Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.
Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.
Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).
Tāpat izmaksas veidojas par uzstādīto skābekļa bagātinātāju, kurš dienā izmaksā aptuveni 700 eiro, norādīja Lukmans.
Kā sacīja Gerhards, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savu iespēju un resursu robežās sniegs palīdzību Tukuma un Engures novadu domēm par tālāko izpēti un plānotajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai.
Tāpat ministrija plāno ar abu novadu domēm sadarboties nepieciešamo analīžu veikšanā un izvērtēšanā.
Gerhards arī apsver iespēju no ministrijas resursiem segt izdevumus, «kas radušies situācijas dēļ». Viņš gan neizslēdza iespēju, ka finansējumu varētu prasīt arī valdībai. Ministrs lēsa, ka nepieciešamais finansējums varētu būt daži desmiti tūkstoši eiro, tomēr konkrētus skaitļus nenosauca, jo vēl nepieciešami galīgie aprēķini.
Viņš piebilda, ka ministrija izvērtēs iespēju finansējumu iegūt arī no Vides aizsardzības fonda.
Kā norādīja Gerhards, situācija, kāda ir izveidojusies Tukuma novadā, nākotnē ir iespējama arī citās Latvijas vietās, kur attīstījusies uzņēmējdarbība. Viņš pieļāva, ka, iespējams, nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pieļautu arī uzņēmumu līdzdarbību attīrīšanas iekārtu izmantošanā. Šādi, slēdzot kādus speciālus ilgtermiņa līgumus, uzņēmumi varētu savus resursus novirzīt attīrīšanas iekārtu uzturēšanā.
Vaicāts, vai iespējamo vainīgo uzņēmumu izdosies atrast, Gerhards norādīja, ka Valsts policijas un Valsts vides dienesta (VVD) attieksme šajā jautājumā ir ļoti nopietna un viņš neuzskata, ka «šeit būs kādas atkāpes no likumdošanā paredzētā».
Kā Žurnālistiem norādīja VVD Inga Koļegova, cēlonis problēmām Šlokenbekas dzirnavezerā ir attīrīšanas iekārtu nespēja tikt galā ar notekūdeņos esošo piesārņojumu.
Viņa norādīja, ka šobrīd svarīgi ir atjaunot attīrīšanas iekārtu darbību un normālu attīrīšanas procesu.
VVD ģenerāldirektore arī uzsvēra, ka tālāk nepieciešams strādāt, lai šādas situācijas neatkārtotos. Viņa pieļāva, ka ūdens piesārņojums ir arī «vēsturisku lēmumu sekas», kas pieļāva uzņēmumu notekūdeņu pieņemšanu tādos apmēros, ka attīrīšanas iekārtām bijis jāstrādā gandrīz ar maksimālo jaudu. Tas novedis pie tā, ka pie neliela piesārņojuma pieauguma iekārtas «izgājušas no ierindas». «Izmazgā vienu katlu par daudz», un rodas pārslodze, norādīja Koļegova.
Koļegova arī pauda viedokli, ka atbildīgs par attīrīšanas iekārtu funkcionēšanu ir Tukuma ūdens, kas formāli arī ir vainīgais par radušos situāciju. Tomēr, lai atrastu to uzņēmumu, kurš Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtas ir «izvedis no ierindas», vēl nepieciešamas pārbaudes.
Savukārt, kā piebilda Gerhards, katru mēnesi Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtas tikušas pārbaudītas, un pirmos piecus gada mēnešus visas analīzes bijušas pozitīvas.
Kā žurnālistiem norādīja SIA Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis, viņa uzņēmums noteikto piesārņojuma daudzumu nav pārsniedzis. Balodis stāstīja, ka galvenais mērķis, kāpēc viņš ieradās uz tikšanos, bija pārliecināties, ka valstij un pašvaldībai ir interese šos jautājumus risināt ilgtermiņā, citādāk uzņēmumi «nevar augt un attīstīties, ja no savas puses neredz, ka pašvaldības nodrošina to palīdzību, kas nepieciešama».
Balodis pieļāva, ka viens no varbūtējiem cēloņiem nepietiekamā attīrīšanas iekārtu jauda. Viņš arī norādīja, ka uzņēmēji sagaida, ka ilgtermiņā viņiem «no savas kabatas» nebūs jāmaksā, lai attīstītu infrastruktūru.
Jau ziņots, ka ūdens piesārņojuma dēļ Tukuma attīrīšanas iekārtās Tīle un Slocenes upē noteikts ārkārtas stāvoklis, kas turpināsies līdz 20.jūlijam. Ārkārtas stāvokli Tukuma novada dome izsludināja pagājušajā piektdienā saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas dzirnavezerā, no kura dažu dienu laikā tika izceltas četras tonnas beigtu zivju.
Ārkārtas situācijas laikā ir noteikti ierobežojumi Tukuma pilsētas kanalizācijas tīkla novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi. Tukuma novada iedzīvotājiem ar šo lēmumu nekādi ierobežojumi netiek paredzēti. Lai Tukuma attīrīšanas iekārtas ātrāk atgūtos, pat būtu nepieciešams palielināt sadzīves notekūdeņu daudzumu.
Kā iepriekš informēja Tukuma novada domē, piektdienas vakarā pieņemtais lēmums paredz Tukuma pilsētas kanalizācijas tīklā novadāmajiem ražošanas notekūdeņiem, kas tiek piegādāti no lielākajiem uzņēmumiem - AS Tukuma piens un SIA Puratos Latvia - par 30% samazināt notekūdeņu piesārņojumu, nepalielinot novadāmo notekūdeņu hidraulisko slodzi.
Tāpat dome nolēma, sadarbojoties ar Engures novada domi, Šlokenbekas dzirnavezerā uzstādīt aerācijas ozonēšanas sūkņus un nodrošināt ūdens līmeņa nepazemināšanu ezerā, par to noslēdzot sadarbības līgumu ar Engures novada domi.
