Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros jau trešo gadu tiek turpināta tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

M&A un riska kapitāla gada darījumus izvēlējās vērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija tirgus dalībnieki un eksperti: Kristiina Vassilkova (Igaunijas Riska kapitāla asociācija), Kristo Oidermaa (LHV), Edgars Pīgoznis (Latvijas Riska kapitāla asociācija), Jānis Maršāns (Dienas Bizness), Dr. Asta Klimavičienė (ISM Vadības un ekonomikas universitāte) un Valērijs Judins (Summa Advisers).

Lai noteiktu balvas saņēmēju, tika vērtēti kritēriji: darījuma vērtība un stratēģiskā nozīme Baltijas reģionā, sarežģītība, inovācija un finanšu struktūra.

Sekojošajā sarakstā nejaušā secībā sarindoti trīs, pēc ekspertu domām, ievērojamākie darījumi. Katras kategorijas uzvarētājs tiks paziņots Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, 27. oktobra vakarā.

Finanšu tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumi var pieteikties specializētai akselerācijas programmai Wise Guys Fintech

Programma sāksies nākamā gada pavasarī un norisināsies īpaši iekārtotās kopā strādāšanas telpās Swedbank Latvija centrālajā ēkā. Programmu veido Latvijā jau iepazītais akselerators Startup Wise Guys, piesaistot pasaules līmeņa finanšu tehnoloģiju mentorus. Programmu atbalsta Swedbank, jaunuzņēmumiem piedāvājot telpas, pieeju zināšanām, tirgum un bankas API.

Wise Guys Fintech programmas ietvaros jaunuzņēmumi saņems 20 tūkstošu eiro investīciju, iespēju strādāt pilnībā aprīkotās, modernās kopā strādāšanas telpās, intensīvu trīs mēnešu akselerācijas programmu ar pasaules mēroga finanšu tehnoloģiju mentoriem, kā arī pieeju Swedbank API caur atvērtās sadarbības platformu Open Banking.

#Latvijas jaunuzņēmumiem programmas iespēju izmantošanā ir īpašas priekšrocības.

Microsoft atvēris jaunu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem Microsoft for Startups, kas būs pieejama visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Nākamo divu gadu laikā Microsoft ieguldīs 500 miljonus ASV dolāru, sniedzot jaunuzņēmumiem piekļuvi tehnoloģijām, pieeju mārketinga kanāliem un konsultatīvu atbalstu.

Programma nodrošina jaunuzņēmumiem iespēju izmantot Azure mākoņa platformu, tehnisko atbalstu un izstrādātāju rīkus bez maksas.

Jaunā programma palīdzēs jaunuzņēmumiem paplašināt klientu bāzi, izmantojot Microsoft 800 000 partneru ekosistēmu visā pasaulē, kuri saviem klientiem nodrošina mākonī balstītus risinājumus. Programma palīdzēs jaunuzņēmumiem sagatavoties lielo uzņēmumu klientu apkalpošanas standartiem, kā arī izmantot Microsoft pārdošanas kanālu tīklu. Tāpat programmas dalībniekiem tiks piedāvāts Microsoft ScaleUp akseleratora un Microsoft Ventures riska kapitāla komandas atbalsts.

Konferences “Slush” ietvaros notiekošo Latvijas jaunuzņēmumu un investoru brokastu mērķis ir veicināt Latvijas jaunuzņēmumiem iespēju satikt savai jomai saistošos investorus

Šo pasākumu rīko “Techchill” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. “20 Latvijas jaunuzņēmumi tiksies ar 40 starptautiskiem investoriem, kurus mūsu komanda ir ielūgusi, balstoties uz jaunuzņēmumu darbības jomām. “Slush” ir pasaulē vadošā jaunuzņēmumu konference, līdz ar to Latvijas jaunuzņēmumiem šī ir unikāla iespēja piekļūt tik ļoti plašam investoru lokam,” teic Madara Ermansone, “TechChill” vadītāja.

Pasākumā piedalīsies divdesmit Latvijas jaunuzņēmumi un tehnoloģiju uzņēmumi, to skaitā “Entangle”, “Marine Digital”, “Vigo”, “Robotic Solutions”, “Roboeatz”, “LightSpace Technologies”, “FIXtender”, “TrustSearch”, “Mappost”, “Overly”, “Snapio”, “PVStream”, “Scada”, “Sizz App”, “Catalyco”, “Telemedicine”, “InLable”. Kopumā ar Latvijas jaunuzņēmumiem tiksies četrdesmit investoru pārstāvji no tādiem akseleratoriem, uzņēmumiem un riska kapitāla kompānijām kā “Superhero Capital”, “Startup Wise Guys”, “Karma Ventures”, “Inventure”, “Next Media Accelerator”, “Microsoft”, “Brightly Ventures”, “Baltic Sandbox”, “VIGO Ventures”, “Vertical”, “Practica Capital”, “Albion VC”, “Nordic Ninja VC”, “Seedrs” un citām.

