Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune ar kolēģiem trešdien darbadienas laikā izklaidējas medībās, saukdams tās par darba semināru, raksta Zemgales Ziņas.

Novada domē gan žurnālistiem paskaidrots, ka Z. Caune atrodas seminārā Rīgā.

Z. Caune arī atklāja, ka šādi «semināri» tiek rīkoti jau 10 gadus un tā ir tradīcija. Turklāt, lai «seminārs» būtu lētāks, amatpersonas vedis pašvaldības transports. Vienīgi Z. Caune braucis ar savu auto.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā solīts amatpersonu izklaidi pārbaudīt. «Prasīsim, kas tas bija par semināru, vai tika izmantots pašvaldības transports un vai šī diena bija noformēta kā atvaļinājums,» teikusi ministrijas pārstāve Ilze Dišlere.

Medībās piedalījušies arī citi novada pagastu pārvaldnieki, deputāti, kā arī Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs – viņam gan, atšķirībā no citiem, bija noformēta brīvdiena.

Valsts policija pieņēmusi lēmumu izbeigt kriminālprocesu skandalozajā malumedību lietā Jelgavas novada Platonē, kur tika aizturēts arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS), atklāja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece. Lieta izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts pēc Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punkta un, pamatojoties uz Veterinārmedicīnas fakultātes Veterinārmedicīniskās ekspertīzes atzinuma par to, ka nevienai no notikuma vietā izņemtajām stirnām kā nāves cēlonis nav šauti ievainojumi, kā arī, ņemot vērā ballistiskās ekspertīzes atzinumu, izņemtie šaujamieroči un izņemtās patronu čaulītes nav no kriminālprocesa ietvaros nopratināto personu piederošajiem šaujamieročiem.

Kā ziņots, šo kriminālprocesu policija sāka aptuveni pirms gada - pēc tam, kad 2011. gada 24. februārī Jelgavas novada Platonē medību lieguma laikā un vietā, kur aizliegtas medības, tika konstatētas nošautas stirnas, patronu čaulas un sniega motocikla pēdas.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem vajadzētu izvērtēt, vai viņa turpmāka atrašanās amatā atbilst morāles un ētikas normām, kā arī atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam labas pārvaldības principam, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

«Deputātam, tajā skaitā arī pašvaldības domes priekšsēdētājam, savā darbībā ir jāievēro morāles un ētikas normas. Nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs arī ārpus savu amata pienākumu pildīšanas neievēro morāles un ētikas normas, veic prettiesiskas darbības, atzīmē R.Vējonis.

Priekšsēdētāja prettiesiska rīcība graujot ne tikai viņa paša, bet arī visas pašvaldības autoritāti, turklāt par nelikumīgām medībām likumdošana paredz kriminālatbildību.

Jāatgādina, ka Z.Caune tika sastapts netālu no nelikumīgu medību vietas un vēlāk pieķerts melos, raksta zz.lv.

Pēc Jelgavas novada domes deputātu sapulces, kas notikusi aiz slēgtām durvīm, deputāti atzina, Z.Caune viņiem gan ir atzinies melos un paudis nožēlu. Viņš arī teicis, ka tad, ja kādā no ekspertīzēm apstiprināta viņa saistība ar nelikumīgajām medībām, viņš esot gatavs nekavējoties demisionēt. Pagaidām viņš to nedarīšot, ziņo portāls. Deputāti sagaidīšot ekspertīžu atzinumus un tad domāšot, vai prasīt novada šefa atkāpšanos vai pašiem balsot par viņa atstādināšanu.

Taisnojoties, ka klausījis premjera Valda Dombrovska ieteikumam, jau sestdienas vēlā vakarā Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune licis padotajiem no Swedbank kontiem visu naudu, kuras precīzu apmēru viņš neatklāj, pārskaitīt uz Valsts kasi, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Z.Caune atzīst, ka sestdien sazinājies ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, tostarp Jelgavas mēru Andri Rāviņu, tādējādi piedaloties ažiotāžā par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu.

Z.Caune teic, ka ažiotāžu ap Swedbank pamanījis jau piektdien. Konkrētus avotus viņš neatklāj, taču neslēpj, ka sestdienas vakarā licis no Swedbank kontiem pārskaitīt visu tajos esošo naudu, arī depozītā nolikto, kas krāta nākotnes projektu īstenošanai. Precīzu summu, kas pārskaitīta uz Valsts kasi, viņš neatklāj, bet pēc vairākkārtējas tincināšanas par publiski pieejamu informāciju atzinis: «Krietni virs miljona!» Salīdzinot ar aptuveni 40 tūkstošiem ceļu fonda naudas, kas iestrēga Krājbankā, tā esot ievērojama summa.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Ja valsts īstenotu pārdomātu nodokļu politiku un samazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, Valsts kase būtu pilna ar naudu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nodokļu darba grupas vadītāja Lienīte Caune.

