Šveices varas iestādes svētdienas vakarā notikušo 17 gadus vecā Latvijas pilsoņa uzbrukumu iedzīvotājiem nekvalificē kā terorismu, aģentūru LETA informēja Latvijas Drošības policijā.

Pamatojoties uz atklātībā nonākušo informāciju par Latvijas valsts piederīgā aizturēšanu Šveicē, DP ir sazinājusies ar Šveices partneru dienestu.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Šveices varas iestādes šo incidentu nekvalificē kā terorismu un šobrīd nav iegūtas arī citas ziņas, kas norādītu uz uzbrukuma organizatora saikni ar terorismu.

Šveicē 17 gadus vecs Latvijas pilsonis ar cirvi ievaino vairākus cilvēkus

Jau ziņots, ka 17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē svētdienas vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus. Pēc Šveices policijas sniegtās informācijas, incidents noticis Sanktgallenes kanona Flumsas ciematā, Šveices ziemeļaustrumos. Lai uzbrucēju aizturētu, policija uz viņu atklājusi uguni un viņš ievainots.

Tā saucamās cūku gripas uzliesmojums varētu būt rudenī un ziemā, LNT raidījumā 900 sekundes atzina veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņā norādīja, ka jaunās gripas vīrusa uzliesmojums gaidāms ziemā – decembrī, janvārī un februārī, kad parasti vērojams vīrusu izplatības palielināšanās.

Patlaban pret jauno gripu vēl nav izstrādāta vakcīna, kas šobrīd esot klīniskās izpētes stadijā. Rudenī un ziemā, kad valstī varētu sākties plaša jaunās gripas izplatība, vakcīnas pret to nebūšot. Rozentāle sacīja, ka cilvēkiem nevajadzētu uzķerties uz jau izskanējušajiem piedāvājumiem pirkt vakcīnas, jo to vienkārši vēl nav. Tā ir vai nu krāpniecība vai, iespējams, tiek piedāvāti priekšlīgumi, tā Rozentāle. Viņa sacīja, ka ziemā pandēmijas laikā ar jauno gripu Latvijas slimnīcās varētu nonākt ap 8000 cilvēku.

Kaut arī slimnīcas faktiski ir bankrota priekšā, veselības ministre Baiba Rozentāle nepieļauj iespēju, ka Latvijas iedzīvotāji paliks bez veselības aprūpes.

Intervijā LNT raidījumam 900 sekundes B.Rozentāle izteica bažas, ka septiņas lielākās reģionālās slimnīcas un 3 universitātes slimnīcas ir maksātnespējas priekšā. Tāpat viņa izteica kritiku premjeram Valdim Dombrovskim par vilcināšanos parakstīt rīkojumu par Sabiedrības veselības aģentūras likvidāciju, jo tādā veidā izdotos ietaupīt līdzekļus, ko novirzītu ortopēdijas slimniekiem. «Varbūt viņš domā, ka pētīt kožļeņu ietekmi uz bērnu zobiem un izdot par to bukletus ir vērtīgāk nekā palīdzēt pacientiem, kas cieš sāpes,» izteicās B.Rozentāle.

Jau vēstīts, ka B. Rozentālei līdz šodienas plkst.14, kad paredzēta valdības koalīcijas partiju sēde, jāsniedz premjeram Valdim Dombrovskim detalizēta informācija par veselības jomas finansējuma sadalījumu mēnešu griezumā 2008.gadā, 2009.gada pirmajā un otrajā pusgadā. V. Dombrovskis piektdien lūdza veselības ministrei arī nekavējoties sniegt paskaidrojumu par vieglās pasažieru automašīnas iegādi Daugavpils Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas vajadzībām. Izsludinātajā iepirkuma konkursā izvirzītas tādas ikdienas darbam diezin vai nepieciešamas prasības mašīnas aprīkojumam kā, piemēram, gaismas diožu lampas un ādas apsildāmi sēdekļi. Taču 900 sekundēm ministre teica, ka, lai arī šī situācija ir nenormāla, šis nav ministrijas kompetences jautājums, jo šo staciju apkalpo SIA NNP, un, «ja viņš ir privātais, tad viņš pērk to, ko grib.»