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Apdrošināšanas industrijas tehnoloģiskā attīstība no banku sektora atpaliek par vismaz 10 gadiem. Tomēr, lai gan apdrošināšanas nozarē inovācijas ienāca krietni vēlāk, tai ir arī zināmas priekšrocības, jo ir iespēja mācīties no banku pieredzes un arī kļūdām, un ar salīdzinoši lielu precizitāti prognozēt nākamos nozares tehnoloģiskos attīstības posmus.

Vēl salīdzinoši nesen bankas bija izteikti skeptiskas par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu spēju (Revlout, N26, Wise u.c.), iekarot savas pozīcijas un noturēties tirgū. Tomēr tās ne tikai ieguva lietotāju uzticību, bet arī izraisīja strauju nozares tehnoloģisko izrāvienu, tostarp lika ievērojami sarosīties arī bankām. Tam sekoja nākamais nozares attīstības lēciens ar atvērtās sadarbības platformas jeb open banking iniciatīvu, kas deva iespējas licenzētiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem saņemt pieejas banku klientu datiem un piedalīties inovatīvu risinājumu izstrādē.

Iespējas, ko sniegs atklātā apdrošināšana

EIOPA (apdrošināšanas jomu uzraugošā iestāde Eiropas Savienības līmenī) ir noslēgusi publiskas konsultācijas par open insurance jautājumu, apkopojot ieinteresēto pušu viedokļus. Nākamais posms ir atbilstoša normatīva regulējuma izstrāde.

#«Domāju, ka 2018. gadā Latvijā vajadzētu parādīties jaunuzņēmumiem apdrošināšanas jomā. Šis lauks Latvijā ir faktiski tukšs un ir perspektīvs.»

Vaicāta, kuru startup attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā, Startup Wise Guys jaunzņēmumu atlases vadītāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv vadītāja Egita Poļanska laikrakstam Dienas Bizness min vairākus – HackMotion, CastPrint, Notakey, DigiPulse, TheMonetizr, Robotic Solutions, CEnOS, Solfeg.io un Airboard.

«Protams, ļoti interesē, kā veiksies Anatomy Next ar lielo investīciju raundu, kā arī dažiem citiem salīdzinoši lielajiem jaunuzņēmumiem,» teic E.Poļanska.

Nordigen līdzdibinātājam Robertam Bernānam ir interesanti sekot līdzi jaunuzņēmumiem, kuri strādā konservatīvās nozarēs, tādēļ viņš vēros, kā veiksies Edurio, kā arī nosacītiem jaunpienācējiem – Anatomy Next un Toneboard. «Latvijā ir virkne ar jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši sava produkta vērtību, un būs interesanti pavērot, kuri no tiem spēs kļūt par patstāvīgiem biznesiem. Šajā grupā ir diezgan daudzi jaunuzņēmumi, starp kuriem minami ir tādi kā Notakey un Hackmotion,» viņš teic. Savukārt Anatomy Next līdzdibinātājs Sandis Kondrāts aicina sekot līdzi Toma Zvidriņa aktivitātēm Silīcija ielejā, būvējot Latvijas un ASV ekonomisko tiltu.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.

Agrīnās stadijas riska kapitāla fonds Karma.vc paziņojis par kapitāla piesaistes slēgšanu savam otrajam fondam Karma Ventures II, sasniedzot noteikto maksimālo fonda apmēru – 100 miljonus eiro.

Jaunais fonds ieguldīs Eiropas agrīnās stadijas deep-tech jeb dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuru mērķis ir komercializēt tehnoloģiju inovācijas globālu izaicinājumu risināšanai.

Fondu Karma.vc vada starptautiska komanda ar pieredzi dziļo tehnoloģiju uzņēmumu izveidē un attīstībā – Tommi Uhari (Tommi Uhari), Marguss Ūdams (Margus Uudam) un Kristians Lānemā (Kristjan Laanemaa).

