Latvijā ir daudz iespēju un vajadzību drosmīgāk izmantot publisko un privāto partnerību (PPP), lai risinātu ne tikai infrastruktūras izaicinājumus, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.
Viņa akcentē, ka citu valstu pieredze rāda, ka PPP var būt efektīvs veids, kā finansēt un īstenot projektus, kas citādi būtu grūti realizējami ierobežotu budžeta līdzekļu dēļ. Lai gan ir bijuši izaicinājumi un neveiksmes, Brusbārde uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt šo modeli, mācoties no citu valstu pieredzes un pielāgojot to Latvijas vajadzībām. PPP var būt nozīmīgs instruments, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti Latvijā.
Salīdzinot situāciju ar PPP projektiem Baltijas valstīs, Brusbārde norāda, ka Baltijas kaimiņos PPP attīstība ir bijusi ļoti dažāda. Lietuvā ir nozīmīga un ļoti plaša PPP prakse. Līdz 2023.gada beigām Lietuvā noslēgti 73 PPP līgumi, no tiem 50 joprojām aktīvi. Nozaru dalījumā Lietuva atšķiras no pasaules tendences - ar veselības jomu Lietuva iesāka savu PPP praksi 2000.gadā, bet šobrīd vairāk nekā puse PPP projektu īstenoti kultūras un sporta, atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes jomā.
Tuvākajos gados Lietuvā gaidāmi vismaz 11 jauni PPP projekti, tostarp ceļu izbūves un aizsardzības jomā, kā arī turpināsies militāro bāžu (pilsētiņu) attīstība, un plānots apjomīgs Lietuvas Nacionālā muzeja Eksponātu glabātavas un restaurācijas telpas izbūves projekts, kura izmaksas ir 42 miljoni eiro. Arī Nidas modernās mākslas muzeja celtniecību Lietuva plāno īstenot sadarbībā ar privāto partneri (izmaksas 3,4 miljoni eiro).
Kā liecina Lietuvas prakse, PPP projektiem nav ierobežojumu nedz jomās, nedz reģiona vai projekta lielumā, secina Brusbārde. Viņasprāt, plašo pielietošanu visdrīzāk sekmēja gan projektu nepārtrauktība pēc globālās finanšu krīzes, gan PPP Kompetences centra izveidošana jau 2009.gadā, kas mērķtiecīgi strādājis pie projektu kapacitātes un kvalitātes uzlabošanas. Tomēr nozīme ir arī daudziem, tostarp nelieliem, projektiem arī reģionālā, pašvaldību līmenī, kas ļauj uzkrāt pieredzi un prasmes. Vienlaikus PPP projektu attīstībai Lietuvā bijis arī valstisks atbalsts, tie iekļauti kā resurss ilgtermiņa stratēģiskajā plānošanā.
Igaunijā situācija ir tuvāka Latvijai, skaidro Brusbārde. Neskatoties uz to, ka Igaunijā ir izveidota PPP normatīvā bāze, projekti bijuši ierobežotā daudzumā. 2020.gadā uzmanības centrā bija vērienīgs potenciālais PPP projekts 1,7 miljardu eiro apmērā - "Via Baltica" valsts nozīmes maģistrālo ceļu paplašināšana līdz četrām brauktuves joslām. Tomēr izsludinātais uzsaukums PPP pilotprojekta posma sagatavošanai tika pārtraukts, pamatojot ar augstākām izmaksām PPP īstenošanas gadījumā salīdzinājumā ar klasisku iepirkumu.
Igaunija solījusi Eiropas Komisijai, ka līdz 2030.gadam izbūvēs visus Eiropas galvenos tīkla ceļus, un šobrīd meklē risinājumu, lai netiktu uzrēķināts sods par šo mērķu neizpildi. Tas, protams, ir apgrūtinoši sarežģītos budžeta apstākļos, atzīst Brusbārde.
Savukārt Latvijā PPP prakse ir bijusi ar pārrāvumiem, ko varētu iedalīt posmos pirms un pēc globālās finanšu krīzes, norāda Brusbārde. Līdz 2009.gadam Latvijā bija noslēgti 70 PPP līgumi (četri joprojām aktīvi, tostarp trīs Siguldā). No tiem gandrīz visi bija koncesijas līgumi ar termiņu no 10 līdz 100 gadiem (pēdējais par valsts nozīmes pieminekļa apsaimniekošanu, kur līgums pēc pāris gadiem tika izbeigts), un dominējošā joma - sabiedriskā transporta pakalpojumi.
Globālās finanšu krīzes sekas ierobežoja Latvijas valsts iespējas uzņemties jaunas ilgtermiņa saistības. Tomēr interese saglabājās, un 2011.gadā runāja, ka plānots īstenot tādus PPP projektus kā pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība Rīgā, tilta un tuneļa būvniecība Ogrē, sociālās mājas būvniecība Jēkabpilī un citus. Taču tā nenotika, un pārtraukums PPP projektos ieilga uz vairāk nekā desmit gadiem.
Iespējams, to ietekmēja sliktā pieredze ar dažiem PPP līgumiem, kas tika izbeigti līdz ar privātā partnera maksātnespējas pasludināšanu, skaidro Brusbārde. Tomēr, viņasprāt, galvenais iemesls visdrīzāk bija un ir - publiskajam partnerim iztrūkstošās zināšanas un pieredze. Turklāt Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, iztrūka arī stratēģiskās vīzijas par PPP kā resursu.
