SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Protestējošajiem Tukuma iedzītovtājiem par prieku, nolemts atkārtoti veikt sabiedriskās apspriešanas un veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), izvērtējot SIA Tukums Airport Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, nolemts, ka iesniedzējam tas jāpapildina un jārīko atkārtota sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma nodrošināšanas daļas vadītāja Ērika Ulāne aģentūru LETA informēja, ka VPVB ir uzdevis lidostas uzņēmumam novērst nepilnības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā un nodrošināt tā atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.

Tas nozīmē, ka atkārtoti notiks arī sabiedriskās apspriešanas sapulces, skaidroja Ulāne, piebilstot, ka, izvērtējot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, VPVB tā ir ierasta prakse, ka ziņojumi netiek akceptēti ar pirmo reizi, jo apjomīgajā dokumentā uzņēmēji bieži palaižot garām atsevišķas prasības. Parasti VPVB pieprasa iesniegt papildinājumus, taču šajā lidostas ziņojumā konstatēta virkne trūkumu, tāpēc nolemts to atdot atpakaļ uzlabošanai un atkārtotai apspriešanai.

Darba apģērbu izgatavošanas nozare Tukumā attīstās stabili; galvenā problēma – kvalificēta darbaspēka trūkums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tukumā jau kopš 90. gadu sākuma darbojas darba apģērbu šūšanas uzņēmumi gan ar vietējo, gan ārvalstu kapitālu. Kopā SIA Snickers Production Latvia un SIA Sakta Tukums nodarbina 169 darbiniekus.

Vienā eksemplārā

SIA Snickers Production Latvia ražo specializētus, funkcionālus darba apģērbus. Tukumā tas darbojas no 1992. gada, bet kopš 2006. gada uzņēmums ietilpst Zviedrijas Hultafors Group AB sastāvā. «Mūsu uzņēmums ražo dārgus, savā ziņā ekskluzīvus darba apģērbus, kurus Latvijā iegādāties nevar,» raksturo SIA Snickers Production Latvia vadītājs Kaspars Sedlenieks. Visa uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz 26 Eiropas valstīm. SIA Snickers Production Latvia ir iespējams pasūtīt jebkādu nestandarta izmēru, turklāt pat vienā eksemplārā. Bez ražošanas uzņēmumā tiek realizētas vēl divas svarīgas funkcijas – jauno modeļu izstrāde un kvalitātes kontrole.

Tirdzniecības centri “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums” īsteno videi draudzīgu apsaimniekošanu - pāriet uz zaļo enerģiju.

2021. gada 1. jūlijā tika noslēgti līgumi ar AS “Latvenergo” par zaļās elektroenerģijas piegādi tirdzniecības centriem “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”. Tas samazinās ikgadējo apjomu par 1287 tonnām CO2 gadā, kas ir vairāk nekā 250 reizes par viena cilvēka CO2 izmešu patēriņu gadā! Šāds resursu patēriņa ietaupījums ir ne tikai nozīmīgs solis zaļākai videi, mazinot ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet arī investīcija drošākai un ilgtspējīgākai nākotnei.

Atjaunīgā elektroenerģija jeb tā saucamā zaļā enerģija tiek iegūta no resursiem, kas atjaunojas ātrāk nekā tos patērē, kā piemēram, ūdens, saules, biomasas, plūdmaiņām, iežiem u.c. AS “Latvenergo” piedāvātais elektroenerģijas produkts Elektrum zaļais, ko kopš jūlija izmanto tirdzniecības centros “Damme”, “Gaiļezers” un “Tukums”, tiek ražots no Latvijas atjaunīgajiem resursiem. No tās lielāko īpatsvaru iegūst no trijās Daugavas hidroelektrostacijās saražotās enerģijas – tas ir viens no vērtīgākajiem atjaunīgās enerģijas ieguves veidiem.

Turpinot elektrolīnijas Kurzemes loks trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šogad plānots zem sprieguma ieslēgt četrus 110 kV posmus – Ventspils–Dundaga, Sloka-Dzintari, Tume-Tukums un Dzintari-Priedaine, informē Augstsprieguma tīkls (AST).

