Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) nolēmis disciplināri sodīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieku ģenerāli Visvaldi Puķīti, atvaļinot viņu no dienesta, aģentūrai LETA apstiprināja pats ministrs. Līdz ar to V. Puķīte vairs nevarēs ieņemt darbu ieslodzījuma vietu sistēmā.

Ministrs skaidroja, ka komisija, kas nodarbojās ar lietas izmeklēšanu, nenorādīja, kādu konkrētu sodu piemērot, bet konstatēja faktus un apstākļus, lai ministrs pieņemtu lēmumu, kā arī izteica viedokli, vai disciplinārsods vispār ir piemērojams.

Ministrs ņēmis vērā visus komisijas argumentus un tos argumentus, kurus viņš uzskatījis par vajadzīgiem, proti, faktus par pārkāpumiem, kas bija izdarīti kopš 2010. gada. «Patlaban ir nepieciešami jauni iepirkumi, kas attiecas uz viņa jomu, un tie ir ļoti atbildīgi,» sacīja J. Bordāns, papildinot, ka sabiedrības ieguvums šajā gadījumā būs tikai tad, ja konkrētais cilvēks, kas ir zaudējis uzticību, tiks atbrīvots no dienesta.

Valdība Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītājas amatā ir apstiprinājusi pulkvedi Ilonu Spuri. Viņa iepriekš pildīja IeVP Resocializācijas dienesta priekšnieces pienākumus un ieslodzījuma vietu sistēmā un dienestā strādā 20 gadus. Jaunos pienākumus I. Spure uzsāks pildīt 18. jūlijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jaunajai IeVP vadītājai ir izvirzījis trīs galvenos uzdevumus. Proti, ievērot un uzturēt finanšu disciplīnu un nodrošināt caurspīdīgumu iepirkumu plānošanā un veikšanā, attīstīt uz speciālistu izaugsmi vērstu personāla politiku un stiprināt iekšējo drošību un likumību ieslodzījuma vietās, lai soda izpildes process sasniegtu tam izvirzītos mērķus – mazinātu recidīvu un vairotu sabiedrības drošību kopumā. Vienlaikus kā viens no I.Spures pirmajiem darāmajiem darbiem būs veikt iestādes iekšējo funkcionālo auditu.

Iepriekšējais IeVP vadītājs ģenerālis Visvaldis Puķīte tika disciplināri sodīts, atvaļinot viņu no dienesta. Līdz ar to V. Puķīte vairs nevarēs ieņemt darbu ieslodzījuma vietu sistēmā.

Kamēr citur strādājošie savos maciņos, iespējams, izjūt skandinātās krīzes beigas, taupības josta joprojām cieši savilkta to profesiju pārstāvjiem, kuri par savu darbu jau gadiem saņem kritiski zemu atalgojumu. Vieni no tādiem ir Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki, kuri iepazinušies ar sava priekšnieka, ģenerāļa Visvalža Puķītes parakstītu rīkojumu, kurš nosaka, ka cietumsargi šogad var necerēt ne uz atvaļinājuma pabalstiem, ne prēmijām.

Tāpat netiek pieļauts arī virsstundu darbs, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

«Nezinām kā Saeimas deputātiem, bet mums krīze nav beigusies,» atzīst aptaujātie cietumu darbinieki, no kuriem daudziem puse no janvāra mēnešalgas būs jāatdod apkures rēķina apmaksai.

«Es jau gadu neskatos televīziju. Es gribu mierīgi gulēt. Man nepatīk, ka augstas valsts amatpersonas, tēlaini sakot, no ekrāna stāsta, ka ārā spīd saule, bet es pa logu redzu, ka līst lietus,» raidījumam saka Brasas cietuma inspektors Haralds Jurēvičs, kura galvenais uzdevums cietumā ir sekot, lai cietumnieki ievēro disciplīnu.

Ar acīm uzmanu ieslodzītos, bet domās bieži vien pārspriežu, kā apmaksāt visus rēķinus, kā izvilkt līdz nākamajai algai, atzīst inspektors, kurš algā saņem nepilnus 300 lati mēnesī, neskatoties uz to, ka darbā jārēķinās gan ar drošības riskiem, gan īpašo psiholoģisko gaisotni.

Kuģu ielas iemītnieki ir dažādi – vieni jūsmīgi stāsta par skaisto skatu uz Vecrīgu un samērā klusā rajona priekšrocībām, citi norāda uz šīs vietas trūkumiem – nesakārtotu vidi.

