Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments no 23. novembra ir noteicis pagaidu ierobežojumus dzīvu cūku, mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu, ādu, bioloģiskā materiāla, dzīvnieku barības un barības piedevu, kā arī medību trofeju importam no Dagdas novada Latvijā, kur mežacūkām tika konstatēts klasiskais cūku mēris.

Par to liecina Baltkrievijas kompetentās institūcijas mājaslapā internetā publicētais rīkojums. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju no Baltkrievijas.

Neviena Dagdas novadā reģistrēta dzīvnieku novietne cūkas uz Baltkrieviju neeksportē. Arī šajā novadā reģistrētie cūkgaļas un gaļas produktu ražotāji produkciju uz Baltkrieviju neeksportē.

Klasiskā cūku mēra antivielas, kuru klātesamība asinīs liecina par saskarsmi ar klasiskā cūku mēra ierosinātāju, konstatēta 16 mežacūkām, bet klasiskā cūku mēra vīruss ir konstatēts 8 no tām. Tādējādi uz šo brīdi klasiskais cūku mēris ir konstatēts 8 mežacūkām. Kopumā laika posmā no 17. līdz 24. novembrim Latgalē - Krievijas un Baltkrievijas pierobežā nomedītas un izmeklētas 94 mežacūkas.

Pastāv aizdomas, ka no cūku gripas Meksikā jau miruši vismaz 100 cilvēki, vēsta BBC. Ar šo slimību saslimušie konstatēti arī ASV un Kanādā.

Apvienotās Nācijas brīdinājušas, ka šī slimība var pārvērsties pandēmijā, taču pasaule esot labāk sagatavota, lai pretotos šai slimībai, kā jebkad agrāk.

Meksikas Veselības sekretārs Hosē Angels Kordova informējis, ka aizdomas par saslimšanu ar cūku gripu viņa valstī ir 1614 gadījumos, ieskaitot 103 nāves gadījumus.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Meksikas atlēti valkā sejas maskas Nacionālās Olimpiādes laikā (Foto: AFP/SCANPIX)

Vienā no Baltkrievijas Vitebskas apgabala cūku fermām konstatēta cūku saslimšana, kas rada aizdomas par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu. Vitebskas apgabals atrodas Latvijas pierobežā, kas rada vēl lielākus draudus cūku audzētājiem pierobežā, informē Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD).

Pagājušajā nedēļā saņemta informācija par cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri Grodņas apgabala Čepunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas.

Tā kā Āfrikas cūku mēris konstatēts vairākos Krievijas reģionos un no šī gada 24.jūnija arī Baltkrievijas teritorijā, kā arī saskaņā ar informāciju par aizdomām par Āfrikas cūku mēri Vitebskas apgabalā, visiem cūku transportēšanas līdzekļiem, kas atgriežas pēc dzīvnieku izkraušanas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas, PVD veic transporta līdzekļa tīrības un dezinfekcijas kvalitātes un dezinfekciju apliecinošo dokumentu pārbaudi.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Baltkrievijas rietumu daļā – Grodņas apgabala Čapunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometrus no Lietuvas robežas, mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Līdz šim bīstamā dzīvnieku infekcijas slimība bija konstatēta Gruzijā, Ukrainā un Krievijā.

Patlaban Baltkrievijas veterinārais dienests ieviesis slimības kontroles pasākumus, tāpat tiek veikta cūku izkaušana un iznīcināšana, novietnes dezinfekcija, kā arī notiek pastiprināta uzraudzība meža cūkām, skaidro PVD.

Latvijā Latgales mežos nomedītās meža cūkas tiek laboratoriski izmeklētas ne tikai uz klasisko cūku mēri, bet izlases kārtā arī uz Āfrikas cūku mēri. Latvijā līdz šim Āfrikas cūku mēris nedz meža, nedz mājas cūkām nav konstatēts.

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības konstatēšana dzīvnieku turētājam nes lielus ekonomiskos zaudējumus.

