Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.
Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.
Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.
Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.
Komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopans (LPV) norādīja, ka komisijai būtu jāpiedāvā likuma grozījumi, lai atceltu lieko birokrātiju attiecībā uz prasībām grāmatvežiem.
Par konstatētajām problēmām pieaicināto FID priekšnieka pienākumu izpildītāju Tomu Plataci komisijas sēdē izvaicāja arī Krištopans, gan arī arī vairāki citi deputāti - Ģirts Lapiņš (NA), Andris Kulbergs (AS) un Harijs Rokpelnis (ZZS).
FID pārstāvis skaidroja, ka likumdošanas jautājumi ir FM pārziņā, tāpat jāņem vērā, ka Latvijai nebija varianta nepārņemt Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosacījumus. Šajā kontekstā Platacis norādīja, ka skaidrojums par attiecīgajām prasībām būtu jāprasa EK pārstāvjiem.
Deputāts Lapiņš gan atzīmēja, ka Latvijā esot ierasts ES normas nepamatoti pārņemt "trīsreiz" stingrāk nekā vajadzīgs.
FID pārstāvis arī norādīja, ka VID ir iestāde, kas uzrauga grāmatvežus, līdz ar to arī VID adresējami jautājumi par izvirzītajām prasībām. Savukārt Grāmatvežu asociācijas pārstāve vērsa uzmanību, ka VID savā darbībā atsaucas uz FID norādījumiem.
Platacis atkal no savas puses uzsvēra, ka FID dotās vadlīnijas vai drīzāk indikācijas nevar tikt izmantotas, lai kādu sodītu par to neievērošanu. Viņš gan arī atzina, ka situācijas risinājums ir meklējams mēnešu vai pat gadu ilgā dialogā un ka vienmēr var gadīties kāds jauns kādas valsts iestādes darbinieks, kas neatbilstoši piemēros regulējumu.
Deputāts Kulbergs cita starpā atzīmēja, ka pieļauta kļūda parlamentārās izmeklēšanas sēdes darba organizācijā, uzreiz neuzaicinot arī FM un VID pārstāvjus. Savukārt komisijas priekšsēdētājs Krištopans prognozēja, ka arī šīs iestādes norādītu uz kādiem citiem atbildīgajiem.
FID vadītāja amata pienākumu izpildītājs uzsvēra, ka iestāde strādā pie tā, lai mazākos, nesvarīgākos jautājumos iesaistītās puses netiktu apgrūtinātas ar lieku birokrātiju. Reizē Platacis atzīmēja, ka 95% no viņam komisijā adresētajiem jautājumiem neattiecas uz FID, bet citu iestāžu, pušu darbību.
Grāmatvežu asociācijas pārstāve Caune vērsa uzmanību, ka grāmatvežiem darbu apgrūtina arī tas, ka mainoties cilvēkiem, kuri strādā FID, arī mainoties tas, kādu nosacījumu izpildi FID prasot.
Deputāti no savas puses akcentēja to, ka Latvijā noteikto nesamērīgo prasību dēļ liela daļu darījumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem nākas veikt caur Lietuvas un Igaunijas finanšu iestādēm.
Kā ziņots, pēc opozīcijas priekšlikuma Saeimā pirms pavasara tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.