Pirms nepilna gada Kuģu ielā durvis vēra tetovēšanas salons Collective Art un tā īpašnieks Agnis Ģigulis teic, ka šeit jūtams miers un klusums, bet tai pašā laikā uz ielas ir pietiekami aktīva cilvēku un transporta plūsma. «Plānojot atvērt savu tetovēšanas salonu, meklēju vietu arī Vecrīgā, bet par labu Kuģu ielai bija telpu īres cena, kas ir krietni zemāka nekā centrā,» atzīst A. Ģigulis.

Tajā pašā ēkā, kur Collective Art, jau trīs gadus darbojas bērnu attīstības centrs Saulespuķe. «Kad ienācu šajās telpās, mani visvairāk uzrunāja skaistais skats pa logu – Vecrīga, Daugava, tilti un Rīgas torņi. Pēc tam tikai pievērsu uzmanību telpu tehniskajam stāvoklim, kas bija diezgan bēdīgs,» atmiņās dalās centra valdes priekšsēdētāja Sanita Drozdova, kura atzīst, ka lielākais atrašanās vietas pluss ir dzīvā satiksmes plūsma: vecāki bērnus atved pa ceļam uz darbu.

Uzņēmums pastāv jau ļoti sen, jau 45 gadus. 1971. gadā kombināts Latvija šeit Krāslavā uzbūvēja jaunu filiāli. Kopā ar vīru šo uzņēmumu pārņēmām, jo uzskatījām, ka mūsu zināšanas un spējas būtu noderīgas, ka mēs redzam kā šo uzņēmumu attīstīt. Nebijām gan gaidījuši, ka šis bizness būs tik smags. Pamatīgi esam dabūjuši svīst, un tas, kas dod mums spēku, ir atbildība pret cilvēkiem – atzīst apģērbu ražotnes Nemo vadītāja Inga Zemdega-Grāpe.

Mūsdienās, kad tik daudz tiek importēts no Ķīnas, mēs pastāvam, jo fokusējamies uz ļoti kvalitatīvu segmentu un nelieliem apjomiem. Nešujam desmitiem tūkstošus vienību kā Ķīnā, šujam simtos, kas ir ļoti atbilstoši tieši Skandināvijas tirgum. Būtiska ir arī augstā kvalitāte, ko varam nodrošināt, un tas, ka esam ļoti tuvu Skandināvijai – varam ātri saražot, ātri aizvest un ātri dabūt produkciju veikalos. Fokusējamies faktiski tikai uz eksportu.

Kopumā šujam 150 tūkstošus vienību gadā, dažādiem zīmoliem. Pārsvarā apģērbi ir mūsu konstruktoru veidoti – ir bijusi skice, ko esam izstrādājuši no nulles līdz masu produkcijai. Īpašs prieks ir tad, ja mūsu produkcija parādās publiski. Piemēram, sadarbībā ar dāņu modes dizaineriem radījām mēteli, un mūsu mēteli izvēlējās Dānijas karaliene Margrēte.

Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja un viņa vietnieces Egitas Kazekas atalgojums mēnesī tuvojas 4000 eiro – attiecīgi 3978 un 3968 eiro (bruto), liecina Valsts prezidenta mājaslapā publicētās kancelejas amatpersonu un darbinieku mēnešalgas.

Arī Valsts prezidenta padomnieki tiek atalgoti dāsni - Valsts prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika, preses padomnieks Jānis Siksnis, likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons un nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš pelna 3421 eiro mēnesī (bruto).

Mēnešalgas 2000 līdz 3000 eiro robežās Valsts prezidenta kancelejā saņem 10 darbinieki, tostarp Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps par nepilnu darba laiku jeb 35 stundām nedēļā nopelna 2993 eiro (bruto), Finanšu uzskaites nodaļas vadītāja Inga Šteinbrika un Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs Ģirts Auškāps 2415 eiro (bruto), Valsts prezidenta protokola vadītājs Renārs Vilde, Ordeņu kapitula sekretārs Maira Sudrabiņa, Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Jānis Mūsiņš saņem 2281 eiro (bruto).

#Garderobē varēs uzglabāt gan somas un drēbes, gan arī uzlādēt mobilās ierīces un datorus.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza turpmāk būs pieejamas multifunkcionālas pašapkalpošanās garderobes drēbju un mantu uzglabāšanai, informē Rīga Plaza pārstāve Agnija Jankovska.