Dagdas novadā, netālu no pierobežas atrastajām divām no trim beigtajām meža cūkām, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Meža cūku līķi likvidēti, tos sadedzinot.

Db.lv jau rakstīja, ka PVD, veicot pastiprinātas mājas un meža cūku laboratoriskās pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tāpat Āfrikas cūku mēra klātbūtne apstiprināta 3 mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā 6 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Šobrīd laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās meža cūkas.

Par pierobežā atrastajām beigtajām meža cūkām PVD informēja Valsts robežsardze. PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja meža cūku līķus, tos sadedzinot.

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Šodien Pārtikas un veterinārais dienests sāk atkārtotas pārbaudes un mājas cūku asins paraugu ņemšanu klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā noteiktajās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās saimniecībās. Ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti cūku asinīs neuzrādīs klasiskā cūku mēra antivielas vai vīrusu, jau nākamnedēļ aizsardzības un uzraudzības zonas varētu tikt atceltas.

Mājas cūkām konstatētā klasiskā cūku mēra dēļ PVD ap slimības skartajām saimniecībām Piedrujas un Svariņu pagastos ir noteicis aizsardzības zonu (3 km rādiusā) un uzraudzības zonu (10 km rādiusā).

PVD turpina saimniecību pārbaudes klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā, kurā ietilpst sekojoši Latvijas novadi - Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti – Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divi Alūksnes novada pagasti – Pededzes un Liepnas.

Pārtikas un veterinārais dienests ir atcēlis klasiskā cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonas.

Šīs zonas mājas cūku saslimšanas dēļ bija noteiktas attiecīgi 3 un 10 kilometru rādiusā ap slimības skartajām saimniecībām Piedrujas un Svariņu pagastos, jo šajās zonās esošajās saimniecībās atkārtoti ņemtajos mājas cūku asins paraugos klasiskā cūku mēra vīruss nav konstatēts.

Joprojām un vismaz turpmākos divus līdz trīs gadus spēkā būs klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas, kas šobrīd ietver Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas un Krāslavas novadus, 12 Daugavpils novada pagastus - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas un Demenes, trīs Rēzeknes novada pagastus – Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņus Ludzas novada pagastus - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divus Alūksnes novada pagastus – Pededzes un Liepnas. Šīs teritorijas robežas var tikt mainītas, ja ārpus tām tiks atklāti jauni meža vai mājas cūku saslimšanas gadījumi ar klasisko cūku mēri.

Krievijas embargo ietekmējis ne tikai piena, dārzeņu un augļu sektoru, bet arī Latvijas cūkkopības nozarē ir izveidojusies kritiska situācija. Cūkkopju zaudējumi mēnesī sasnieguši 1 miljonu eiro, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne informē, ka kopš šā gada 26. jūnija, kad Latvijā tika konstatēti pirmie Āfrikas cūku mēra (ĀCM) saslimšanas gadījumi, slimības skartā teritorija trīs mēnešos jau aptver 69 novadus. Latvijas cūku audzētājiem, kas ievēro visus nepieciešamos biodrošības pasākumus un kuru īpašumā esošie ganāmpulki ir veseli, kļuvis neiespējami savu saražoto produkciju realizēt par cenu, kas sedz pašizmaksu. Pēc šī gada 7. augusta saistībā ar Krievijas noteiktā importa aizlieguma stāšanos spēkā būtiski samazinājušās cūku iepirkuma cenas gan Latvijas kautuvēs, gan Lietuvas un Polijas.

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Āfrikas cūku mēra tālāka izplatīšanās Krievijā un Ukrainā apdraud Eiropas Savienību (ES), tostarp arī Latviju, brīdinājusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un kaimiņvalsts Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības federālais dienests (Rosseļhoznadzor). PVD norāda, ka slimības izplatīšanos uztver nopietni un noteicis vairākus drošības pasākumus.

«Saslimšanu skaita pieaugums meža dzīvnieku vidū var novest pie slimības izplatības areāla palielināšanās, apdraudot Ukrainas, Baltkrievijas un ES valstis. Eiropas Savienībā vīruss var nokļūt divos ceļos – caur ziemeļiem un caur dienvidiem,» atsaucoties uz Rosseļhoznadzor paziņojumu, vēsta Interfax.

