Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.
«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.
«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.
«Plānošanas reģioni uzņēmējdarbībai un sociālajiem projektiem ir piesaistījuši ievērojamus Eiropas Savienības fondu līdzekļus aptuveni 3-4 miljonu latu apmērā katru gadu, tādā veidā veicinot attīstību sava reģiona ietvaros,» norāda Dagnis Straubergs, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs.
«Lai kvalitatīvi veiktu šo funkciju izpildi, ir nepieciešami kvalificēti darbinieki ar zināšanām par dažādām nozarēm un starptautiskiem fondiem. Bet šobrīd plānošanas reģioni ar tiem piešķirto budžetu var atļauties algot tikai dažus pilnas slodzes speciālistus, kas ir absolūti nepietiekami. Tas nozīmē, ka visai drīz tie vairs nespēs nodrošināt savas funkcijas speciālistu trūkuma dēļ. Tajā pašā laikā plānošanas reģioniem tiek uzdoti apjomīgi uzdevumi saistībā ar pašvaldībām – datu apkopošana, dokumentu sabiedriskās apspriešanas, publisko iepirkumu konkursu organizēšana u.tml., ko valsts institūcijām būtu sarežģīti koordinēt, strādājot individuāli ar katru no 119 pašvaldībām,» norādīja D. Straubergs.
Viņš arī skaidro, ka līdz šim plānošanas reģionu darbību izdevās sekmīgi nodrošināt, pateicoties to dalībai ES fondu projektos. «Taču, beidzoties ES 2007. - 2013.gada programmēšanas periodam, nav arī iespējas iegūt papildus finansējumu sekmīgai plānošanas reģionu darbībai. Vēl vairāk – ņemot vērā ES projektu specifiku, arī pēc 2013. gada 31. decembra ir nepieciešama projektos iesaistīto speciālistu klātbūtne, lai spētu sniegt nepieciešamo informāciju kontrolējošajām iestādēm un auditu veicējiem. Ja informācija netiks sagatavota, pastāv risks, ka var rasties ievērojamas neattiecināmas projektu izmaksas, kuras būs jāsedz no valsts budžeta,» pauda plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs.
Latvijā ir pieci plānošanas reģioni – Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions un Kurzemes plānošanas reģions. Plānošanas reģioni ir kā koordinējošā iestāde starp attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām atzinumu sniegšanā un politikas dokumentu izstrādē. Tie valsts līmenī nodrošina reģionālās attīstības plānošanu un koordināciju, plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņošanu un īstenošanas uzraudzību, kā arī pārstāvniecību aptuveni 20 Eiropas Savienības fondu komitejās un padomēs.