Kopējais elektrolīnijas Kurzemes loks garums ir 214 km un tās būvniecība izmaksās aptuveni 127 miljonus eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

«Šobrīd pieņemam, ka ietekme uz pārvades tarifiem būs nebūtiska. Izmaksas, kuras netiek segtas Eiropas Savienības programmas ietvaros, sedz pārvades sistēmas īpašnieks AS Latvijas elektriskie tīkli, kuriem šāds pienākums noteikts Elektroenerģijas tirgus likumā, papildus izmaksu segšanai tiek novirzīti Pārvades sistēmas operatora pārslodzes maksas ieņēmumi,» skaidro AST valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Pašlaik projekta ietvaros izbūvēti 444 balsti, kas ir vairāk nekā 62% no kopumā elektrolīnijai nepieciešamajiem, tāpat 113 km garumā izvilkti vadi. Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība LEC, RECK un Empower. «Šobrīd būvniecība tiek veikta posmos Ventspils-Dundaga, Talsi-Kandava, Tume-Tukums, Tukums-Ķemeri, Sloka-Dzintari un Dzintari-Priedaine. Katrā posmā ir cita gatavības pakāpe un darbu temps, bet kopsummā darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi puse no plānotajiem darbiem ir veikta,» par darba gaitu stāsta A.Staltmanis. AST norāda, ka pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019.gadā.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Kravu pārvadājumu prognozes, uz kurām tika balstīts Latvijas Dzelzceļa (LDz) tīkla elektrifikācijas projekts, nav piepildījušās un nepiepildīsies, līdz ar to ir jāpārvērtē šī projekta riski un tas, cik racionāli to būtu patlaban realizēt, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Viņš norādīja, ka uz Krievijas pusi kravu apjomi samazinās un nav pamata prognozēt strauju kravu pieaugumu. Līdz ar to ir jāpārskata šī projekta ekonomiskais pamatojums. Tāpat ministrs norādīja, ka Krievijas uzņēmēji kravas pārorientē uz Krievijas ostā, un arī kaimiņvalstīs ir fiksēts kravu apjomu samazinājums.

Ostu padomē tika nolemts, ka pēc elektrifikācijas skiču projekta izstrādes un analīzes, līdz nākamā gada otram ceturksnim būtu izvērtē, kādas pēc projekta realizācijas būs infrastruktūras maksas un vai iesaistītās puses šo projektu vispār gatavas realizēt, jo gala lēmums vēl nav pieņemts.

Arī LDz pārstāve Aija Poča norādīja, ka septembris un oktobris iezīmē tendenci kravu apjomu kritumam, un secināja, ka ir jāņem vērā jaunākās ģeopolitiskās tendences un jāizvērtē riski, lai saprastu, kuri posmi būtu jāelektrificē pirmie, un varbūt jāsāk ar pasažieru pārvadājumu līniju elektrifikāciju.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) novirzīs 1,34 miljonus eiro valsts autoceļu ar asfaltēto segumu atjaunošanas darbiem Kurzemes reģionā.

Konkursā par asfaltēto segumu atjaunošanu Kurzemē uzvarējuši divi uzņēmumi – SIA Strabag un SIA Saldus ceļinieks.

Tiks atjaunoti ceļa posmi uz autoceļa P120 Talsi – Stende – Kuldīga, V1160 Ezere – Vadakste, P112 Kuldīga - Aizpute – Līči, P96 Pūri - Auce – Grīvaiši, P121 Tukums – Kuldīga, V1446 Tukums - Milzkalne - Smārde – Slampe, P111 Ventspils (Leči) – Grobiņa, P131 Tukums -Ķesterciems - Mērsrags – Kolka.

Db.lv jau ziņoja, ka tāpat šodien izsludināti arī uzņēmumi, kas uzvarējuši LVC konkursā par valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošanas darbu veikšanu Latvijas Centra reģionā. Šiem darbiem tiks atvēlēti 1,13 miljoni eiro, un par konkursa uzvarētājiem izsludināti Panevežio Keliai, Saldus ceļinieks un Strabag.

Zemgales rajona tiesa (Tukumā) piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Lai arī prokuratūrā neatklāja apsūdzētā vīrieša vārdu, aģentūrai LETA zināms, ka viņš ir SIA "Tukums DH" valdes loceklis Jānis Tenbergs.

