Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Krīzes diemžēl nozīmē to, ka cilvēki un uzņēmumi kļūst krietni atkarīgāki no valdību lēmumiem un dažādu citu procesu, kurus pašiem faktiski nav nekādu cerību iespaidot, virzības. Šādi brīži bieži pieprasa ārkārtas rīcību, pat gigantiskus sabiedrības eksperimentus, un līdzi var nest paliekošas pārmaiņas.

Pietiekami interesants ir aspekts, ka šobrīd notiekošais lielākā mērā kāpj pāri dažādām pirms tam šķietami noteiktām privātuma barjerām. Tādējādi jautājums ir - vai pēc tam, kad viss beigsies, notiek atgriešanās ierastajā ritmā, vai arī šādas ārkārtas aktivitātes, kurās nu būs iesildīta roka, sāk kļūt par daļu no ikdienas?

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" ziņo, ka pasaules valdības, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatīšanos jau ievieš vai vēl tikai plāno ieviest plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērot cilvēkus. Tiek ziņots, ka tas ietver aktīvu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu, piemēram, ar viedtālruņa starpniecību un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Domāšana par to, ko dara citi, var novest pie kļūdainiem lēmumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv pieņēmums, ka investīciju pasaulē noderīgi ir zināt to, ko domā citi ieguldītāji. Tiesa gan, šādu informāciju jāmāk uztvert pareizi, jo citādāk var tik pieņemti pārlieku emocionāli lēmumi, kurus vēlāk var nākties nožēlot.

Mūsdienās par dažādiem ieguldījumiem ir pieejama ļoti daudzveidīga informācija un prognozes. Tādējādi nav izslēgts, ka investors uz plašā informācijas klāsta fona galu galā apjūk, jo tā var būt arī vairāk vai mazāk maldinoša. Turklāt ir pētījumi, kas pierādījuši, ka pārāk daudz informācijas mēdz novest pie kļūdainiem investīciju lēmumiem. Tādējādi daudz ko izsaka arī investora psiholoģiskā sagatavotība.

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Rīga kā reģionālā metropole izceļas ar radošākiem ļaudīm un atvērtību jaunajam

Kafejnīcu ķēdes Coffee Inn līdzīpašnieks Nids Kuberis (Nidas Kiuberis) par sava biznesa pamatu uzskata kafijas un urbānās kultūras maisījumu.

Jūs iepriekš teicāt, ka bieži esat Rīgā ne tikai savu kafejnīcu dēļ, bet arī lai tiktos ar plašāku «kafijas kopienu». Kas tā ir?

Fakts ir tāds, ka, jo vairāk tu zini, jo patiesībā mazāk tu zini. Ar katru nākamo soli atklājas, ka ceļš uz kafijas un kafijas kultūras saprašanu ir daudz garāks un bagātāks, nekā tikko šķita. Un es esmu ļoti dedzīgi noskaņots uzzināt vēl vairāk. Svarīgākais šai ziņā ir saprast, ka kafija – tie ir cilvēki. Cilvēki, kas gatavo kafiju un kam kafija ir kaislība. Tie, kas grauzdē kafiju, importē to, brūvē un arī dzer. Man kopš bērnības patīk sarunāties ar cilvēkiem, tāpēc ir dabiski, ka arī mūsu četru čaļu kafijas kompānijā esmu atbildīgais gan par komunikāciju, gan pašu kafiju. Es sāku pamatīgāk iepazīties ar Rīgu, šķiet, pirms sešiem gadiem. Mans biznesa partneris pusgadu dzīvoja Rīgā, lai saprastu šo pilsētu un tajā tiešām ieietu.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Viņš norādīja, ka Eiropā nevar būt otršķirīgu patērētāju. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka šajās valstīs tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no produktu analogiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos. Savukārt šo preču ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas ir nepamatotas – viņu arguments, ka visam pamatā fakts, ka dažādu valstu tirgos pircēju gaumes ir atšķirīgas.

Kā attaisnojumu savām darbībām bieži min, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu, ja produktā nav neatļautu izejvielu un tās visas ir atspoguļotas produkta marķējumā, šim produktam ir visas tiesības atrasties brīvā apritē jebkurā no ES dalībvalstīm, tādējādi nekāda veida pārkāpumos uzņēmums nevar tikt apsūdzēts. Visiem zināms, ka pasaulē pazīstamo zīmolu preces, kuras domātas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, pārsvarā tiek ražotas Polijā vai Ungārijā, kā arī citās postpadomju valstīs.