Trijotnei ir vairāk nekā 10 gadu pieredze investīciju piesaistē un darbā ar dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Divdesmit no tiem, tostarp AppGyver, Treatwell, Modesat, SpectX un MyHeritage, notikusi sekmīga investīciju realizācija (exit) globālajiem tehnoloģiju līderiem (piemēram, SAP, Dynatrace, Splunk).

Inovāciju stratēģiju uzņēmums Helve kopā ar Citadele banku atklājis Future Hub akseleratora otro programmu, veicinot ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām.

Akseleratora otrās programmas laikā no 2021. gada septembra līdz decembrim jaunuzņēmumiem tiks dota iespēja strādāt pie šobrīd aktuālajiem ilgtspējas izaicinājumiem kopā ar tirgū vadošajiem uzņēmumiem. Akseleratora otrās programmas mērķis ir veicināt kopradi arī starp tirgū vadošajiem uzņēmumiem un nodrošināt ilgtspējīgu inovāciju attīstību starp industrijām.

Koprades akselerators pašlaik aicina Future Hub pieteikties Baltijas, Ziemeļvalstu un tuvējā Centrāleiropas reģiona jaunuzņēmumus, kas darbojas tādās jomās kā pārtika, lauksaimniecība, mobilitāte, pilsētvide, enerģētika, piegādes ķēžu loģistika, CO2 mērīšana, ESG un citas.

Lai veicinātu tādu inovāciju attīstību, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus un tiecas uz labāku nākotni, Helve 2020. gada nogalē izveidoja pirmo atvērto inovāciju akseleratoru Baltijā Future Hub. Akselerators saved kopā Eiropas līmeņa jaunuzņēmums ar Baltijas uzņēmumiem, lai radītu praktiskus risinājumi uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumiem.

Kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanas ASV to apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi; tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesē satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus

«Pirms gandrīz pusgada Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē «TechChill» paziņoja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanu ASV, Silīcija ielejā. Šajos mēnešos pārstāvniecību kopā apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi. Kopš atvēršanas pieci uzņēmumi un kopā deviņi cilvēki izmantojuši iespēju strādāt «WeWork» kopstrādes biroju ēkā. Telpu izmantošanas ilgums ir no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Piemēram, automatizētas tāmēšanas programmatūras izstrādātājs «Fulfilli» vairāk nekā mēnesi strādāja no biroja telpām Sanfrancisko, bet blokķēdes tehnoloģiju uzņēmums «Monetizr» šajos mēnešos biroja telpas izmantojis jau trīs reizes,» stāsta Toms Zvidriņš, Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV vadītājs. Tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesējot satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus. Pārstāvniecība bieži palīdz ar kontaktiem un informāciju par vietējo biznesa vidi un pasākumiem.

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

«Latvijā tehnoloģiju jomas jaunuzņēmumiem joprojām ir samērā grūti piesaistīt finansējumu attīstībai. Savlaicīga finansējuma pieejamība inovatīvu tehnoloģiju komercializācijai, konsultatīvs atbalsts, kā arī piekļuve globālajiem tirgiem ir kritiski svarīgi uzņēmumu straujai izaugsmei starptautiskā mērogā,» norāda «Microsoft Latvia» vadītāja Renāte Strazdiņa.

Būtisks atbalsta instruments šajā jomā turpmāk būs «Microsoft» un «Blue Dome Capital Limited» («Blue Dome»), kas ir Īrijā bāzēta riska kapitāla fonda investīciju pārvaldnieks, parakstītā vienošanās. Tā paredz sadarbību tehnoloģiju inovāciju jomā Latvijas Universitātes un «Microsoft» Inovāciju centra ietvaros.

«Microsoft Latvia» komunikācijas konsultante Gunta Līne norāda, ka Latvija kļūst par pirmo no trim Baltijas valstīm, kurā fonds darbosies un aktīvi meklēs investīciju iespējas. Sadarbības ietvaros partneri organizēs kopīgus pasākumus un tikšanās ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, identificēs iespējamos dalībniekus «Microsoft BizSpark» jaunuzņēmumu atbalsta programmai, veicinās tīklošanos starp tehnoloģiju nozares uzņēmumiem, inovatoriem un zinātniekiem, stiprinot inovāciju ekosistēmu Latvijā, konsultēs par jaunuzņēmumiem pieejamām tehnoloģijām un finanšu iespējām.

Gadiem ilgi darot vienu un to pašu, ir grūti radīt ko jaunu, tāpēc mūsdienu konkurences apstākļos lielo kompāniju sadarbība ar jaunuzņēmumiem kļūst izšķirīgi svarīga.