Veselības ministre Baiba Rozentāle ir pārliecināta, ka Latviju nepametīs liels ārstu skaits, viņasprāt, valsti varētu pamest, augstākais, 10% ārstu. Tas nozīmēt, ka apmēram 600 speciālistu pamestu tirgu.

Db konferencē «Kā atveseļot veselības aprūpi Latvijā?» B.Rozentāle pauda pārliecību, ka lielākā daļa no medicīniskā personāla, kas nolems strādāt ārzemēs, pēc kāda laika atgriezīsies.

B.Rozentāle informēja, ka Veselības ministrija (VM) turpina darbu pie birokrātijas sloga samazināšanas, piemēram, atceļot ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu, samazinot dzeramā ūdens monitoringa biežuma samazināšana pārtikas uzņēmumos.

Tāpat tiek palielināta iespēja iedzīvotajiem saņemt medicīnisko aprūpi mājās, bet trūcīgajiem iedzīvotājiem tiek paplašināts to pakalpojumu klāsts, kas viņiem būs bez maksas.

Saeima šodien veselības ministra amatā apstiprināja līdzšinējo Latvijas Infektoloģijas centra direktori Baibu Rozentāli (Tautas partija).

Baiba Rozentāle (Foto: Eva Šavdine, Db)Viņas apstiprināšanu šajā amatā atbalstīja 61 deputāts, «pret» nobalsoja 21 deputāts, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (Jaunais laiks) norādīja, ka veselības aprūpes reforma neietver tikai slimnīcu skaita samazināšanu, jo, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, būs nepieciešams nodrošināt, ka ikvienā novadā iedzīvotājiem vismaz astoņas stundas dienā ir pieejami ģimenes ārsta pakalpojumi. Viņasprāt, arī vairākas slimnīcu, kuras plānots slēgt, varētu turpināt strādāt.

Baiba Rozentāle uzdevusi pārtraukt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras VOAVA veiktās ārstniecības iestāžu kontroles un līdz 7.augustam iesniegt iestādes reorganizācijas plānu un jauno struktūru.

Tādējādi tikšot paātrināta VOAVA reorganizācija, sola B. Rozentāle. «Šajā slimnīcām kritiskajā situācijā primārais ir pacientu ārstniecība, tādēļ ārstniecības iestādēm ir nopietni jākoncentrējas tikai un vienīgi līdzekļu plānošanai, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību. Jebkādas birokrātiskas procedūras un kontroles šajā brīdī jāpārtrauc. VOAVA galvenais uzdevums ir pamatoti un precīzi saplānot katras iestādes finansējumu, bet ar uzraudzību nodarbosies tikai viena institūcija – Veselības inspekcija,» tā B. Rozentāle.

Tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieku Aināru Šleseru (LPP/LC), veselības ministre Baiba Rozentāle piedāvājusi slēgt Rīgas 1. un 2. slimnīcu.

Savukārt Rīgas domes vadība paudusi viennozīmīgu pozīciju par pašvaldības medicīnas iestāžu nepieciešamību un vēlmi saglabāt esošās medicīnas iestādes, pastāstīja Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova.

«Rīgas dome un rīdzinieki kārtējo reizi ir nonākuši ķīlnieku lomā valdības priekšā. Samazinot finansējumu veselības nozarei, Finanšu ministrija nogriež līdzekļus arī pašvaldības slimnīcām. Mēs nevaram pieļaut ne Rīgas 1. slimnīcas slēgšanu, ne citu pašvaldības medicīnas iestāžu slēgšanu,» uzsvēra N. Ušakovs.

Jau ziņots, ka Rīgas 1. slimnīca iesniegusi domei lūgumu samazinātā finansējuma dēļ ļaut uzņemt tikai desmit neatliekamās palīdzības pacientus dienā. Slimnīcas valdes locekle Vita Švarcberga izteicās, ka ministru kabineta noteikumi pieprasa sniegt palīdzību visu gadu, bet piešķirtais finansējums pietiek tikai 11.6 pacientiem dienā.

Universitātes un lielajām reģionālajām slimnīcām steidzami jāpiešķir papildu 45 miljoni latu, pretējā gadījumā šīs slimnīcas medicīnisko palīdzību varēs turpināt sniegt vēl tikai divus mēnešus.

