Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Pēdējo trīs nedēļu laikā cūkgaļas tirgus pasaulē piedzīvoja īstu cenu eksploziju – aptuveni par 21.4 procentiem. Piemēram, Vācijā cūkgaļas kautķermeņa cena strauji ir palielinājusies vidēji no 1,40 līdz 1,70 eiro par kilogramu. Pēdējo desmit gadu laikā tik straujš pieaugums nebija piedzīvots.

Notikušais vēlreiz apliecina, cik ļoti globālās ekonomikas apstākļos notikumi pat ļoti attālās valstīs ietekmē Eiropu un arī Latviju. Cūkgaļas cenu celšanās galvenais iemesls ir tās deficīts Ķīnas tirgū, ko radīja vairāki faktori. Piemēram, ASV un Ķīnas tirdzniecības kara rezultātā Ķīna noteica 62 procentu ievedmuitu no Amerikas ievestai cūkgaļai. Taču galvenais cēlonis ir Āfrikas cūku mēris, kuru Ķīnā neizdodas ierobežot.

Ķīna ir lielākā cūkgaļas ražotājvalsts, aptuveni 50 procentu šo gaļas dzīvnieku pasaulē tiek audzēti tieši Ķīnā. Šī valsts ir arī lielākais cūkgaļas patērētājs, bet tiek prognozēts, ka tās pašpietiekamība kritīsies par 10 procentiem. Rezultātā, iedzīvotāju dzīves līmenim augot, pieprasījums palielinās, bet piedāvājums postošās cūku slimības ietekmē krīt. Tas savukārt ir radījis jaunas eksporta iespējas Eiropas Savienības cūkaudzētājiem – pašlaik Ķīna importē gandrīz 40 procentu cūkgaļas no kopējā Eiropas Savienības cūkgaļas eksporta, un tas ir ļoti daudz.

Dānija sākusi būvēt 70 kilometru garu žogu uz robežas ar Vāciju, lai nepieļautu, ka ar mežacūkām valstī nonāk Āfrikas cūku mēris.

Žoga celtniecība pirmdien sākusies Padborgā, 220 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kopenhāgenas. Plānots, ka žogs būs līdz 1,5 metriem augsts un tā izmaksas aplēstas 30 miljonu kronu (četri miljoni eiro) apmērā.

Dānijas parlaments žoga būvniecību apstiprināja pērnā gada jūnijā, valdībai brīdinot, ka Āfrikas cūku mēra izplatīšanās var negatīvi ietekmēt Dānijas cūkgaļas eksportu uz valstīm, kas neietilpst ES. Vidēji gadā Dānija uz valstīm ārpus ES eksportē cūkgaļu par 11 miljardiem kronu (1,47 miljardiem eiro).

Dānijas kopējais cūkgaļas eksports 2016.gadā sasniedza aptuveni 30 miljardus kronu (4,02 miljardus eiro).

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša.

LOSP 2020.gadu vērtē kā gadu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību.

Sevišķi smagus izaicinājumus nākas pārdzīvot lopkopības nozarei, jo bez pandēmijas, tai nākas saskarties ar strauju izejvielu cenu pieaugumu, eksporta tirgus samazināšanos un arī dažādām dzīvnieku slimībām.

Šogad LOSP biedru pulks ir pieaudzis līdz 60 biedriem, kas dod vēl lielāku mandātu pārstāvēt lauksaimniekus, zivsaimniekus, mežsaimniekus un pārtikas pārstrādātājus. Īpašs prieks, ka šogad LOSP biedru pulkam pievienojās piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki", kuru mērķis ir saglabāt Latvijas tradicionālo piekrastes zveju, kas ir unikāla un būtu saglabājams šis arods, pārnesot zināšanas no esošajiem piekrastes zvejniekiem uz jaunajiem zvejniekiem.

Cūku cena mēneša laikā aptuveni uz pusi dārgāka.

Cenu situācija preču biržās mūsdienās kalpo par atskaites punktu daudzām izejvielām. Nekāds izņēmums šajā ziņā nav arī pārtikas izejvielu cena, kur pēdējā laika tendences sevišķi satraucošas varētu likties cūkgaļas mīļotājiem, kas kā reiz sakrīt ar pavasara grilēšanas sezonas sākumu.

