Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune ar kolēģiem trešdien darbadienas laikā izklaidējas medībās, saukdams tās par darba semināru, raksta Zemgales Ziņas.

Novada domē gan žurnālistiem paskaidrots, ka Z. Caune atrodas seminārā Rīgā.

Z. Caune arī atklāja, ka šādi «semināri» tiek rīkoti jau 10 gadus un tā ir tradīcija. Turklāt, lai «seminārs» būtu lētāks, amatpersonas vedis pašvaldības transports. Vienīgi Z. Caune braucis ar savu auto.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā solīts amatpersonu izklaidi pārbaudīt. «Prasīsim, kas tas bija par semināru, vai tika izmantots pašvaldības transports un vai šī diena bija noformēta kā atvaļinājums,» teikusi ministrijas pārstāve Ilze Dišlere.

Medībās piedalījušies arī citi novada pagastu pārvaldnieki, deputāti, kā arī Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs – viņam gan, atšķirībā no citiem, bija noformēta brīvdiena.

Veselības ministre Baiba Rozentāle ir pārliecināta, ka Latviju nepametīs liels ārstu skaits, viņasprāt, valsti varētu pamest, augstākais, 10% ārstu. Tas nozīmēt, ka apmēram 600 speciālistu pamestu tirgu.

Db konferencē «Kā atveseļot veselības aprūpi Latvijā?» B.Rozentāle pauda pārliecību, ka lielākā daļa no medicīniskā personāla, kas nolems strādāt ārzemēs, pēc kāda laika atgriezīsies.

B.Rozentāle informēja, ka Veselības ministrija (VM) turpina darbu pie birokrātijas sloga samazināšanas, piemēram, atceļot ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu, samazinot dzeramā ūdens monitoringa biežuma samazināšana pārtikas uzņēmumos.

Tāpat tiek palielināta iespēja iedzīvotajiem saņemt medicīnisko aprūpi mājās, bet trūcīgajiem iedzīvotājiem tiek paplašināts to pakalpojumu klāsts, kas viņiem būs bez maksas.

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Nākamajā valdības sēdē jābūt lems par valsts galvoto kredītu izmantošanu lielo slimnīcu attīstības projektiem, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja veselības aizsardzības ministre Baiba Rozentāle.

Koalīcijas padomē esot panākta vienošanās, tāpēc valdībā jābūt pozitīvam balsojumam, norādīja B. Rozentāle. Tūlīt pēc valdības balsojuma varētu izsludināt konkursu Bērnu klīniskās slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Nav pareizi, ka nauda, kas domāta attīstībai, guļ bez izmantošanas, uzskata ministre. Jau iepriekš vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) vasaras vidū apturēja vairākus Rīgas Austrumu slimnīcas un Paula Stradiņa slimnīcas iepirkumus par vairākiem miljoniem latu. Ņemot vērā, ka finansējums šiem projektiem bija paredzēts no valsts galvotajiem kredītiem, FM lūdza Veselības ministriju (VM) pārskatīt slimnīcas biznesa plānus.

Veselības ministrija ne tik vien zinājusi par ilggadēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga atkāpšanās plāniem, bet tos iniciējusi, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Piektdien rīta agrumā, kad nebija vēl ne Dz. Mozga vēstules medijiem, ne ministrijas paziņojuma, Nekā personīga vaicāja, vai Veselības ministre Baiba Rozentāle viņa atlūgumu pieņems. Ministre no precīzas atbildes izvairījusies.

Uz žurnālistes jautājumu: «Vai viņa aiziešanai nav citi iemesli kā tikai veselības problēmas? » B. Rozentāle atbildējusi: «Pilnīgi noteikti nē. Es darīšu visu, lai profesors turpinātu strādāt pie slimnīcas attīstības. »

Demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) no šodienas atgriezusies savā iepriekšējā darba vietā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) vadītāja krēslā, atsaucoties uz veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci (JL), ziņo Diena.lv. B.Rozentāle pirmdien iesniedza demisijas rakstu premjeram.