To preses konferencē paziņoja veselības ministre Baiba Rozentāle. «Finansiālā situācija veselības aprūpē ir absolūti kritiska. Faktiski universitātes un lielajās reģionālajās slimnīcās neatliekamās veselības aprūpes sniegšana ir iespējama vēl tikai aptuveni divus mēnešus, pēc tam šīs slimnīcas vienkārši bankrotēs. Tāpēc no budžeta steidzami ir jāatvēl šīm slimnīcām vismaz 45 milj. Ls,» tā B. Rozentāle, piebilstot, ka nepieciešamie budžeta grozījumi ir sagatavoti iesniegšanai valdībā 28. jūlijā.

Viņa piebilda, ka paralēli tiks turpināta arī veselības aprūpes nozares restrukturizācija pēc iepriekš paredzētā scenārija.

Veselības nozares Stratēģiskās padomes atkārtoti tika pausts atbalsts veselības ministrei Baibai Rozentālei, prasot papildus 45.8 miljonus latu nozares glābšanai no sabrukuma.

Veselības ministre Baiba Rozentāle klātesošos veselības aprūpes ekspertus iepazīstināja ar pirmdien, 3.augustā, iesniegtajiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumiem rast nepieciešamos līdzekļus slimnīcu glābšanai, veicot nozares iekšēju līdzekļu pārdali. Izanalizējot, piedāvātos ierosinājumus, medicīnas eksperti norādīja uz to ekonomisko nepamatotību un pauda pārliecību, ka tādi risinājumi sagrautu visu veselības aprūpes sistēmu.

Diskutējot par ZZS, iesniegtajiem priekšlikumiem, eksperti sašuta par tajos pausto nekompetenci medicīnas jautājumos. Ierosinājums no ambulatorās un primārās veselības aprūpes novirzīt līdzekļus slimnīcu uzturēšanai ir kļūdains, jo starptautiskā pieredze liecina, ka ekonomiski izdevīgāk ir nodrošināt ārstniecību ambulatori. Savukārt, līdzekļu samazinājums kompensējamajiem medikamentiem nozīmētu atstāt hroniskos slimniekus bez zālēm, kuri, nesaņemot medikamentus, tāpat akūtā stāvoklī nonāktu slimnīcās un tādējādi viņu ārstēšana izmaksātu vēl dārgāk.

Tautas partija par jauno veselības ministru izvirzījusi Latvijas Infektoloģijas centra direktori Baibu Rozentāli, kura jau pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē varētu tikt apstiprināta jaunajā amatā, ziņo Neatkarīgā.

«Nevērtējot pat viņas kvalifikāciju, es redzu, ka ar viņu viss ir kārtībā. Un, kas man ļoti patīk, ir degsme un uguntiņas acīs, un vēlme šajā ārkārtīgi grūtajā situācijā aiziet prom no tādas drošas stabilas vietas un mesties iekšā ministra darbā pie tām grūtajām reformām, kas veselībā ir jāveic,» sacīja M. Segliņš.

Savukārt LNT raidījumam 900 sekundes B. Rozentāle norādīja, ka pirmais darbs ministrijā būs veikt funkciju auditu, lai saprastu, kuras funkcijas Veselības ministrijai ir primāras un nepieciešams atstāt.

No kurienes ņemt veselības aprūpei nepieciešamos miljonus, skaidrības nav. To intervijā Db atzīst veselības ministre Baiba Rozentāle, vienlaikus norādot, ka iestājas pret obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, jo šāds solis būtiski palielinātu nodokļu slogu.

Jūs esat paudusi, ka veselības aprūpei jau novembrī varot pietrūkt nauda, un tāpēc jālūdz valdībai papildu 90 miljonus latu. Kas notiks, ja šī nauda netiks piešķirta?

Kad veselības aprūpi skāra pirmie valsts budžeta grozījumi, samazinot nozarei finansējumu, tika paredzēts atvirzīt plānveida medicīnisko palīdzību. Te runa bija par 39 miljoniem latu. Jāatzīst, ka tiešām ir tāda plānveida palīdzība, ar kuras sniegšanu var nedaudz nogaidīt, savukārt neatliekamā palīdzība ir jānodrošina nekavējoties, jo ir situācijas, kad veselības stāvoklis ir tāds, ka tūlītēja nerīkošanās var apdraudēt cilvēka dzīvību. Var rasties tādi neatgriezeniski traucējumi, kas ietekmētu cilvēku. Piemēram, ķirurģisku iejaukšanos aklās zarnas iekaisuma gadījumā atlikt nevar. Vilcināties nedrīkst arī onkoloģisko saslimšanu un vienā otrā citā gadījumā. To visu sakārtojot, varēja atļauties samazināt finansējumu par minētajiem 39 miljoniem latu. Taču tad nāca ārkārtīgi voluntārais samazinājums vēl par 45 miljoniem latu plus 20 % pārvaldei. Par pārvaldi es neuztraucos, taču, ņemot nost šos 45 miljonus, mēs «iebraucam» neatliekamajā palīdzībā.

