Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Potenciālais nākamās valdības sastāvs varētu būt skaidrs nākamās nedēļas vidū, uzskata premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ, 12.novembrī, ar potenciāliem koalīcijas partneriem tiks apriests jautājums par topošās valdības darbu plānu. Savukārt otrdien un trešdien plānots runāt par atbildības jomu sadalījumu un konkrētām personālijām.

Bordāns atkārtoja, ka JKP savā pārziņā vēlētos Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Starp finanšu ministra kandidātiem Bordāns minēja politiķus Gati Eglīti un Krišjāni Feldmani, iekšlietu ministra amata kandidāti ir Juta Strīķe un Juris Jurašs, bet viens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātiem varētu būt Tālis Linkaits.

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Tiesiskums ir jānostāda kā prioritāte valsts līmenī un jāpanāk, ka cilvēki uzticas tiesiskajai sistēmai, uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

J. Bordāns raidījumā Dienas Rīts norādīja, ka nedomājot, ka jāveic reformas, kuras reformētu tiesisko bāzi. Tomēr kā prioritāte valsts līmenī ir jānostāda tiesiskums, kura sasniegšanā viena no fāzēm varētu būt tas, ka cilvēki uzticas tiesiskajai sistēmai.

Sarunā viņš arī atzina, ka tiesneši bijuši noslēgti komunikācijā ar sabiedrību. Tas būtu kaitējoši, ja tiesnesis runātu tiesas procesa laikā, tomēr tas nenozīmējot, ka viņam ir jānoslēdzas no sabiedrības, uzsvēra tieslietu ministrs.

Runājot par ebreju īpašuma restitūcijām, viņš akcentēja, ka Tieslietu ministrija patlaban negatavojot jaunu sarakstu ar īpašumiem. Tas darbs, kas prasīts no Tieslietu ministrijas, ir pabeigts, un premjers neko papildus nav prasījis, sacīja ministrs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns neizslēdz, ka viņa izslēgšana no nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un atsaukšana no amata varētu būt saistīta ar kādu svarīgu ekonomisko interešu aizskaršanu.

«Kas ir patiesie iemesli, var tikai minēt,» intervijā TV3 raidījumā Nekā personīga sacīja Bordāns.

Pēc viņa teiktā, varētu būt vairāki iemesli šādai nacionālās apvienības rīcībai – iespējamie lēmumi saistībā ar jaunā cietuma būvniecību, Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāja konkurss, kā arī jau plaši minētās reformas maksātnespējas administratoru jomā, kā arī kādu krimināllietu, par kuru informēta Ģenerālprokuratūra un Drošības policija un kura izgaismojot nepatīkamā gaismā konkrētas personas.

Iespējams iemesls, pēc Bordāna teiktā, varētu būt arī kāda Lietuvas banka, kura maksātnespējas administratoru un tiesu sadarbības rīcības dēļ varētu zaudēt aizdoto kredītu vairāku miljonu apmērā. Bordāns esot lūdzis Tieslietu ministrijas darbiniekus noskaidrot, vai pret kādu Liepājas tiesas tiesnesi nav nepieciešams rosināt disciplinārlietu. Ministrs materiālus nodevis arī Ģenerālprokuratūrai.

Tieslietu ministrija (TM) rosinās par primāro mājokli nosaukt jebkuru mājokli, kurā ir deklarēti iedzīvotāji, un ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamo minimumu 100 000 eiro piemērot nevis tam, bet deklarētām personām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš skaidroja, ka tas attiektos arī uz izīrētiem dzīvokļiem, atrisinātu komersantu un attīstītāju jautājumus.

Uz katru deklarēto iedzīvotāju šī summa būtu 100 000 eiro. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 300 000 eiro un tajā ir deklarētas divas personas, tām neapliekamais minimums būs 200 000 eiro. Savukārt no 100 000 eiro piemēro arī samazinošo koeficientu 0,2 - attiecīgi tām nodoklis būtu jāmaksā no aptuveni no 10 000 eiro, skaidroja Bordāns.

