Labāk vēlu, nekā nekad — tā varētu raksturot finanšu ministra Einara Repšes virzītos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Šo dokumentu varētu iztirzāt gari un plaši, taču, šķiet, ka aktuālākās izrietošās sekas tā apstiprināšanas gadījumā būtu fakts, ka kādreizējie Parex bankas līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis vairs nevarētu saņemt procentus no saviem noguldījumiem šajā kompānijā, ko nu jau gadu ir pārņēmusi valsts.
Pirmkārt, šādu normu būtu vajadzējis izstrādāt un ļoti operatīvi pieņemt, pirms valdībā tika pieņemts lēmums par Parex bankas nacionalizāciju. Jāatzīst taču, ka šobrīd situācija ir visai dīvaina — divi kungi ir nolaiduši banku līdz «kliņķim», bet jo-projām turpina saņemt no tās procentmaksājumos ļoti lielas naudas summas, kamēr valsts to vien dara, kā «pumpē» tajā naudu, turklāt daudzu miljonu latu apmērā..
Bet, otrkārt… Gadījumā, ja šāda norma tiks īstenota, iespējams, ka kārtējo reizi varētu būt jārēķinās ar tiesvedību pret Latvijas valsti. Nav izslēgts, ka Kargins un Krasovickis nebūs mierā ar apstākli, ka norma, kas paredzētu ierobežojumus no pakārtotajām saistībām, tas ir, subordinētajām saistībām izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu, viņu gadījumā faktiski stātos spēkā ar atpakaļejošu datumu. Proti, varētu tikt apelēts pie tā, ka attiecīgā norma, protams, tiek pieņemta tagad, bet daudzu miljonu latu lieli noguldījumi veikti jau agrāk. Vienīgais mierinājums šajā situācijā Latvijai gan varētu būt tas, ka līdzīga problēma varētu pastāvēt ne vienā vien valstī, un tādējādi nav izslēgts, ka Eiropas Kopienu tiesa varētu nevēlēties radīt šāda veida precedentu, lai minētajiem kungiem nākotnē nesekotu citi eksbaņķieri.
Tāpat būtu vēlams, lai ar minēto dokumentu tuvāko dienu laikā nenotiktu tās pašas dīvainības, kas, atbilstoši Valsts kontroles (VK) atzinumam, atgadījās ar Parex bankas pārņemšanas līgumu, no kura īsi pirms parakstīšanas esot pazuduši šiem pašiem Karginam un Krasovickim dikti neizdevīgi punkti.
Turklāt, runājot par šo VK atzinumu, noteikti jāmin vēl kāda dīvainība. Būtu taču loģiski, ja, to izlasot, atbildīgie dienesti, cik vien steidzami iespējams, izanalizētu, kāpēc ir notikušas valstij neizdevīgas darbības, kurš par to ir atbildīgs, no kuriem cilvēkiem un kādā veidā piedzīt zaudējumus. Taču tā vietā ir dzirdami pārmetumi par to, ka ir cilvēki, kas atļāvušies kaut ko tādu «nopludināt». Tātad sanāk, mūsu valstī daudz būtiskāks ir atsevišķu bijušo un esošo amatpersonu naktsmiers un labsajūta, nevis fakts, ka zaudēti tiek vairāki simti miljoni latu un vispār Parex bankas problēmas ir viens no iemesliem, kura dēļ Latvijā padziļinājās ekonomiskā krīze.
Jācer, ka šīs epopejas rezultātā netiks pasludināts, ka visi VK atzinumi ir uzskatāmi par valsts noslēpumu līdz brīdim, kamēr ar tiem nav iepazinusies valdība un nospriedusi — var kaut ko tādu rādīt sabiedrībai vai tomēr nebūtu smuki.