Šveicē radītais koncepts paredz iespēju pircējiem uzglabāt gan somas un drēbes, gan iepirkšanos maisus, kā arī uzlādēt mobilās ierīces un datorus.

Garderobes atrodas otrajā stāvā pie ēdināšanas zonas, ar kopumā pieejamām 30 uzglabāšanas un 12 uzlādes vietām. Katrs garderobes nodalījums ir aizsargāts pret mitruma iekļuvi, reizē nodrošinot arī ventilāciju. Katrs nodalījums ir aprīkots ar Smart Alarm signalizācijas sistēmu, un tos aizvērt un atvērt varēs gan ar RFID aprīkotām identifikācijas kartēm (e-talons, bezkontakta norēķinu kartēm), gan četru ciparu koda kombināciju pēc izvēles.

Pasludināta SIA Kurzemes krāsas maksātnespēja un par maksātnespējas administratoru iecelta Daina Puķīte, liecina Lursoft dati.

Šā gada 1. aprīlī izbeigts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu, kas tika ierosināts jau aizvadītā gada 21. novembrī.

2013. gadu Kurzemes krāsas aizvadīja finansiāli veiksmīgi. Uzņēmuma neto apgrozījums pārskata gadā palielinājās līdz 3,339 miljoniem eiro un peļņa pieauga līdz 67,387 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas. Kurzemes krāsas rentabilitātes rādītājs 2013. gadā palielinājās līdz 7,16, norāda Lursoft rīcībā esošie dati.

Kurzemes krāsas ir 1996. gada janvārī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar celtniecības krāsu ražošanu. Uzņēmuma kapitāldaļas patlaban savā starpā dala Zinaīda Plavoka un Kaspars Fromanis.

Satiksmes ministrija (SM) kā SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) akcionārs EDzL valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Kasparu Vingri un uzņēmuma valdes locekļa amatā - Tāli Laizānu. Jaunā valde darbu sāks ar šā gada 1. augustu.

Kaspars Vingris līdz šim bija EDzL pagaidu valdes loceklis. Projekta Rail Baltica ieviešanā strādā kopš 2014. gada. Līdzšinējā darba pieredze – EDzL Projektu ieviešanas departamenta direktors, SM Dzelzceļa departamenta Rail Baltica nacionālās izpētes projekta vadītājs. Kaspars Vingris ir absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē ar specializāciju publiskajā administrācijā, kā arī absolvējis biznesa augstskolu «Turība», iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā (MBA). Kopš 2003. gada K. Vingrim ir plaša pieredze darbā ar ES fondu līdzfinansētu projektu ieviešanu, strādājot gan publiskā sektora institūcijās, gan sadarbojoties ar privātiem uzņēmumiem, gan publiskā sektora institūcijām, veicot vietēja un starptautiska mēroga projektu pieteikumu izstrādi un projektu ieviešanu, informē ministrijā.

Aģentūru tīklam IDEA Group ir pievienojušies trīs vadošie darbinieki.

Ieva Apsalone, kura iepriekš strādāja par mārketinga vadītāju tādos uzņēmumos kā Viasat, GE Money Bank un Rimi Baltic, šobrīd ir iecelta par radošās reklāmas aģentūras IDEA Rīga vadītāju.

Gints Zīverts IDEA Group pievienojies kā radošais direktors. Ilgus gadus pavadījis Āzijā, kur apguvis ne tikai vietējās valodas, bet arī ieguvis pieredzi menedžmentā un radošajā darbā.

«Latvijā atgriezos, lai atvērtu savu restorānu. Lai arī manā pārziņā bija veidot šā biznesa tēlu un reklāmas kampaņas, es sapratu, ka tas nav man un meklēju jaunas iespējas,» stāsta IDEA Rīga radošais direktors Gints Zīverts.

"Galerija Centrs", kas atrodas Vecrīgā un ir viens no "Baltic Horizon Fund" īpašumiem, ir pirmais tirdzniecības centrs Latvijā, kas ieguvis sertifikātu "COVID-19 drošs tirdzniecības centrs" (Safe Retail Destination).

Sertifikāts saņemts no vienīgās starptautiski atzītās tirdzniecības centru drošības sertifikācijas programmas "SAFE Shopping Centers". Šis Covid-19 atbilstības sertifikāts apliecina, ka tirdzniecības centrā ir apņemšanās sniegt vislabāko iespējamo drošību gan apmeklētājiem, gan mazumtirgotājiem, gan darbiniekiem.