Prokuratūras pārstāve skaidroja, ka 2011.gada 1.aprīlī tika iesniegts iesniegums Ekonomikas ministrijā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par kuru ministrijā pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tika noslēgts līgums par elektroenerģijas iepirkumu, kura noteikumus apsūdzētais pārkāpa attiecībā uz to, ka iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu. Pavisam laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam apsūdzētais izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, 2 544 782 eiro apmērā.

Analizējot kravu plūsmu tendences, Satiksmes ministrija nolēmusi, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts jāsadala pa posmiem, jo ir skaidrs, ka nevarēs elektrificēt visu dzelzceļu vienlaikus, norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidro, ka pirmā prioritāte noteikti būtu Krustpils virziens, iespējams, arī Daugavpils virziens. Ar baltkrieviem ir iesāktas sarunas, ka viņi pretī Latvijas sliedēm elektrificēs dzelzceļa posmu savā teritorijā. Matīss norāda, ka tālāk varētu skatīties Krievijas virzienā. Būtisks esot arī savienojums ar Ventspils ostu. Liepājas osta deviņos mēnešos ir apkalpojusi tikai divus miljonus tonnu, un elektrifikācija šajā virzienā pirmajā posmā netiktu veikta. Jādomā esot arī par pasažieru vilcienu tīkla modernizēšanu.

«Gribu uzsvērt, elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalīts pa posmiem, lai tas būtu ekonomiski paceļams un pamatots. Pirms elektrifikācijas sākšanas būtiski ir rēķināties ar aktualizētām kravu plūsmu prognozēm. Turklāt projekts nav atliekams, jo Eiropas Savienības finansējums jau ir izdalīts. Visus darbus līdz 2020.gadam izdarīt gan nevarēsim un sāksim ar to, kas ir visvairāk vajadzīgs,» uzsver ministrs.

Pašmāju degvielas tirgotājs a/s VIRŠI-A turpina darbības paplašināšanu un Tukumā atklāj jaunu degvielas uzpildes staciju. Kopumā šī būs četrdesmitā uzņēmuma degvielas uzpildes stacija (DUS), savukārt Latvijas rietumu daļā - piektā.

Andris Priedītis, VIRŠI-A valdes loceklis, norāda: «Salīdzinājumā ar Kurzemes reģionu degvielas uzpildes staciju tīkls ir ļoti attīstīts Vidzemē un Latgalē, kā arī daļā Zemgales, tādēļ mums ir ļoti svarīgi turpināt aktīvu uzņēmuma darbības izvēršanu šajā Latvijas pusē, kur līdz šim atradās tikai četras VIRŠI-A degvielas uzpildes stacijas.»

Jaunā DUS Tukums Valdaiši atrodas Smārdē uz šosejas Rīga – Ventspils.

DUS Tukums Valdaiši var iegādāties 95 markas benzīnu, dīzeļdegvielu un Agro dīzeļdegvielu, kas paredzēta lauksaimniekiem un ir bez akcīzes nodokļa. Atbilstoši VIRŠI-A jaunajam konceptam, ierīkots veikals. Jaunā koncepta ieviešanu VIRŠI-A uzsāka pērn, un tas paredz izmaiņas iekštelpu noformējumā.

Uz rotācijas apļa izbūves laiku līdz septembrim Tušķos, pie Jelgavas, ir slēgts satiksmei 200 metrus garš autoceļa Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98) posms. Apbraukšana tiek nodrošināta pa reģionālu autoceļu Jelgava – Dobele – Annenieki (P97) un vietējo ceļu Tušķi – Kalnciems (V1065). Satiksme uz autoceļa P97 apbraucamajā posmā tiek regulēta ar luksoforu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Rotācija apļa izbūve notiek valsts reģionālā autoceļa Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98) posma no Jelgavas līdz tiltam pāri Aucei pārbūves ietvaros vietā, kur Dobeles šoseja pie Jelgavas aiz tilta pār Svēti sazarojas par autoceļu Jelgava – Dobele – Annenieki (P97) un Jelgava (Tušķi) –Tukums (P98).

Pārējā būvobjektā saglabājas līdzšinējie satiksmes ierobežojumi.

