2016. gada 15. decembrī Saeima pēdējā jeb trešajā lasījumā ir apstiprinājusi jauno Publisko iepirkumu likumu. Paredzams, ka jaunais likums spēkā stāsies nākamā gada 1. martā.
Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu. Šīs pārmaiņas nav iespējamas bez publiskās pārvaldes un uzņēmēju savstarpējās uzticēšanās. To, ka savstarpējās sadarbības un uzticības līmenis ir jāaudzē, apliecina arī pasūtītāju un uzņēmēju karstās diskusijas jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas procesā par likuma piemērošanas sliekšņiem, piegādātāju izslēgšanas gadījumiem un to pārbaudes veidiem, papildu publicitātes pasākumiem lielākas atklātības nodrošināšanai un citiem jautājumiem, kur šobrīd abpusēju drošības sajūtu var panāk tikai ar papildu pienākumu veikšanu.
Lai pasūtītājiem atvieglotu salīdzinoši nelielu iepirkumu veikšanu, paredzēts paaugstināt Publisko iepirkumu likuma piemērošanas slieksni. Pakalpojumiem un precēm iepirkums būtu piemērojams, sākot no 10 000 eiro, bet būvdarbiem – no 20 000 eiro. Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likuma piemērošanas sliekšņu celšana ir saistīta ar lielāku rīcības brīvību pasūtītājiem, ceram, ka šī iespēja tiks izmantota atbilstoši labākajai praksei pasūtītāja resursu lietderīgā un efektīvā izlietošanā.
Jaunajā Publisko iepirkumu likumā tiek paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi. Tas plānots gan kā iepirkuma procesa efektivizēšanas rīks, gan kā administratīvā sloga samazinājums piegādātājiem. No 2019. gada 1. janvāra piedāvājumu un pieteikumu saņemšana notiks tikai elektroniskā veidā. Pārejas periods ir veidots tā, lai pasūtītāji varētu pamazām pielāgoties jaunajai sistēmai.
Par sūdzību iesniegšanu par iepirkuma procedūras rezultātiem ir paredzēts depozīta maksājums, jo, neskatoties uz to, ka netiek pieņemtas acīmredzami nepamatotas sūdzības, nepamatoto sūdzību skaits no kopējā izskatīto sūdzību skaita pēdējos trijos gados pārsniedz 50%. Īpaši izšķirošs nepamatoto sūdzību jautājums ir Eiropas Savienības līdzfinansējuma apgūšanā, jo tādējādi tiek novilcināta iepirkuma līgumu slēgšana un projektu ieviešana. Sūdzību izskatīšana prasa nozīmīgu resursu ieguldījumu, it īpaši tas attiecas uz iesniegumiem par iepirkumu procedūru rezultātiem. Tāpēc ar depozīta palīdzību plānots mazināt nepārdomāto un ļaunprātīgo sūdzību skaitu. Depozīts ir paredzēts kā bankas garantija, apdrošināšanas polise vai naudas iemaksa 0,5% apmērā no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 15 000 eiro publisku būvdarbu līgumu gadījumā un 840 eiro publisku pakalpojumu un piegāžu līguma gadījumā.
Caurskatāma, taisnīga un konkurenci veicinoša publisko iepirkumu norise nenoliedzami rada biznesa iespējas un darbavietas un veicina ekonomisko izaugsmi. Tomēr iepirkumu jomā nevajadzētu apstāties tikai pie tiesiski veiktas iepirkuma procedūras, bet tiekties publisko iepirkumu izmantot kā stratēģisku instrumentu inovāciju veicināšanā, mērķtiecīgā publisko resursu ieguldīšanā, ilgtspējīgu risinājumu izvēlē, vietējās ekonomikas sekmēšanā un pasūtītāju iepirkumu kapacitātes stiprināšanā, centralizējot iepirkumus.
