Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Jaunajā Tukuma pilsētas teritorijas plānojumā mājas Slocenes ielā 1 un Slocenes ielā 2 iekrāsotas kā ražošanas teritorija, un problēma saistās ar a/s Tukuma Piens paplašināšanās plāniem. Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma paplašināšanās plānus jau atbalstījuši Tukuma novada domes deputāti, savukārt novada iedzīvotāji aicina uzsākt parakstu vākšanu, lai apstiprinātais plānojums netiktu izsludināts, raksta Neatkarīgās Tukuma Ziņas (NTZ).

Vēstulē, ko saņēmusi NTZ redakcija, aicināts parakstīties pret 23. martā Tukuma novada domes deputātu apstiprināto novada teritorijas plānojuma gala redakciju, un to interesentu vārdā parakstījusi Ina Kuļikovska.

Par «vairākām nepilnībām plānojumā» jau informēta Tukuma dome, kā arī Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts Vides dienests (VVD).

Vēstules autore norāda, ka jaunajā Tukuma pilsētas teritorijas plānojumā divas mājas Slocenes ielā atzīmētas kā ražošanas teritorija.

«Ja šo māju iedzīvotāji prastu orientēties apzīmējumos, viņi būtu sapratuši, ka uzņēmuma darbība paplašināšanās virzienā bijusi mērķtiecīga un ka viņu izlikšana bijusi sagaidāma jau sen, norādījusi I. Kuļikovska.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem a/s Tukuma piens pērn audzējis apgrozījumu par 11 %.

Kompānija informē, ka apgrozījumu būtiski ietekmējuši vairāki faktori – situācijā, kad skābpiena tirgus kopumā ir audzis vien par dažiem procentiem, Tukuma piena skābpiena produktu pārdošanas pieaugums ir 27%, sviesta grupas produktu pārdošanas pieaugums par 15%, kā arī dažādi jaunumi uzņēmuma produktu klāstā – tīrkultūra, Exporta produktu līnijas jaunumi piens, kefīrs, biezpiens, jogurts Oga Vasaras un citi.

Tāpat pērn Tukuma piens saglabājis un nostiprinājis tirgus līdera pozīcijas jogurta un krējuma produktu grupās, norāda uzņēmums. Tukuma piens produkcija aizņem vairāk kā trešo daļu jeb 36% no Latvijā pārdotā jogurta un 38% tirgus sviesta un 35% skābā krējuma produktu grupās. Ievērojami apgrozījuma palielināšanos ietekmējis arī eksports, kas, salīdzinājumā ar 2009.gadu, pieaudzis par 250%. Tas galvenokārt skaidrojams ar veiksmīgu uzņēmuma darbību Lietuvas tirgū, kur Tukuma piens aktīvi uzsācis svaigo piena produktu pārdošanu.

Piena pārstrādātājs Tukuma piens pagājušajā gadā strādāja ar 20,768 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sarukusi vairākas reizes – līdz 23,2 tūkstošiem latu, liecina datubāzē Lursoft publicētais uzņēmuma finanšu pārskats.

Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka Tukuma piena darbību pērn ietekmēja straujais izejvielu cenu kāpums, kas noteica produkcijas cenu pieaugumu.

Tomēr 2010.gadā uzņēmuma produkcijas realizācijas apmērs palielinājies par 10,3%, salīdzinot ar 2009.gadu, un sasniedza 42,1 tūkstoti tonnu gadā. Pagājušajā gadā Tukuma piens ražošanā arī ieviesa vairākus jaunus produkti ar zīmolu "Baltais", kā arī papildināja Baltais Exporta sēriju ar pienu, kefīru un biezpienu.

Tukuma piena vadība informē, ka pērn uzņēmums tika iekļauts Latvijas uzņēmumu sarakstā, kuriem ir tiesības eksportēt produkciju uz Krieviju.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

A/S Tukuma Piens pērn palielinājusi apgrozījumu par 15%, sasniedzot 49,316 miljonus eiro, savukārt peļņa bijusi 2,287 miljoni eiro.