Tāds secinājums izdarāms pēc Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 diskusijas Digitalizācija. Lielo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbība. «Inovācijas ir atvērta ekosistēma, un gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem ir savas priekšrocības, un sadarbībā attīstība notiek daudz ātrāk,» saka Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs.

Pasaulē valda konkurence, un, tā kā arī vietējā tirgū SEB banka nav vienīgā banka, šī organizācija vienmēr ir gribējusi atšķirties. To var darīt iekšienē, mācoties jaunas lietas vai skatoties pasaules pieredzē. «Bieži vien pamanām, ka tieši maziem uzņēmumiem un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem tas izdodas ātrāk, globālāk, ar citu vērienu. Tas, ka kāds cits kaut ko dara ātrāk vai efektīvāk, bija pirmais impulss, kāpēc mēs vispār sākam skatīties tajā virzienā un meklēt sadarbības iespējas,» teic Kārlis Karolis, SEB bankas Inovāciju vadītājs. Swedbank Komunikācijas vadītājs un finanšu tehnoloģiju akseleratora programmas iniciators Māris Plūme norāda, ka bankas allaž ir bijušas inovāciju priekšējās līnijās, bet līdz šim tās pārsvarā bijušas salīdzinoši slēgtā vidē. Tomēr arī finanšu sektoru ir sasniedzis lielākas atvērtības vilnis un izpratne par sadarbības spēku.

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai vēl vairāk veicinātu jaunuzņēmumu rašanos Latvijā un to straujāku attīstību, kas labvēlīgi ietekmēs gan inovāciju sistēmas attīstību, gan veicinās riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šā gada 19. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja EM sagatavotos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei.

«Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi – tomēr sasniegts ir daudz. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Jāatzīst, ka abpusēji esam daudz mācījušies – gan jaunuzņēmumu kopiena, kas, strauji augot, būvē iekšējo nozares kultūru, gan politikas veidotāji, mācoties elastīgi pielāgot atbilstošākos risinājumus netradicionālas nozares attīstībai», pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Tehnoloģiju, politikas, startup un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival un tā stratēģiskais partneris Lattelecom vēlas, lai 12. septembris oficiāli būtu Startup diena Latvijā, apliecinot valsts vēlmi aktīvi sadarboties ar startup uzņēmumiem un novērtējot to pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Lai uzzinātu jaunuzņēmēju domas par šādas dienas nepieciešamību, db.lv vaicāja, kāpēc šāda diena nepieciešama un kāpēc ir svarīgi apzināties startup kā nozīmīgu biznesa nozari.

«Lielākā daļa jaunuzņēmēju startup nozarē mērķē uz tādiem lieliem ārvalstu tirgiem kā ASV, kuru izmērs ir nesalīdzināmi lielāks kā Latvijas un līdz ar to arī potenciālais ekonomiskais pienesums Latvijas ekonomikai un sabiedrībai, piemēram, ar jaunām darba vietām. Jo vairāk eksportējošu uzņēmumu, jo labāk mums visiem. Jaunuzņēmumiem izaugsmes fāzē bieži pietrūkst labi darbinieki, tāpēc ceru, ka šāda diena ļaus popularizēt darbu jaunuzņēmumos,» vērtē Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Laikā, kad vēl ir daudz nezināmo par piektās paaudzes tīklu jeb 5G, plašas attīstības iespējas ir kā lielajiem spēlētājiem, tā jaunuzņēmumiem.

Bieži vien jaunuzņēmumiem ir inovatīvas idejas, bet pieredzējušiem nozares speciālistiem – infrastruktūra un finansējums to īstenošanā. Tāpēc vērojama arī abu pušu sadarbība. «Jaunuzņēmumiem 5G jomā būs ļoti plašas attīstības iespējas. Ir runa par pilnīgi jauniem risinājumiem, pakalpojumiem, idejām un pat biznesa modeļiem, ko 5G darīs iespējamu. To priekšrocība ir gatavība straujām pārmaiņām, elastība, spēja ātri pārkārtot ražošanu. Savukārt lielajām kompānijām – gan telekomunikāciju operatoriem, gan citu nozaru lielajiem uzņēmumiem – ir pieredze, resursi un zināšanas, kas palīdz ieraudzīt jaunās, 5G sniegtās attīstības iespējas un ļauj investēt to attīstīšanā,» uzskata Juris Binde, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) prezidents.

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."