Kopš februāra beigu daļas dzīvu cūku cena ASV preču biržā ir palēkusies jau gandrīz par 50% un sasniegusi 80 ASV dolāra centu atzīmi par mārciņu.Mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts.Šobrīd cūkgaļas cenas pieaugumu balsta situācija Ķīnā, kas ir lielākā tās patērētāja pasaulē. Ķīnā jau kādu laiku sevi pieteicis Āfrikas cūku mēris, kas liek lemt par gigantiska apmēra šo rukšķošo dzīvnieku ganāmpulku likvidāciju.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

2019. gads cūkaudzētājiem sākas ar smagu ekonomisku pārbaudījumu – par katru izaudzēto un pārstrādei nodoto dzīvnieku audzētājiem, ievērojot visas izmaksas, jāpiemaksā vismaz 15 eiro.

«Ar nepacietību gaidām jauno valdību, lai runātu par nozari. Cūkkopība ir viena no tām, kuru Eiropas Savienībā atbalsta tikai nacionālās valdības,» Dienas Biznesam uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Pagājušā gada neražas dēļ lopbarības graudu cenas sasniegušas 200 eiro par tonnu, savukārt cūkas dzīvsvarā nemaksā vairāk par 900 eiro tonnā. Papildus ekonomiskajām grūtībām Āfrikas cūku mēris(ĀCM) turpina uzvaras gājienu Latvijā, pārņemot pēdējās no sērgas brīvās teritorijas Lejaskurzemē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pirmo reizi Vācijā konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), kas riskus cilvēkiem nerada, taču tā dēļ nācies likvidēt ievērojamu skaitu cūku visā pasaulē, paziņojusi valsts lauksaimniecības ministre Jūlija Kleknere.

Šī slimība atklāta mežacūkai Brandenburgas federālajā zemē, kas aptver Berlīni. "Mūsu aizdomas, diemžēl, ir apstiprinājušās," veicot šo paziņojumu, norādīja Kleknere.

Vietējās amatpersonas vēsta, ka, lai novērstu ĀCM izplatīšanos Vācijā, tiks izziņota īpaša zona 15 kilometru rādiusā ap vietu, kur tikusi atklāta ar ĀCM inficējusies mežacūka.

ĀCM radījis milzīgas bažas lauksaimniecības nozarei, un Vācijai tagad draud iespējams cūkgaļas eksporta aizliegums.

Vācija pievienojusies garam Eiropas valstu sarakstam, tostarp Beļģijai, Ungārijai, Polijai un Rumānijai, kurās šogad atklāti ĀCM gadījumi.

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša. Pret to nav vakcīnas.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Ķīna no nākamā mēneša samazinās importa tarifus vairāk nekā 850 precēm, tostarp saldētai cūkgaļai, pirmdien paziņoja valsts Finanšu ministrija.

Ķīnas cūkkopības nozari smagi skāris Āfrikas cūku mēris, kura dēļ nācies nokaut vairāk nekā miljonu cūku, izraisot cūkgaļas cenas strauju kāpumu. Finanšu ministrija pirmdien paziņoja, ka muitas tarifi saldētai cūkgaļai no 1.janvāra tiks samazināti no 12% līdz 8%.

Tāpat tarifi tiks samazināti arī citiem pārtikas produktiem, tostarp zivīm, sieram un riekstiem, kā arī medikamentiem un vairākiem ķīmijas produktiem.

Šāds lēmums nešķiet saistīts ar tirdzniecības nesaskaņām Ķīnas un ASV starpā, lai gan Pekina un Vašingtona šomēnes panāca vienošanos tirdzniecības sarunās.

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Noslēdzies cūkkopības uzņēmuma SIA Ancers izsludinātais konkurss par ražošanas būvju atjaunošanu un jaunbūvi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti trīs pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA Goldingen Invest, kura piedāvātā līgumcena ir 1,3 miljoni eiro bez PVN. Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija, fermā Bunči-1, kas atrodas Salaspils novadā, plānots atjaunot kūtsmēslu krātuves un būvēt graudu glabāšanas bunkuru, kā arī atjaunot kūtsmēslu krātuvi un būvēt jaunu kūtsmēslu krātuvi fermā Rukas, kas atrodas Krimuldas novadā.

DB jau rakstīja, ka 2017.gadā uzņēmumu skāra Āfrikas cūku mēris.

Pandēmijas laikā viens no vidējiem Latvijas cūkaudzētājiem, SIA "Kunturi", piedzīvojis vēsturiski lielāko pieprasījumu pēc cūkgaļas, taču nestabilitātes sajūtu par nākotni rada bažas par Covid-19 turpmāko ietekmi uz ekonomiku, un arī Āfrikas cūku mēris nekur nav pazudis.