2017. gada martā Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgā paziņojumā vērsās pret lielajām korporācijām, kas Centrāleiropā pircējus krāpj ar zemākas kvalitātes preču piedāvājumu. Slovākijas veterinārais dienests izpētīja, ka viena zīmola apelsīnu sula Austrijā un Slovākijā ir ar būtiski atšķirīgu krāsu un aromātu. Jau 2015. gadā Prāgas Ķīmijas un tehnoloģiju universitātes pētījums apstiprināja, ka vairākas preces, piemēram, šķīstošā kafija, jogurts, margarīns, desas tiek ražoti no atšķirīgām sastāvdaļām nekā Rietumos.

Neatkarīgi no ģeogrāfijas, problemātisks ir nevis viens vai otrs tirgus, bet gan brīvā tirgus neesamība ekonomikai dzīvīgi svarīgos posmos

Ķīnas akciju tirgus ir problemātisks, un tāds pats tas ir atsevišķajos segmentos – nekustamajos īpašumos, izejvielās, metalurģijā un kur tik vēl ne. Bet, kā jau sarunvalodā tas nereti gadās, ir jāprecizē, par ko ir runa, tāpēc jautājums ir – ko tu saproti ar «tirgu»?

Vien salīdzinoši īsu brīdi principā brīva tirgus apstākļos padzīvojuši, jau sākam piemirst, kā tas ir – dzīvot viscaur Lielā Brāļa modrās acs uzraudzībā, kas tēvišķi gādā par t.s. kopējo labumu, bet individuālais labums ir tam pakārtots. Tiesa, Ķīnā vairs nav plānveida ekonomikas, tomēr tas ne tuvu nav arī brīvs tirgus, jo praktiski viss notiek ar centrālās valdības akceptu, tās vadībā un tās interesēs. Paradokss gan ir tāds, ka valdības intereses par augošu ekonomiku un tautas labklājību nav labo nodomu un krietno centienu jautājums, bet gan maksimāli brīvas apmaiņas starp indivīdiem darīšana, komerciālo apmaiņu ieskaitot.

Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem.

Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?

Pātaga izrādījusies jaudīgāka par burkānu

Par nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu būs jāmaksā arvien vairāk: jaunais nepārstrādājamās plastmasas jeb t. s. polimēra nodoklis, kā to dēvē nozarē, ir labs veids, kā mudināt ražotājus rūpēties par tīrāku materiālu izmantošanu. Polimēra nodokļa ieviešana ir izrādījusies ļoti efektīva iniciatīva. Nodoklis stājās spēkā tikai 1. jūlijā, bet jau šobrīd redzam, ka uzņēmumi cenšas apzināt un sašķirot visu līdz pat sīkākajai plastmasas detaļai, jo katra nepārstrādātā tonna saņem nepatīkami augstā polimēra nodokļa sitienu. Tas ir arī labs pamudinājums ražotājiem uzņemties atbildību par to, ko viņi novieto tirgū, un rūpēties, lai iepakojums veikala plauktā ne tikai glīti izskatītos, bet arī lai to varētu sašķirot un pārstrādāt.

Katrai inovācijai mēdz būt arī savas ēnas puses. Pēdējā laikā milzīgu uzmanību piesaistījušas tā saucamās kriptovalūtas. Daudz kam palīdzējis tas, ka sākotnēji bitkoina, bet tagad – arī citu citu virtuālo valūtu fenomens - kļuvis par masas (mainstream) intereses objektu.

Parasti gan dāsnas, vieglas un ātrās peļņas solījumi rada labu vidi dažādām ne pārāk “tīrām” lietām. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav bijusi arī kriptovalūtu pasaule. Piemēram, ASV Federālā Tirdzniecības komisija (FTC) atklājusi, ka kopš pagājušā gada oktobra līdz šā gada 31. martam ar dažādu negodīgu kriptoaktīvu investīciju shēmu palīdzību no šīs valsts patērētājiem vien esot izkrāpti līdzekļi vairāk nekā 80 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta Bloomberg. Turklāt tā ir tikai tā summa, par kuru cilvēki ir ziņojuši varas iestādēm. Tiek uzsvērts, ka dažādi krāpnieki mēģina gūt labumu no vispārējās virtuālo valūtu mānijas. Kopuma ziņojumu skaits par dažādām krāpnieciskām kriptovalūtu shēmām sešos mēnešos esot audzis 12 reizes. Savukārt šāda “piesitiena” shēmās izkrāptās naudas apmērs esot audzis 10 reizes.