Šis ir precizētais priekšlikums pēc aizvadītās nedēļas saskaņošanas sanāksmes, skaidroja ministrs, norādot, ka šodien ar to nāks klajā.

Vaicāts, vai koalīcijā tam būs atbalsts, Bordāns prognozēja, ka tagad, kad TM parādījusi faktisko stāvokli, viens pēc otra politiskie spēki nāks klajā ar saviem piedāvājumiem.

Valdība, ko biju iecerējis, pašlaik nav iespējama, žurnālistiem pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns domā, ka prezidents rīkosies izšķirīgi, tomēr sarunā ar viņu nav izskanējis iespējama nākamā kandidāta vārds. Bordānam radies iespaids, ka prezidents vēl nav izlēmis, ko nominēs premjera amatam.

Kopumā sarunu ar Vējoni viņš vērtējis kā «cilvēciski atbildīgu», un arī no prezidenta esot sadzirdējis nožēlu par to, ka «neizdevās tas, kas varēja izdoties». Bordāns ir pārliecināts, ka prezidenta lēmumus uzticēt viņam valdības veidošanu nebija mēģinājums kā pirmo nominēt kādu, kam tas varētu neizdoties. «Tas absolūti nebija prezidenta nodoms,» uzsvēra Bordāns, norādot, ka publiskajā telpā šādās spekulācijas esot izskanējušas.

Viņš arī norādīja, ka partiju lēmums izstāties no sarunām bija bezatbildīgs. Pēc Bordāna domām, arī Valsts prezidents par šādu lēmumu bija izbrīnīts. Pagaidām Bordāna nominācija premjera amatam neesot atsaukta, tomēr politiķis norādīja, ka valdība, ko viņš bija iecerējis, pašlaik nav iespējama, jo trīs partijas izstājās no sarunām.

Valdības veidošanas sarunas ir nonākušas līdz zināmiem asumiem, jo Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nav tādu konsultantu, kas pieraduši veidot valdības «aiz kadra», kur tiek bīdītas savas intereses, bet publiski tiek izteikti saukļi par darāmajiem darbiem, šādu viedokli šorīt LTV «Rīta panorāmā» pauda JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.

Bordāns apgalvoja, ka JKP rīkojoties citādi, tādēļ esot kļuvusi neērta citām partijām. JKP svarīgākais esot panākt, lai starp potenciālajiem sadarbības partneriem valdītu atklātība un uzticēšanās.

Kā ziņots, JKP kā pirmā piedāvāja nākamās koalīcijas aprises, tajā neiekļaujot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), un ministru posteņu sadalījumu. Citas «labēji centriskās» partijas JKP piedāvājumu ir uzņēmušas ļoti rezervēti, uzsverot, ka vispirms partijām būtu jāvienojas par darāmo darbu sarakstu, bet amati jādala pēc tam. Bordāns atkārtoti uzsvēra, ka JKP nostāju pret ZZS nemainīšot.

Bordāns domā, ka valdības veidošanas sarunas rit normālā virzienā, visi apspriežot JKP plānu, kas ir vienīgais, kas piedāvāts. Viņš ir pārliecināts, ka, neskatoties uz to, ka partijas ir paudušas skepsi par JKP piedāvājumu, tuvākajās dienās tikšot nonākts līdz tam, ka JKP piedāvājums tiks apspriests pēc būtības.

Latvijas valsts pēdējā laikā piedzīvojusi gan ekonomisku krīzi, gan valsts pamatu satricinājuma mēģinājumus, un turpmāk par uzdevumu būtu jāizvirza Latvijas iekšējā nostiprināšana, uzrunā Konstitucionālās politikas semināra atklāšanā Bīriņos norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

«Mēs esam piedzīvojuši gan ekonomisku krīzi, gan valsts pamatu satricinājuma mēģinājumus, ko provocēja Satversmes neizpratne un mūsu nepietiekama spēja aizsargāt savu demokrātiju. Šie apdraudējumi nebūt nav beigušies,» pauda J. Bordāns.

