Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Dagdas novadā, netālu no pierobežas atrastajām divām no trim beigtajām meža cūkām, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Meža cūku līķi likvidēti, tos sadedzinot.

Db.lv jau rakstīja, ka PVD, veicot pastiprinātas mājas un meža cūku laboratoriskās pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tāpat Āfrikas cūku mēra klātbūtne apstiprināta 3 mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā 6 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Šobrīd laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās meža cūkas.

Par pierobežā atrastajām beigtajām meža cūkām PVD informēja Valsts robežsardze. PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja meža cūku līķus, tos sadedzinot.

Patlaban Krievijā Brjanskas un Tulas apgabalā izplatās bīstamā slimība Āfrikas cūku mēris, liecina informācija Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šodien mājaslapā ievietota informācija, ka slimība konstatēta Brjanskas apgabalā, kur mēra perēklis atklāts kādā zemnieku saimniecības fermā. Patlaban fermā strādā speciālistu grupa, kā arī tiek veikti nepieciešamie karantīnas pasākumi.

Tiek izvirzīts pieņēmums, ka mēris šajā saimniecībā ticis ievazāts pēc tam, kad fermā nonākuši cūku liemeņi no Tulas apgabala, kur jau iepriekš, 30.janvārī, tika saņemtas ziņas par mēra uzliesmojumu 50 000 cūku lielā fermā Lazarevskaja. Arī šajā fermā tiek īstenoti slimības apkarošanas pasākumi, sadedzinot visu cūkgaļas produkciju un dezinficējot fermu.

Tāpat tiek ziņots, ka veterinārie dienesti ir pārbaudījuši 89 tirdzniecības uzņēmumus un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, kur iepriekš no inficētajām fermām esot nonākuši ap 945 kilogrami gaļas pusfabrikātu un 503 kilogrami gatavās gaļas produkcijas. Ar īpaši izveidotās ārkārtas komisijas lēmumu visa produkcija atsavināta un iznīcināta.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ir noņēmuši paraugus mājas cūkām Skaistas pagasta dzīvnieku novietnē, kurā ir aizdomas par cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), informē PVD.

Novietnē tiek turētas vairāk nekā 200 cūkas un tā atrodas Āfrikas cūku mēra jau iepriekš noteiktajā karantīnas un uzraudzības teritorijā.

PVD inspektori saņēma informācija no cūku novietnes par cūku veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos un cūku nobeigšanos. Līdz laboratorisko analīžu saņemšanai tiek veikti visi slimību ierobežojošie pasākumi.

Brīvdienās Āfrikas cūku mēra vīruss konstatēts vienai mājas cūkai Dagdas novada Svariņu pagastā, kur novietnē tika turēta 21 cūka, kā arī divās saimniecībās Bērziņu pagastā. Vienā saimniecībā ĀCM konstatēja 4 mājas cūkām, dzīvnieku novietnē bija 11 nobarojamās cūkas un 1 cūkai piemājas saimniecībā, kura saslima un nobeidzās.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis informāciju no Polijas kolēģiem, ka Polijas pierobežā ar Baltkrieviju, atrastajām 11 mirušajām meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa klātbūtne, informē PVD.

Jau iepriekš noteiktajā Āfrikas cūku mēra inficētajā teritorijā Polijā ir atklāti jauni slimības gadījumi. Mirušās meža cūkas, kurām konstatēts Āfrikas cūku mēra vīruss, atrastas Podļaskas provincē.

Pēdējo reizi Āfrikas cūku mēra vīrusa uzliesmojums Polijā konstatēts šī gada februārī un šobrīd, pēc neilga pārtraukuma, Āfrikas cūku mēra inficētajā teritorijā tiek atklāti atkal jauni meža cūku slimības gadījumi.

Polijā tiek turpināts uzsāktais Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumu plāns, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, nosakot pastiprinātu uzraudzību Āfrikas cūku mēra inficētajā teritorijā.

PVD atgādina, ka Latvijā Āfrikas cūku mēris ir konstatēts 17 meža cūkām un 4 mājas cūkām.

A/s Latgales Bekons novietnē ar aptuveni 6 000 cūku lielu ganāmpulku, kas atrodas Daugavpils novada Višķu pagastā, mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) novietnē veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Klasiskais cūku mēris un Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir ļoti bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības, ar kurām slimo gan mājas, gan meža cūkas. 2012.gada novembrī Latvijā konstatēts pirmais klasiskā cūku mēra inficēšanās gadījums, 2014.gada jūnijā pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums, atgādina Valsts kontrole.

