Veselī­bas aprūpes sistē­mas pamatu draud izļodzīt attīs­tības un plānošanas trūkums nozarē. Ilgus gadus Latvijā strādājušie ārsti, jūtoties nenovērtēti un pat pazemoti, nolemj doties uz citām valstīm, bet topošie ārsti līdz pat mācību beigām nevar būt droši, vai varēs strādāt sevis izvēlētajā profesijā.

Negrasās pārkvalificēt

Saskaņā ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) datiem, Latvijā trūkst aptuveni 400 dažādu specialitāšu ārstu un 4500 medmāsu. Šobrīd ir reģistrēts aptuveni pusotrs tūkstotis bezdarbnieku ar dažādu līmeņu medicīnas izglītību, kam būtu nepieciešama pārkvalificēšanās, tomēr Veselības ministrija neuzskata, ka šis uzdevums atbilst tās funkcijām, publiskā diskusijā sacīja veselības ministre Baiba Rozentāle. Turklāt šādai pārapmācībai ir arī pretestība no pašu mediķu puses, proti, no ģimenes ārstiem, kuru skaits valstī nav pietiekams, bet kuri nevēloties, lai tiem rastos papildu konkurence.

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā pētīja, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot, informē VK.

Revīzijā tika vērtēta ģimenes ārstu gatavību savā praksē sniegt iespējami daudz pakalpojumu, vai ir sasniegtas plānotās ieceres profilakses jomā, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos, kā arī, vai, pērkot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, VM ir rīkojusies racionāli.

VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi – nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.

Ģimenes ārstu institūtam jābūt profesionālam, pieejamam, efektīvam un visaptverošam veselības aprūpes sistēmas elementam, kura loma profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā ir nepārtraukti jāstiprina. Par ģimenes ārsta darba efektivitāti liecina ārsta spēja un gatavība sniegt iespējami daudz pakalpojumu. Arī VM ir ieinteresēta, lai pacientam nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi pēc iespējas tiktu sniegti jau pie ģimenes ārsta.

Premjers Valdis Dombrovskis un veselības ministre Baiba Rozentāle vienojušies izbeigt politiskās diskusijas un tomēr rast nepieciešamo finansējumu medicīnai neatliekamās palīdzības sniegšanai.

To pēc abu kopējās tikšanās žurnālistiem pavēstīja V. Dombrovskis un B. Rozentāle. «Tuvākā mēneša laikā mēs strādāsim gan pie sociālā drošības spilvena izveides, gan līdzekļu iekšējās pārdales nozarē, jo mēs nevaram ļaut veselības nozarei sabrukt,» to paziņoja premjers V. Dombrovskis. Viņš gan izvairījās minēt konkrētus ciparus par to, cik lielu finansējumu un no kurienes medicīna varētu saņemt. «Par papildu naudas summām medicīnai gan vēl jāvienojas ar Pasaules Banku, taču papildu līdzekļi slimnīcu darbības nodrošināšanai tiks rasti,» apliecināja V. Dombrovskis. Kā Db.lv jau rakstīja, iepriekš veselības ministre pieprasīja 45.8 milj. Ls neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Kaut arī slimnīcas faktiski ir bankrota priekšā, veselības ministre Baiba Rozentāle nepieļauj iespēju, ka Latvijas iedzīvotāji paliks bez veselības aprūpes.

Intervijā LNT raidījumam 900 sekundes B.Rozentāle izteica bažas, ka septiņas lielākās reģionālās slimnīcas un 3 universitātes slimnīcas ir maksātnespējas priekšā. Tāpat viņa izteica kritiku premjeram Valdim Dombrovskim par vilcināšanos parakstīt rīkojumu par Sabiedrības veselības aģentūras likvidāciju, jo tādā veidā izdotos ietaupīt līdzekļus, ko novirzītu ortopēdijas slimniekiem. «Varbūt viņš domā, ka pētīt kožļeņu ietekmi uz bērnu zobiem un izdot par to bukletus ir vērtīgāk nekā palīdzēt pacientiem, kas cieš sāpes,» izteicās B.Rozentāle.

Jau vēstīts, ka B. Rozentālei līdz šodienas plkst.14, kad paredzēta valdības koalīcijas partiju sēde, jāsniedz premjeram Valdim Dombrovskim detalizēta informācija par veselības jomas finansējuma sadalījumu mēnešu griezumā 2008.gadā, 2009.gada pirmajā un otrajā pusgadā. V. Dombrovskis piektdien lūdza veselības ministrei arī nekavējoties sniegt paskaidrojumu par vieglās pasažieru automašīnas iegādi Daugavpils Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas vajadzībām. Izsludinātajā iepirkuma konkursā izvirzītas tādas ikdienas darbam diezin vai nepieciešamas prasības mašīnas aprīkojumam kā, piemēram, gaismas diožu lampas un ādas apsildāmi sēdekļi. Taču 900 sekundēm ministre teica, ka, lai arī šī situācija ir nenormāla, šis nav ministrijas kompetences jautājums, jo šo staciju apkalpo SIA NNP, un, «ja viņš ir privātais, tad viņš pērk to, ko grib.»