Atsaucoties uz pirmo Latvijas ministru prezidenta runu 1918. gadā, kad tika pausts, ka «pagaidu valdības uzdevums būs Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz ārieni un iekšieni», J. Bordāns norādīja, ka Latvijas valsts 20 gadu laikā «nešaubīgi ir spērusi nozīmīgus soļus, lai tā būtu nostiprināta «uz ārieni» - tā ir pasaules ietekmīgāko organizāciju Eiropas Savienības un NATO pilntiesīga dalībvalsts. Taču joprojām, šajā virzienā strādājot, paveras plašs darbības lauks.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Valsts drošības dienesta (VDD) topošās dienesta ēkas būvniecība bijušā velotreka "Marss" vietā varētu prasīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio pieļāva tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Uz jautājumu, cik naudas no valsts budžeta būtu nepieciešams tērēt jaunās ēkas būvniecībai, Bordāns atbildēja netieši, jo, aizbildinoties ar slepenības statusu, ministrs nevarēja minēt konkrētu summu, bet uz minējumu, ka tie varētu būt 30 miljoni eiro, viņš piebilda, ka minētā summa ir samazināta.

Jau ziņots, ka Bordāns kādā no nākamām koalīcijas sadarbības padomes sēdēm plāno atkārtoti piedāvāt koalīcijas partneriem alternatīvu jaunās VDD ēkas atrašanās vietu, atklāja ministrs.

Viņš atzīmēja, ka jautājums ticis apspriests jau pērn pavasarī, taču tad Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātais risinājums esot ticis ignorēts. Tādēļ viņš pauda apņēmību atkal šo alternatīvu piedāvāt, uzsverot, ka tā esot laba gan no organizatoriskā un finansiālā aspekta, gan būtu laba atbilde sabiedrībā izskanējušajam sašutumam par koku izciršanu un tās interesēm atjaunot zaļo zonu.

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Lai īstenotu savu redzējumu par Latvijas attīstību nākotnē, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tuvākajā laikā gatavojas dibināt partiju, ar to startējot arī oktobrī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās, apliecina Bordāns.

«Man ir savs redzējums, kā jāattīstās valstij, tādēļ uzskatu, ka varēšu tiekties uz tā īstenojumu, startam Saeimas vēlēšanās dibinot savu partiju, nevis pievienojoties kādai jau esošajai,» sacīja bijušais ministrs.

Jautāts par līdzgaitniekiem, politiķis norādīja, ka patlaban vēl nevēlas publiskot konkrētus uzvārdus, tomēr tas būšot zināms jau tuvākajos mēnešos.

«Nav īpaši jāsteidzas, taču arī kavēties nav pamata. Plānojam, ka jau tuvākajā laikā nākšu klajā ar plašāku paziņojumu par jaunās partijas mērķiem un pārējo dibinātāju uzvārdiem,» teica Bordāns.

Kā ziņots, Bordāns iepriekš darbojās biedrībā Demokrātiskie patrioti (DP), kas pērn septembrī paziņoja, ka pārtaps partijā un 2014.gadā startēs gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.

No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta tiesa, kura nodarbotos ar komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanu

Šādu ieceri tieslietu ministrs Jānis Bordāns prezentēja Tieslietu padomes sēdē. Ministrs vērš uzmanību uz to, ka vairumā attīstīto Eiropas Savienības dalībvalstu, kā, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāv viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide ir viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim – atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus, kā arī nodrošināt tiesas telpu Rīgā ar nepieciešamo aprīkojumu.

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti - Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks un bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, šodien žurnālistiem pēc Sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Diskusija tiks turpināta rīt, 3.decembrī, cerot vienoties par vienu no amata pretendentiem, bet Saeima jautājumu par centrālās bankas prezidentu varētu izskatīt 12.decembrī. Jau ziņots, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka jaunā Latvijas Bankas prezidenta meklēšana būtu jāveic, rīkojot starptautisku konkursu, tādējādi nodrošinot lielāku atklātību amata atlases procesā, atklāja ministrs.