Cīņai ar abām infekcijām atbildīgajām iestādēm tika piešķirts papildu finansējums 13,9 miljoni eiro. Pateicoties vakcinācijai, Klasisko cūku mēri izdevās ierobežot. Savukārt ĀCM straujās izplatības dēļ 2014.gadā infekcijas skartajās teritorijās tika izsludināta ārkārtēja situācija, pieņemti vairāki lēmumi, lai ierobežotu slimības izplatību. Par spīti veiktajiem pasākumiem un iztērētajiem līdzekļiem, ĀCM izplatība mājas un meža cūku populācijā Latvijā turpinās, negatīvi ietekmējot lopkopības nozari.

Jau kopš 2000.gada ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aicinājusi Latvijas valdību apmācīt lauksaimniekus slimības atpazīšanā un instruēt par nepieciešamo rīcību slimības izplatīšanās gadījumos. Kopš 2009.gada ir bijuši aicinājumi izstrādāt ĀCM apkarošanas rīcības plānu. Taču tikai pēc tam, kad Latvijā tika konstatēts pirmais ĀCM gadījums, Zemkopības ministrija (ZM) sāka rīkoties, paredzot, piemēram, pasākumus mežacūku skaita ierobežošanai, kā arī stiprinot biodrošības prasības.

Šodien saņemto laboratorisko analīžu rezultāti liecina, ka vēl divām atrastajām meža cūkām apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Patlaban Āfrikas cūku mēra vīruss apstiprināts 7 meža cūkām un 3 mājas cūkām. Meža cūku līķi tika likvidēti, tos sadedzinot.

PVD inspektori aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 324 saimniecības. No tām tikai 69 novietnēs tiek turētas cūkas. Pārbaužu laikā inspektori 26 novietnēs konstatēja cūku kustības pārkāpumus: nebija ziņots par to pirkšanu un pārdošanu. Šobrīd nav konstatētas nereģistrētas cūku novietnes. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 355 asins paraugi. Jauni saslimšanas gadījumi mājas cūkām nav konstatēti.

PVD norāda, ka aicina cūku turētājus par savā īpašumā esošajām mājas cūkām ziņot Lauksaimniecība datu centram (LDC) un veikt novietnes reģistrāciju. Cūku saslimšanas vai ārkārtas situācijas gadījumā kompensāciju varēs saņemt tikai tie, kuri būs reģistrējuši cūkas.

Vēl četrām atrastām beigtām meža cūkām Krāslavas novadā, Indras pagasta pierobežā, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Vakar šajā teritorijā vēl tika noņemti paraugi 2 meža cūkām, kas tiek laboratoriski pārbaudīti.

PVD inspektori Āfrikas cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 1668 saimniecības, no kurām 244 tiek turētas cūkas. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 678 asins paraugi. Ir pārbaudītas visas mājas Ķepovas pagastā, šodien pārbaudes noslēgsies Dagdas, Robežnieku un Svariņu pagastos. Pārējā teritorijā pārbaudes turpinās.

Pārbaužu laikā inspektori konstatēja 121 dažādu pārkāpumu, t.sk. nereģistrētus dzīvniekus, pārkāpumus cūku pārvietošanā un vienā gadījumā nebija reģistrēta cūku novietne. Par pārkāpumiem dzīvnieku turētājiem šobrīd sodi netiks piemēroti, taču ja tas tiks konstatēts atkārtotās pārbaudēs, sodi tiks piemēroti, jo nereģistrēta novietne un dzīvnieki ir rupjš noteikumu pārkāpums un rada draudus izsekojamībai, līdz ar to arī slimībām.

Saeima ceturtdien nolēma atbalstīt Ministru kabineta lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju no šī gada 2.jūlija līdz 1.oktobrim, informē Saeimas Preses dienests.

Valdība nolēma izsludināt ārkārtējo stāvokli saistībā ar nepieciešamību apkarot Āfrikas cūku mēri.

Ārkārtējā situācija izsludināta Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubanas, Laucesas, Maļinovas, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastos, Aglonas novadā, Ciblas novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Zilupes novadā, kā arī Rēzeknes novada Kaunatas, Mākoņkalna un Pušas pagastos un Ludzas novada Brigu, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas un Rundēnu pagastos.

Ieviešot ārkārtējo situāciju, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas ir atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā, ir tiesības iekļūt privātā īpašumā visu nepieciešamo Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumu īstenošanai.

Aglonas novada Aglonas pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Slimība skārusi Ezermalu mājas - nelielu piemājas saimniecību ar trim mājas cūkām, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

PVD saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē. Visticamāk, tas noticis tādēļ, ka saimniecībā nebija ievēroti pat elementārākie biodrošības pasākumi – cūkas barotas ar zāli, kūtī nav izmantots atsevišķs apģērbs un apavi, pie durvīm nav bijis apavu dezinfekcijas paklājs utt. Turklāt cūkas nav bijušas reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā, tātad tās tika turētas nelegāli. Tas nozīmē, ka saimniecība arī nevarēs saņemt kompensāciju par likvidētajām cūkām.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

31. marts ir pēdējā diena, kad mednieki var Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) iesniegt nomedīto sieviešu kārtas meža cūku pierādījumus, par katru dzīvnieku saņemot 100 eiro samaksu, informē PVD.