«Pagājušajais gads A/S Tukuma Piens bija īpašs, jo uzņēmums svinēja 100 gadu jubileju. Tāpat arī sākām ražot gan jogurtus ar jaunām garšām, gan biezpiena sieriņus, gan arī būtiski palielinājām Baltais EKO produktu klāstu,” sacīja A/S Tukuma Piens direktors Ints Poškus.

Pagājušajā gadā uzņēmums veicis arī būtiskas investīcijas 3,5 miljonu eiro apjomā, no kuriem lielākā daļa tika izlietoti jauna biezpiena ražošanas ceha būvniecībā.

A/S Tukuma Piens pērn palielinājis arī eksportu, piedāvājot savu produkciju gan Krievijā, kur iecienīti esot Baltais eko līnijas ražojumi, gan arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) ir pieņēmusi lēmumu par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu un par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu sodīt A/S «Tukuma piens» ar naudas sodu 1 000 eiro apmērā, informē VVD.

Lēmumu pieņemot, vides inspektors vērtēja ne tikai konkrēto – gadījumu – saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka A/S «Tukuma Piens» 2017. gadā jau vairākas reizes novadāmajos notekūdeņos ir pārsniedzis piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un kopējā fosfora (Pkop) koncentrācijas, kas pieļaujamas novadīšanai Tukuma pilsētas centralizētā kanalizācijas kolektorā.

VVD Ventspils RVP tika izskatīta administratīvā lietvedība, kas pret A/S «Tukuma piens» tika uzsākta pēc tam, kad naktī no 2. uz 3. novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās «Tīle» no A/S «Tukuma piens» bija nonācis baltu putu slānis. Notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks, kura neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs nepiekrīt tiem, kas Tukumu uzskata par guļamvagonu. Ražošana te esot tik vērienīga, ka varētu dzīvot kā paši savā valstī, turpinot veidot apskatu par Latvijas pilsētām, raksta laikraksts Diena.

Tukumā esot teju viss, sākot ar pārtikas rūpniecību un tirdzniecību, un beidzot ar lielo metāla konstrukciju ražotājiem. Rīgas tuvumam, blakus esošajam dzelzceļam, Rīgas un Ventspils šosejai, kā arī netālajai Mērsraga ostai, uz kuru tiek vestas papīrmalkas kravas, protams, ir sava nozīme. Tukumā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem valstī — 7,2%, noskaidrojis laikraksts.

Taču neviens no uzņēmumiem neesot tik milzīgs, lai tā neveiksmīgā darbība radītu tādus sociālos draudus, ka puse pilsēta varētu palikt bez darba. No agrākajām finansiālajām grūtībām sākot atgūties SIA Tukuma mēbeles, kas eksportam ražo līmētās mēbeles. Tagad likstas piemeklējušas Tukuma gaļas kombinātu, kas pirms pāris mēnešiem pārtraucis darbību un meklē investoru. Tajā pašā laikā viens no lielākajiem uzņēmumiem Tukuma piens savas pozīcijas stabili saglabājot un gatavojas uzņēmuma 100 gadu jubilejas svinībām.

Piena pārstrādes uzņēmuma a/s Tukuma piens apgrozījums pērn audzis par 23,63%, sasniedzot 30,111 milj.Ls, savukārt peļņa palielinājusies gandrīz trīs reizes, un pērn veidojusi 1,091 milj.Ls.

Savā iesniegtajā gada pārskatā uzņēmums skaidro, ka aizvadītajā gadā tā realizācijas apjoms sasniedzis 51,945 tūkstošus tonnu, kas norāda, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk savā ikdienā izvēlas lietot tieši AS Tukuma piens ražoto produkciju. AS Tukuma piens sadarbojas ar vairāk nekā 215 piena piegādātājiem, galvenokārt pienu iepērkot Kurzemē un Zemgalē.

