Valdība tomēr ir jāpadara par trīs sekretariātiem mazāka, bet divas ministrijas jāapvieno vienā, ar šādu paziņojumu klajā ir nācis premjers Ivars Godmanis.
Faktiski ar šo paziņojumu valdības vadītājs ir pateicis vēl vienu ļoti būtisku lietu - vēl nesenie apgalvojumi, ka, likvidējot e-lietu, ES naudas apguves un integrācijas lietu ministrijas, nebūšot iespējams nodrošināt noteiktas funkcijas, bija tikai un vienīgi blefs.
Drīzāk šeit varētu runāt par to, uz ko jau savulaik norādīja Db: saīsinot valdību par trīs ministru portfeļiem, trīs partijām to būtu par vienu mazāk, bet viena - Tautas partija - paliku neskarta.
Savukārt pašreizējais premjera piedāvājums paredz pie viena arī apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju ar Vides ministriju. Ja šāda soļa rezultātā amatu zaudēs nevis Raimonds Vējonis (ZZS), bet gan Edgars Zalāns (TP), tiks nodrošināts politiskais līdzsvars koalīcijā, un šāds risinājums nevarētu radīt kādas tālejošākas sekas attiecībā uz valdības stabilitāti. Ne jau velti vienīgie, kas šobrīd negatīvi izsakās par Godmaņa plānu, ir tie ministri, kuri šobrīd vada trīs minētos sekretariātus - Signe Bāliņa, Normunds Broks un Oskars Kastēns. Savukārt partiju līderi vēl nav pateikuši nevienu kritisku frāzi, kas vien jau liecina, ka šoreiz naudas ekonomija uz lieku valsts institūciju likvidēšanas rēķina varētu pat izdoties.
Zīmīgs ir arī fakts, ka Godmanis ar savu slaveno ideju par algu iesaldēšanu klajā nāca teju tūlīt pēc tam, kad bija skaidrs, ka partijas nepiekritīs sekretariātu likvidācijai. Nav izslēgts, ka tādējādi premjers nodrošinājās ar savdabīgu maiņas monētu. Respektīvi, iespējama ir versija, ka, likvidējot četras ministrijas, tiks atrasta nauda dažu latu pielikšanai pie algām medmāsām un policistiem, bet politiķi varēs dižoties, kā viņi rūpējušies par sabiedrības labklājību. Visā šajā kontekstā smieklīga ir vienīgi viena otra potenciālā zaudētājministra pārliecība, ka līdz ar attiecīgo institūciju likvidēšanu nekāda lielā summa jau netikšot ieekonomēta - vien kādi pāris miljoni latu.
Uz kopējā valsts izdevumu fona šī summa tāds piliens jūrā, protams, ir. Taču, kā vēsta tautas paruna - santīmu nekrāsi, pie lata netiksi! Un tieši tāpēc valdībai steigšus vajadzētu izvērtēt arī daudzu citu valsts iestāžu, aģentūru, posteņu lietderību.