«Tas nav ne izdomāts, nedz tā ir iegriba, ka uzņēmēji grib maksāt 25% un ne vairāk. Mazais un vidējais bizness neko vairāk vienkārši samaksāt nevar. Ja jums nav vismaz viena miljona apgrozījums, jums ir ļoti grūti izspiest šos 50 vai 60 santīmus, kas par katru darbiniekam samaksāto latu ir nodokļos jāatdod valstij,» intervijā laikrakstam Diena akcentē LTRK pārstāve.

Ja darbinieks grib saņemt uz rokas neto 500 latu, tad uzņēmējam savā budžetā ir jāiekļauj vismaz 750 latu, jo klāt nāk sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Kā piemēru Caune min dividenžu izmaksu, uz kuru pārgājuši uzņēmumu īpašnieki. Dividendes apliekas ar 15% peļņas nodokli un 10% dividenžu nodokli. Tas ir tas, ko uzņēmēji ir gatavi samaksāt un kas neatstāj milzīgu iespaidu uz uzņēmuma naudas plūsmu. Savukārt milzīgie darbaspēka nodokļi ir pārāk liels slogs.

Baltijas valstu vidū Latvijas priekšrocības ir neapliekamais minimums par apgādībā esošām personām, bet kaimiņiem zaudējam iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijai ir problēmas ar konkurētspēju darbaspēka nodokļu segmentā, it īpaši dārgāko speciālistu, vadītāju lokam. Šis salīdzinājums ir kontekstā ar Latvijā veikto nodokļu reformu un nav pievilcīgs, arī raugoties uz neapliekamo minimumu pašam nodokļa maksātājam gan pēc tā lieluma, gan piemērošanas griestiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro — 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.

Jūrmalā vēlas veidot speciālo ekonomisko zonu (SEZ), kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus arī ziemas sezonā , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu ideju atbalsta ne tikai medicīnisko pakalpojumu sniedzēji un nekustamo īpašumu apsaimniekotāji, bet arī veselības ministrs un Jūrmalas pašvaldība. Lai arī pašlaik vēl ir pāragri spriest, vai šī ideja materializēsies, tomēr situācijā, kad Jūrmalā vairs nebūs vairāku Krievijas televīzijas rīkotu konkursu, kā arī lielās ģeopolitikas dēļ komplektā ar Krievijas rubļa vājumu, tūristu būs mazāk, kas spiež aktīvi rīkoties, nevis ieņemt nogaidīšanas pozu. To, ka medicīnas tūrisms attīstās, apliecina arī medicīnas tūrisma centra Baltic Care dati – pērn ir apkalpoti nepilni 8000 ārvalstu klientu par kopējo summu nedaudz vairāk kā 1,26 milj. eiro. Šādu pakalpojumu eksports varētu perspektīvā pieaugt, kas nodrošinātu ne tikai darba vietas apkalpojošajā sfērā, bet arī dotu iespēju Latvijā atgriezties aizbraukušajiem mediķiem. Jārēķinās gan, ka konkurences cīņa par medicīnas tūristiem ir specifiska, kurā veiksme atkarīga ne tikai no medicīnas darbiniekiem un servisa, bet arī no valsts politikas.

Par profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY partneri no 1. jūlija kļūst Zane Caune, kas kopš 2017. gada ir EY asociētā partnere un vada grāmatvedības ārpakalpojumu virzienu ar vairāk kā 45 speciālistu komandu.

Līdz ar Z. Caunes pievienošanos, EY Baltijā kopumā būs 31 partneris.

Z. Caune EY strādā aptuveni 18 gadus un savu karjeru uzņēmumā sāka kā Vecākā konsultante, bet savas profesionālās gaitas viņa ir sākusi Valsts kasē. Z. Caune ir beigusi Banku augstskolu un ieguvusi Bakalaura grādu grāmatvedībā un finansēs. Tāpat Z. Caune ir Sertificētu grāmatvežu asociācijas (FCCA) biedre.