Savukārt FAO norāda, ka Āfrikas cūku mēra izplatība Ukrainā apdraud Kazahstānu, Moldovu un Latviju, kur ir liels daudzums cūku, bet biodrošības standarti nereti ir visai zemi, vēsta AFP. ANO aicina valsts un vietējā līmeņa varasiestādes pastiprināt profilakses pasākumus un sagatavoties gadījumam, ja slimība uzliesmos arī citur.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot pastiprinātas mājas un meža cūku laboratoriskās pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tāpat Āfrikas cūku mēra klātbūtne apstiprināta 3 mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā 6 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Šobrīd laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās meža cūkas.

Par pierobežā atrastajām beigtajām meža cūkām PVD informēja Valsts robežsardze. PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja meža cūku līķus, tos sadedzinot.

Pēc slimības atklāšanas, PVD nekavējoties ir uzsācis slimības apkarošanas pasākumu ieviešanu, nosakot karantīnas zonas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

Saistībā ar iespējamo jaunās gripas uzliesmojumu Latvijā, Veselības ministrija (VM) aktualizējusi tās pakļautībā esošo iestāžu gatavību.

Šobrīd Latvijā ar jauno pandēmiskās A gripas vīrusu H1N1 reģistrēti 89 saslimšanas gadījumi, jau ziņots, ka reģistrēts arī pirmais mirušais pacients. Sākoties ziemas sezonai, jaunās gripas saslimstības uzliesmojums reģistrēts visās ziemeļu puslodes valstīs, norāda VM.

Ministrija aicina iedzīvotājus īpaši pievērst uzmanību gripas profilakses pasākumiem un ievērot mājas režīmu pacientiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu. Jaunās gripas simptomi un slimības norise neatšķiras no sezonālās gripas, tādēļ to noteikt var tikai laboratoriski. Parādoties pirmajām saslimstības pazīmēm ir jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Sīkāka informācija par saslimšanas profilaksi un slimības pazīmēm pieejama Veselības ministrijas un Latvijas Infektoloģijas centra mājas lapās www.vm.gov.lv un www.lic.gov.lv.

Aptiekas ir samērā mazi spēlētāji vakcīnu iepirkumos, aģentūrai LETA norāda aptieku tīkla Apotheka mārketinga vadītāja Ilze Blauberga.

Tas skaidrojams ar to, ka jebkura vakcīna ir recepšu medikaments, kas prasa īpašu uzglabāšanu. Piemēram, gripas vakcīnas gadījumā nepieciešama īpaša kamera, kurā nepārtraukti tiek nodrošināta temperatūra no plus diviem līdz plus astoņiem grādiem.

Tāpēc gadījumā, ja uz aptieku atnāk klients ar gripas vakcinācijas recepti, viņam ir jārēķinās, ka pēc preparāta izņemšanas no uzglabāšanas kameras tā temperatūra nedrīkst krasi mainīties, jo pretējā gadījumā sakaršanas vai sasalšanas rezultātā vakcīna zaudēs savas īpašības un vairs nebūs derīga. Tādēļ pēc šāda veida vakcīnām pieprasījums ir tikai tajās Apothekaaptiekās, kas atrodas doktorātu, poliklīniku un vakcinācijas kabinetu tuvumā, atzīmē Blauberga.

ASV prezidents Baraks Obama piešķīris 1.8 miljardus dolāru cīņai ar cūku gripas epidēmiju, ziņo rinok.biz.

