E-veselību salīdzinot ar Valsts meža dienesta informācijas sistēmu, acīs duras izmaksu atšķirība
Valstij līdz šim bijusi rūgta pieredze, izstrādājot elektroniskās sistēmas. Sākot ar e-veselības «slimībām» un beidzot ar Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lēkmi, kad 1. martā, kas ir pirmā diena, kad nodokļu maksātāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas, tā nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Tomēr ne visos gadījumos šī laikmeta obligātā nodeva – digitālo ērtību nodrošināšana – prasa roba izraušanu no publiskās naudas maisa. Piemērs ir izmaksās salīdzinoši pieticīgā VMD ģeogrāfiskās informācijas sistēmai pretstatā e-veselības kaitēm. Tās spilgti raksturoja Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (22.02.2017. DB): «Produkts ir lietotājam neparocīgs, smagnējs, lēns un patiesībā ārsta darbu apgrūtinošs». Lai arī nevar arī noliegt, ka daļa ārstu ir iestiguši digitālajā purvainē un to rokas kā pilsētas peles radušas skrapstināt vien papīra lapeļu kalnus.
Ārstu rokraksta risinājumi savā ziņā nodrošina veco pasaules kārtību ar taustāmo dokumentu bijāšanu, nevis elastīgāku, laiku un citus resursus taupošāku risinājumu meklēšanu. Tiesa, e-veselība to visu sniedz, bet izpildījums ne tuvu nav ovāciju vērts pretstatā iespaidīgajiem bez astītes 15 milj. tēriņiem. Un Damokla zobenu virs galvas piedevām, bažījoties par to, ka valstij būs jāatmaksā no Eiropas Savienības fondiem Latvijas veselības sistēmas digitalizācijai izsmeltie 11,3 milj. eiro. Tāpat nav atbildēti daudzie praktiskie jautājumi, kas skar pacientu tiesības un ērtības. E-veselības projekta neveiksmes un gauži klibā ieviešana finansiāli jau prasījusi lielus upurus, un potenciāli tādi varētu būt vēl, jo trauksmi par ES naudas atprasīšanu neviens nav atcēlis, bet premjers Māris Kučinskis iepriekš taču solījis identificēt vainīgos. Savukārt, atgriežoties pie piesauktās VMD ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, tās izveidei no valsts kabatas izvilkti tikai (salīdzinoši) 0,77 milj. eiro, padarot to par viena no lētākajām vai pat vislētāko no visām pēdējos gados veidotajām publiskajām informācijas sistēmām, kā lēš dienesta vadītājs Andis Krēlsiņš (02.03.2017. DB).
Tiesa, lai gan šīs sistēmas izmaksas patīkami izceļas citu sistēmu vidū, tās ieviešana tāpat prasījusi krupju rīšanu un lielākās problēmas nav atrisinātas arī šobaltdien. Tā kā daudziem zemesgrāmatā ierakstītiem īpašumiem robežas nav iezīmētas ne dabā, ne ģeogrāfisko koordināšu tīklā, meža īpašniekiem izbīli radījušas ne tikai dažu metru, bet pat nobīdes cirsmu apmērā. Tā nav tikai VMD rūpe, tāpēc valsts atbildība ir uzlabot oficiālās digitālās kartes precizitāti. Tas var prasīt pamatīgus pārmērīšanas darbus, kas, protams, nozīmē arī grandiozas izmaksas. Tikām, pēc kadastra kartes rēķinot nekustamā īpašuma nodokli, īpašniekam var rasties pamatots jautājums par to, kāpēc maksāt par platību, kura ir zemesgrāmatā, bet dabā – pieder kaimiņam. Problēmas vieno gan VMD, gan Veselības ministrijas veidotās sistēmas, bet izmaksu ziņā abas atšķiras kā Rīga no Ņujorkas, turklāt viena darbojas, bet otra – tusnī.