“Šodien man ir gods iepazīstināt ar mūsu jaunāko partneri. Zane ir pieredzējusi profesionāle, kas jau ir nostiprinājusi savu reputāciju nozarē ar zināšanām, dažādiem sasniegumiem un rūpēm par klientiem un savu komandu. Viņa ir sasniegusi savas karjeras līdz šim augstāko posmu, pārstāvot mūsu vērtības un sniedzot augstākās kvalitātes, inovatīvus pakalpojumus mūsu klientiem, un, kopā ar mūsu komandu, cenšoties veidot labāku uzņēmējdarbības vidi un dodot savu ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Jaunu, dinamisku līderu pievienošanās vadības komandai ir kritiski svarīga EY panākumiem un mūsu līderu pozīcijai Latvijas un Baltijas profesionālo pakalpojumu jomā. Es apsveicu Zani un novēlu turpmākus karjeras panākumus,” saka Jonas Akelis, EY vadošais partneris Baltijas valstīs.

Ideja par to, ka nodokļu administrācija auditam pakļaus tikai tos uzņēmumus, kuri pēc vairākiem parametriem un analīzes tiek atzīti kā riskanti, turklāt auditējamais tiek informēts par gaidāmo pārbaudi, izčākst varas gaiteņos

Izskan arī bažas par pasūtījumu galdu, opozīcijā esošie sola atbilstošo priekšlikumu atjaunot, iesniedzot attiecīgos grozījumus. Par to, kāds būs rezultāts attiecībā par izmaiņām likumā Par nodokļiem un nodevām, ko Saeima pieņēma izskatīšanai, rādīs laiks.

«17. jūlija VID nodokļu konsultatīvās padomes sēdē tika izskatīti VID vadītājas prezentētie piedāvājumi attiecībā par nodokļu administrācijas inspektoru - auditoru – neatkarību, par to, kad VID publisko datus attiecībā uz revīzijā konstatēto konkrētajā uzņēmumā, par to, kā VID izvēlēsies, pie kuriem nodokļu maksātājiem doties auditā, taču daļa no tajā lemtā – par auditoru neatkarību un to personu, pie kuriem dodas auditēt, informēšanu - varas gaiteņos pazuda,» stāsta VID nodokļu konsultatīvās padomes locekle, AS CBB Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

Caunieša vīna izveidotājs Kristaps Caune vasaras sākumā uzsāka ziedojumu vākšanu, lai izveidotu pats savu vīna darītavu – vīna pagrabu un ražošanas telpas

«Sapnis par vīna darītavu ir liels ne tikai domu līmenī, bet arī finansiālā izteiksmē. Lai taptu vīna darītava un vīns varētu priecēt daudzus cilvēkus, ir nepieciešamas atbilstošas telpas, kuras patiktu ne tikai man, bet arī attiecīgajiem dienestiem,» stāsta K. Caune.

Vasaras sākumā K. Caune sociālajā tīklā Facebook ievietoja ierakstu ar aicinājumu ziedot vīna darītavas izveidei. Šis jau ir desmitais gads, kad viņš sevi uzskata par vīna darītāju. Kā bieži pats pie sevis smejas – bija lemts būt par vīndari. Ideja radās visai interesantā veidā. Pirms 10 gadiem viņš pamodies ar domu, ka jādara kaut kas, ko nedara vienaudži. Toreiz Kristapam bija 17 gadu. «Nezināju, ko tieši gribu darīt, bet zināju, ka gribu atšķirties. Tās pašas dienas vidū parādījās ideja – gatavošu vīnu. Un tā 17 gados izdomāju, ka varētu kļūt par vīndari.

Latviešu modele Karlīna Caune izraudzīta par zīmola Elizabeth Arden nākamā gada globālās reklāmas kampaņas seju, vēsta The Moodie Report.

Elizabeth Arden parakstījis ar Cauni ekskluzīvu līgumu, kas paredz latviešu modeles dalību reklāmas kampaņās, marketinga programmās un sabiedrisko attiecību pasākumos, kā arī zīmola digitālo un sociālo mediju platformās.

«Mūsdienīga Elizabeth Arden sieviete ir kaismīga, multikulturāla personība, kurai ir aktīvs profesionāls dzīvesveids. Karlīnā Caunē mēs esam atraduši skaistu un inteliģentu jaunu sievieti, kurā iemiesojušies zīmola Elizabeth Arden ideāli,» norāda Elizabeth Arden priekšsēdētājs Skots Bītijs.

Caune sacījusi, ka ir pagodināta par noslēgto līgumu. «Man ir liels gods pievienoties šim ikoniskajam zīmolam. Es vienmēr esmu mīlējusi [šī zīmola] produktus, kā arī pašu Elizabeti Ardēnu. Viņa apsteidza savu laiku, un mani iedvesmo viņas filozofija par sieviešu dabiskā skaistuma izcelšanu. Es esmu ļoti priecīga pievienoties kopienai, kas atbalsta spēcīgas un pašpārliecinātas sievietes,» sacīja Caune.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

«Pilnībā piekrītot tam, ka nepieciešams īstenot stingrākus pasākumus cīņā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinājumu noteiktos gadījumos komercsabiedrības valdes loceklim paredzēt personisku atbildību par kapitālsabiedrības neveiktajiem nodokļu maksājumiem,» uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune.

