Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Nevar izslēgt, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss tā skartajā Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Pārbaudot cūku turēšanas sistēmu un biodrošības pasākumus «Druvas Unguri» cūku novietnēs, PVD eksperti konstatējuši, ka biodrošības sistēma bija ieviesta un darbinieki ikdienā to ievērojuši. «Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka vīruss novietnē nonācis ar zāģu skaidām, kas ļoti lielā apjomā regulāri tika ievestas novietnēs un izmantotas pakaišiem. Tas ir pozitīvi no cūku labturības, taču ne no biodrošības viedokļa. Tāpat vīruss novietnē varēja nonākt ar autotransportu, kas gan tika regulāri dezinficēts, taču tai pašā laikā ļoti intensīvi izmantots gan izvedot cūkas ārpus novietnes uz kautuvi, gan cūku kompleksa teritorijā, pārvadājot cūkas no viena korpusa uz otru,» sacīja Meistere.

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 25 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Bauskas novadu, liecina PVD informācija.

Bauskas novada Vecsaules pagastā konstatēta viena no ĀCM nobeigusies cūka. Tāpat ĀCM pirmo reizi konstatēts arī Lībagu pagastā (Talsu novadā), kur konstatēta viena no ĀCM nobeigusies meža cūka.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī piecām cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, četrām meža cūkām Talsu novada Īves pagastā, kā arī divām meža cūkām Limbažu novada Viļķenes pagastā.

Tāpat ĀCM konstatēts arī pa vienai meža cūkai Balvu novada Lazdulejas pagastā, Beverīnas novada Brenguļu pagastā, Daugavpils novada Vaboles pagastā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Priekuļu novada Priekuļu un Liepas pagastos, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, Talsu novada Laucienes un Ārlavas pagastos.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

Tā iepriekš DB sacīja cūkkopības uzņēmuma Kunturi vadītājs Jurģis Krastiņš, un tas bija laikā, kad cūku mēris vēl nebija ielavījies nevienā lielsaimniecībā. Tagad līdz ar vīrusa ievazāšanu centīgi apsargātajā SIA Ancers saimniecībā Rukas Krimuldas pusē dīvainās sērgas kaulainais pirksts ir savilcies līkumā vēl ciešāk, turot arī ikvienu lielo nozares dalībnieku uz grauda. Ar pilnu atveri šis «bioloģiskais ierocis» nu ir gatavs bliezt pa jebkura lieluma mērķi. Tādējādi vietējās cūkgaļas pastardienas vēstneši pieņemas spēkā, cūku mērim pārzveļoties pāri lielsaimniecību biodrošības augstajam slieksnim. Kura būs nākamā? Neskatoties uz visiem valdības pūliņiem, mēra fronte virzās uz priekšu, un neviens aizliegums vai ierobežojums to nav spējis aizkavēt, toties tiek lauztas rokas biznesam. Ja tā, jājautā, kam ir izdevīgi cūku sārti Latvijā? Tikmēr valdība, izdarot lāča pakalpojumu pašmāju cūkkopjiem un pamudinot importētājus, tērē miljonus tam, lai it kā kavētu ĀCM vīrusa gaitas Latvijas teritorijā. Valdības lielo bažu dēļ konsekventi tiek likti sprunguļi riteņos tradicionālajai tautsaimniecības nozarei. Valsts ir naska uz ierobežošanu, bet – kas tiek darīts, lai apturētu šo vīrusu mūsdienīgākām metodēm par cūku dedzināšanu, piemēram, lai izstrādātu vakcīnu? Kā redzams, dezinficējot kūts brienamos zābakus, vīruss nepazūd.

Otrdien, 14. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka ĀCM II riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, kā arī Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. P3.

Savukārt ĀCM III riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagasts un Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. P3.

Latvijā reģistrēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Slimība konstatēta cūku novietnē Ventspils novada Vārves pagastā, saimniecībā “Oši” 1 762 cūku novietnē.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā ir uzsācis Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana, kā arī cūku veselības stāvoklis. Īpaša uzmanība būs pievērsta cūku, kā arī cūkgaļas un cūkgaļas produkcijas pārvadāšanai un izplatīšanai.

PVD uzsver, ka visām karantīnas zonā esošajam cūku novietnēm ir noteikts cūku pārvietošanas aizliegums - aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības un uzraudzības zonām.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) otrdien no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR ir saņēmis seroloģisko iemeklējumu rezultātus, kas apstiprina PVD iepriekš izteikto versiju, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss sākotnēji iekļuvis AS Latgales bekons fermas 2. korpusā, kurā atradās grūsnās sivēnmātes un no turienes, visticamāk, ir pārnests uz citiem korpusiem. Kopumā ĀCM vīruss konstatēts piecos no 7 korpusiem, kuros tika turētas cūkas, informē PVD.

Tāpat seroloģisko izmeklējumu rezultāti palīdz noteikt laiku, kad aptuveni vīruss varētu būt iekļuvis cūku novietnē. Provizoriskais cūku inficēšanās laiks Latgales bekons novietnē varētu būt laika posmā no 14. jūnija līdz 21. jūnijam.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā PVD ir noskaidrojis, ka cūkas no citām novietnēm Latgales bekonā nav ievestas ilgāku laika periodu. Tas izslēdz iespēju, ka slimība novietnē varētu būt iekļuvusi ar ievestajām cūkām.

PVD speciālisti turpina epidemioloģiskās izmeklēšanas procesu, lai noskaidrotu iespējamos ceļus, kā slimība nonākusi cūku novietnē.

