Darba apģērbu ražotājs SIA "Snickers Production Latvia" šogad plāno palielināt ražošanas apjomu un audzēt apgrozījumu par 10 - 15%, DB informē uzņēmuma izpilddirektors Kaspars Sedlenieks.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 4,2 miljoni eiro. "Tas ir saistīts gan ar mātes organizācijas pārdošanas apjomu palielināšanos, gan ar to, ka arvien vairāk maza apjoma izstrādājumu ražošana, tiek pārcelta uz Latviju," skaidro K. Sedlenieks.

"Snickers Production Latvia" turpinās jauno produktu izstrādi un paplašinās izmantojamo audumu klāstu. "Pēdējos gados pieaug to izstrādājumu klāsts, kuros tiek izmantoti elastīgi materiāli, jeb t.s. "stretch" audumi. Tie ir salīdzinoši viegli, elpojoši un tajā pat laikā elastīgi. Tiem ir zināma līdzība ar materiāliem, kurus izmanto sporta u.c. funkcionālo apģērbu ražošanā. Darba apģērbiem tas dod papildus izturību un komforta sajūtu nēsātājam," teic SIA "Snickers Production Latvia" vadītājs.

Pieprasījums pēc augstas redzamības apģērba palielinās ne tikai Skandināvijā, bet arī Latvijā. Dizaineri piedāvā mūsdienīgus risinājumus ar atstarojošiem elementiem

Tā kā aptuveni 90% no Latvijā saražotajiem funkcionālajiem apģērbiem tiek eksportēti, nozīmīgu daļu uzņēmumu produktu portfelī veido augstu redzamību nodrošinošie tērpi. Lai tie atbilstu visiem darba drošības nosacījumiem, tiem ir jābūt sertificētiem. Tie biroju darbinieki, kuri uz darbu spiesti doties pa slikti apgaismotiem ceļu posmiem, var savu apģērbu kolekciju papildināt ar moderniem akcentiem, izvēloties vestes un aksesuārus, kuras palīdz justies droši gada tumšākajā laikā.

«Pieprasījums, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis un noteikti vēl augs saistībā ar Eiropas Savienības finansējuma programmu vēršanos vaļā, jo šos apģērbus galvenokārt izmanto celtniecībā un ceļu būvē nodarbinātie. Augstas redzamības apģērbs aizvien vairāk tiek pieprasīts arī no individuālo darbu veicējiem – būvniecībā pašnodarbinātām personām, kas liecina par atbildīgu attieksmi pret darbu un klientiem, kā arī vēlmi ievērot darba drošību,» spriež SIA Snickers Production Latvia izpilddirektors Kaspars Sedlenieks

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Būvdarbi pabeigti 15 valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz diviem tiltiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Šajā būvniecības sezonā dažādi darbi paredzēti uz 159 kilometriem vietējo autoceļu. Darbus finansē no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Jūnijā pabeigta pērn sāktā vietējā autoceļa Dobele-Lestene-Tukums (V1101) pārbūve no grants par asfaltbetona segumu no Dobeles līdz Liepājas šosejai.

Tāpat asfaltbetona segums atjaunots un darbi pabeigti desmit valsts vietējo autoceļu posmos, tostarp uz autoceļa Talsi-Lībagi (V1405) posmā no Talsiem līdz Mundigciemam, uz autoceļa Stende-Lauciene-Mērsrags (V1401) posmā no Laucienes līdz Grīvas ceļam, uz autoceļa Madona-(Lazdona)-Ļaudona-Jēkabpils (V841) posmā no Variešiem līdz Jēkabpilij, uz autoceļa Dimzas-Vircava-Vairogs (V1054) posmā pie Vircavas, kā arī uz autoceļa Ērmiķi-Sidrabe-Tīsi (V1058) apmēram trīs kilometru posmā pirms krustojuma ar reģionālo autoceļu Dobele-Bauska (P103).

Lielu uzmanību darba apģērbam pievērš apkalpojošā sfērā strādājošie, bet arvien biežāk arī ražošanas uzņēmumi izvēlas ne vien funkcionālus, bet arī izskatīgus tērpus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lai gan darba apģērbam ir būtiska to funkcionalitāte, pēdējos divos gados klienti ir aktīvi sākuši pievērst uzmanību apģērba izskatam, jo cilvēki tajā pavada lielāko dienas daļu un vēlas izskatīties glīti. Tādēļ nepārtraukti tiek izstrādāti jauni modeļi un meklēti jauni audumi un to toņi,» stāsta Līga Bļodniece, SIA Sakta Tukums tirgzinību un tirdzniecības speciāliste. Darba apģērba izskata nozīmīgumu akcentē arī Staņislavs Vasiļonoks, Irve attīstības vadītājs. Turklāt, salīdzinot ar ārzemju izstādēs redzēto, viņš ievērojis, ka Latvijas uzņēmējiem darba apģērbu izskats ir īpaši svarīgs. Piemēram, Vācijā darba apģērbā dominē spil- gti oranžā krāsa, bet mums tā ir novērojama gandrīz tikai ceļu būvē un arī tad darbiniekiem galvenokārt ir individuāli šūdināti tērpi un tiem pāri uzvilkta oranžā veste. «Latvijā visi grib skaisti izskatīties – tā ir daļa no uzņēmuma reputācijas. Uzņēmuma darba drošības speciālisti ir ieinteresēti, lai apģērbs atbilstu visām darba drošības prasībām un būtu ērts, savukārt mārketinga speciālisti vēlas, lai apģērbs labi izskatītos, būtu ieturēts t.s. korporatīvajās krāsās, ar logo,» atklāj S. Vasiļonoks. Reizēm panākt kompromisu, lai abas puses būtu apmierinātas, neesot viegli. Irve ir savi speciālisti, kuri izstrādā darba tērpu dizainu, bet ir gadījumi, kad uzņēmums piesaista arī citus dizainerus. 80% pasūtījumu uzņēmums veic savā ražotnē, bet Irve ir arī sadarbības partneri – ja, piemēram, ir liels pasūtījums, ko uzņēmums nevar izpildīt savā ražotnē, apģērbi tiek sašūti citās ražotnēs Latvijā vai Lietuvā. «Speciāla dizainera mums nav, bet ir tehnologi, kuri materializē mūsu kopīgās idejas. Par apģērbu dizainu atbildīgās personas sapulcējas, izrunā un apspriež nepieciešamās izmaiņas, vēlmes, to uzskicē, izvērtē un sašuj. Kad apģērbs ir sašūts, tiek noorganizēta atkārtota sapulce, kurā apspriež, vai modelis ir izdevies, kā paredzēts, vai viss atbilst klienta darba specifikai,» teic L. Bļodniece.