«Man bija tiesības apstiprināt viņu amatā. Cilvēks bija uz laiku bija atstājis šo amatu, un no šodienas atgriezies,» saka L.Mūrniece, norādot, ka šis nav tas gadījums, kad vajadzētu šaubīties par kāda iecelšanu atpakaļ amatā. «Cilvēks ir ilgus gadus strādājis šajā vietā, pa šo (ministres - red.) laiku viņas kvalifikācija nav mazinājusies. Lai kāda viņa ir bijusi ministre, taču neviens nešaubās, ka viņa pietiekami labi šo centru vadījusi,» tā L. Mūrniece.

Jāpiebilst, ka B.Rozentāle tagad atgriezusies krietni plašākā LIC nekā to pameta 2009.gada jūnija beigās, kad viņa atsaucās Tautas partijas aicinājumam un kļuva par veselības ministri. Ar viņas kā veselības ministres iniciatīvu drīz pēc viņas stāšanās amatā LIC pērn septembrī pievienoja Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pēcāk centrs pārņēma arī Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas. Kā var pārliecināties Veselības ministrijas mājas lapā infekcijas slimību spefiskajai diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei šim gadam piešķirtā summa ir 17,4 miljoni latu.

Bijusī Tautas partijas biedre un veselības ministre Baiba Rozentāle īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām iestājusies Saskaņas centrā (SC).

SC Rīgas nodaļas vadītājs Sergejs Mirskis laikrakstam Latvijas Avīze apstiprināja ka Rozentāle patiešām ir uzņemta Saskaņas centrā.

Pati Rozentāle sarunā ar laikrakstu norādījusi, ka nevēloties pieskarties politikas tēmai.

SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs laikrakstam strikti norādījis, ka Rozentāle nebūs veselības ministre. «Kandidāts mums ir izraudzīts, bet pagaidām neatklāšu,» tā Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka SC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās ir guvis pārliecinošu uzvaru.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

ASV pārvalde noliedz WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) «mežonīgos apgalvojumus», ka ASV pret viņu uzsākusi «raganu medības», informē pasaules mediji.

ASV valsts pārvaldes pārstāve Viktorija Nulanda (Victoria Nuland) pauda, ka ASV nav nekāda sakara ar to, ka Lielbritānija pieņēmusi lēmumu izraidīt WikiLeaks dibinātāju, ko vēlas nopratināt Zviedrijas tiesa, no valsts, raksta thelocal.se.

Jau vēstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un patlaban WikiLeaks dibinātājs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Lielbritānijā.

Austrālijā dzimušais haktīvists svētdien uz Ekvadoras vēstniecības Lielbritānijā balkona sveica savus atbalstītājus, paužot, ka ASV viņu vajā, jo viņa radītā mājas lapa saniknojusi Vašingtonu. Jau vairākkārt vēstīts, ka WikiLeaks tika publicēts apjomīgs informācijas daudzums par kariem Irākā un Afganistānā. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV. ASV vēl nav izvirzījusi apsūdzības, taču, ja tās tiktu izvirzītas, tās varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu.

Jaunais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pagaidām neplāno mainīt kādu no Ekonomikas ministrijas (EM) pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem un raganu medības nerīkos.

«Manu neatliekamo uzdevumu sarakstā pilnīgi noteikti nav kādu atlaist. Ienākot ministrijā, esmu teicis darbiniekiem, ka raganu medības pilnīgi noteikti nav manu veicamo darbu sarakstā. To pašu esmu teicis arī iestāžu vadītājiem,» vēsta BNS.

Iestāžu vadītāji un darbinieki netiks mainīti atkarībā no tā, kādiem politiskiem spēkiem šie darbinieki pieder vai arī simpatizē, viņš apliecināja. «Kā piemēru varu minēt to, ka mana biroja vadītāja būs Ginta Ozola, kura ir vadījusi arī Arta Kampara biroju. Es zinu, ka viņa ir "Vienotības" biedre, bet man nav nekādu problēmu ar šo jautājumu. To ir gan deklarējusi Zatlera Reformu partija, gan arī es varu atkārtot ‒ mani primāri interesē profesionalitāte, pieredze un veikums,» pastāstīja jaunais ministrs.

Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem vajadzētu izvērtēt, vai viņa turpmāka atrašanās amatā atbilst morāles un ētikas normām, kā arī atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam labas pārvaldības principam, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

«Deputātam, tajā skaitā arī pašvaldības domes priekšsēdētājam, savā darbībā ir jāievēro morāles un ētikas normas. Nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs arī ārpus savu amata pienākumu pildīšanas neievēro morāles un ētikas normas, veic prettiesiskas darbības, atzīmē R.Vējonis.

Priekšsēdētāja prettiesiska rīcība graujot ne tikai viņa paša, bet arī visas pašvaldības autoritāti, turklāt par nelikumīgām medībām likumdošana paredz kriminālatbildību.

Jāatgādina, ka Z.Caune tika sastapts netālu no nelikumīgu medību vietas un vēlāk pieķerts melos, raksta zz.lv.

Pēc Jelgavas novada domes deputātu sapulces, kas notikusi aiz slēgtām durvīm, deputāti atzina, Z.Caune viņiem gan ir atzinies melos un paudis nožēlu. Viņš arī teicis, ka tad, ja kādā no ekspertīzēm apstiprināta viņa saistība ar nelikumīgajām medībām, viņš esot gatavs nekavējoties demisionēt. Pagaidām viņš to nedarīšot, ziņo portāls. Deputāti sagaidīšot ekspertīžu atzinumus un tad domāšot, vai prasīt novada šefa atkāpšanos vai pašiem balsot par viņa atstādināšanu.

#Lai arī 12 000 eiro šķiet daudz, ražošanas uzsākšanai tā patiesībā ir salīdzinoši maza summa.

Ikdienas steigā mēdzam aizmirst savus iepirkumu maisiņus mājās un iegādājamies arvien jaunus dabai nedraudzīgos plastmasas maisiņus. Uzņēmums GENECIE piedāvā risinājumu šai problēmai - naudas makus ar iestrādātām iepirkumu somām.

GENECIE 2017. gada jūlijā radīja Ieva Rozentāle un Krista Krūmiņa. Nosaukumu nosapņojusi Ieva - viņai to sapnī pateikusi Krista. Tas šķitis zīmīgi. Pašlaik uzņēmumā darbojas tikai abas īpašnieces. Tā kā ražošana uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, pagaidām ar šādu cilvēku skaitu pietiek, taču līdz ar tirdzniecības uzsākšanu būšot jāmeklē papildu darbinieki. Produktu plānots pārdot savā online veikalā genecie.com, kā arī amazon.com.

Nākamgad budžeta naudas Veselības ministrijā (VM) pietiks vien neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai un plānveida palīdzību atjaunot nevarēs, par to šodien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju informēja veselības ministre Baiba Rozentāle.

VM Komunikācijas departamenta direktore Egita Pole Db pastāstīja, ka tikšanās laikā B. Rozentāle stāstīja, ka nākamgad veselības aprūpei paredzēti tikai 405 miljoni latu, kas ir par 165 miljoniem latu mazāk nekā 2008. gadā.

B. Rozentāle esot teikusi, ka nākamgad centīsies nepazemināt atalgojumu ārstiem un VM plāno arī nodrošināt pārkvalifikācijas iespējas darbu zaudējošiem ārstiem. E. Pole norādīja, ka ārstiem, kam vairs nav darba slimnīcās, būs iespēja pārkvalificēties un strādāt neatliekamās palīdzības brigādēs un par ģimenes ārstiem, jo šie speciālisti ir nepieciešami.

Latvijā nākamā gada veselības aprūpes budžetu salīdzinājumā ar šim gadam paredzēto, nevar mazināt, ne tikai tāpēc, ka tas atstātu negatīvas sekas nozarē, bet tas ir pretrunā arī ar Pasaules Bankas ekspertu nostāju.

Tā DB medicīnas forumā Veselības aprūpes atveseļošanās – vēlamais un esošais uzsvēra bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle.