Nākamajā valdības sēdē jābūt lems par valsts galvoto kredītu izmantošanu lielo slimnīcu attīstības projektiem, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja veselības aizsardzības ministre Baiba Rozentāle.

Koalīcijas padomē esot panākta vienošanās, tāpēc valdībā jābūt pozitīvam balsojumam, norādīja B. Rozentāle. Tūlīt pēc valdības balsojuma varētu izsludināt konkursu Bērnu klīniskās slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Nav pareizi, ka nauda, kas domāta attīstībai, guļ bez izmantošanas, uzskata ministre. Jau iepriekš vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) vasaras vidū apturēja vairākus Rīgas Austrumu slimnīcas un Paula Stradiņa slimnīcas iepirkumus par vairākiem miljoniem latu. Ņemot vērā, ka finansējums šiem projektiem bija paredzēts no valsts galvotajiem kredītiem, FM lūdza Veselības ministriju (VM) pārskatīt slimnīcas biznesa plānus.

2009.gada beigās nāksies lūgt valdībai piešķirt līdzekļus neatliekamās palīdzības apmaksai slimnīcās, tiekoties ar Slimnīcu biedrības un arī Veselības nozares stratēģiskās padomes pārstāvjiem, pieļāvusi veselības ministre Baiba Rozentāle.

Pieņemtie MK noteikumu grozījumi paredz, ka ar 1. septembri diennakts neatliekamo palīdzību Latvijā sniegs 20 slimnīcas. Pārējās slimnīcās būs pieejama ambulatorā ārstēšanas un dienas stacionāra ārstēšanās. 10 slimnīcas kļūs par aprūpes slimnīcām, kurās ārstēsies hroniskie pacienti. Šobrīd slimnīcām tiek gatavoti jaunie līgumu nosacījumi un arī konkrēts finansējuma piedāvājums. Ja tuvākā mēneša laikā pašvaldības savstarpēji vienosies par slimnīcu apvienību veidošanu, saraksts var tikt koriģēts.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē svētdienas vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus, paziņojusi Šveices policija.

Pēc policijas sniegtās informācijas, tas noticis Sanktgallenes kanona Flumsas ciematā, Šveices ziemeļaustrumos. Lai uzbrucēju aizturētu, policija uz viņu atklājusi uguni un viņš ievainots.

Uzbrucējs, kurš ir vietējais iedzīvotājs, neilgi pēc astoņiem vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus ciemata galvenajā laukumā, bet pēc tam aizbēdzis svešā automašīnā, kas iekļuvusi avārijā. Tad uzbrucējs izkāpis no automobiļa un ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus degvielas uzpildes stacijas veikalā. Pēc tam policija uz viņu atklājusi uguni, ievainojusi un aizturējusi.

Policijai nav zināms precīzs ievainoto skaits. Tā arī uzskata, ka uzbrucējs darbojies viens pats un ka viņam, visticamāk nav bijuši terorististiski motīvi, lai gan nav skaidrs, kas viņu pamudinājis uzbrukt cilvēkiem.

Veselības ministri Baibu Rozentāli šodien Bauskā sagaidīs iedzīvotāju protesta akcijas, LNT raidījumā 900 sekundes telefonsarunā brīdināja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips.

Ministres argumenti, ka Bauskas slimnīcā paliks aprūpes un neatliekamās palīdzības funkcijas, kā arī taisnošanās par samazināto finansējumu nav pārliecinoši, tāpēc, visticamāk, iedzīvotāji ministres ierašanos sagaidīs ar protesta akcijām, prognozēja V. Veips.

