ES un ASV tirdzniecības līguma caurkrišanas sekas būs tālejošākas par ekonomiku un vājinās transatlantisko partnerību
Līdz ar britu arhi-eiroskeptiķa Naidžela Farāža pieslēgšanos Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņai ASV pašlaik izskatās, ka politiskais populisms kļūst par vienīgo eksporta preci, kas tiek tirgota pāri Atlantijai bez kādiem tarifiem. Līdz ar to arī protekcionisms un antiglobālisms, ko pārstāv abi džentlmeņi un viņu populistiskie kolēģi vairākās Eiropas valstīs, kļūst par tādu kā jauno globālismu transatlantiskajā telpā.
To var saukt par paradoksu vai absurdu, bet ir skaidrs, ka šis populisma iedarbinātais process draud izvērsties par pretmetu tām transatlantiskajām attiecībām, kuras ar šādu vārdu pazīstam kopš Otrā pasaules kara beigām. Latvijai šīs attiecības ir dzīvīgi svarīgas, jo mūsu interesēs nav Amerikas un Eiropas valstu ieraušanās pašām sevī.
Hārvarda universitātes profesors Lorenss Samners Financial Times raksta, ka antiglobalizācijas populisms abos Atlantijas krastos sakņojas elektorāta zaudētajā ticībā atvērtai ekonomiskajai politikai. Tā kā brīvās tirdzniecības līgumi ir šādas politikas simboli, tieši rietumnieku ticības pagurums pašiem sev ir iemesls arī tam, ka notiek muļļāšanās ap ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu jeb TTIP.
Līguma tapšanas noslēpumainība sevišķi sākuma posmā nudien ir pelnījusi kritiku, radot ne vien lieku iemeslu sazvērestības teorijām, bet arī ar neziņu nerrojot sakarīgus un konstruktīvus cilvēkus. TTIP procesā caurskatāmība ir nepieciešama, un varbūt pat tiešām vajadzētu to restartēt un atsākt ar jauniem noteikumiem, ja gadījumā ir taisnība Vācijas ekonomikas ministram Sigmaram Gabrielam, ka 14 sarunu raundos trīs gadu laikā diskutētāji nav vienojušies ne par vienu no punktiem apspriežamajās 27 TTIP sadaļās. Galu galā arī vienošanās par TTIP iekļaujamo sadaļu skaitu jau ir būtiska, jo līdz ar to mums ir zināms, par ko TTIP vispār ir runa. Tāpat jānorāda, ka Eiropas Komisija pati uzskaita 24, nevis 27 līguma nodaļas, un visai izvērsti komentāri par sarunu raundos diskutēto ir EK mājaslapā.
Jebkurā gadījumā TTIP caurkrišana vai uzlikšana uz ledus Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai ir neizdevīga un, kā stratēģiskajā drošībā atkarīgai no transatlantisko saišu kvalitātes, pastarpināti arī kaitīga. Skaidrs, ka korporāciju ietekme uz globālajiem līgumiem ir liela, bet no otras puses tieši globalizācija ir sev līdzi nesusi starptautisko tiesiskumu gan ekonomikā, gan rīcībpolitikā un līdz ar to arī aizvien lielāku procesu caurskatāmību un prognozējamību.
Vladimirs Putins pašlaik šo kārtību šūpo un aicina atgriezties pie vecā nelabā lielo zēnu klubiņa starptautiskajās attiecībās. Tas ir ļauns murgs ikvienam, kam ir dārga Latvijas politiskā un ekonomiskā suverenitāte. Pat ja globalizācija neizbēgami nozīmē suverenitātes aizvien lielāku deleģēšanu, tomēr deleģēšanas gadījumā par suverenitāti var runāt daudz pamatotāk nekā tad, ja ar to kāds andelējas, tevi vienkārši ignorējot.