Baiba Rozentāle uzdevusi pārtraukt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras VOAVA veiktās ārstniecības iestāžu kontroles un līdz 7.augustam iesniegt iestādes reorganizācijas plānu un jauno struktūru.

Tādējādi tikšot paātrināta VOAVA reorganizācija, sola B. Rozentāle. «Šajā slimnīcām kritiskajā situācijā primārais ir pacientu ārstniecība, tādēļ ārstniecības iestādēm ir nopietni jākoncentrējas tikai un vienīgi līdzekļu plānošanai, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību. Jebkādas birokrātiskas procedūras un kontroles šajā brīdī jāpārtrauc. VOAVA galvenais uzdevums ir pamatoti un precīzi saplānot katras iestādes finansējumu, bet ar uzraudzību nodarbosies tikai viena institūcija – Veselības inspekcija,» tā B. Rozentāle.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

Tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieku Aināru Šleseru (LPP/LC), veselības ministre Baiba Rozentāle piedāvājusi slēgt Rīgas 1. un 2. slimnīcu.

Savukārt Rīgas domes vadība paudusi viennozīmīgu pozīciju par pašvaldības medicīnas iestāžu nepieciešamību un vēlmi saglabāt esošās medicīnas iestādes, pastāstīja Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova.

«Rīgas dome un rīdzinieki kārtējo reizi ir nonākuši ķīlnieku lomā valdības priekšā. Samazinot finansējumu veselības nozarei, Finanšu ministrija nogriež līdzekļus arī pašvaldības slimnīcām. Mēs nevaram pieļaut ne Rīgas 1. slimnīcas slēgšanu, ne citu pašvaldības medicīnas iestāžu slēgšanu,» uzsvēra N. Ušakovs.

Jau ziņots, ka Rīgas 1. slimnīca iesniegusi domei lūgumu samazinātā finansējuma dēļ ļaut uzņemt tikai desmit neatliekamās palīdzības pacientus dienā. Slimnīcas valdes locekle Vita Švarcberga izteicās, ka ministru kabineta noteikumi pieprasa sniegt palīdzību visu gadu, bet piešķirtais finansējums pietiek tikai 11.6 pacientiem dienā.

Nākamajā valdības sēdē jābūt lems par valsts galvoto kredītu izmantošanu lielo slimnīcu attīstības projektiem, LTV1 raidījumā Labrīt, Latvija! atklāja veselības aizsardzības ministre Baiba Rozentāle.

Koalīcijas padomē esot panākta vienošanās, tāpēc valdībā jābūt pozitīvam balsojumam, norādīja B. Rozentāle. Tūlīt pēc valdības balsojuma varētu izsludināt konkursu Bērnu klīniskās slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Nav pareizi, ka nauda, kas domāta attīstībai, guļ bez izmantošanas, uzskata ministre. Jau iepriekš vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) vasaras vidū apturēja vairākus Rīgas Austrumu slimnīcas un Paula Stradiņa slimnīcas iepirkumus par vairākiem miljoniem latu. Ņemot vērā, ka finansējums šiem projektiem bija paredzēts no valsts galvotajiem kredītiem, FM lūdza Veselības ministriju (VM) pārskatīt slimnīcas biznesa plānus.

Universitātes un lielajām reģionālajām slimnīcām steidzami jāpiešķir papildu 45 miljoni latu, pretējā gadījumā šīs slimnīcas medicīnisko palīdzību varēs turpināt sniegt vēl tikai divus mēnešus.

To preses konferencē paziņoja veselības ministre Baiba Rozentāle. «Finansiālā situācija veselības aprūpē ir absolūti kritiska. Faktiski universitātes un lielajās reģionālajās slimnīcās neatliekamās veselības aprūpes sniegšana ir iespējama vēl tikai aptuveni divus mēnešus, pēc tam šīs slimnīcas vienkārši bankrotēs. Tāpēc no budžeta steidzami ir jāatvēl šīm slimnīcām vismaz 45 milj. Ls,» tā B. Rozentāle, piebilstot, ka nepieciešamie budžeta grozījumi ir sagatavoti iesniegšanai valdībā 28. jūlijā.