Jāuzsver, ka Višķu pagastā un arī apkārtējos pagastos ĀCM jūnijā konstatēts arī meža cūkām, kas liecina, ka vīrusa koncentrācija ārējā vidē bijusi augsta, palielinot vīrusa ienešanas riskus mājas cūku novietnēs šajā reģionā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 20 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušos mežacūku, tajā skaitā ĀCM pirmo reizi konstatēts Ķekavas novadā, kā arī Babītes un Ugāles pagastos, liecina PVD informācija.

ĀCM pirmo reizi konstatēts vienai beigtai meža cūkai Ķekavas novada Ķekavas pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Babītes un Ugāles pagastos.

Tāpat ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī sešām meža cūkām Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, pa divām meža cūkām Tukuma novada Irlavas pagastā un Madonas novada Liezēres pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Alūksnes novada Mārkalnes un Ziemeru pagastos, Dobeles novada Dobeles pagastā, Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 976 meža cūkām 75 novadu 202 pagastos.

Kopumā «Kukuļu» saimniecībā vakar vēlu vakarā likvidētas 165 cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā turpina slimības uzraudzības pasākumus, kā arī pārbaudes kontaktnovietnēs, kurām no skartās saimniecības nesen tika pārdoti sivēni, informē PVD.

PVD ir konstatējis būtiskus trūkumus biodrošībā, faktiski tā nav tikusi nodrošināta.

Vakar tika konstatēts Latvijā šogad pirmais ĀCM saslimšanas gadījums mājas cūkām. Slimība skāra saimniecību «Kukuļi» Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS Latgales bekons tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē.

Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu.

Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes jomā uzņēmums drīzumā spēs atsāks darbību. Savukārt par ražošanas telpām patlaban ir grūti pateikt - vai īpašnieki turpinās audzēt cūkas vai pārorientēsies uz citu nišu.

Patlaban uzņēmumam AS Latgales Bekons joprojām ilgst 40 dienu karantīna, pēc kuras atkārtoti tiks veiktas analīzes, lai pārliecinātos, ka novietnēs nav ĀCM klātbūtne. Kā ĀCM varēja nokļūt novietnēs, pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Savukārt Daugavpils novada pašvaldība patlaban aktīvi risina jautājumu par kompensācijām gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, kurai arī tika nodarīti zaudējumi, nodarbinot strādniekus un pašvaldības tehniku.

Pirmo reizi Vācijā konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), kas riskus cilvēkiem nerada, taču tā dēļ nācies likvidēt ievērojamu skaitu cūku visā pasaulē, paziņojusi valsts lauksaimniecības ministre Jūlija Kleknere.

Šī slimība atklāta mežacūkai Brandenburgas federālajā zemē, kas aptver Berlīni. "Mūsu aizdomas, diemžēl, ir apstiprinājušās," veicot šo paziņojumu, norādīja Kleknere.

Vietējās amatpersonas vēsta, ka, lai novērstu ĀCM izplatīšanos Vācijā, tiks izziņota īpaša zona 15 kilometru rādiusā ap vietu, kur tikusi atklāta ar ĀCM inficējusies mežacūka.

ĀCM radījis milzīgas bažas lauksaimniecības nozarei, un Vācijai tagad draud iespējams cūkgaļas eksporta aizliegums.

Vācija pievienojusies garam Eiropas valstu sarakstam, tostarp Beļģijai, Ungārijai, Polijai un Rumānijai, kurās šogad atklāti ĀCM gadījumi.

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša. Pret to nav vakcīnas.

Pirmdien, 20. martā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Sangastē, Igaunijā, tikās ar Igaunijas lauku lietu ministru Tarmo Tammu (Tarmo Tamm) un Lietuvas lauksaimniecības ministru Broņu Markausku (Bronius Markauskas), lai pārrunātu Baltijas valstu kopīgo viedokli sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada, informē Zemkopības ministrija.

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri bija vienisprātis, ka tiešajiem maksājumiem nākamajā plānošanas periodā beidzot ir jākļūst taisnīgiem pret visu dalībvalstu lauksaimniekiem un jāsasniedz ES vidējais līmenis, kas būs priekšnosacījums neizkropļotai konkurencei ES vienotajā lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū. Tāpat Latvija, Igaunija un Lietuva vēlas EK aktīvāku un ātrāku rīcību, veidojot vienotu ES līmeņa normatīvo regulējumu negodīgo tirdzniecības prakšu novēršanai, jo pagaidām lauksaimnieki pārtikas piegāžu ķēdēs, salīdzinot ar pārstrādātājiem un tirgotājiem, joprojām ir visneaizsargātākais posms.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā - no 21. līdz 25.augustam - konstatējuši 19 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā pagājušajā nedēļā konstatēts trijām meža cūkām Viesītes novada Elkšņu pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Tukuma novada Džūkstes pagastā.

Tāpat ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Cesvaines novada Cesvaines pagastā, Gulbenes novada Līgo pagastā, Jelgavas novada Glūdas pagastā, Kārsavas novada Mežvidu pagastā, Kokneses novada Bebru pagastā, Ogres novada Taurupes pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Sējas novada Sējas pagastā, Talsu novada Ārlavas pagastā un Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 929 meža cūkām 73 novadu 196 pagastos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 27 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastus, kuros konstatēts pa vienai beigtai meža cūkai, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī septiņām meža cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Preiļu novada Pelēču pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā un Talsu novada Valdgales pagastā.

Tāpat ĀCM šajā nedēļā konstatēts pa vienai meža cūkai Babītes novada Salas pagastā, Dagdas novada Ķepovas pagastā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, Iecavas novada Iecavas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Ludzas novada Pildas pagastā, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Priekuļu novada Liepas pagastā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 733 meža cūkām 70 novadu 168 pagastos.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.