Līdz šim ar cūku gripas izraisītājvīrusu pasaulē ir inficējušies 35.9 tūkst. cilvēku un 163 no tiem ir miruši. Vīruss konstatēts 76 valstīs un 50 valstis jau iepirkušas vakcīnu pret šo vīrusu. Kopējais cūku gripas vakcīnas tirgus tiek lēsts uz 10 — 20 miljardiem dolāru. Jau paziņots, ka cūku gripas pandēmija varētu turpināties divus gadus. Medikamentu ražotāji saņēmuši ieteikumu, pārtraukt sezonālo vakcīnu ražošanu un ķerties klāt vakcīnai pret vīrusu A/H1N1, kas izraisa cūku gripu. Katra pagājušajā gadsimtā izsludinātā pandēmija ir prasījusi vismaz miljonu cilvēku dzīvību.

Taču jau tagad izskanējusi informācija, ka cūku gripas vīruss ir pielāgojies esošajai vakcīnai, kā liecina Honkongā konstatēts gadījums. Tas liecina, ka visā pasaulē zināmais pret gripas līdzeklis Tamiflu pret šo gripu nav efektīvs.

Cūku mēra krīzes dēļ vietējā gaļa varētu «izspiest» importu, mainot proporcijas par labu vietējiem cūkgaļas ražotājiem, atzīst SIA Cirmas bekons valdes priekšsēdētājs Uldis Eiduks.

«Patlaban Latvija nespēj saražot tik daudz cūkgaļas, lai apmierinātu pieprasījumu. Situācijā, kad patlaban tirgū ievestās un vietējās gaļas proporcijas ir 50 pret 50, pārprodukcijas gadījumā šis rādītājs būs 50 pret 70, tā ka lielu izmaiņu nebūs. Savukārt pārstrādātāji krīzi īpaši neizjutīs, jo uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju produkciju ved tikai gaļas pārstrādes uzņēmumi, kas turklāt strādā pārsvarā ar ievesto gaļu,» atzina Eiduks.

Savukārt, izvaicāts, vai pārprodukcijas gadījumā gaļa nekļūs lētāka, viņš atbildē bija izvairīgs.

«Cūkgaļas ražotāji produkciju pa tiešo nepārdod, līdz ar to šis jautājums jāuzdod veikalniekiem. Nedomāju, ka pircēji izjutīs cenu kritumu. To gan jutīs audzētāji, vismaz 15% iepirkuma cenu kritums noteikti būs. Protams, audzētājiem daudz izdevīgāk cūkas pārdot Eiropai - tur cena ir 0,95-0,98 santīmi par dzīvsvara kilogramu, kamēr Polijā tā tuvojas 1,40 latiem,» atzina Cirmas bekona īpašnieks.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā – Latgales reģiona mežos šajās dienās veiks meža cūku vakcināciju pret klasisko cūku mēri, informē PVD.

PVD inspektori, sadarbojoties ar vietējiem mednieku kolektīviem, nelielas ēsmas, kurās iestrādāta vakcīna, izvietos vairāk nekā 400 meža cūku barotavās inficētajā teritorijā ietilpstošo novadu mežos. Kopumā divās dienās paredzēts pabeigt pirmo pavasara vakcinācijas kārtu un izvietot apmēram 20 tūkstošus vakcīnu.

Tikpat daudz vakcīnu tiks izvietots otrajā vakcinācijas kārtā maija beigās. Vakcinācija šogad tiks veiktā vēl divas reizes - jūlijā un oktobrī.

Meža cūku vakcinācija tika uzsākta 2013. gadā, kuras laikā izvietoja 120 tūkstošus vakcīnu devas, kā rezultātā 40% meža cūku šajās teritorijās ir ieguvušas imunitāti pret KCM.

Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) paplašinājis klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas līdz Igaunijas robežai, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai.

Tādējādi pašlaik par cūku mēra inficētajām teritorijām uzskatāms Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas novads, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti - Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divi Alūksnes novada pagasti - Pededzes un Liepnas.

Klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas ir mainītas, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai, informē PVD.