Viņa piebilda, ka paralēli tiks turpināta arī veselības aprūpes nozares restrukturizācija pēc iepriekš paredzētā scenārija.

Veselības nozares Stratēģiskās padomes atkārtoti tika pausts atbalsts veselības ministrei Baibai Rozentālei, prasot papildus 45.8 miljonus latu nozares glābšanai no sabrukuma.

Veselības ministre Baiba Rozentāle klātesošos veselības aprūpes ekspertus iepazīstināja ar pirmdien, 3.augustā, iesniegtajiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumiem rast nepieciešamos līdzekļus slimnīcu glābšanai, veicot nozares iekšēju līdzekļu pārdali. Izanalizējot, piedāvātos ierosinājumus, medicīnas eksperti norādīja uz to ekonomisko nepamatotību un pauda pārliecību, ka tādi risinājumi sagrautu visu veselības aprūpes sistēmu.

Diskutējot par ZZS, iesniegtajiem priekšlikumiem, eksperti sašuta par tajos pausto nekompetenci medicīnas jautājumos. Ierosinājums no ambulatorās un primārās veselības aprūpes novirzīt līdzekļus slimnīcu uzturēšanai ir kļūdains, jo starptautiskā pieredze liecina, ka ekonomiski izdevīgāk ir nodrošināt ārstniecību ambulatori. Savukārt, līdzekļu samazinājums kompensējamajiem medikamentiem nozīmētu atstāt hroniskos slimniekus bez zālēm, kuri, nesaņemot medikamentus, tāpat akūtā stāvoklī nonāktu slimnīcās un tādējādi viņu ārstēšana izmaksātu vēl dārgāk.

Ģimenes ārstu asociācijām un veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V) arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās sarunās nav izdevies panākt vienošanos par jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Kā ziņots, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāji aicinājuši VM un Saeimas deputātus nevirzīt jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu tālākai izskatīšanai esošajā redakcijā, jo uzskata, ka tas ir diskriminējošs pret lielu daļu Latvijas iedzīvotāju.

Lai pārrunātu šo jautājumu, šodien ar ģimenes ārstu asociācijām un veselības ministri tikās Straujuma. Pēc divu stundu ilgajām sarunām premjerministre žurnālistiem sacīja, ka kompromisu panākt neizdevās.

«Tā kā likumprojekts jau tiek skatīts Saeimā, vienojāmies, ka ārstu organizācijas tiksies ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāju Jāni Reiru (V) un Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču (ZZS) un izklāstīs savus argumentus,» teica Straujuma. «Es uzskatu, ja abas puses grib sasniegt rezultātu, diskusiju ceļā tas ir sasniedzams,» piebilda Ministru prezidente.

Demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) no šodienas atgriezusies savā iepriekšējā darba vietā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) vadītāja krēslā, atsaucoties uz veselības ministra pienākumu izpildītāju Lindu Mūrnieci (JL), ziņo Diena.lv. B.Rozentāle pirmdien iesniedza demisijas rakstu premjeram.

«Man bija tiesības apstiprināt viņu amatā. Cilvēks bija uz laiku bija atstājis šo amatu, un no šodienas atgriezies,» saka L.Mūrniece, norādot, ka šis nav tas gadījums, kad vajadzētu šaubīties par kāda iecelšanu atpakaļ amatā. «Cilvēks ir ilgus gadus strādājis šajā vietā, pa šo (ministres - red.) laiku viņas kvalifikācija nav mazinājusies. Lai kāda viņa ir bijusi ministre, taču neviens nešaubās, ka viņa pietiekami labi šo centru vadījusi,» tā L. Mūrniece.

Jāpiebilst, ka B.Rozentāle tagad atgriezusies krietni plašākā LIC nekā to pameta 2009.gada jūnija beigās, kad viņa atsaucās Tautas partijas aicinājumam un kļuva par veselības ministri. Ar viņas kā veselības ministres iniciatīvu drīz pēc viņas stāšanās amatā LIC pērn septembrī pievienoja Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūru, pēcāk centrs pārņēma arī Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra funkcijas. Kā var pārliecināties Veselības ministrijas mājas lapā infekcijas slimību spefiskajai diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei šim gadam piešķirtā summa ir 17,4 miljoni latu.

Bijusī Tautas partijas biedre un veselības ministre Baiba Rozentāle īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām iestājusies Saskaņas centrā (SC).

SC Rīgas nodaļas vadītājs Sergejs Mirskis laikrakstam Latvijas Avīze apstiprināja ka Rozentāle patiešām ir uzņemta Saskaņas centrā.

