aptuveni 100 tonnu skābeņu, 5 tonnas kabaču, 41 tonnu mārrutku sakņu. Savukārt, Latvijā audzētās ogas – zemenes un avenes – kopumā sezonas garumā paredzēts iegādāties un pārstrādāt aptuveni 20 tonnu apmērā.

Lielākais graudu pārstrādes uzņēmums Latvijā a/s Dobeles dzirnavnieks piesaistījis 10 miljonu eiro kredītlīniju jaunās ražas iepirkšanai.

Komerķīlu reģistrā reģistrēta a/s Dobeles dzirnavnieks komercķīla par maksimālo summu 24,8 miljoni Ls, kur ķīlas ņēmējs ir a/s Swedbank.

Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils Db informēja, ka komercķīlas reģistrēšana saistīta ar Swedbank, kas palielinājusi finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kompānija varētu iepirkt jauno ražu. Kopumā šogad Dobeles dzirnavnieks plāno iepirkt 140 tūkstošus tonnu graudu – kviešus, miežus, rudzus un auzas. Jaunās ražas iepirkšanu gan nedaudz kavē sliktie laikapstākļi, bet pagaidām viss ritot pēc plāna. Cenas šogad ir nedaudz augstākas, nekā pērn labības iepirkšanas sezonas sākumā – piemēram, pārtikas kvieši maksā 123 – 140 Ls/t atkarībā no kvalitātes.

Āža krogā Mazsalacā nākamgad taps jauna alus ražotne, kur gatavos kviešu alu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Ālus valdes priekšsēdētājs Andris Eglājs, jaunā ražotne specializēsies kviešu alus ražošanā. Šis alus, ko dēvē arī par baltalu, īpaši iecienīts ir Bavārijā, un viņš iecerējis to popularizēt arī Latvijā. «Esmu noskatījis tirgus nišu, 15 gadu laikā Vācijā redzot kviešu alus jeb Bavārijas alus daudzpusību. Latvijā neviens uz to vēl nav specializējies,» stāsta A. Eglājs. Izveidojot jauno ražotni, viņš arī vēlas stiprināt reģionu, jo «Latvija būs spēcīga tad, ja stipri būs tās reģioni».

Jaunās alus darītavas ražotnes projekts jau iesniegts Lauku atbalsta dienestā un uzņēmējs gaida apstiprinājumu, lai varētu piesaistīt ES līdzfinansējumu. Kopumā investīcijas viņš lēš aptuveni pusmiljona eiro apmērā, tostarp iekārtu iegādē – 350 tūkstoši eiro. Investīcijas nepieciešamas arī ēkas renovācijai. Jau noslēdzies iepirkums par iekārtu piegādi - iekārtas alus darīšanai uzņēmumam piegādās Vācijas kompānija BrauKon GmbH, liecina paziņojums IUB.

Ziemeļeiropas lielākais vistu olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo līdz septembra vidum no Latvijas zemniekiem plāno iepirkt 30 tūkstošus t graudu.

Savukārt līdz nākamai lopbarības graudu iepirkšanas sezonai plānots iepirkt 70 tūkstošus tonnu graudu.

«Miežu un kviešu graudi ir vistu barības pamatā. Ik dienu īpašā barības cehā izgatavojam vairāk nekā 200 tonnas dējēvistu barības, ar kuru pabarojam 1.7 miljonus vistu dienā,» stāsta AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. 95% dējējvistu barības sastāv no Latvijā audzētiem un ražotām sastāvdaļām - lopbarības graudiem tiek pievienots rapsis, saulespuķu sēklu spraukumi, kaļķis, kā arī vitamīni un mikroelementi. Vitamīnus un mikroelementus uzņēmums importē. Kukurūza mūsu dējējvistu barībā netiekot izmantota. Dējējvistu skaitu drīzumā plānots palielināt līdz 2 miljoniem.

Tukuma piens, ieguldot uzņēmuma attīstībā vairāk kā pusmiljons latu, eksportu plāno palielināt trīs reizes.

Pateicoties investīcijām uzņēmuma attīstībā, Tukuma piens pagājušajā gadā būtiski palielināja pārstrādātā piena un saražotās produkcijas apjomus. Vairāk nekā 800 tūkstošus latu pērn Tukuma piens investēja tehnoloģiju pilnveidošanā, kā arī ražošanas un fasēšanas iekārtās un jaunās noliktavas būvniecībā. Tas ļāva produkcijas ražošanas apjomus palielināt par 13% un pienu iepirkt par 21% vairāk, kas ir lielākais piena iepirkuma apjoma pieaugums starp piena pārstrādes uzņēmumiem.

«Iedzīvotāju pirktspējas un izejvielas - piena iepirkuma cenas samazināšanās dēļ svaigo piena produktu tirgus 2009.gadā piedzīvoja dramatisku kritumu, realizācijas cenām samazinoties par 20-25%. Tomēr pozitīvi, ka lielā daļā svaigo piena produktu realizācijas apjomi bija stabili vai pat pieauga - Tukuma piens realizācijas apjomi pieauga tieši pirmās nepieciešamības produktiem, piemēram, pienam, kefīram, paniņām un sviestam,» komentē uzņēmuma valdes loceklis Edmunds Jansons.