Rezultātā 2023.gadā Latvijā bija tikai desmi potenciāli jauni PPP projekti, no kuriem tikai viens īstenošanas stadijā - Ķekavas apvedceļš. Pārējiem tika izstrādāti finanšu un ekonomiskie aprēķini, un īstenošanas laiks nebija zināms.
Tomēr Brusbārde uzskaita, ka ir cerība uz tālāko virzību vairākos PPP projektos - Iecavas apvedceļš (ieguldījumi plānoti vismaz divreiz lielāki nekā Ķekavas apvedceļa gadījumā, šim projektam dota zaļā gaisma arī Ministru kabinetā), Austrumu klīniskās slimnīcas autostāvvietas izbūve ar helikoptera laukumu, trīs projekti sporta un kultūras jomā (Talsi, Madona, Bauska), divi ielu apgaismojumu projekti (Daugavpils, Rīga), Latvijas Universitātes studentu viesnīcas projekts (koncesija), siltumapgādes projekts Smiltenē (koncesija), kā arī Mārupes novada pašvaldība ir lēmusi sākt finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādi vidusskolas būvniecībai PPP ietvaros, ņemot vērā pozitīvo pieredzi ar jau īstenoto bērnudārza projektu.
Brusbārde informē, ka kopējais iepriekšminēto projektu apjoms vērtējams ap 550 miljoniem eiro jeb 1,4% no 2023.gada iekšzemes kopprodukta vai par trešdaļu potenciāli plašāks valsts investīciju tvērums.
Latvijas Bankas ekonomiste uzskata, ka PPP projektu skaits Latvijā varētu būt vēl lielāks, ja pašvaldības izvēlētos vairāk sadarboties, tādējādi sekmējot arī zināšanu un prakses apmaiņu. Astoņas pašvaldības bija izrādījušas interesi par bērnudārzu būvniecību PPP projektu ietvaros. Tomēr projektu plānotās izmaksas (katrai atsevišķi) nesasniedza kritisko kapitālieguldījumu slieksni, lai privātais partneris varētu pretendēt uz aizdevumu no finanšu institūcijas ar pieredzi PPP kreditēšanā, piemēram, no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Taču atbalsts ir pieejams, ja projekta kopējie kapitālieguldījumi sasniedz vismaz 40 miljonus eiro.
Ekonomiste atzīst, ka Latvijas kredītiestādēm nav uzkrāta pieredze finansēt PPP projektus, jo projektu nav. Rezultātā ideju realizēšanai jāmeklē citi avoti vai uz laiku jāatliek.
Latvijas PPP Kompetences centrs šobrīd ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Saskaņā ar tās vērtējumu, publiskajā sektorā pieaug interese par PPP izmantošanu, un arī valdības rīcības plānā ir iekļauti uzdevumi attīstībai. Citu valstu piemēri Brusbārdei ļauj secināt, ka Latvijā ir iespējas paplašināt sadarbību ar privāto sektoru. Turklāt ne tikai caur apjomīgiem, ilglaicīgiem projektiem, bet arī salīdzinoši nelieliem projektiem - policijas ēkas, koncertzāles, piemiņas parki vai apgaismojuma projekti pašvaldībās, kur no privātā prasa nevis uzbūvēt atbilstoši izstrādātam projektam, bet iesaistīties no "projektēšanas līdz uzturēšanai".
Transporta nozare joprojām ir nozīmīgs emisiju avots Latvijā norāda Brusbārde un skaidro, ka PPP var palīdzēt finansēt un īstenot projektus arī šajā jomā, piemēram, jaunas sabiedriskā transporta sistēmas vai multimodālo centru izveidi un uzturēšanu.
PPP kā reālu variantu "Rail Baltica" līdzfinansēšanai un realizēšanai piesaucis arī finanšu ministrs un projekta ieviesēji. Kā pierāda Francijas un citu valstu pieredze, PPP var būt alternatīvs resurss atsevišķu dzelzceļa projekta posmu realizācijai (reģionālās stacijas, kustības kontrole, pārvaldība) līdztekus Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļiem vai "zaļajām obligācijām".
Brusbārde atzīmē, ka PPP izrāvienu Latvijā varētu veicināt arī zemu cenu īres mājokļu būvniecības un apsaimniekošanas projekti. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" šobrīd izvērtē iespēju īstenot aktivitātes 17 pašvaldībās, kur kopējās projekta investīcijas plānotas 100 līdz 125 miljoni eiro. Kā potenciālais stratēģiskais finansētājs varētu tikt piesaistīta Eiropas Investīciju banka, kas savulaik kopā ar Ziemeļvalstu Investīciju banku nodrošināja finansējumu arī Ķekava apvedceļa projekta īstenošanai.
Šī nav klasiska PPP shēma, lai gan ir sadarbība starp publisko un privāto partneri, skaidro Brusbārde. Programmas ietvaros attīstītājs var saņemt 30% atlaidi aizdevuma segšanai, vienlaikus tam 50% no iekasētās īres maksas ir jāieskaita jaunizveidotā Mājokļu pieejamības fondā. Savukārt mājsaimniecību, kas izīrējušas dzīvokļus, uzskaiti (tātad kontroli) nodrošinās sabiedrība "Possessor". Arī šāds sadarbības modelis veido pieredzi, turklāt ir pieprasīts, jo programmā iesniegto pieteikumu apjoms jau pārsniedz pieejamo finansējumu - 43 miljoni eiro, piebilst Brusbārde