«Pilnībā piekrītot tam, ka nepieciešams īstenot stingrākus pasākumus cīņā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinājumu noteiktos gadījumos komercsabiedrības valdes loceklim paredzēt personisku atbildību par kapitālsabiedrības neveiktajiem nodokļu maksājumiem,» uzsver LTRK viceprezidente Lienīte Caune.   Minētais ierosinājums ietverts Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos likumā «Par nodokļiem un nodevām» un likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu,» paredzot papildināt likumu ar XI nodaļu «Kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšana». Likumprojektus paredzēts izskatīt 22.novembra ārkārtas Ministru kabineta sēdē.   «Ministru prezidentei, finanšu, ekonomikas un tieslietu ministriem nosūtītā vēstulē LTRK biedri lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai saprātīgos termiņos un izmantojot likumdošanā paredzētos mehānismus, tiktu efektīvi izmeklētas krimināllietas un saukti pie kriminālatbildības tie valdes locekļi, kas vainojami ļaunprātīgā nodokļu nenomaksā,» informē L.Caune. «Pretējā gadījumā Latvijā tiks degradēta uzņēmējdarbības vide un tiesiskā paļāvība, ko vēl negatīvāk ietekmētu kontrolējošās iestādes iespējamās kļūdas attiecīgā regulējuma piemērošanā. Prognozējams, ka šādas nekvalitatīvas likumdošanas iniciatīvas samazinās nodokĺu ieņēmumus, attiecīgi apdraudot pat šā brīža atalgojuma apmēru skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem,» norāda LTRK viceprezidente.   «Lai gan likumā noteiktie kritēriji personiskās atbildības piemērošanai ierobežo normas attiecināšanu uz godprātīgiem komersantiem, tomēr piedāvātais mehānisms satur būtiskus riskus komersantiem un rada pretrunu vispārējai tiesību sistēmai un tās principiem,» vērš uzmanību L.Caune, paužot uzņēmēju viedokli, ka likuma XI nodaļā ietvertais regulējums būtu izslēdzams.   Finanšu ministrijas izstrādātais strīdus regulējums paredz, ka valdes loceklis, piekrītot par tādu kļūt un stājoties amatā, automātiski kļūst par kapitālsabiedrības galvinieku tās iespējamu nodokļu parādu, t.sk. tādu, kas sabiedrībai varētu rasties jebkad nākotnē, gadījumā. Šāda regulējuma pieņemšana un attiecināšana t.sk. uz jau nodibināto un strādājošo komercsabiedrību valdes locekļiem, automātiski ierindo «riska zonā» visus valdes locekļus, arī tos, kas uzņēmās valdes locekļa pienākumus līdz attiecīgo normu stāšanās spēkā.   LTRK vēlas vērst uzmanību arī uz aspektu, ka personiskās atbildības iestāšanās riskam tieši tiktu pakļauti tie valdes locekļi, kuri nepiedalās «riskantu» lēmumu pieņemšanā vai kuriem nav atbilstošas kompetences finanšu jautājumos, bet, atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam, tik un tā būtu solidāri atbildīgi par citu valdes locekļu pieņemtajiem lēmumiem. Nav atrisināts jautājums par valdes locekļu personiskās atbildības iestāšanos, ja nokavēto nodokļu maksājums ir radies kādas trešās personas dēļ, piemēram, pilnvarnieka vai prokūrista ļaunprātīgas darbības rezultātā.   «Nepilnības, uz kurām likumā norāda LTRK biedri, rada būtiskus riskus, ka citu personu ļaunprātības dēļ, piedziņa formāli tiks vērsta pret personām, kuras nav tieši vainojamas nodokļu nomaksas kavējumā,» akcentē L.Caune, uzsverot, ka minētie riski var atturēt uzņēmīgu personu kļūšanu par valdes locekļiem, vai arī stimulēt «fiktīvu» personu iecelšanu valdes locekļu amatā, kuras nebaida personiskā materiālā atbildība par komercsabiedrību nodokļu saistību neizpildi.   Jau šobrīd Krimināllikums paredz noziedzīgu nodarījumu sastāvus un sankcijas par valdes locekļu ļaunprātīgu rīcību. Iespējamās problēmas normu piemērošanā t.sk. cilvēkresursu nepietiekamība vai nepietiekami ātra lietu izskatīšana tiesās, nav leģitīms pamats izmeklēšanu un lēmuma pieņemšanu deleģēt vienam subjektam ar kontrolējošās iestādes funkciju – Valsts ieņēmumu dienestam. Turklāt, atšķirībā no kriminālprocesuālās kārtības, šajā gadījumā uz indivīdu tiktu uzlikta «apgrieztās pierādīšanas nasta”, radot papildu slogu. LTRK biedri uzskata, ka piedziņas vēršana pret personas privāto mantu būtu īstenojama tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, t.i. ievērojot kriminālprocesa principus, t.sk. nevainīguma prezumpciju un izmantojot kriminālprocesā pieļaujamos pierādīšanas līdzekļus, nododot lēmuma pieņemšanu tiesai.