2012.gadā AS Tukuma piens ražošanā ieviesis vairākus jaunus produktus ar zīmolu Baltais, tostarp pie patērētājiem nonācis vēl nebijis biezpiena sieriņš Kartupelis, kurš ļoti veiksmīgi ieviests tirgū, tādēļ izlemts šo virzienu attīstīt arī nākotnē. Tāpat arī uzņēmums ar dzeramajiem jogurtiem, skābo krējumu un biezpienu paplašinājis EKO produktu grupu, un uzsācis ražot Plātsmaižu biezpienu un Biezpiena masu desā. 2013.gadam a/s Tukuma piens izvirzījis mērķi nostiprināt līdera pozīcijas stratēģiskajos segmentos un attīstīt ekoloģisko produktu grupu ražošanu. Uzņēmums paredzējis arī aktīvi strādāt eksporta tirgos Eiropas Savienībā un Krievijā.

Ievērojamās investīcijas uzņēmumam Tukuma piens ļāvušas izveidot vienu no modernākajām biezpiena ražotnēm Baltijā, kurā uzstādītās iekārtas strādā ar ultrafiltrācijas metodi. Celtniecības darbus objektā veica SIA Amatnieks, piesaistīts arī ES finansējums 50 % apjomā.

A/s Tukuma piens direktors Ints Poškus intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka kopējā investīciju portfelī ir seši projekti un katrs vērsts savā virzienā. Investīcijas jaunajā ražotnē ļaus uzņēmumam attīstīt tādu jaunu produktu ražošanu, kam ir augstāka pievienotā vērtība, piemēram, deserti, krēmsieri, sāļie krēmi. Uzņēmums ražos arī presēto biezpienu pilienveida iepakojumā, ko, pēc uzņēmuma vadītāja paustā, Latvijā šobrīd ražo tikai Jaunpils pienotava.

Modernās tehnoloģijas jaunajā biezpiena ražotnē biezpienu ļaus ražot, neizmantojot roku darbu, līdz ar to paaugstināts darba ražīgums un darbinieku skaits netiks palielināts. Šobrīd ražotnē nodarbināti 250 strādājošie.

A/s Tukuma piens attīstību balsta ražošanas procesu pilnveidošana un pārdomāta produktu portfeļa izveide, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2009. gada līdz 2014. gadam piena pārstrādes uzņēmums a/s Tukuma piens dubultojis apgrozījumu, kas ļāvis tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā Gazeļu jeb strauji augošu kompāniju sarakstā. «Vēl straujāks apgrozījuma kāpums jau būtu raksturojams ar teicienu «gāzi grīdā». Mūsu panākumu atslēga ir pārdomāta produktu portfeļa izveide, ko var īstenot, ja ir gudra investīciju politika un veiktspējīga komanda. Var ieguldīt naudu spīdīgās iekārtās, bet, ja nav komandas, kas to prastu izmantot un lietot, tad nekas nenotiktu,» saka a/s Tukuma piens direktors Ints Poškus.

Patlaban Tukuma piena produktu portfelī ir ap 220 izstrādājumu. Pēdējos piecos gados veiksmīgi ir attīstījusies eko produktu līnija. Tukuma piena direktors uzsver, ka uzņēmums ir līderis jogurta tirdzniecībā Latvijā. Šiem panākumiem nav īpašas receptes, kosmiskas tehnoloģijas, kas ļauj atšķirties no citiem ražotājiem, tā ir komandas spēja paredzēt, ko pircējs gribēs lietot uzturā.

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Kooperatīvs SIA Latvijas Piens šodien iesniedza Lauku atbalsta dienestā projekta pieteikumu piena pārstrādes rūpnīcas Jelgavā būvniecībai ar Eiropas līdzfinansējuma piesaisti.

Kopējās rūpnīcas būvniecības izmaksas plānotas ap 8,7 miljoniem latu. Kooperatīvu biedri kā līdzfinansējumu plāno ieguldīt projektā vienu miljonu latu, 2,95 miljonus latu varētu veidot Eiropas piešķirtais līdzfinansējums piena nozares restrukturizācijai, savukārt pārējais finansējums būs bankā ņemts kredīts.

