Nogaidīšanas periods jeb nosacīts miera stāvoklis – tā varētu kopumā pavisam koncentrēti raksturot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā. Līdzīgi kā dabā, kad pirms lielas vētras viss pieklust, it kā pieplok zemei un sagatavojas lielajam brāzienam, arī biznesa vide uzvedas līdzīgi.
Šāda situācija nav nekas jauns, parasti visu nestandarta gadījumu un notikumu sākumā ir līdzīga fāze – to redzējām gan Covid-19 pandēmijas pirmajos mēnešos, gan uzreiz pēc kara Ukrainā sākuma. Uzņēmēji uzmanīgi monitorē situāciju, cenšas sadzīvot ar realitāti un vienlaikus saglabāt un attīstīt uzņēmuma darbību, lai izietu no šīs situācijas “sausām kājām”.
Kas šajā laikā notiek alternatīvās finansēšanas nozarē – kādi pakalpojumi ir pieprasīti, ko tie signalizē par norisēm ekonomikā, kuras nozares ir aktīvākas un kuras – mazāk aktīvas finanšu instrumentu izmantotājas?
Dažādas stratēģijas, kā gatavoties nezināmajam
Līdzīgi kā sabiedrība, arī uzņēmēji atrodas nezināmā priekšā. Energoresursu un izejvielu cenas, to pieaugums un mainīgās pieauguma prognozes ietekmēs arī viņus. Pārmaiņām ir jāpiemērojas, jāpārplāno darbi, budžeti, investīcijas un prioritātes. Tas nenotiek vienā dienā, šiem procesiem ir vajadzīgs laiks. Mēs redzam, ka mūsu klienti un citi uzņēmumi šajā laikā izmanto dažādas stratēģijas: ir uzņēmumi, kas samazina savu ražošanu un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Ir uzņēmumi, kas ieziemo savas iekārtas un ražotnes. Ir uzņēmumi, kas plāno apvienoties, tādā veidā konsolidējot spēkus un izmaksas. Tāpat ir uzņēmumi, kas plāno vai jau ir pārtraukuši savu darbību. Visur tiek pārskatīti izdevumi, meklētas iespējas, kā ietaupīt, piemēram, nepirkt preces/pakalpojumus, bez kuriem var iztikt.
Pieprasīta apgrozāmo līdzekļu finansēšana
Ekonomikas pārmaiņas atspoguļojas arī finanšu nozarē, mainās pieprasīto pakalpojumu tops biznesa alternatīvās finansēšanas jomā. Pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc apgrozāmo līdzekļu jeb iepirkuma finansēšanas. Iemesls tam ir fakts, ka liela daļa uzņēmumu, kas agrāk darījumos balstījās uz pēcapmaksu, ir pārgājuši uz priekšapmaksu. Proti, ja viņu klientam B2B sektorā jāiegādājas izejvielas, iekārtas, preces vai pakalpojumi, tam jānorēķinās uzreiz, ar priekšapmaksu. Sistēmai, kas iepriekš pamatā balstījusies tikai uz pēcapmaksu, šādai jaunai pieejai ir grūti pielāgoties, un var veidoties būtiski pārrāvumi (teiksim skaidri – caurumi) apgrozāmo līdzekļu plūsmā. Tieši tādēļ apgrozāmo līdzekļu jeb iepirkumu finansēšana ir tik pieprasīta – tā sniedz uzņēmumam iespēju turpināt strādāt pēc jau labi zināmā pēcapmaksas principa, nodrošinot nepārtrauktu ražošanas ciklu un stabilu uzņēmuma darbību.
Savukārt, analizējot alternatīvo finansētāju portfeli un pašreizējo pieprasījumu pēc nozarēm, redzam pieprasījuma pieaugumu lauksaimniecībā. Tas saistīts ar piegādātāju maksājumu kavēšanos, kā arī joprojām tiek gaidītas izmaksas no ES fondiem un Lauku atbalsta dienesta. Tāpat pieprasījums pēc finansēšanas pakalpojumiem ir pieaudzis pārtikas ražošanas nozarē, kur uzņēmumi cenšas iepirkt izejvielu krājumus un veido uzkrājumus Ziemassvētku laikam un gadu mijai. Pašlaik vēl ir iespējams iepirkt izejvielas par cenu, kas, visticamāk, ir zemāka, nekā būs nākamgad.
To apstiprina arī Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas dati, ka cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, t.i. gan energoresursiem, pārtikai, koksnei, metāliem, tādējādi radot ietekmi uz gala preču cenām, jo būtiski pieaugušas arī loģistikas un ražošanas cenas. Eksperti prognozē, ka augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām un turpināsies arī 2023. gada sākumā. Vēl viena tendence, ko sajūt alternatīvie finansētāji, ir fakts, ka arvien vairāk uzņēmēju izvēlas tieši mūsu nozares sniegtos pakalpojumus, pametot banku sektoru. Banku kapitālais remonts ir bijis tik kapitāls, ka virkne uzņēmumu ir pārguruši no sadarbības ar tām.
Tas savukārt sniedz iespēju alternatīvajiem finansētājiem. Uzņēmumi, meklējot jaunu partneri finansēšanas jomā, velta laiku izpētei, salīdzina izteiktos piedāvājumus, izvērtē nosacījumus un sadarbības noteikumus. Tas ļauj alternatīvajiem aizdevējiem labāk izrādīt savas priekšrocības, savukārt uzņēmums uzreiz redz tūlītējos ieguvums. Taču jāuzsver, ka arī alternatīvie finansētāji ievēro augstus darbības un finanšu stabilitātes standartus.
Lai nodrošinātu uzticamus pakalpojumus, nepārtraukti monitorējam un sekojam līdzi kā klientu, tā arī partneru darbībām – finanšu veselībai un ilgtspējai. Tāpat esam ieviesuši papildu rīkus un kritērijus, ar kuru palīdzību spējam uzraudzīt, novērtēt un analizēt iespējamos riskus.
Ko sagaidīt nākotnē?
Šobrīd prognozēšana ir viena no nepateicīgākajām nodarbēm, tomēr, skrupulozi sekojot norisēm Latvijas un starptautiskajā ekonomikā un politikā, kā arī atbildīgo institūciju lēmumiem, var iezīmēt zināmas kopsakarības. Viens ir skaidrs, ka līdz ar refinansēšanas procentu likmju pieaugumu EURIBOR kāpuma radītās sekas būs jūtamas ne tikai šogad, bet arī nākamā gada pirmajā pusē, kur likme varētu sasniegt pat 4,5% atzīmi. Tāpat arī finansējuma pieejamība vairs nebūs tik viegla un lēta, kāda tā bija pirms viena vai trijiem gadiem.
Paredzams, ka uzņēmumu 2022. gada finanšu rādītāji būs vājāki kā 2021. gadā, neskatoties uz to, ka apgrozībā esošo naudas līdzekļu apjoms ir audzis par 20-30%. Ņemot vērā iepriekšējo krīžu pieredzi un patēriņa tendences, pirmās nepieciešamības preces, kā pārtika, komunālie pakalpojumi, izdevumi veselībai, saglabāsies esošajā patēriņa līmenī. Savukārt citās nozarēs, kas saistītas ar atpūtu, izklaidi, tūrismu un nav primārās nepieciešamības, patēriņš jūtami samazināsies – sasniedzot pat 30% kritumu – kas nozīmīgi ietekmēs uzņēmumu un nozares dzīvotspēju.