Sertifikācijas pamatā ir "Riska, noturības un drošības standarts" (Risk, Resilience and Security Standard). Tas ir sadalīts sešās galvenajās jomās, kurās ir vairāk nekā 850 kritēriju, kas paredzēti, lai aptvertu visus operacionālā riska aspektus tirdzniecības centru pārvaldībā. Sākotnējam novērtējumam sekos arī divas ikgadējas atbilstības pārbaudes.

Satiksmes ministrija kā AS Pasažieru vilciens (PV) akcionārs ir apstiprinājusi Nominācijas komisijas izvirzīto Ingas Vageles kandidatūru PV valdes locekļa amatā, informē SM.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Darba devēju konfederācijas mājas lapā ievietoto sludinājumu ievietoto sludinājumu tika saņemti 6 pieteikumi AS Pasažieru vilciens valdes locekļa amatam.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti divi pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Ieslodzījumu vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā, tādēļ,lai noskaidrotu tā iemeslus, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir ierosinājis disciplinārlietu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka Visvalža Puķītes rīcību.

Kā informēja Tieslietu ministrija, pēdējo gadu laikā Valsts kontrole, kā arī Tieslietu ministrija IeVP vairākkārt ir konstatējusi būtiskus trūkumus: iestādes vadītāja neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem un amatpersonai noteikto pilnvaru izmantošanu.

Arī šajā gadījumā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt, ka IeVP priekšnieks V. Puķīte, iespējams, ilgstoši nav novērsis iestādē pastāvošās problēmas publisko iepirkumu un arī citās jomās. Līdz ar to brīdī, kad valdība ir jau atbalstījusi ieslodzījuma vietu infrastruktūras modernizācijas koncepciju un piešķīrusi budžeta līdzekļus jauna cietuma celtniecības projekta uzsākšanai Olainē, ir nepieciešams nodrošināt, ka visi piešķirtie finanšu līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Tādēļ Tieslietu ministrs ir uzdevis pārbaudīt, vai konstatētie pārkāpumi neradīs būtiskus šķēršļus plānotā projekta realizācijā.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija ir noslēdzis nomas līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai. Maxima Latvija jaunā lielveikala izveidē plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tuvākajā laikā uzņēmumi iesniegs visus nepieciešamos dokumentus Konkurences padomei, jo tikai pēc tās atļaujas varēs tikt uzsākti darbi pārtikas lielveikala atvēršanai.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, plānots arī šajā veikalā izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem. Tiks izveidotas arī kases ģimenēm ar bērniem un pašapkalpošanās kases, kurām priekšroku dod aptuveni 27% pircēju tajos Maxima Latvija veikalos, kur tās ir pieejamas.

«Rīga Plaza plāno globālu bijušās hipermārketa zonas rekonstrukciju vairāk nekā 8000 m2 apjomā un darbi tiks uzsākti jau tuvākajā laikā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet,» komentē Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

Nākamā gada pavasarī modes un izklaides centrā Rīga Plaza tiks atvērts Maxima XXX veikals, jo saņemts pozitīvs Konkurences padomes atzinums par veikala izveidi šajā vietā, informē Maxima Latvija komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

Tā kā Konkurences padome ir atļāvusi iegūt telpu nomas tiesības modes un izklaides centrā Rīga Plaza, šobrīd jau uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala Maxima XXX atvēršanai nākamā gada pavasarī.

Šo veikalu iecerēts veidot pēc jaunā dizaina, norāda Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Veikala Maxima XXX platība būs gandrīz 4800 kvadrātmetri, un tajā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču.

Modes un izklaides centrs Rīga Plaza šobrīd aktīvi strādā pie globālas bijušās hipermārketa zonas rekonstrukcijas vairāk nekā 8000 m2 apjomā. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga Plaza apmeklētājiem tiks paplašinātas iepirkšanās iespējas vienuviet, nodrošinot vēl vairāk veikalu un dažādu pakalpojumu saņemšanu, kas šobrīd centrā nav pieejami vai netiek piedāvāti pietiekamā apjomā, tai skaitā, atverot jaunu, modernu un mūsdienu patērētāju prasībām atbilstošu pārtikas hipermārketu, komentē modes un izklaides centra Rīga Plaza vadītāja Egita Puķīte.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēmusi izskatīšanai kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska advokātu iesniegumu un noteikusi aizliegumu izdot D. Čalovski ASV, kamēr tiesā netiks izskatīta viņa lieta.