Minētais ierosinājums ietverts Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos likumā «Par nodokļiem un nodevām» un likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu,» paredzot papildināt likumu ar XI nodaļu «Kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšana». Likumprojektus paredzēts izskatīt 22.novembra ārkārtas Ministru kabineta sēdē.

«Ministru prezidentei, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem nosūtītā vēstulē LTRK biedri lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai saprātīgos termiņos un izmantojot likumdošanā paredzētos mehānismus, tiktu efektīvi izmeklētas krimināllietas un saukti pie kriminālatbildības tie valdes locekļi, kas vainojami ļaunprātīgā nodokļu nenomaksā,» informē L.Caune. «Pretējā gadījumā Latvijā tiks degradēta uzņēmējdarbības vide un tiesiskā paļāvība, ko vēl negatīvāk ietekmētu kontrolējošās iestādes iespējamās kļūdas attiecīgā regulējuma piemērošanā. Prognozējams, ka šādas nekvalitatīvas likumdošanas iniciatīvas samazinās nodokĺu ieņēmumus, attiecīgi apdraudot pat šā brīža atalgojuma apmēru skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem,» norāda LTRK viceprezidente.

SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" dalībnieku sapulcē par uzņēmuma valdes locekli uz laiku ievēlēts Artūrs Caune. Līdzšinējais valdes loceklis Tālis Laizāns 2022. gada 18. martā atstājis amatu uz savstarpējās vienošanās pamata, informē Satiksmes ministrija.

Valdes locekļa amata pienākumus Artūrs Caune pildīs no 2022. gada 19. marta līdz brīdim, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis ievēlēs SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes locekli, kas izvēlēts, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru (konkursu) normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

A.Caunem ir ilggadīga pieredze starptautisku projektu un starptautisku komandu vadībā stratēģiskās plānošanas konsultāciju nozarē. No 2021. gada janvāra A. Caune ir SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības departamenta direktors. No 2015. līdz 2021. gadam strādājis AS "RB Rail" tehniskās attīstības un ekspluatācijas stratēģiju un finansējuma piesaistes jautājumos.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja būtiskas izmaiņas Zvejniecības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Tās noteiks rūpnieciskās zvejas kārtību, zvejas limita apjomu, kā arī precizēs makšķerēšanas noteikumu deleģējuma saturu un prasības privāto ezeru izmantošanai.

Likuma grozījumi paredz atļaut rūpnieciskajā zvejā izmantot zivju vadu, izņemot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, kurās šāda zveja pieļaujama tikai īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos. Līdz šim zivju vada izmantošana rūpnieciskajā zvejā bija aizliegta.

Turpmāk zveja pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs notikt tikai ar murdiem, nevis tīkliem. Šīs izmaiņas būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Noteikts, ka turpmāk piekrastes nozvejas limita apjomu visām zivju sugām aprēķina procentuāli no Latvijas kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Paredzēta arī nozvejas limita pārdales iespēja konkrētajā gadā, ja tā apjoms netiek pilnībā izmantots.Tāpat grozījumi precizē deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt prasības privāto ezeru izmantošanai zivju mazuļu ielaišanai zivju pavairošanas vajadzībām.

Šodien Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadītāji tika informēti par visā valstī gaidāmo elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā, kas saistīts ar braukšanas maksas atvieglojumiem, aģentūra LETA uzzināja sēdē.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs klātesošos informēja, ka, stājoties spēkā jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem «par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršruta tīkla maršrutos», elektroniskā norēķinu sistēma būs aktuāla visiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem, un viņš arī aprakstīja priekšrocības, kādas, ieviešot šīs kartes, varētu izmantot pašvaldības.

Salkazanovs pastāstīja, ka aptaujātas tika visas bankas, bet pagaidām Norvik banka esot vienīgā, kas tehnoloģiski to varot nodrošināt, un no 2016.gada 1.janvāra tā būšot šīs sistēmas ieviesēja.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Izsludinātas izmaiņas Komerclikumā, kas paredz izslēgt no likuma normu, ka uzņēmuma dalībniekiem dividendes nosakāmas un aprēķināmas vien vienu reizi kalendārajā gadā. Šīs izmaiņas likumā rosināja veikt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri – uzņēmēji.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka komersanti šīs uzņēmējdarbību atvieglojošās izmaiņas gaidījuši jau sen.

