Cancel jeb izslēgšanas kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru.
Tā valsts sektorā iezīmējas ar institūciju varas pieaugumu, tiesu lēmumu nozīmes mazināšanos un skarbu reputācijas kontroli, daudz neprātojot par tirgus dalībnieka vainu kādā noziegumā, un, visticamāk, jau drīzumā līdzīgi skars publisko iepirkumu sektoru.
Cancel jeb izslēgšanas kultūra aizsākās sociālajā tīklā Twitter 2014. gadā un vēlāk turpinājās dažādās jomās visā pasaulē. Proti, neatkarīgi no personas vai uzņēmuma diskreditācijas patiesuma tie tika bloķēti, izslēgti, zaudēja darbu vai tirgu, un visas jezgas pamatā ir kādas bažas vai aizdomas, kas nereti nav nekādā veidā pierādāmas.
Ilgu strīdu ātrs risinājums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) vēl aizvien tiek skatīts likumprojekts Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī tam pakārtotie likumprojekti Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā. Publisko iepirkumu likuma (PIL) stāsts velkas jau vairāk nekā divus gadus un ir tieši saistīts ar Eiropas Savienības Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktu, kas pēc būtības paredz iespēju un nosaka nepieciešamību dalībvalstīm savos publiskajos iepirkumos izslēgt konkurenci kropļojošas vienošanās starp tirgus dalībniekiem.
Direktīvas termini ir samērā slideni – līgumslēdzēja rīcībā “ir pietiekami pārliecinošas norādes”, ja līgumslēdzējs “ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt”. Proti, daudz kas no faktiskās realizācijas ir atkarīgs no konkrētās dalībvalsts izpratnes un praktiskas implikācijas pašu likumdošanā. Nav noslēpums, ka jau pirms diviem gadiem par direktīvu ir saņemts skaidrojums un to jebkurš no juristiem vai politiķiem varēja studēt.
Tieši tādēļ strīdi par praktisku ieviešanu arī vilkušies divus gadus, jo sapratne nereti atšķiras krasi un iespējamās sekas ir grūti paredzēt. Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktors Aleksis Jarockis Dienas Biznesam norāda: “Ņemot vērā Tautsaimniecības komisijas sēdēs notikušās diskusijas par likumprojektu Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī to, ka tā pieņemšana ir nozīmīga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma kontekstā, lai pabeigtu minētā likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā, tika organizētas noteiktu frakciju pārstāvju sanāksmes, Finanšu ministrijai (FM) nodrošinot administratīvo atbalstu.”
FM Dienas Biznesam neprecizēja grozījumu jēgu, kas nozīmē, ka tie vēl ir ierobežotā apritē un atliek paļauties uz mutiskiem komentāriem vai netieši saņemtiem dokumentu paraugiem, par kuriem vēl nevar teikt, ka tieši šādi tie nonāks komisijas sēdē. Ja Finanšu ministrija kā iepirkumu politikas veidotāja nespēj sabiedrībai, pasūtītājiem un potenciālajiem publisko iepirkumu dalībniekiem izskaidrot normu būtību, tas vēl jo vairāk raisa bažas par cinisku politisko tirgu.
It īpaši tāpēc, ka priekšlikumi tiek apspriesti aiz slēgtām durvīm, bez uzņēmēju nepastarpināta viedokļa un iesaistes, kas ir nepieņemams process uz Saeimas trešo lasījumu. Likumdevējam jau tā Satversmes tiesa vairākkārt ir aizrādījusi par ārkārtīgi zemas kvalitātes tiesību aktu izstrādi. Tādēļ veids, kā tiek izstrādāti un apspriesti (drīzāk noklusēti un slēpti) grozījumi Publisko iepirkumu likumā, rada nopietnas bažas par to, vai politiski motivētā veidā un ar skaļiem saukļiem par kartelistu apkarošanu netiek radītas jaunas lamatas nacionālajai uzņēmējdarbībai.
Visu rakstu lasiet 8.februāra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!