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Finanšu tirgū investoram peļņu traucē gūt dažādi faktori. Vieni ir paši tirgus faktori, kad vērtspapīru cenas nelaikā virzās nepareizajā virzienā. Tikmēr pie otriem varētu skaitīt psiholoģiskos faktorus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā gan jāteic, ka tirgus faktori ar psiholoģiskajiem faktoriem ir visai integrēti un nepareizi lēmumi vairāk tiek pieņemti laikā, kad vērtspapīru cenu izmaiņas investoram ir nelabvēlīgas un palielinās stresa līmenis.

The Wall Street Journal (WSJ) raksta, ka visierastākā investoru atbilde uz jautājumu – ko tie sagaida no saviem ieguldījumiem ir šāda: peļņa. Tas ir visai loģiski, lai gan ne vienmēr precīzi. Proti, līdz ar lēmumiem par naudas izvietošanu daudzi investori patiesībā grib apmierināt arī dažādas savas vēlmes un emocijas, kas mēdz iet pretēji ar augstākās iespējamās ieguldījuma atdeves meklējumiem. Tādējādi savas šīs slēptās vēlmes un emocijas vajagot izzināt, jo pretējā gadījumā investors sevi sāpinās gan ar finansiālām, gan - kas nav mazāk svarīgi - emocionālām kļūdām.

Publisko resursu kļūs aizvien mazāk, tāpēc valstu lielāka uzmanība tiks veltīta investīcijām, radot un izmantojo privātajam sektoram saistošus finanšu instrumentus.

Tā sarunā ar DB saka Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb). Rīgā viņš viesojās ES kohēzijas politikai veltītā konferencē Riga Cohesion Conference.

Vai jūs teiktu, ka, ieskaitot kohēziju, pieaug Eiropas projekta īstenošanas instrumentu sociālekonomiskā, ne vien ekonomiskā nozīme?

Es teiktu, ka šāda nozīme vienmēr ir bijusi. Bet viena no mūsu kā Rietumu, Eiropas nacionālo valstu un ES lielajām problēmām ir tāda, ka mēs esam ļoti sekmīgi pīrāga uzcepšanā jeb mūsu ekonomiku pieaugumā, tomēr mēs ne obligāti esam sekmīgi šā pīrāga sadalē iesaistīto starpā. Tāpēc ir sajūtas gan dalībvalstu, gan pilsoņu starpā, ka viņi no kopējā labuma nav saņēmuši savu. Un, ja tas tā ir, tad tas ir tiešām jānovērš.

Personas, kuras pārmaksājušas vai nepareizi iemaksājušas naudas sodu, varēs to atgūt trīs gadu laikā, ar iesniegumu vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai attiecīgajā pašvaldībā. Šādu kārtību paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas trešdien, 19.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā.

Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā ar attiecīgu iesniegumu. Savukārt, lai saņemtu atpakaļ pašvaldības budžetā ieskaitīto naudu, ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

Valsts budžetā nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, ja iesniegums būs iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā.

Patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā un pārmaksātām vai nepareizi iemaksātām naudas summām, taču praksē soda naudas atmaksa pēc personas lūguma tiek veikta, deputātiem iepriekš skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji.

Personas, kuras pārmaksājušas vai nepareizi iemaksājušas naudas sodu, varēs to atgūt trīs gadu laikā, ar iesniegumu vēršoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vai attiecīgajā pašvaldībā, informē Saeimas Preses dienests.

Šādu kārtību paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ceturtdien, 27.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimā.

Valsts budžetā pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, vēršoties VID ar attiecīgu iesniegumu. Savukārt, lai saņemtu atpakaļ pašvaldības budžetā ieskaitīto naudu, ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

Valsts budžetā nepareizi iemaksāto naudas soda summu varēs saņemt atpakaļ, ja iesniegums būs iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā.

Ziemeļu puslodē jau kādu laiku sevi pieteicis sausums, kas draud būtiski ietekmēt dažādu reģionu ekonomiku.

Pie ļoti liela sausuma parasti daudz neko neizaudzēsi. Tāpat sausums sevišķi Eiropā padziļina tās pašsabūvēto un pašielaisto enerģijas krīzi. Pārāk karsti ūdeņi un zems to līmenis negatīvi ietekmē gan atomelektrostaciju, gan hidroelektrostaciju darbību. Ja nav vēja, tad daudz neiegūsi arī vēja enerģiju. Lielās Eiropas upēs krītot ūdens līmenim, pa tām grūti kļuvis pārvietot dažādas kravas, piemēram, dīzeli un arī ogles līdz to dedzinātavām.