Pati Rozentāle sarunā ar laikrakstu norādījusi, ka nevēloties pieskarties politikas tēmai.

SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs laikrakstam strikti norādījis, ka Rozentāle nebūs veselības ministre. «Kandidāts mums ir izraudzīts, bet pagaidām neatklāšu,» tā Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka SC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās ir guvis pārliecinošu uzvaru.

Veselības ministrija ne tik vien zinājusi par ilggadēja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga atkāpšanās plāniem, bet tos iniciējusi, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Piektdien rīta agrumā, kad nebija vēl ne Dz. Mozga vēstules medijiem, ne ministrijas paziņojuma, Nekā personīga vaicāja, vai Veselības ministre Baiba Rozentāle viņa atlūgumu pieņems. Ministre no precīzas atbildes izvairījusies.

Uz žurnālistes jautājumu: «Vai viņa aiziešanai nav citi iemesli kā tikai veselības problēmas? » B. Rozentāle atbildējusi: «Pilnīgi noteikti nē. Es darīšu visu, lai profesors turpinātu strādāt pie slimnīcas attīstības. »

Veselības ministrijas padotības iestādes novērsīs Valsts kontroles (VK) konstatētās nepilnības, taču tās neesot tādas, lai uzsāktu «raganu medības», norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa arī norāda, ka to gan vēlētos arī viens otrs oponents. Taču katram, kurš šajā sarežģītajā laikā ir gatavs uzņemties atbildību esot jādod iespēja pilnveidot savu darbu. VK izteiktie secinājumi esot rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai.

Tai pat laikā visas kontrolei pakļautās ārstniecības iestādes aizvadītajā gadā esot izpildījušas galveno funkciju, proti, sniegušas kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida ārstnieciskos pakalpojumus.

Db jau ziņoja, ka pārbaudot administratīvo izmaksu efektivitāti un lietderību vairākās veselības aprūpes un izglītības iestādēs, VK konstatējusi, ka šīs iestādes «neekonomiski un neefektīvi» izlietojušas līdzekļus 2.79 milj. Ls apmērā.

Veselības ministri Baibu Rozentāli šodien Bauskā sagaidīs iedzīvotāju protesta akcijas, LNT raidījumā 900 sekundes telefonsarunā brīdināja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips.

Ministres argumenti, ka Bauskas slimnīcā paliks aprūpes un neatliekamās palīdzības funkcijas, kā arī taisnošanās par samazināto finansējumu nav pārliecinoši, tāpēc, visticamāk, iedzīvotāji ministres ierašanos sagaidīs ar protesta akcijām, prognozēja V. Veips.

Iedzīvotājus neapmierina solījums, ka medicīnisko palīdzību varēs nodrošināt Jelgavas un Rīgas slimnīcās, izmantojot Bauskas šoseju. Bauskas slimnīcai nav parādu, nav kredītsaistību, tā ir labi izremontēta un aprīkota ar dārgām, modernām medicīniskajām iekārtām. Tāpēc jautājumu par reorganizāciju ir daudz, bet atbildžu nav, norādīja pašvaldības vadītājs.

Jebkuram jaunajam cilvēkam varu ieteikt turēt gaišu skatu, norādīts uz jauno ārstu gatavošanos protestiem, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

«Mēs valstī esam divi miljoni, faktiski maz. Un labi, ka maz tādā ziņā, ka mēs varam, ja apņemamies, sakārtot savas sistēmas, un arī veselības aprūpes sistēmu mēs sakārtosim,» sacīja premjers.

Kariņš atgādināja, ka šī valdība strādā aptuveni deviņus mēnešus un solīja, ka sistemātiski tiks sakārtots viss, kas ir jāsakārto. «Mēs esam sapratuši, ka veselības aprūpe ir augsta prioritāte,» viņš uzsvēra.

Premjers atgādināja, ka veselības nozarei nākamgad ir paredzēti papildi 50 miljoni eiro, bet kopējais budžets būs 1,2 miljardi eiro jeb 3,6% no iekšzemes kopprodukta. Viņš atzina, ka tas ir par maz, bet «virziens ir».

«Jāturpina meklēt, kā varam palielināt finansējumu. Un arī jāsakārto sistēma, lai tā būtu efektīvāka [..],» teica Kariņš, piebilstot, ka otrais jautājums ir veselības ministres atbildība un viņai ir pilns Kariņa atbalsts šajos jautājumos.

Neskatoties uz aicinājumu atlikt streiku līdz 22.jūlijam, tas sāksies no nākamās nedēļas, kā arī iepriekš bija plānots, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA).

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti. Sīkāku informāciju par streiku LĢĀA plāno sniegt preses konferencē, kas notiks rīt plkst.12 asociācijas birojā, Blaumaņa ielā 5a-43.