Pārbūvi posmā no Jelgavas līdz tiltam pār Auci uz P98 veic SIA Igate, tās līgumcena ir 4,8 miljoni eiro (ar PVN), ko līdzfinansē ERAF.

Būvdarbi sākās aprīļa vidū un tiks pabeigti šogad. To ietvaros tiks izbūvēts jau minētais rotācijas aplis pie Jelgavas un pārbūvēts tilts pār Auci. Ceļam tiks ieklāts jauns pamats un trīs asfalta kārtas, atjaunots ceļa apgaismojums pie Jelgavas, ūdens novades sistēma un sabiedriskā transporta pieturvietas.

Šonedēļ atsākas ceļa remontdarbi uz Ventspils šosejas (Rīga–Ventspils (A10)) posmā no Ozolpils līdz rotācijas aplim krustojumā ar ceļu Tukums–Kuldīga (P121) (57,76. – 68,60. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Plānots, ka trešdien, 8. martā, būvdarbi atsāksies uz Ventspils šosejas pārvada pār dzelzceļa līniju Tukums–Jelgava 64,8 kilometrā. Tur satiksme notiks pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Būvnieki uz pārvada demontēs vecā asfalta seguma uz pārvada laiduma konstrukcijas, ieplānoti arī citi darbi – vecās tilta hidroizolācijas nojaukšana, deformācijas šuvju, tilta margu un aizsargbarjeru demontāža.

Savukārt sākot ar piektdienu, 10. martu, posmā no jaunizbūvētā rotācijas apļa Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas–Tukuma ceļu (P98) Ventspils virzienā līdz rotācijas aplim krustojumā ar Tukuma–Kuldīgas ceļu (P121), būs trīs ar luksoforiem regulējami posmi. Tajos tāpat būs reversā kustība pa vienu joslu un būs noteikts ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Pirmdien būvnieki sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (valsts galvenais autoceļš Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posms 50,5-59 km.), kas izmaksās 3,87 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Būvdarbu ietvaros tiks veikta segas rekonstrukcija. Plānots, ka SIA Ceļu un tiltu būvnieks darbus pabeigs nākamā gada pirmajā pusē. Būvdarbu kopējas izmaksas ir 3,87 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Kohēzijas fonds.

LVC atzīmē, ka būvdarbu laikā satiksmes ātrums tiks ierobežots līdz 50-70 km/h un satiksme tiks regulēta ar luksoforiem.

Savukārt jau pabeigti šopavasar uzsāktie būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga (34,0.-41,0.km)(P120) un Tukums-Kuldīga (17,60.-26,53.km)(P121). Uz ceļa Talsi-Stende-Kuldīga posmā aiz Rendas Kuldīgas virzienā septiņu km garumā ir uzklāta asfalta izlīdzinošā kārta un atjaunota ceļa virsma. Projekta ietvaros atjaunotas arī astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas un vairākas nobrauktuves.

Ietekmes uz vidi novērtējuma prasības uzskata par nepamatotām

«Birokrātiska pieeja,» – tā Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu lidostas Jurmala Airport (Tukuma lidostas) darbības paplašināšanai vērtē SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva. Savukārt VPVB direktors Arnolds Lukšēvics neredz objektīvu iemeslu tam, kāpēc ziņojuma izstrādātājs SIA Latekoil nav veicis visus nepieciešamos ietekmes uz vidi novērtējumus.

Jau vēstīts, ka ne IVN iekļautais trokšņu novērtējums, ne ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums VPVB ieskatā nav veikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tā kā ziņojums jau vairākkārt ticis pārstrādāts (pirmoreiz iesniegts VPVB 2012. gada 12. decembrī), šoreiz birojs nevis nodeva to atkārtotai pārstrādāšanai trešo reizi, bet aizliedza pilnībā lidostas paplašināšanos. Tajā paredzēja veikt komerciālos lidojumus, palielinot to skaitu līdz 3000 pacelšanās un 3000 nolaišanās reizēm gadā laikā no sešiem rītā līdz pusnaktij. Līdz ar to patlaban lidosta var turpināt darboties vien esošajā režīmā. Proti, pēc nodošanas ekspluatācijā tā varētu izmantot jauno lidostas ēku, bet lidmašīnu (līdz 5,7 t) pacelšanās/nolaišanās gadījumu skaits gadā nevarēs pārsniegt 130. Turklāt lidojumi veicami vien diennakts gaišajā laikā. VPVB atzinuma mērķis tomēr ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā, norāda V. Šalajeva. Pēc viņas teiktā, ziņojumu izstrādājušie speciālisti nepiekrīt VPVB atzinumam. «Lidostas attīstības plāni nav mainījušies un, bez šaubām, tiks sperti visi nepieciešamie soļi, lai atrisinātu radušos situāciju,» uzsver lidostas juriste, piebilstot – tiklīdz situācija tiks noskaidrota, Tukums Airport veiks tālākās darbības. Viņa gan neprecizēja, kādas tās būs.