Iedzīvotājus neapmierina solījums, ka medicīnisko palīdzību varēs nodrošināt Jelgavas un Rīgas slimnīcās, izmantojot Bauskas šoseju. Bauskas slimnīcai nav parādu, nav kredītsaistību, tā ir labi izremontēta un aprīkota ar dārgām, modernām medicīniskajām iekārtām. Tāpēc jautājumu par reorganizāciju ir daudz, bet atbildžu nav, norādīja pašvaldības vadītājs.

Veselības ministrija ne tik vien zinājusi par ilggadēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga atkāpšanās plāniem, bet tos iniciējusi, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Piektdien rīta agrumā, kad nebija vēl ne Dz. Mozga vēstules medijiem, ne ministrijas paziņojuma, Nekā personīga vaicāja, vai Veselības ministre Baiba Rozentāle viņa atlūgumu pieņems. Ministre no precīzas atbildes izvairījusies.

Uz žurnālistes jautājumu: «Vai viņa aiziešanai nav citi iemesli kā tikai veselības problēmas? » B. Rozentāle atbildējusi: «Pilnīgi noteikti nē. Es darīšu visu, lai profesors turpinātu strādāt pie slimnīcas attīstības. »

Bijusī Tautas partijas biedre un veselības ministre Baiba Rozentāle īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām iestājusies Saskaņas centrā (SC).

SC Rīgas nodaļas vadītājs Sergejs Mirskis laikrakstam Latvijas Avīze apstiprināja ka Rozentāle patiešām ir uzņemta Saskaņas centrā.

Pati Rozentāle sarunā ar laikrakstu norādījusi, ka nevēloties pieskarties politikas tēmai.

SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs laikrakstam strikti norādījis, ka Rozentāle nebūs veselības ministre. «Kandidāts mums ir izraudzīts, bet pagaidām neatklāšu,» tā Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka SC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās ir guvis pārliecinošu uzvaru.

Veselības ministrijas padotības iestādes novērsīs Valsts kontroles (VK) konstatētās nepilnības, taču tās neesot tādas, lai uzsāktu «raganu medības», norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa arī norāda, ka to gan vēlētos arī viens otrs oponents. Taču katram, kurš šajā sarežģītajā laikā ir gatavs uzņemties atbildību esot jādod iespēja pilnveidot savu darbu. VK izteiktie secinājumi esot rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai.

Tai pat laikā visas kontrolei pakļautās ārstniecības iestādes aizvadītajā gadā esot izpildījušas galveno funkciju, proti, sniegušas kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida ārstnieciskos pakalpojumus.

Db jau ziņoja, ka pārbaudot administratīvo izmaksu efektivitāti un lietderību vairākās veselības aprūpes un izglītības iestādēs, VK konstatējusi, ka šīs iestādes «neekonomiski un neefektīvi» izlietojušas līdzekļus 2.79 milj. Ls apmērā.

Demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) no šodienas atgriezusies savā iepriekšējā darba vietā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) vadītāja krēslā, atsaucoties uz veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci (JL), ziņo Diena.lv. B.Rozentāle pirmdien iesniedza demisijas rakstu premjeram.

«Man bija tiesības apstiprināt viņu amatā. Cilvēks bija uz laiku bija atstājis šo amatu, un no šodienas atgriezies,» saka L.Mūrniece, norādot, ka šis nav tas gadījums, kad vajadzētu šaubīties par kāda iecelšanu atpakaļ amatā. «Cilvēks ir ilgus gadus strādājis šajā vietā, pa šo (ministres - red.) laiku viņas kvalifikācija nav mazinājusies. Lai kāda viņa ir bijusi ministre, taču neviens nešaubās, ka viņa pietiekami labi šo centru vadījusi,» tā L. Mūrniece.

Jāpiebilst, ka B.Rozentāle tagad atgriezusies krietni plašākā LIC nekā to pameta 2009.gada jūnija beigās, kad viņa atsaucās Tautas partijas aicinājumam un kļuva par veselības ministri. Ar viņas kā veselības ministres iniciatīvu drīz pēc viņas stāšanās amatā LIC pērn septembrī pievienoja Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pēcāk centrs pārņēma arī Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas. Kā var pārliecināties Veselības ministrijas mājas lapā infekcijas slimību spefiskajai diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei šim gadam piešķirtā summa ir 17,4 miljoni latu.