Piegāžu problēmām un deficītiem saasinoties, tas tikai spēlēs par labu vēl augstākai inflācijai un būs pretvējš ekonomikai. Neesot Krievijas gāzei, tādējādi jautājumu par šo ziemu un arī dažām (varbūt vairākām) nākamajām ziemām jau ir kļuvis pārāk daudz. Piemēram, Beļģijas premjers nupat izteicies par piecām līdz 10 grūtām Eiropas ziemām. Nupat Bloomberg rēķināja, ka elektrības cena Vecajā kontinentā atbilst tam, ja naftas barels maksātu apaļus 1000 ASV dolārus.

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

ASV Kolorādo štata kaimiņu pavalstis - Nebraska un Oklahoma - iesniegušas prasību Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, protestējot pret Kolorādo veiktās marihuānas legalizācijas negatīvo ietekmi.

«Kolorādo štats ir radījis bīstamu plaisu Savienoto Valstu Kongresa noteiktajā narkotiku aprites kontroles federālajā sistēmā,» teikts prasībā, kuru publicējis laikraksts Denver Post.

«Šīs plaisas dēļ marihuāna ieplūst kaimiņu štatos, apdraud [šajos štatos spēkā esošos] marihuānas aizlieguma likumus, iztukšo to kases, rada spriedzi to kriminālās justīcijas sistēmām,» teikts iesniegumā.

Denverā bāzētās marihuānas legalizācijas atbalstītāju organizācijas Marijuana Policy Project pārstāvis Meisons Tverts pauda uzskatu, ka prāva ir nepamatota.

«Šie puiši ir vēstures nepareizajā pusē. Par viņiem atcerēsies tāpat, kā mēs domājam par valsts amatpersonām, kas cīnījās par alkohola aizlieguma saglabāšanu vairākus gadus pēc tam, kad citi štati to jau bija atcēluši,» skaidroja Tverts.

Par spīti ECB pūlēm, ne Eiropas lielās kompānijas, ne mājsaimniecības nešķiet sevišķi pārliecinātas, ka tām pienācis laiks tērēt

Nelietīgā inflācija neprotas klausīt par Super Mario dēvētā Eiropas Centrālās bankas šefa maģijai, kas savukārt tiek saukta par kvantitatīvo mīkstināšanu jeb stimulēšanu. Eiropas ekonomikas motors Vācija publicējusi augusta inflācijas rādītāju – apaļu nulli – pret iepriekšējo mēnesi. Arī gada šķērsgriezumā Vāczemes patēriņa cenu indekss augustā bijis vien ar 0,2% pieaugumu jeb praktiski nekāds. Tāds pats šis rādītājs augustā bijis vidēji eirozonā, bet Latvijā – vispār 0,1%.

Frankfurtē aritmētika skaidra – tirgum jāpiešauj jauna nauda, un tiek solīts kvantitatīvo stimulēšanu turpināt arī pēc nākamā gada septembra. Un kas notiek? Nav jau tā, ka Mario Dragi teiktais un darītais neietekmētu neko. Gluži pretēji – ar vienu nelielu saliktu pakārtotu teikumu, reāli nepakustinājis ne pirkstiņu, viņš pirms trijiem gadiem pavērsa eiro kursu vēlamajā virzienā uz palikšanu. Tas bija iespaidīgi. Un arī tagad nav tā, ka ECB teiktais un darītais neietekmētu kaut vai to pašu inflāciju. Ietekmē jau, tikai ne tur, kur domāts, jo cenas neaug veikalu plauktos un reālās ekonomikas darījumos, bet akciju tirgos.

Šogad, 20. oktobrī, Rīgā notiks pirmais Ziemeļeiropas drošības tehnoloģiju samits, kas iezīmē zināmu pavērsienu drošības un aizsardzības industrijā. Kaut gan šīs nav pirmais starptautiskais drošības pasākums, tas tomēr atšķiras ar jaunu tendenci – runātāju ģeopolitiskās uzrunas savīt ar vietējās industrijas produktu un pakalpojumu klāstu, un prezentēt tieši vietējās tehniskās spējas. Kaut gan “Nordic SecTech Summit 2022” ir tikai viens pasākums, tas ir daļa no lielākas tendences drošības un aizsardzības industrijas attīstībā, par kuru var teikt, ka 30 gadus pēc neatkarības Latvijā top jauna, aizraujoša, eksportspējīga industrija.

Fiziskās drošības tirgus augs par 62,75 Miljardiem EUR tuvākajos 4 gados

Pasaules tirgus izpētes uzņēmums Technavio ir publicējis 2022.-2026. gada prognozi un analīzi par fiziskās drošības tirgu, kurā prognozēts, ka turpmāko četru gadu laikā tas palielināsies par 62,75 miljardiem euro.

Technavio lēš, ka 33% no šīs nākotnes izaugsmes radīsies Eiropā, un galvenie tirgi ir Apvienotā Karaliste un Vācija.