B. Rozentāle pastāstīja, ka trīs nedēļas pirms viņas demisijas jaunais Centrālās Bankas Austrumeiropas un Centrāleiropas ģenerāldirektors vēlējās tikties ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, turklāt uz jautājumu, cik Pasaules Bankas ekspertiem pārrunām ir laika, tie atbildēja, ka neierobežoti.

Arī pašreizējais veselības ministrs Didzis Gavars uzsvēra, ka budžetu nedrīkst mazināt, jo tas izraisītu graujošas sekas pacientiem un Latvijai kopumā, vienlaikus nozari aicinot sadarboties un veikt stabilizācijas pazīmes.

Konkurss neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) transporta pakalpojumu iepirkumu jomā bija likumīgs, jo - «ja būtu kāda nelikumība, līgums nebūtu noslēgts».

To LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijusī veselības ministre, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle. «Konkurss bija starptautisks, atklāts, piedāvājumus izņēma 18 pretendenti, bet tajā pieteicās tikai viens,» klāstīja B. Rozentāle, piebilstot, ka viņai radies iespaids, ka «vajadzēja uzvarēt kādam citam, bet tas cits nebija sagatavojies».

Jau ziņots, ka konkursa noteikumi par automašīnu īri ātrajai palīdzībai radīja aizdomas, ka tie rakstīti konkrētai firmai - Rīgas Sanitārā transporta autobāzei. Lai arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) konkursa nolikumā konstatēja smagu un būtisku konkurenci ierobežojošu normu esamību, 29.aprīlī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš ar Rīgas Sanitārā transporta autobāzes īpašnieku noslēdza līgumu par 21 miljonu latu lielu naudas summu uz pieciem gadiem. Gan KNAB, gan IUB atzina, ka pie situācijas, kad šantāžas rezultātā ir parakstīts valstij neizdevīgs līgums, vainojama ir konkursa novilcināšana.

Patlaban jauno vilcienu iegādes konkursa norisē nav jārīko raganu medības, bet gan jāiet uz priekšu un jārisina lietas, jo gadījumā, ja nenopirksim vilcienus šajā plānošanas periodā, vienīgais veids, kā tos varēs nopirkt, ir par budžeta līdzekļiem.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norāda bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Runājot par vilcienu konkursa klupšanas akmeņiem, Augulis uzsvēra, ka, pēc viņa domām, uz šo procesu jāskatās globālāk, proti, lielie vilcienu ražotāji nemaz nav tik daudz, tāpēc to starpā notiek sīva konkurence – nevis par Latvijas konkrēto konkursu, bet par NVS valstu tirgu.

Jau ziņots, ka saistībā arī vērienīgā vilcienu iepirkuma konkursa problēmām ir jāvērtē AS Pasažieru vilciens (PV) iepriekšējās valdes atbildība, kas apzināti gājusi uz tādu līgumu, kas neatbilst ne valdības dotajam uzdevumam, ne Eiropas Komisijas viedoklim šajā jautājumā. Tā iepriekš izteicās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja būtiskas izmaiņas Zvejniecības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Tās noteiks rūpnieciskās zvejas kārtību, zvejas limita apjomu, kā arī precizēs makšķerēšanas noteikumu deleģējuma saturu un prasības privāto ezeru izmantošanai.

Likuma grozījumi paredz atļaut rūpnieciskajā zvejā izmantot zivju vadu, izņemot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, kurās šāda zveja pieļaujama tikai īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos. Līdz šim zivju vada izmantošana rūpnieciskajā zvejā bija aizliegta.

Turpmāk zveja pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs notikt tikai ar murdiem, nevis tīkliem. Šīs izmaiņas būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Noteikts, ka turpmāk piekrastes nozvejas limita apjomu visām zivju sugām aprēķina procentuāli no Latvijas kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Paredzēta arī nozvejas limita pārdales iespēja konkrētajā gadā, ja tā apjoms netiek pilnībā izmantots.Tāpat grozījumi precizē deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt prasības privāto ezeru izmantošanai zivju mazuļu ielaišanai zivju pavairošanas vajadzībām.