Saimniecība Rūjienas novada Jeru pagastā darbojas jau kopš 1993. gada, pašreizējie īpašnieki saimnieko kopš 2006. gada, kad sākotnēji audzēja aptuveni 1300 cūkas. Šobrīd dzīvnieku skaits "Kunturos" ir no 4500 līdz 5000.

"Strādājam esošajās fermās uz pilnu jaudu, jaunas fermas celt neplānojam," žurnālam "Dienas Bizness" teic uzņēmuma projektu vadītāja Gunta Bole.

Tirdzniecību "Kunturi" pirms vairāk nekā desmit gadiem uzsāka tikai ar svaigo gaļu. Šobrīd uzņēmums attīstījies jau līdz cūkgaļas pārstrādei un realizācijai. Gadu gaitā soli pa solim atvērti veikali un izstrādāti dažādi cūkgaļas produkti.

"Kunturu" nākamais izaicinājums būs, kā uzrunāt pircēju lielveikalā, kad acis ir raibas no piedāvājuma. Lai startētu lielveikalu ķēžu virzienā, izveidots jauns produktu iepakojums.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika "Ķekava"" pagājušajā gadā investējis 4,5 miljonus eiro biodrošības pasākumu ieviešanā, informē uzņēmumā.

Pērn augsto biodrošības standartu nodrošināšanai tika ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, savukārt kopējais investīciju apjoms, tai skaitā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai un papildu drošības pasākumu ieviešanai, bija 4,5 miljoni.

"Biodrošība ir mūsu prioritāte numur viens, tādēļ darām visu iespējamo, lai mūsu putnus pasargātu no jebkuriem infekciju riskiem. Jebkura veida investīcijas, ko veicam, lai vēl vairāk paaugstinātu drošības standartus, vienlaikus sekmējot efektīvus un ilgtspējīgus ražošanas procesus, uztveram kā ieguldījumu konkurētspējā. Divtik būtiski šie drošības jautājumi ir laikā, kad visā pasaulē ierasto ikdienas ritmu ikvienā jomā ir izjaucis Covid-19, savukārt pie mums, Latvijā, arvien vairāk citu mājputnu saimniecību cīnās ar putnu gripas uzliesmojumu. Esmu gandarīts, ka kopš aizvadītā gada janvāra visi mūsu broileri gan “Putnu fabrikā Ķekava”, gan “Lielzeltiņos” ir izauguši veseli – to augšanas procesā nav izmantotas antibiotikas," norāda "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Paplašinoties un attīstot ilgtspējīgu cūkgaļas ražošanu Allažu un Lauberes pagastos izvietotajos kompleksos, Baltic Pork piesaistījis finansējumu no bankas Citadele 9,5 miljonu eiro apmērā.

Baltic Pork ir viens no lielākajiem cūkgaļas ražotājiem Latvijā, kas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību modernos cūku audzēšanas kompleksos īsteno gāzu emisijas samazinošu pilna cikla saimniekošanu. Attīstot ilgtspējīgu ražošanu, uzņēmums investējis biogāzes ražošanas un koģenerācijas staciju būvniecībā pie ražošanas kompleksiem. Cūku kompleksā tiek ražota arī barība cūku audzēšanai, no vietējiem zemniekiem iepērkot graudus, kā arī ieviesta augsta līmeņa biodrošība.

Ņemot vērā, ka šobrīd kompleksos tiek uzturētas 2500 sivēnmātes, gada laikā tiek saražotas apmēram 78000 cūkas. Nākotnē uzņēmums plāno 75 – 100 % ražošanas pieaugumu. Baltic Pork pastāvīgi nodarbina 45 darbiniekus no vietējiem pagastiem.

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Kopumā «Kukuļu» saimniecībā vakar vēlu vakarā likvidētas 165 cūkas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā turpina slimības uzraudzības pasākumus, kā arī pārbaudes kontaktnovietnēs, kurām no skartās saimniecības nesen tika pārdoti sivēni, informē PVD.

PVD ir konstatējis būtiskus trūkumus biodrošībā, faktiski tā nav tikusi nodrošināta.

Vakar tika konstatēts Latvijā šogad pirmais ĀCM saslimšanas gadījums mājas cūkām. Slimība skāra saimniecību «Kukuļi» Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Ap slimības skarto saimniecību noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.