“Terorisms un noziedzība nav raksturīgi tikai jaunattīstības valstīm; šādu incidentu skaits pieaug arī attīstītajās valstīs,” norāda Technavio. “Tāpēc uzņēmumi, kā arī komerciālie un dzīvojamie kompleksi izmanto fiziskās drošības risinājumus, kas ietver videonovērošanu, piekļuves kontroli un citas drošības tehnoloģijas.”

Latvijas kosmētikas ražotājs SIA Kinetics Nail Systems pērn apgrozīja 3,3 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš; tas saistīts ar stratēģijas maiņu – sava zīmola apgrozījums ir audzis par 35%

«Ar rezultātu esam apmierināti, jo tieši Kinetics zīmolam bija 35% pieaugums. Tas saistīts ar to, ka mainām stratēģiju – samazinām privāto preču zīmju biznesu un attīstām savu zīmolu,» saka Andžejs Stenclavs, SIA Kinetics Nail Systems vadītājs. Uzņēmuma 2015. gada apgrozījums bija 4,9 miljoni eiro un tā samazinājums 2016. gadā saistīts ar jau minēto stratēģijas maiņu. Uzņēmuma šī gada mērķis ir sasniegt četru miljonu apgrozījumu, no kā 80% veidos savs zīmols un 20% privātās preču zīmes. Kinetics strādā ar partneriem Peru, Čīlē, Marokā, Grieķijā un Ukrainā, lai sertificētu produktu un uzsāktu sadarbību šajās valstīs.

Viens no veidiem, kā iegūt sabiedrotos savā pusē, ir uzdrīkstēties izvēlēties šauru auditoriju un drosmīgu, patiesu ziņojumu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai radītu labu reklāmu, jāatsakās no utopiskas cerības uzrunāt visus cilvēkus, jābūt drosmīgiem, uzrunājot vienu šauru auditoriju, un izcelt tikai vienu ziņu, ieteic šobrīd Baltijā augstāk apbalvotais stratēģis – reklāmas aģentūras DDB Latvia stratēģiskais direktors Kristaps Siliņš.

Ar «nē» pie «jā»

Reklāmā ir ierobežota cilvēku uzmanība, tāpēc lielākajai daļai pārdošanas argumentu jāsaka «nē», mēģinot maksimāli vienkāršot ziņojumu. «Jebkuram jaunam televizoram vai gludeklim būs 50 dažādu iemeslu, kāpēc to pirkt, bet cilvēkam vajag tikai vienu vai pusotru iemeslu, lai pieņemtu lēmumu. Jāmēģina saprast, kuri ir šie iemesli,» skaidro K. Siliņš. Uzņēmumi vēlas, lai to produkti patīk visiem, taču līdz šim nevienam šo mērķi nav izdevies sasniegt. «Ir svarīgi pieņemt faktu, ka visiem nekad vienlīdz labi nepatiks konkrētais zīmols, un tad ir vieglāk izvēlēties konkrēto auditoriju, ar ko strādāt. Reklāmā nevar paralēli mērķēt uz trim auditorijām. Neviens ierocis, kas šodien pieejams, netrāpa labi vairāk kā vienā mērķī. Viena auditorija nenozīmē to, ka citas cilvēku/patērētāju grupas nepamanīs ziņojumu vai diskusiju par to. Cilvēki ir dažādi, un nav iespējams sasniegt viņus visus. Jo īpaši dzīvesstila produktu reklāmā ir svarīgi atrast šauru auditoriju,» viņš turpina. Piemēram, veikalu tīkls Harvey Nichols pēdējos gados ir guvis panākumus publiski, stratēģiski atzīstot – viņu klienti ir modes upuri. Uzdrīkstēšanās pateikt to, par ko citi modes zīmoli labprātāk nerunā, un darot to sarkastiskā, pat plašāku publiku reizēm aizskarošā veidā, šis zīmols spēj apbrīnojami trāpīgi aizsniegt savu galveno fanu grupu – cilvēkus, kuri apzinās, ka tērē modei vairāk, nekā spēj atļauties. Kampaņās ironiski tiek apspēlētas situācijas, kur uz jauno kurpju rēķina tiek taupīts uz pārtiku vai dāvanām radiniekiem Ziemassvētkos – tā ir uzdrīkstēšanās pasmieties par acīmredzamu, lai arī skaudru, patiesību. Tā ir atklātība, ko cilvēki novērtē, uzskata K. Siliņš.

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā, informē VDI.

No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz, uzsver VDI eksperti.

«Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,» preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. «Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla ķeksīša, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?» viņš vaicā