Patlaban Latvijas apdrošināšanas kompānijas atturīgi vērtē iespēju slēgt polises par cūku apdrošināšanu pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM), līdz ar to audzētāji sākuši attiecīgas sarunas ar vienu no Eiropas lielākajām apdrošināšanas kompānijām, aģentūru LETA informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Apdrošinātāji līdz šim bijuši ļoti uzmanīgi tiklīdz runa ir par tā dēvētajām A klases slimībām, tostarp ĀCM un Klasisko cūku mēri. Polises tiek piedāvātas par samērā augstu cenu un nav izdevīgas. Tādēļ audzētāji paļaujas tikai uz kompensācijām, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā pienākas par reģistrētajām cūkām pēc to likvidēšanas, sacīja Lejniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka interesi par sadarbību cūku fermu apdrošināšanā izrādījis kāds no lielākajiem apdrošinātājiem Eiropā.

Esam saņēmuši signālus, ka viena no lielākajām starptautiskajām kompānijām būtu ar mieru mūsu fermas apdrošināt. Patlaban izskatām piedāvājumu un tuvākajā laikā sāksim sarunas, sacīja Lejniece.

Klasiskais cūku mēris un Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir ļoti bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības, ar kurām slimo gan mājas, gan meža cūkas. 2012.gada novembrī Latvijā konstatēts pirmais klasiskā cūku mēra inficēšanās gadījums, 2014.gada jūnijā pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums, atgādina Valsts kontrole.

Cīņai ar abām infekcijām atbildīgajām iestādēm tika piešķirts papildu finansējums 13,9 miljoni eiro. Pateicoties vakcinācijai, Klasisko cūku mēri izdevās ierobežot. Savukārt ĀCM straujās izplatības dēļ 2014.gadā infekcijas skartajās teritorijās tika izsludināta ārkārtēja situācija, pieņemti vairāki lēmumi, lai ierobežotu slimības izplatību. Par spīti veiktajiem pasākumiem un iztērētajiem līdzekļiem, ĀCM izplatība mājas un meža cūku populācijā Latvijā turpinās, negatīvi ietekmējot lopkopības nozari.

Jau kopš 2000.gada ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aicinājusi Latvijas valdību apmācīt lauksaimniekus slimības atpazīšanā un instruēt par nepieciešamo rīcību slimības izplatīšanās gadījumos. Kopš 2009.gada ir bijuši aicinājumi izstrādāt ĀCM apkarošanas rīcības plānu. Taču tikai pēc tam, kad Latvijā tika konstatēts pirmais ĀCM gadījums, Zemkopības ministrija (ZM) sāka rīkoties, paredzot, piemēram, pasākumus mežacūku skaita ierobežošanai, kā arī stiprinot biodrošības prasības.

Līdz ar gripas sezonu slimnīcas ievieš praksi, ka pirms plānveida operācijām vakcinācija pret gripu ir obligāta. Pretējā gadījumā pakalpojums netiks sniegts.

«Mēs uzskatām, ka tā ir normāla prakse, jo ārstniecības iestādēm ir jāizstrādā pretepidēmiju, infekcijas slimību izplatības ierobežošanas plāni un saskaņā ar šiem plāniem, atbilstoši situācijai ārstniecības iestādes plāno un organizē savu darbu. Tajā skaitā gripas sezonas vai gripas epidēmijas laikā var būt ierobežojumi pacientu plūsmai ārstniecības iestādē,» skaidro Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

VM pārstāve norāda, ka «gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība un šajā gripas sezonas laikā ir ļoti augsts risks inficēties ar šo slimību, arī apmeklējot sabiedriskas iestādes, tajā skaitā arī ārstniecības iestādes. Ja cilvēks dodas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, piemēram, operāciju, bet nav vakcinējies un papildu operācijai saslimst ar gripu, tas sarežģī ārstēšanas procesu, kā arī paaugstina izmaksas. Tāpēc ārstam ir tiesības noteikt pacientam dažādus pasākumus, lai šis pakalpojums būtu pēc iespējas drošāks. Tas ir pacienta drošības un pakalpojuma kvalitātes jautājums».

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru, konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.

Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība.

Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti.

PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

Neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem pēdējo nedēļu laikā Polijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, kad profilakses nolūkos arī Latvijā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai zem klajas debess, putnu gripas aktivitāte pēdējos gados Eiropā vērtējama kā zema.