Taksometru jomu un pārvadājumus ar baltajiem numuriem cer sakārtot ar bargākiem sodiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
No piektdienas pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz republikas pilsētu pašvaldības un plānošanas reģioni, bet pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili (baltajiem numuriem un netrafarētiem auto) drīkst veikt, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), kuru izsniedz valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD). Savukārt tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili ir tādai personai, kuras stāžs, vadot B transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ir vismaz trīs gadi un kura ir reģistrēta ATD taksometru vadītāju reģistrā, paredz Autopārvadājumu likums. Bez sodu palielināšanas par likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu prasību pārkāpumiem nozarē gan gaidāms lielāks bardaks, izriet no nozares uzraugu un spēlētāju teiktā.
«Attiecībā uz dokumentālo pusi – būsim gatavi,» DB norādīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiānas Godiņš. Proti, līdz šim nav bijis problēmu ar iesniegumu apstrādi un vadītāju reģistrācijas apliecību izsūtīšanu. Tā kā informācija par vadītājiem reģistrā būs pieejama kontrolējošām institūcijām arī attālināti, tad šoferiem nevajadzētu būt problēmām, ja arī kāds sūtījums pa pastu nav sasniedzis adresātu. ATD vienojies ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienestu un Valsts policiju jau no paša sākuma koncentrēt spēkus, lai pārvadātāji jūt, ka kontrole un uzraudzība notiek. Pirmkārt, tiks pārbaudīts, vai vadītājs ir reģistrēts, otrkārt, vai auto ar baltajiem numuriem (šīs automašīnas aizliegts aprīkot ar vizuālām pazīmēm, kas norādītu, ka ar tām tiek piedāvāts pārvadājumu pakalpojums) ir licences un licences kartītes. Pēc viņa teiktā, kontrolpirkums ir efektīvākais kontroles veids, lai atklātu, vai, piemēram, šie pārvadātāji nepārkāps prasību maksu par pārvadājumu pakalpojumu saņemt tikai bezskaidrā naudā. Gan A. Godiņš, gan taksometru kompāniju pārstāvji atzīmē, ka vēl pirms legālas iespējas veikt pārvadājumus ar baltajiem numuriem šādi pakalpojumi jau tiek piedāvāti esošajās mobilajās lietotnēs. Tādējādi šie pārvadājumi, kad netiek maksāti nekādi nodokļi un vadītājiem nav nekādu sociālo garantiju, tiek veikti nevis pelēkajā, bet melnajā sektorā, norāda Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS).
Cerams, ka jau jūnija sākumā tiks apstiprinātas SM rosinātās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kuras tiek skatītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Pretējā gadījumā jauno prasību pārkāpējus būs grūti sodīt, atzīmē K. Godiņš. Patlaban APK paredz vien sodīt taksometru kompānijas par taksometra nenodrošināšanu ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu, uzliekot naudas sodu 70‒700 eiro apmērā, bet taksometra vadītājus - par pasažieru pārvadāšanai noteikto pienākumu nepildīšanu vai aizliegumu neievērošanu, uzliekot naudas sodu 15‒350 eiro apmērā. Savukārt SM rosinājusi, piemēram, uzlikt sodus līdz 1400 eiro pārvadātājam, ja pārvadājumu ar taksometru vai vieglo auto veic reģistrā neiekļauts šoferis. Savukārt šoferim šādā gadījumā būtu paredzēts sods līdz 850 eiro. Arī par citiem pārkāpumiem paredzēti bargāki sodi, proti, pārvadātājiem līdz 1100 eiro, šoferim pat līdz 1400 eiro, ja viņš, piemēram, atsakās pakļauties pilnvarotās kontroles iestādes amatpersonas pārbaudei. Ja izmaiņas APK laikus netiks pieņemtas, pasākums izrādīsies bezjēdzīgs, brīdina Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
Visu rakstu Pēdējā cerība uz pātagu lasiet piektdienas, 1.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!