«Šīs normas iedzīvināšana ļauj uzņēmumu īpašniekiem sadalīt aizvadīto gadu darba augļus biežāk nekā reizi gadā,» skaidro LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, vēršot uzmanību uz to, ka izmaiņas Komerclikumā tomēr nenovērš citu problēmu.

«Tirdzniecības un rūpniecības kamera iniciēja nepieciešamību izstrādāt starpposma dividenžu regulējumu jeb kārtību, kādā uzņēmumu īpašniekiem izņemt tekošā kalendārā gada peļņas dividendes,» uzsver L.Caune, skaidrojot, ka šāds solis būtiski mazinātu nodokļu «shēmas» un radītu pozitīvu efektu valsts budžetā.

Efektīvākā recepte problēmu, kuras Saeimā iecerēts risināt, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi, izskaušanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana. Tāpat skaidrs, ka līdz 2015.gadam inventarizējama visa Latvijas nodokļu sistēma, nevis atsevišķu nodokļu likmes, secināts 5.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedriem, uzņēmējiem, tiekoties ar deputāti Elīnu Siliņu.

«Salīdzinoši neliels jaunradītu darbavietu īpatsvars, darbalgas un attiecīgi sociālā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšana, daļu atalgojuma darbiniekam izmaksājot kā mikrouzņēmuma pārstāvim, atalgojuma dempings, ko mikrouzņēmumi rada mazkvalificētā darbaspēka tirgū – šo problēmu patiesais cēlonis ir nesamērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogs Latvijā,» uzsver LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, paužot pārliecību, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana minētās problēmas nerisinās, toties radīs jaunas.

«Mikrouzņēmuma darbinieku zemā sociālā aizsargātība ir spēcīgākais no argumentiem, kādēļ būtu vērts apsvērt fiksētās 9% likmes paaugstināšanu, tomēr arī tas neiztur kritiku,» norāda L.Caune, skaidrojot, ka mikrouzņēmumu darbinieku vidējā alga ir ievērojami augstāka nekā standarta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, turklāt, slēdzot līgumu par darba tiesisko attiecību uzsākšanu, mikrouzņēmumu darbinieki tiek informēti par mazākām sociālajām garantijām un iespējām iesaistīties brīvprātīgajā sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Jelgavas novadā tikai mēnesi pēc izveides darbā par sekretāri pašvaldības Administratīvajā komisijā bez konkursa pieņemta pašvaldības priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes meita Ilze Caune, raksta Zemgales Ziņas.

Viņas mēnešalga ir 538 Ls pirms nodokļu nomaksas.

Sekretāres amatu Jelgavas novada Administratīvajā komisijā I.Caune ieņem no pagājušā gada 1.augusta. Z.Caune par šo faktu komentārus nesniedz, aicinot iesūtīt jautājumus rakstiski. Uz tiem atbildēja Jelgavas novada Domes kancelejas vadītāja Laila Čima, norādot, ka «nevienā tiesību aktā nav noteikts aizliegums vienas iestādes ietvaros strādāt darbiniekiem, starp kuriem pastāv radniecība. Jelgavas novada pašvaldības rīcībā nav saskatāmi likuma normu «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» pārkāpumi.»

Komisijā ir septiņi darbinieki, I.Caunei un komisijas priekšsēdētājam atšķirībā no pārējiem tas ir pilna laika darbs.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

Lai arī ministru prezidente Laimdota Straujuma un valdība kopumā turpina uzstāt uz to, ka jāievieš solidaritātes sociālais nodoklis, lai gūtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, uzskatot, ka līdzvērtīgus budžeta ieņēmumus iespējams gūt atsakoties atvieglojumiem par apgādības iespējas darbaspējīgiem pieaugušajiem.

«Kāpēc jāievieš jauns nodoklis, ja iespējams situāciju ar budžeta ieņēmumiem risināt citādi, jo īpaši tad, ja tas nodrošinās līdzvērtīgu ieguvumu?» neizpratni pauž LTRK viceprezidente Lienīte Caune.

LTRK vēlas norādīt, ka jaunu nodokļu ieviešana ir klajā pretrunā ar Ministru Kabineta deklarāciju, kas paredz nodrošināt prognozējamību nodokļu politikas attīstībā, kā arī pārkāpj vienošanos ar Finanšu ministriju, kas tika parakstīta pērnā gada nogalē, paredzot, ka darbaspēku nodokļa slogs tiks samazināts, kā arī tiks ievērotas rekomendācijas pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu un netiks ieviesti jauni nodokļu objekti.