«Man ir jāatvainojos iedzīvotājiem par šo nepārdomāto soli šajā momentā. Atzīstu, ka krīzes laikā, kad ir tik liels bezdarbs, tas bija nepārdomāti,» dienu pēc plašu rezonansi guvušā medību semināra norādījis Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS).

Taču, ja finansiālā situācija kļūšot labāka, darbinieku kopības izjūta šādā veidā tikšot stiprināta arī nākamgad, raksta Zemgales ziņas.

Novada vadītājs atzina, ka ceturtdien saņēmis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna telefonzvanu, bez tam runājis ar ZZS vadītāju Augustu Brigmani, kurš teicies par šo gadījumu runāt partijas iekšienē.

Trešdien Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma nosūtījusi vēstuli Z.Caunem, pieprasot triju dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par «semināru»ar medībām darba laikā.

RAPLM valsts sekretāre lūdz Z.Cauni trīs dienu laikā sniegt informāciju par seminārā gūto pieredzi, kā arī tās praktisku izmantošanu pašvaldības darbā, par to, kas piedalījās šajā pasākumā. Straujuma arī vēlas noskaidrot, vai seminārs tika finansēts no pašvaldības līdzekļiem, vai Jelgavas novada pašvaldības amatpersonas saņems atlīdzību par medībās pavadīto laiku, vai medībās tika izmantots Jelgavas novada pašvaldības tehniskais nodrošinājums (autotransports un tml.).

Neraugoties uz starptautisku kritiku, pēc vairāk nekā 30 gadu ilgušā starptautiskā moratorija atcelšanas Japānā atsāktas komerciālās vaļu medības.

1. jūlijā nosūtīta pirmā vaļu medību flote ar atļaujām nozvejot 227 vaļus.

Strauji samazinoties vaļu skaitam, Starptautiskā vaļu medību komisija 1986.gadā pasludināja šo dzīvnieku medību moratoriju. Tiesa, arī šī moratorija laikā Japāna ik gadu ir nogalinājusi 200 līdz 1200 vaļu, aizbildinoties ar krājumu uzraudzību ilgtspējīgu kvotu izveidei, vēsta BBC. Tomēr kritiķi uzskata, ka tās ir tikai atrunas, lai Japāna varētu medīt vaļus pārtikai, jo pētniecības nolūkiem nogalināto vaļu gaļa parasti nonāca pārdošanā.

Vaļu medībās Japānā nodarbināti aptuveni 300 cilvēku.

Gadsimtiem ilgi vaļi ir medīti, lai iegūtu to gaļu un taukus. Mūsdienās tie ir kļuvuši par apdraudētiem dzīvniekiem, un to rūpnieciskās medības lielākajā daļā valstu kopš 20. gadsimta vidus ir aizliegtas.

Nelielās Igaunijas teritorijā esošās Kihnu salas iedzīvotāji jau drīzumā varētu atsākt roņu medības, jo, ņemot vērā pēdējā desmitgadē ievērojami pieaugušo roņu populāciju, varētu tikt atcelts nu jau 30 gadus ilgušais šo dzīvnieku medību aizliegums, ziņo Terra Daily.

Viņš apgalvo, ka pēdējo desmit gadu laikā pelēko roņu populācija Igaunijas teritoriālajos ūdeņos palielinājusies no 1 500 līdz 4 000.

«Pelēko roņu skaits ir strauji palielinājies, uzlabojoties vides apstākļiem Baltijas jūrā, taču 4 000 pelēko roņu Igaunijas ūdeņos joprojām ir krietni mazāk par 10 000 roņu mūsu ūdeņos pirms 100 gadiem. Mūsu kaimiņvalstis Somija un Zviedrija atļauj roņu medības,» stāsta H. Zingels.

Kihnu salas 500 pastāvīgie iedzīvotāji jau pirms trim gadiem vērsās ministrijā, lūdzot atjaunot pelēko roņu medību atļauju, lai salas iedzīvotāji varētu pagatavot savus tradicionālos roņu gaļas ēdienus.