ECT vēstulē, kas sūtīta S. Vārpiņam, teikts, ka palātas prezidents nolēmis, ka, lai ievērotu iesaistīto pušu intereses, D. Čalovski nedrīkst izdot ASV pirms viņa lieta nav izstatīta Strasbūras tiesā. D. Čalovska sūdzībai piešķirta prioritāra kārtība.

Čalovskis joprojām atrodas Rīgas Centrālcietumā, aģentūrai LETA apstirpināja Ieslodzījumu vietu pārvaldē. «Šis lēmumus nozīmē, ka vakar valdības pieņemtais lēmums par to, ka Čalovski vajadazētu izdot ASV nedrīkst tikt izpildīts. Tā to paredz Eiropas Cilvēktiesību konvencija, tās piemērošanas prakse ECT. Un tas nozīmē, ka Latvijas valdībai būs pacietīgi tagad jāgaida, kamēr ECT vērtēs iesniegto sūdzību, būs jāsniedz savi argumenti un, protams, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesai jūs jāvērtē, vai Denisam Čalovskim vispār vajadzētu atrasties ieslodzījumu vietā,» tā Latvijas Radio skaidroja advokāts Lauris Liepa.

Aizvadītajā gadā valsts lielāko daļu kompensāciju izmaksājusi atlaistiem ierēdņiem, un visbiežāk tiesvedības pērn zaudēja Ieslodzījuma vietu pārvalde, Tieslietu ministrija un Valsts policija. Kopumā kompensācijās izmaksāti 107,5 tūkstoši latu.

Tā liecina Finanšu ministrijas pārskats par 2012. gadā saņemtajiem iestāžu lēmumiem vai tiesas nolēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts pamatbudžeta.

Vislielākā summa (34,84 tūkstošu lati) no valsts budžeta pērn tērēta apmierinot sūdzības pret Tieslietu ministriju (TM). Lielākā summas daļa – 34,62 tūkstoši latu samaksāta bijušajai Tiesu administrācijas direktorei Ilonai Beierbahai par nesaņemto darba samaksu. Šādi noslēdzās tiesvedība, kas vilkās kopš 2006. gada, kam par pamatu bija prasība par 2006.gada maijā vairākos plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par viņas atstādināšanu no amata un tā laika tieslietu ministra Guntara Grīnvalda izteikumiem, kuros viņš, atsaucoties uz Valsts kontroles secinājumiem, paudis uzskatu, ka TA vadītājas pārkāpumi kvalificēti kā smagi pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības un tiesnešu uzticību TA un līdz ar to rada būtisku kaitējumu valsts civildienestam.

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi noteikumus, kuros iekļautas profesijas, kurās strādājošiem būs tiesības izņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas, informē LM.

Profesiju sarakstā iekļauti aviācijas, dzelzceļa, jūrniecības, sabiedriskā transporta, zvejniecības, veselības, izglītības, būvmateriālu, gumijas, metālapstrādes, metalurģijas, papīra, stikla, stikla šķiedras ražošanas nozarēs nodarbinātie, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori, sportisti, elektrostaciju operatori, inženiermehānikas speciālisti, ķīmiskās destilēšanas iekārtu un reaktoru operatori, mehānikas inženieri, Valsts probācijas dienesta darbinieki, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs dienošās amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, Ieslodzījumu vietu pārvaldē nodarbinātie, tiesneši, prokurori, kultūras darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku profesijas, valsts drošības iestāžu amatpersonas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) atkārtoti izsludinājusi atklātu konkursu jaunā Liepājas cietuma pārprojektēšanai, autoruzraudzībai un būvniecībai, kas paredz būvniecības apjomu samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējo būvprojektu, informē TNA.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, un to iecerēts pabeigt līdz 2023. gada 31. martam.

Valdība 2017. gada 8. septembra sēdē nolēma atlikt Liepājas cietuma būvniecības procesu līdz 2020. gadam. Lai samazinātu būvizmaksas, TNA kā konkursa organizētājs sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi vienojās par izmaiņām būvprojektā, kuras iespējams veikt, saglabājot ēkas funkcionalitātes, drošības un ekspluatācijas efektivitātes prasības.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle: «Ceram, ka Liepājas cietuma projekta apjomu pārskatīšana un design&build metodes izmantošana, apvienojot vienā iepirkumā projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, ļaus izvairīties no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā, gan arī nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu.»