Streika komiteja uz trešdien pēcpusdienā premjera Māra Kučinska (ZZS) birojā notikušajām sarunām nebija aicināta, tāpēc nekādas ziņas par tām nevar sniegt, apgalvots LĢĀA paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

«Streika komitejai un streikotājiem nav saistoši citu personu ieskati par streika organizāciju un norisi,» norāda LĢĀA.

Sīkāku informāciju LĢĀA vadītāja ceturtdienas vakarā nesniedza un uz telefona zvaniem neatbildēja.

Savukārt LĢĀA valdes loceklis Pauls Prinicis aģentūrai LETA sacīja, ka ģimenes ārsti ir ļoti dusmīgi par to, ka viņu intereses neņem vērā. «Būtiski, cik nopietni Veselības ministrija, Ministru prezidents un valsts uztver to, ka mūsu pacients var nesaņemt ģimenes ārsta pakalpojumu. Ja to uztver kā nopietnu draudu, sarunām [par veselības aprūpes finansēšanas modeli] vajadzētu atsākties no tās vietas, kur noslēdzās pagājušajā nedēļā,» teica LĢĀA valdes loceklis. Viņš uzsvēra, ka LĢĀA neatkāpsies no savām prasībām, jo streika komitejai dots mandāts cīnīties par 609 ģimenes ārstu interesēm, kas ir liela daļa no visiem ģimenes ārstiem.

Valdība šodien vienojās par gadu pārcelt laiku, līdz kuram ārstniecības iestādēm un aptiekām jānoslēdz līgumi par e-veselības izmantošanu, kā arī jāsāk lietot tikai elektroniskas darba nespējas lapas.

Veselības ministrija (VM) šodien nāca uz valdību ar aicinājumu atlikt šo termiņu uz pusgadu, tomēr, uzklausot ģimenes ārstu iebildumus, nolemts šo termiņu pagarināt vēl - līdz 2016.gada 1.decembrim.

Valdība vienojās, ka līdz tam ministrija kopā ar ģimenes ārstu asociācijām strādās, lai uzlabotu atsevišķus punktus. Savukārt vismaz mēnesi pirms tam, proti, līdz 1.novembrim, VM sniegs valdībai izvērtējumu par paveikto.

«No šīs dienas gada laikā jāsadūšojas un jāsāk strādāt ar e-slimības lapu, e-recepti, jo galu galā mēs esam gadiem ilgi uz to gājuši,» valdības sēdē norādīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) panākusi kompromisu ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Veselības ministriju (VM) par prasībām veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, aģentūrai LETA apstiprināja asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Viņa pauda, ka šovakar divām pusēm izdevies vienoties pat pamatprasībām streika prasību ietvaros. Kozlovska gan piebilda, ka vienošanās oficiāli varētu tikt noslēgta vien pirmdien, kad to parakstīs veselības ministre Anda Čakša, Kučinskis un koalīcijas partiju vadītāji, tādējādi apņemoties pildīt solīto.

"Saprotu, ka pirmdien šie paraksti varētu būt par finansējuma palielinājumu veselības aprūpei, ieskaitot primāro veselības aprūpi, kā arī reformu, e-veselību un citām prasībām," teica Kozlovska.

Kozlovska skaidroja, ka saskaņā ar Streika likumu katra nozares pārstāvja dalība streikā bija brīvprātīga, savukārt streika juridisko vadību bija uzņēmusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), kura attiecīgi arī var lemt par streika izbeigšanu.

10. augustā Tautas partija gatavojas lemt par savas veselības ministres Baibas Rozentāles atsaukšanu, šo posteni aizstāt uzticot Jaunajam laikam.

Tas šodien izskanēja LNT raidījumā 900 sekundes, kur notika viedokļu duelis starp Jaunā laika pārstāvi un bijušo veselības ministri Ingrīdu Circeni un Tautas partijas vecbiedru, pašreizējās veselības ministres padomnieku Gundaru Bērziņu. I. Circenes galvenie argumenti bija, ka nepieciešamos 45 milj. Ls neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai iespējams rast nozares iekšienē, pirmkārt, atņemot naudu aģentūrām un citām Veselības ministrijas administratīvām struktūrām, otrkārt, daļā slimnīcu, kuras jau tagad paredzēts slēgt, atstājot vienu dežurējošo ārstu un māsu neatliekamiem palīdzības gadījumiem, bet ietaupīto naudu no šīm slimnīcām pārdalot lielajām pilsētu slimnīcām, kas tad varētu strādāt tādā pašā budžeta situācijā kā līdz šim.