Laikā, kad tehnoloģijas no dažu savdabju aizraušanās ir pāraugušas visas sabiedrības dzīvesveidā un par t.s. jaunuzņēmumiem (start-up) runā ne vien biznesa saietos, bet arī Saeimā, Latvija ir pieteikusi ambīcijas kļūt par reģionālu centru tehnoloģiju jaunuzņēmumu attīstīšanai. Latvijas vārds pasaulē aizvien biežāk izskan saistībā ar sekmīgām biznesa idejām, novembra beigās pieņemts likums, kas piešķir jaunuzņēmumiem īpaši labvēlīgu nodokļu režīmu. Rīga pamazām veidojas par starptautiski atpazīstamu centru, kur notiek e-komercijai, tehnoloģijām, jaunuzņēmumiem un t.s. sadarbīgajai ekonomikai veltīti forumi. Viens no tādiem ir eCom21 – e-komercijas konference, kas šogad notika jau piekto gadu pēc kārtas un pulcēja Rīgā ap 600 šīs nozares profesionāļus.
eCom21 stratēģiskais partneris kopš foruma dibināšanas ir Rietumu Banka, kas pēdējo gadu laikā mērķtiecīgi iesaistījusies arī jaunuzņēmumu atbalsta kustībā. „Tur nav tūlītējas peļņas, šis ir ilgtermiņa process. Pateicoties tam, mēs sastopam interesantus, ļoti motivētus un gudrus cilvēkus. Prasot no mums piedāvāt kādas jaunas iespējas, risinājumus, viņi mūs attīsta, zināmā mērā „velk“ līdzi tehnoloģiskajai attīstībai,“ skaidro Rietumu Bankas valdes loceklis Jevgēnijs Djugajevs. Viņš lepojas, ka banka ir viena no pirmajām finanšu institūcijām Latvijā, kas apzināti sākusi veidot sadarbību ar t.s. fintech sektoru. “Konkurences vietā mēs saskatījām sadarbības iespējas. Bankas ir un paliek finanšu nozares infrastruktūra, taču parādās aizvien jauna veida pakalpojumu sniedzēji, kas atvieglo un paātrina maksājumu veikšanu, nodrošina e-komercijas darbību, arī uzņemas daļu riska,“ skaidro J. Djugajevs.
Vieta ideju dzimšanai un attīstībai
„Latvijai ir priekšrocības tam, lai mēs attīstītos par izcilu vietu jaunuzņēmumu veidošanai. Mums ir laba dzīves kvalitāte, lieliski transporta savienojumi, kas var piesaistīt talantus no ārvalstīm,“ norāda bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš kopš 2016. gada pavasara darbojas Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdē. Asociācijas mērķis ir attīstīt Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, popularizēt start-up kustību Latvijā un pasaulē, aizstāvēt tās intereses. Pēc Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma pieņemšanas, tagad jāveic virkne pasākumu šī likuma iedzīvināšanai un aktivitātes, kas vēstas uz izglītotu un talantīgu darbinieku piesaisti Latvijai (tas skar ne tikai starp-up nozari, bet tautsaimniecību kopumā), norāda D. Pavļuts. Līdzīgi daudzām citām lielpilsētām, arī Rīga var pretendēt uz tehnoloģiju uzņēmumiem draudzīgas pilsētas reputāciju, – tam būtu vajadzīga start-up uzņēmumu koncentrācijai piemērota telpa un atbalsts starptautiskā komunikācijā.
Arī J. Djugajevs ir pārliecināts, ka Latvija var kļūt par labu vietu tehnoloģiski progresīvu uzņēmumu veidošanai. „Mums ir talantīgi, gudri cilvēki, tiek pilnveidota likumdošana. Tam vajadzētu piesaistīt ārvalstu investorus jaunuzņēmumu vidē. Jāņem gan vērā, ka no valsts interešu viedokļa ir būtiski ne tikai, lai šie uzņēmumi pie mums piedzimst, bet arī, lai tie šeit aug un attīstās.“
Partneri, ne konkurenti
Rietumu Banka kopš pagājušā gada organizē fintech nozares jaunuzņēmumu konkursu Rietumu Fintech challenge, kurā pērn sacentās 16 idejas no septiņām dažādām valstīm. Viens no konkursa dalībniekiem – Latvijā radītā tiešsaistes maksājumu platforma Swipe.lv pēc konkursa uzsāka sadarbību ar Rietumu Banku, kas ļauj jaunajam uzņēmumam piekļūt bankas maksājumu infrastruktūrai un praksē iedzīvināt savu ideju (elektroniski izrakstītu rēķinu apstrāde, nodrošināt to monitoringu un apmaksu, tostarp, arī ar maksājumu kartēm). Otrs sadarbības piemērs ar fintech sektoru Rietumu Bankai ir uzņēmums Transact Pro, kas sniedz interneta maksājumu pieņemšanas un apstrādes, kā arī priekšapmaksas debetkaršu emisijas pakalpojumus.
Par nozīmīgu pagrieziena punktu fintech nozares attīstībai varētu kļūt t.s. ES maksājumu Direktīvas jaunā redakcija, kas šo tirgu padara pieejamu plašākam pakalpojumu sniedzēju lokam no 2018. gada. Attiecīgas licences saņēmuši starpnieki saviem klientiem var piedāvāt ērti saņemt un apstrādāt datus par visiem saviem banku kontiem vienā vietā un pat veikt klienta maksājumus, padarot darbu ar finansēm tik pat vieglu un patīkamu, kā taksometra pasūtīšana Taxify vai čats ar draugiem Whatsapp, stāsta J. Djugajevs.
Jaunās iespējas gan nenozīmē, ka izzustu nepieciešamība pēc bankām, kam ir un paliek nozīmīgā atbildība identificēt katru klientu un sekot līdzi viņa naudas izcelsmes legalitātei. „Neviens no tehnoloģiju jaunuzņēmumiem pagaidām nevēlas nodarboties ar garlaicīgajām un piņķerīgajām lietām, ar ko strādā bankas. Tostarp, klientu identifikāciju, kas, piemēram, mūsu valstī nozīmē tiešu tikšanos ar klientu pirms konta atvēršanas un pārliecības iegūšanu par naudas izcelsmes legalitāti. Tas prasa laiku, organizāciju un lielus cilvēkresursus,“ uzsver J. Djugajevs. Pasaulē gan pārmaiņas notiek arī šajā jomā – dažās Eiropas valstīs jau ir ieviests (piemēram, Vācijā un Lielbritānijā) vai tiek gatavots (Igaunijā un Lietuvā) klientu identifikācijas režīms tiešsaistē.
Attālinātā klientu identifikācija ar laiku visdrīzāk tiks unificēta un plaši izmantota, bet attiecībā uz klientu biznesa izpratni, līdzekļu izcelsmi un veikto operāciju būtību vienotas pieejas kamēr nav ne tuvumā. Citiem vārdiem runājot, nevar vienkārši paņemt un nodot zināšanas par klientu, kuras ir uzkrātas vienā maksājumu iestādē, citai šādai iestādei. Katrai no tām ir jāizvērtē klientu praktiski no nulles. Tas viss nedod iespēju „izslēgt“ bankas no šīs biznesa ķēdes un padara klientu migrāciju starp bankām un maksājumu servisiem visai apgrūtinošu.
Sadarbībā ar Rietumu banka