Autoceļa P104 Tukums-Auce-Lietuvas robeža (Vītiņi) posma Vītiņi – Lietuvas robeža rekonstrukcijas būvdarbu uzraudzību par 23,69 tūkstošiem latu veiks SIA Pk 19+93, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Rekonstrukcijas darbi un tiem atbilstošā būvuzraudzība tiks veikta ceļa 65,22 – 68,04 kilometrā. Pašus rekonstrukcijas darbus veiks Lietuvas uzņēmums a/s Panevežio keliai, un paredzētā Latvijas Valsts ceļu (LVC) līgumcena ar šo uzņēmumu ir 890,6 tūkstoši latu.

Db.lv jau rakstīja, ka tāpat par 4,5 miljoniem latu plānots atjaunot autoceļa P104 Tukums – Auce – Lietuvas robeža (Vītiņi) posmu Zebrene – Lielauce (45,40 – 55,70 km). Pašlaik vēl nav zināms uzņēmums, kas veiks šos darbus.

Tukuma lidostas projekts ir pozitīvs, taču jāizpilda visas prasības - nekādas atkāpes nav iespējamas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Tukuma lidostas projektu es vērtēju pozitīvi. Tas būtu tiešām tāds labs projekts - vēl viena lidosta Rīgas tuvumā, kur, iespējams, varētu apkalpot zemo cenu aviokompānijas, bet tomēr jāņem vērā, ka ir noteiktas procedūras un prasības. Šajā gadījumā tās ir vides prasības, iedzīvotāju intereses, sabiedriskās apspriešanas, un pēdējais klupšanas akmens, cik es saprotu, ir šie vides un trokšņa jautājumi. Tie ir jāatrisina, bez tiem jau, protams, nav iespējama nekāda attīstība. Tāpat jātiek skaidrība ar visām prasībām regulāriem lidojumiem, kas attiecas gan uz muitu, robežsardzes funkcionēšanu, gan gaisa satiksmes vadību un visiem pārējiem jautājumiem. (..) Lidostas ir tiešām paaugstinātas bīstamības objekti, kur ir jāizpilda pilnīgi visas prasības, nekādas atkāpes ne no vienas normas nav iespējamas,» klāstīja Matīss.

Autovadītājiem, kas plāno braukt no Rīgas Siguldas virzienā vai otrādi, jārēķinās ar to, ka uz Vidzemes šosejas (A2) Garkalnes novada teritorijā tiek veikti seguma atjaunošanas darbi 10 kilometru garumā. Satiksme abos virzienos tiek organizēta ar ātruma ierobežojumiem un intensīvas satiksmes rezultātā ir iespējami sastrēgumi. Lai apbrauktu šo posmu var izmantot ceļus caur Inčukalnu un Ropažiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ierobežojumi ir arī uz Liepājas šosejas (A9), kur kopējais remonta posmu garums ir 57 km. Lai šķērsotu četras pašreiz aktīvās būvdarbu zonas, ir nepieciešama papildu aptuveni pusotra stunda.

Tāpat ar papildu 15 minūtēm ceļā ir jārēķinās, braucot Valmieras virzienā pirms Stalbes, aptuveni 15 minūtes prasīs arī būvdarbu zonas šķērsošana pie Salacgrīvas un 25 minūtes jāpavada, lai izbrauktu Jelgavas šosejas remontposmu pirms Lietuvas robežas.