Līdz esošā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa beigām ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas. Bordāns skaidroja, ka ar šādu ideju jau vērsies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kurš gan norādījis, ka jaunais Latvijas Bankas prezidents jāizvēl līdz 21.decembrim. Ministrs atzina, ka šādu ideju vajadzēja prezentēt agrāk, taču skaidroja, ka atlases procesā iesaistītie "paļāvušies, ka process tiks vadīts un darījuši darbus savās jomās".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar, 7.augustā, aizturējuši Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju.

Lai gan par aizturētā personību neviens nerunā, taču mājaslapā tiesas.lv pieejamā informācija liecina, ka šo tiesu vada Ziedonis Strazds.

KNAB preses pārstāve Ieva Kucika apliecināja, ka KNAB darbinieki ir aizturējuši kādu Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā ir veiktas arī vairākas kratīšanas un citas kriminālprocesuālas darbības.

Kriminālprocess pret diviem tiesnešiem sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki vakar aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu, liecības nesniedz, norāda viņa advokāte Irina Voronova.

Voronova plašāku informāciju par sākto procesu atteicās sniegt, jo ir parakstījusies par informācijas neizpaušanu. Viņa vien sacīja, ka Strazdam vēl nav izraudzīts drošības līdzeklis.

KNAB preses pārstāve Ieva Kucika apliecināja, ka KNAB darbinieki ir aizturējuši kādu Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā ir veiktas arī vairākas kratīšanas un citas kriminālprocesuālas darbības.

Kriminālprocess pret diviem tiesnešiem sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno strādāt tematiskajās grupās, ko rosina veidot «KPV LV» un «Attīstībai/Par!», ja tajās darbosies arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, aģentūrai LETA sacīja JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Bordāns norādīja, ka JKP jau iepriekš piedāvāja par nozarēm diskutēt ekspertu grupās. Tomēr, pēc JKP domām, tas ir jāveic piecu partiju sastāvā, proti, neiekļaujot ZZS. JKP jau iepriekš pauda, ka neredz iespēju jaunajā valdība sadarboties ar ZZS.

JKP arī mudina tikties 13.Saeimā ievēlētos deputātus, lai apmainītos ar domām par jaunās valdības veidošanas procesu. «Vēlamies mainīt līdzšinējo Latvijas politisko kultūru un aicināt uz atklātu un tiešu diskusiju visus Saeimā ievēlētos deputātus no piecām Saeimā ievēlētajām partijām, kuras mēs redzam nākamās koalīcijas kodolā,» paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda Bordāns.

Šāds aicinājums tiekot izteikts, lai kliedētu bažas par savstarpējo neuzticēšanos sarunu procesā un iepazītos ar saviem sadarbības partneriem parlamentā. «Esam optimistiski noskaņoti par kopīgu darbu dažādu Latvijai aktuālu problēmu risināšanai un ticam, ka šī tikšanās palīdzēs ātrāk nonākt pie pozitīva rezultāta,» akcentēja Bordāns.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā virzīs pašreizējo apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju, tiesnesi Daigu Vilsoni, apstiprina bijusī tiesas priekšsēdētāja Sandra Strence.

Strence apgalvoja, ka kandidātu izvērtēšanas komisija esot ieteikusi šim amatam virzīt tieši Strenci, kuras kandidatūrai bijis lielākais komisijas locekļu atbalsts, bet vienlaikus pievēršot uzmanību Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan līdzvērtīgo komisijas balsojumu, gan apstākli, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā un radot šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.

Pats Bordāns ir atzīmējis, ka Strence un Vilsone bijušas līdzvērtīgas kandidātes un Strenci nevar uzskatīt par konkursa uzvarētāju. Ministrs jau iepriekš tika atzinis, ka no KNAB saņemtā informācija būtiski mazina Strences iespējas nokļūt tiesas vadītājas amatā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iecēlis Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Daigu Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā uz pieciem gadiem.

Kā informējministra preses sekretāre Līga Ādamsone, Bordāns parakstījis rīkojumu par Vilsones iecelšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā, pamatojoties uz likumu «Par tiesu varu».

