Trūkstošo ministru meklēšana varētu tikt pārtraukta, jo koalīcijas iekšienē ir «nepārvarami ultimāti no ZZS un Pilsoniskās savienības», kā izteicās kāds premjera partijas pārstāvis. Situāciju sarežģī tas, ka izrādījies – ne premjers, ne ministra pienākumu izpildītājs nevar iecelt parlamentāros sekretārus, noskaidroja DB.
Bija doma, ka valdība var līdz vēlēšanām nostrādāt esošajiem ministriem uzticot papildus pildīt trūkstošo ministru pienākumus, bet viņu darbu atvieglot ieceļot parlamentāros sekretārus. Jaunā laika (JL) līdere Solvita Āboltiņa tomēr ceturtdienas vakarā pēc Vienotības valdes sēdes atkārtoja, ka, viņasprāt, ministru meklēšanai jāpieliek punkts, jo tad šī valdība strādāšot daudz stabilāk. Pilsoniskās savienības (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis apgalvoja, ka būtu gatavs pieņemt bezpartejiskus kandidātus arī citiem ministru amatiem, ja tos virzītu premjers Valdis Dombrovskis (JL). Premjers uz divām dienām devies komandējumā ārpus valsts.
Tas, ka strupceļš pēc cerīgās ceturtdienas, kad Saeimā pārliecinoši tika amatā apstiprināts bezpartejiskais ārlietu ministrs Aivis Ronis, noskaidrojās pēc divus stundus ilgušās apvienības Vienotība valdes sēdes. Koalīcijā neformāli tiek apspriests vēl viens nepolitisks ministra kandidāts – E.Gulbja laboratorijas līdzīpašnieks, ārsts Didzis Gavars veselības ministra amatam. Tomēr PS turpina uzturēt arī Rīgas domnieces Antras Saknes kandidatūru šim amatam, kuras virzīšanu apturēja dēļ nepietiekamā atbalsta Saeimā.
Situāciju grūti atrisināmu dara gan tas, ka PS vēl aizvien uztur savu kandidātu tieslietu ministra amatam, gan tas, ka ZZS uztur pozīciju «ja mums nav pašvaldību ministra, tad nav nevienam», kā neoficiāli izteicās kāds JL politiķis. Arī ap tieslietu ministra amatu savstarpēji izslēdzošas pretenzijas ir ZZS un PS, kur katra iebilst pret otras izvirzītu kandidātu vai tas būtu partejisks vai bezpartejisks. Ceturtdien pēc Saeimas pārliecinošā balsojuma par bezpartejisko ārlietu ministru Aivi Roni premjers atzina, ka tieši tieslietu ministra krēsls ir galvenais «klupšanas akmens sarunās». «Ronis ir konkrēts kompromiss no PS puses, jo mēs ārlietu ministra amatam bijām izvirzījuši Kristovski. Tagad mēs sagaidām kompromisu Ilmas Čepānes virzienā,» pēc Vienotības valdes sēdes ceturtdienas vakarā uzsvēra Ģ. V. Kristovskis.
Kuluāros ceturtdien izskanēja kompromisa variants, ka tieslietu ministra amatam ar tiesnešu un akadēmisko aprindu starpniecību tiek nominēts neitrāls kandidāts. ZZS līdz vēlēšanām tad vēlētos saņemt pašvaldību ministra amatu, kuram neoficiāli minēts Jēkabpils domes deputāts, ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības biedrs Jānis Raščevskis. Viņš iepriekš vadījis Jēkabpils rajona padomi un kā pieņemamu viņu vērtē arī atsevišķi politiķi Jaunajā laikā un Tautas partijā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ceturtdien vienojās negrozīt Ministru kabineta iekārtas likumu, kurā Tautas partija bija iesniegusi priekšlikumus par ministriju skaita samazināšanu. Komisija iepriekš ar premjeru V. Dombrovski vienojās, ka šādā gadījumā arī viņš nenāks ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) likvidēšanas plāniem līdz 10. Saeimas vēlēšanām. Premjers šodien vēl pirms pašvaldību komisijas sēdes izteicās, ka šādā gadījumā lēmumi par ministriju skaitu jāatliek līdz pēcvēlēšanu laikam.
Tomēr premjera partijā JL ir arī viedoklis, ka pašvaldību ministrija būtu pakāpeniski jāreorganizē piecos atlikušajos mēnešos. Tā, piemēram, uzskata JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. S. Āboltiņa savukārt uzsvēra, ka viena vai otra izvēle par RAPLM likteni nav izšķiroša, lai partijas vienotos par ministru amatiem. Viņa gala lēmumu par RAPLM atstāj premjera ziņā.
Strupceļu iepriekš plānoja risināt, ieceļot parlamentāros sekretārus, kas atvieglotu ministru pienākumu izpildītāju darbu, ko tad viņi veiktu līdz vēlēšanām. Tomēr situāciju sarežģī tas, ka izrādījies – ne premjers, ne ministra pienākumu izpildītājs nevar iecelt parlamentāros sekretārus, noskaidroja DB.
«Ilgtermiņā tas varētu radīt problēmas,» Dz. Zaķis. Šādu likumdošanas interpretāciju premjera birojam sniegusi Valsts kanceleja. Tās juristi uzskata, ka parlamentāro sekretāru amatā var iecelt tikai amatā pilnvērtīgi esošs ministrs. Šobrīd tiek apspriesti dažādi risinājumi, kā šo problēmu apiet. Viens no tiem – ministru pienākumu izpildītājiem iecelt attiecīgajā nozarē zinošus padomniekus. «Vienīgā atšķirība, ka padomnieki atšķirībā no parlamentārajiem sekretāriem nevarētu uzstāties no Saeimas tribīnes,» uzskata Dz. Zaķis.
