Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Koncernam Latvijas dzelzceļš viņš ieteic mazināt administrāciju, Rail Baltica projektā atklājis kavēšanos par vairākiem gadiem, bet par finansējumu vietējo ceļu sakārtošanai J.Vitenbergs paredz vienu no galvenajām Satiksmes ministrijas cīņām šajā budžetā.
Fragments no intervijas
Finanšu ministrija pērn informatīvajā ziņojumā norāda uz vispārējās valdības komersantu bilancēm ar negatīvu zīmi. Starp tiem parādās arī AS Pasažieru vilciens. Ko tas praktiski nozīmē - kapitālsabiedrība šogad būs papildus jāatbalsta?
Ar Pasažieru vilciena bilancēm vēl neesmu iepazinies, bet, runājot gan par autobusu, gan vilcienu pārvadājumiem, jāsaka, ka pasažieru skaits nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī. Tā ir galvenā problēma. Kritums ir ievērojams, un valstij ir jānodrošina pasažieru pārvadājumi visā Latvijā, kas nozīmē dotācijas. Pieņemu, ka vairumā gadījumu, ja mēs nedotētu pārvadājumus, komersanti pārtrauktu pārvadājumus un sabiedriskā transporta nebūtu.
Autotransporta direkcija izmaksā šīs biļešu kompensācijas, un tās budžetā prasa Satiksmes ministrija. Jau vēsturiski ir izveidojies tā, ka pamatbudžetā dotācijas tiek ieplānotas ar iztrūkumu un gada beigās nauda ir jāprasa papildus. Kā būs šogad? Vai nav iespējams jau uzreiz paredzēt vajadzīgo naudu pasažieru pārvadājumu dotācijām?
Tā tiešām ir bijusi ierasta kārtība - iedot budžeta bāzē mazāk, nekā nepieciešams. Satiksmes ministrija gada vidū dodas uz Ministru kabinetu un no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem prasa papildu naudu. Tas ir sarežģīts vingrinājums šā gada budžeta veidošanā. Dzirdot to, ko saka Finanšu ministrija par fiskālās disciplīnas nepieciešamību, pieņemu, ka šī ierastā kārtība varētu tikt apgrūtināta. Proti, gada vidū nav īsti, no kurienes naudu paņemt! Šobrīd budžeta sarunās jau esmu norādījis, ka pasažieru pārvadājumi nav ne ministra, ne Satiksmes ministrijas kāda īpaša prioritāte vai untums, bet gan valstiskas nozīmes ikdienas vajadzība. Tieši šobrīd cīnāmies par to, lai budžeta bāzē nauda biļešu kompensācijām būtu pietiekama. Saprotams, ka degvielas cenas ir augušas un vajadzēs vairāk naudas.
Paralēli dotācijām pasažieru pārvadājumiem ir arī runas par maršrutu tīkla samazināšanu, kas ik gadu notiek. Kur ir tā robeža, kad samazināt vairs nav iespējams? Vai ticat, ka mazapdzīvotajās teritorijās taps cita tipa pakalpojumi, piemēram, taksometri pēc pieprasījuma?
Tieši šobrīd budžeta veidošanas sarunās arī ir izskanējuši priekšlikumi, ka reti apdzīvotos apgabalos varētu braukt ar transportu pēc izsaukuma. Es neesmu dzirdējis, ka šāda kārtība labi darbotos un būtu dzīvotspējīga. Kolēģi saka, ka Latgales pierobežā šāds pakalpojums ir, tomēr neesmu iepazinies un nevaru patlaban pateikt, vai prakse būtu kopējama. Tas ir diezgan neparedzami, cik cilvēku kurās dienās gribēs braukt. Drīzumā tiekos ar Autotransporta direkcijas vadību, lai pārrunātu maršruta tīkla pārklājumu. Ir skaidrs, ka sabiedriskajam transportam pēc būtības ir jēga, ja tas ir regulārs.
Visu rakstu lasiet 10.janvāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