Vilsone amata pienākumus sāk pildīt no šodienas, 27.decembra.

Saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi.

Tieslietu padome savā 16.decembra sēdē lēma atbalstīt tieslietu ministra ieteikumu virzīt Vilsoni Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatam. Pēc šī saskaņojuma rakstiskas saņemšanas tieslietu ministrs ar rīkojumu ieceļ Vilsoni tiesas priekšsēdētājas amatā.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) LNNK šodien pēcpusdienā pirms paredzētās tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un viņa pārstāvēto Vienotību, frakcijas un valdes kopsēdē vienojās tieslietu ministra amatam virzīt līdzšinējo ministrijas parlamentāro sekretāru, partijas biedru Jāni Bordānu, savukārt parlamentārā sekretāra virzīt maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Pagaidām, pirms šie vārdi tiek nosaukti premjeram, partija atsakās sniegt jebkādus komentārus par kandidātu izvēli. Neoficiāli tapis zinām, ka J. Bordāns piekritis ieņemt ministra amatu tikai šodien pēcpusdienā. Tāpat neoficiāli zināms, ka viņš varētu gūt premjera atbalstu, kā arī Vienotība neliks šķēršļus A. Lūša virzīšanai parlamentārā sekretāra amatam.

J. Bordāns, jau veidojot pašreizējo valdību, tika minēts kā tieslietu ministra amata kandidāts. Interesanti, ka pēdējās ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās J. Bordāns kandidēja no NA Latgales vēlēšanu saraksta, savukārt 2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās no konkurentu - Vienotības - listes. 2010. gadā J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un pat Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs. Vēl agrāk - 1993. - 1994. gadā viņš bija Saeimas deputāts no Latvijas ceļa.

Svarīgākie veicamie darbi tieslietu nozarē ir administratīvo un kriminālo procesu paātrināšana, kā arī līdzdarbošanās modernas un eiropeiskas valsts veidošanā.

Tā telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes atzina Jānis Bordāns, par kura apstiprināšanu tieslietu ministra amatā ārkārtas sēdē šodien lems Saeima.

J. Bordāns norādīja, ka, paātrinot tiesas procesus, būs ierobežotas iespējas bezgalīgi iesniegt pierādījumus, tāpat ministrijā tiekot strādāts pie mediācijas – puses tiks aicinātas izlīgt pirms došanās uz tiesu. «Cilvēki bieži vien tā vietā, lai risinātu savas domstarpības paziņo – runājiet ar manu advokātu,» sacīja J. Bordāns.

Db.lv jau vēstīja, ka Nacionālā apvienība vienojās tieslietu ministra amatam virzīt līdzšinējo ministrijas parlamentāro sekretāru, partijas biedru Jāni Bordānu, savukārt parlamentārā sekretāra amatā virzīt maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi.

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

No amata atstādinātā Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes iespējamie pārkāpumi ir notikuši pēdējā gada laikā, intervijā Latvijas Radio pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, norādot, ka viņam par pārkāpumiem «nekas netika teikts».

Tieslietu ministrs intervijā vairākkārt atteicās atklāt sīkākas ierosinātās disciplinārlietas nianses. Ministrs norādīja, ka tieši tāpēc arī ir ierosināta disciplinārlieta – lai pētītu, vai disciplinārlietai ir pamats. «Beigu beigās Puķītes kungs sniegs pareizās atbildes uz jautājumiem,» pauda ministrs.

Viņš atklāja, ka par iespējamiem pārkāpumiem uzzinājis, saņemot vēstuli, ko raksturojis kā «ļoti normālu vēstuli ar konkrētiem uzvārdiem», sīkākas detaļas gan neatklājot. J. Bordāns neatklāja, vai valstij lietā, kuras dēļ ierosināta disciplinārlieta, ir finansiālas saistības.

Db.lv jau rakstīja, ka ieslodzījumu vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā, tādēļ,lai noskaidrotu tā iemeslus, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir ierosinājis disciplinārlietu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka Visvalža Puķītes rīcību.