Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki.
Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība. To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.
Viņaprāt, ekonomiskās lejupslīdes laikā ir pasākumu kopums, kuru valsts pārvaldei un komercbankām īstenojot iespējams stabilizēt ekonomiku, nodrošinot efektīvas investīcijas ilgtermiņā, nodrošinot pasūtījumu nozares produktu un pakalpojumu piegādātājiem, darbu nozarē un saistītās nozarēs strādājošiem un veicinot uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos.
Kāda ir pašreizējā situācija būvniecībā Latvijā?
Situācija ir ļoti dīvaina, jo Centrālā statistikas pārvalde ziņo par 2023. gada pirmā pusgada būvniecības apjomu pieaugumu pret iepriekšējo periodu, taču būvniecībā strādājošo lielo uzņēmumu dati liecina par pretējo. Rīgas centrs ir viens liels būvlaukums, bet ārpus Rīgas aktivitāte ir maza. Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijā būvniecības segmentā dominē publiskie pasūtījumi, kuru īpatsvars sasniedz apmēram 60% no kopējā būvniecības tirgus apjoma. Publiskajā telpā ir atrodama informācija par konkrētu esošo publisko iepirkumu projektu īstenošanas gaitu, bet nav nekādu ziņu par jauniem projektiem. Jā, ir daži atsevišķi jauni lielāki pasūtījumi no AS Valsts nekustamie īpašumi, bet EISā pamatā ir mazie iepirkumi uz atjaunošanas darbiem. Līdztekus tam vēl ir atsevišķi projekti attiecībā uz ēku siltināšanu. Tomēr kopumā publiskais pasūtījums joprojām ir mazapjomīgs salīdzinājumā ar tiem projektiem un darbiem, kādi bija iepriekš. Diemžēl nekādu nozīmīgu, lielu projektu nav arī komercsektorā, jo vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji ir iepauzējuši ar savu iecerēto projektu īstenošanu. Vienīgā vilkme un kustība sagaidāma no īres namu būvniecības. Kopumā vājš pieprasījums, kā rezultātā arī paši būvuzņēmēji nav optimisma pārpilni. Viss ir atkarīgs no publiskā pasūtījuma. Ar lielu nepacietību un interesi gaidām 2024. gada valsts budžetu un tajā paredzētos kapitālieguldījumus, kuros ir nepieciešama būvniecība, rekonstrukcija.
Visu interviju lasiet 31.oktobra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!