Arī Latgalē, turpinās ceļu būvdarbi, Rēzeknes un Daugavpils apkārtnē, kopumā trīs objektos uz valsts galvenajiem ceļiem, taču būtisku satiksmes ierobežojumu tur nav.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izsludinātajā iepirkumā par 48 pasažieru staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību ir saņemti septiņi piedāvājumi.

Lai darbs pie apjomīgā projekta faktiskās īstenošanas varētu sākties jau šajā gadā, patlaban sāksies saņemto dokumentu atbilstības izvērtēšana.

"Viena no VAS “Latvijas dzelzceļš” prioritātēm ir dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pakāpeniska sakārtošana, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem un, nākotnē, arī viesiem, ērtu, pieejamu un mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru. Mūsu kopīgais mērķis ir mudināt pasažierus arvien vairāk izmantot tieši vilcienu kā pārvietošanās līdzekli tuvākos un tālākos maršrutos. Esmu pārliecināts, ka šis projekts – 48 staciju un pieturas punktu modernizācija un būvniecība, kā arī iespēja pārvietoties pa mūsu izveidoto infrastruktūru jauniegādātajos pasažieru vilcienos būs nozīmīgs solis ceļā uz dzelzceļa transporta pastāvīgi pieaugošu popularitāti,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Šonedēļ veikta būvdarbu defektu labošana uz autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmā no Apšuciema līdz krustojumam ar autoceļu Tukums–Kolka (P131), informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pērn šajā posmā tika pabeigti būvdarbi, taču šogad pavasarī posma seguma virskārtā vairākās vietās tika konstatētas sīkplaisas.

Ņemot vērā būvdarbu līguma nosacījumus un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) kvalitātes prasības, konstatējot šos defektus, dažos ceļa posmos no pasūtītāja puses (LVC) būvniekam tika pagarināts garantijas laiks līdz sešiem un septiņiem gadiem regulāro piecu gadu vietā. Savukārt atsevišķās vietās būvniekam bija jāpārbūvē seguma virskārta.

Lai samazinātu risku, ka sīkplaisas attīstās arī turpmāk, būvnieks – SIA Strabag, par saviem līdzekļiem visā posmā veica arī virsmas apstrādi, pēc kuras posmā ir noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h. Šis ierobežojums saglabāsies aptuveni nedēļu, kamēr nebūs noformējusies jaunā ceļa virskārta un no ceļa virsmas nenoslaucīs pie izlietās bitumena emulsijas nepielipušās šķembas. Virsmas apstrāde ir seguma uzlabošanas veids, kas uzlabo ceļa saķeri ar auto riepām, uzlabo ceļa spēju pretoties nodilumam, kā arī nodrošina virsmas hidroizolāciju. Pirmās divas nedēļas pēc virsmas apstrādes ieklāšanas uz autoceļa autobraucējiem jābūt piesardzīgiem un jāievēro samazinātais maksimālais braukšanas ātrums. Kad liekās šķembas tiek noslaucītas, bet palikušās satiksmes ietekmē iestrādājas bitumenā, ceļa segums ir komfortabls braukšanai un pasargā seguma apakšējās kārtas.

Daudz jautājumu par lietderību, maršrutiem, izmaksām un ekonomisko pamatojumu

Elektrifikācija ir liels projekts, kas būtiski ietekmē VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) saistības un naudas plūsmu, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) sēdē norādīja tās vadītājs Aivars Lembergs, aicinot LDz sadarboties ar LTBA, lai nebūtu vajadzības šo jautājumu skatīt koalīcijas partiju darba grupā par ES fondu jautājumiem, dialogam no nozares izejot politiskajā līmenī. Projekta tālākai vētīšanai LTBA biedri izveidoja darba grupu, kurā būs gan dzelzceļa kravu pārvadātāji, gan brīvostas, gan atsevišķi termināļi.

Elektrifikācijas mērķis ir elektrificēt galvenās kravu pārvadājumu līnijas Eiropas transporta tīkla (TEN-T) koridorus savienojošajā Latvijas austrumu‒rietumu dzelzceļa koridorā ar 2x25kV maiņstrāvas sistēmu, kas ir jaudīgāka un ekonomiskāka ekspluatācijā, norādīja LDz Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.