Kā ziņots, 28.septembrī valdībā tika apstiprināti grozījumi programmā Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, paredzot, ka uz Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna naudu, aptuveni 5,2 miljoniem latu, varēs pretendēt juridiska persona, ja vismaz 51% tās daļu, akciju vai paju pieder vienam vai vairākiem piena kooperatīviem. Līdz ar to projektu piena pārstrādes rūpnīcas realizācijai varēja iesniegt arī piena kooperatīvu apvienības Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri jeb SIA Latvijas Piens, kas līdz šim izrādīja vislielāko interesi par šo atbalsta pasākumu.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Valsts vides dienests (VVD) mēneša laikā plāno pieņemt lēmumu par soda apmēru uzņēmumam AS Tukuma piens par aizvadītājā nedēļā pilsētas kanalizācijā nopludinātajām 2,5 tonnām saldā krējuma, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonas pirmdien, 6.novembrī veica plānveida pārbaudi Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, secinot, ka notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši prasībām un avārijas situācija veiksmīgi pārvarēta.

Jau vēstīts, ka SIA Tukuma ūdens 3.novembrī no rīta informēja, ka Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Tīle konstatēts baltu putu slānis. Sazinoties as AS Tukuma piens, VVD Ventspils RVP vides inspektori noskaidroja, ka notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks. Viņa neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Lai novērstu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu, SIA Tukuma ūdens darbinieki notekūdeņu ieplūdes kanālā mehāniski smēla nost tauku virskārtu un pieslēdza visus uzņēmumā esošos gaisa padeves kompresorus. Krīze ilga līdz 3.novembra vēlai pēcpusdienai.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā vides pārvaldē saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nepatīkamu smaku, kas veidojas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Tīle, kurās savus notekūdeņus attīra arī AS Tukuma piens piena pārstrādes ražotne.

Kā skaidroja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina, Tukuma piens notekūdeņus novada Tukuma pilsētas kanalizācijas kolektorā. Tad šie notekūdeņi nonāk centrālajā sūkņu stacijā, kur sajaucas ar citiem Tukuma pilsētas notekūdeņiem un tiek tālāk sūknēti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Tīle. Tieši par smaku pie šīm iekārtām VVD saņēmis iedzīvotāju sūdzību.

VVD pārstāve stāstīja, ka saskaņā ar Ventspils vides pārvaldes rīcībā esošo informāciju Tukuma piens ir nomainījis mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, kas arī varētu būt iemesls, «kāpēc attīrīšanas iekārtas, iespējams, netiek galā ar savu uzdevumu».

Latvijas otrs lielākais piena pārstrādātājs a/s Tukuma Piens sācis ražot jaunu Baltais EKO līnijas produktu – ekoloģisko biezpiena sieriņu.

Līdz šim veikalos bija nopērkami Baltais EKO jogurts, kefīrs, biezpiens un skābais krējums, bet tagad visos lielākajos veikalos var iegādāties arī ekoloģiskos biezpiena sieriņus, informē a/s Tukuma Piens mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Jaunos biezpiena sieriņus plānots pārdot Latvijā, kā arī eksportēt uz Krieviju. Tuvākajā nākotnē šī līnija tiks papildināta ar vēl jauniem produktiem.

Uzņēmuma pārstāvis arī pauž, ka nākamajā gadā plānots būtiski – gandrīz divas reizes – palielināt a/s Tukuma Piens produktu Baltais EKO eksportu. Pašreiz saražotā ekoloģiskā pārtika tiek realizēta Krievijā, Lietuvā un Igaunijā.

Pēdējā pusgada laikā piena pārstrādātājs A/S Tukuma piens dubultojis Baltais grieķu jogurtu pārdošanas apjomu, kā arī uzsāk jaunas garšas ražošanu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti iepriecināti par stabilo tirgus pieaugumu grieķu jogurtiem. Tieši tāpēc nolēmām piedāvāt vēl vienu eksotisku garšu, kas veikalos būs pieejama no maija beigām,» saka Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičs.

Jau no maija beigām lielveikalos būs iespējams iegādāties Baltais grieķu jogurtu ar vīģu, dateļu un rozīņu džemu. Līdz šim Tukuma Piens ražoja grieķu jogurtus ar melleņu džema piedevu, medu un bez piedevām.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 215 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.