Mērķtiecīgi medījot sieviešu kārtas meža cūkas, plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā, tādējādi ierobežojot Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinot slimības uzliesmojumu skaitu meža cūku populācijā, skaidro PVD.

Kopumā no medniekiem kopš pagājušā gada 20. novembra līdz 29. martam nomedītas vairāk nekā 10 900 sieviešu kārtas meža cūku.

«Vai sieviešu kārtas meža cūku medības būs devušas vajadzīgo rezultātu – populācijas samazināšanu un slimības lēnāku izplatīšanos, rādīs laiks,» saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. «Esam pateicīgi medniekiem, ka viņi izprata situāciju un bija gatavi iesaistīties šajā projektā,» viņš piebilst.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS Latgales bekons tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē.

Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu.

Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes jomā uzņēmums drīzumā spēs atsāks darbību. Savukārt par ražošanas telpām patlaban ir grūti pateikt - vai īpašnieki turpinās audzēt cūkas vai pārorientēsies uz citu nišu.

Patlaban uzņēmumam AS Latgales Bekons joprojām ilgst 40 dienu karantīna, pēc kuras atkārtoti tiks veiktas analīzes, lai pārliecinātos, ka novietnēs nav ĀCM klātbūtne. Kā ĀCM varēja nokļūt novietnēs, pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Savukārt Daugavpils novada pašvaldība patlaban aktīvi risina jautājumu par kompensācijām gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, kurai arī tika nodarīti zaudējumi, nodarbinot strādniekus un pašvaldības tehniku.

Otrdien valdība saimniecībām, kurās Āfrikas cūku mēra dēļ tika nokautas cūkas, nolēma piešķirt 1,5 miljonus eiro.

Pārtikas un veterinārais dienests 26.jūnijā no valsts zinātniskā institūta Bior saņēma ziņojumu par to, ka trijos no savvaļas cūkām noņemtajos paraugos, kas atrastas mirušas Dagdas novada Ķepovas pagastā netālu no Baltkrievijas robežas, kā arī trijos no mājas cūkām noņemtajos paraugos, kuru novietnes atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagastā, ir konstatēts Āfrikas cūku mēra vīruss.

Līdz 14.jūlijam Āfrikas cūku mēris ir konstatēts piecās piemājas saimniecībās un 22 mežacūkām. Galvenokārt Āfrikas cūku mēri konstatē nelielās piemājas saimniecībās ar zemu biodrošības līmeni.

Lai efektīvāk ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību cūku sugas dzīvnieku novietnēm ir nepieciešams noteikt stingrākus biodrošības pasākumus, kā arī pasākumus, ko darīt ar cūku sugas dzīvniekiem, ja dzīvnieku īpašnieki nenodrošina noteiktos biodrošības pasākumus, skaidro Zemkopības ministrija (ZM). Turklāt šādiem cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem ir nepieciešams noteikt aizliegumu vismaz gadu minētajā teritorijā turēt cūku sugas dzīvniekus, lai novērstu iespēju Āfrikas cūku mēra vīrusam tālāk izplatīties.

Saldus novada Jaunauces pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums. Slimība skārusi zemnieku saimniecību Ozoli ar deviņām mājas cūkām, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saimniecībā PVD veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp cūku likvidēšanu, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Ja tuvāko pāris mēnešu laikā Latvijā netiks konstatēts Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījums, Krievija varētu pārskatīt cūkkopības produkcijas importa aizliegumu attiecībā pret atsevišķiem Latvijas pārstrādes uzņēmumiem, atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viņš norādīja, ka šādu pieņēmumu nupat notikušās Maskavas vizītes laikā viņam izteicis Krievijas pārtikas un veterinārā dienesta Rosseļhoznadzor vadītājs Sergejs Dankverts.

«Krievijas dienesta vadītājs pieļāva, ka dienesti ir gatavi izskatīt atsevišķu pārstrādes uzņēmumu fasētās cūkgaļas produkcijas piegādi Krievijas tirgū. Viņi gatavi atsūtīt inspektorus, kas pārbaudīs produkcijas izsekojamību. Ja tur viss būs kārtībā, varētu tikt atļauta piegāde Krievijas tirgum,» sacīja ministrs.

Viņš arī sacīja, ka patlaban arī Krievijā notiek drakoniska cīņa ar Āfrikas cūku mēri. «Man stāstīja par gadījumu, kad vienā fermā tika sadedzināti 58 000 cūku liemeņu. Tas ir drakonisks paņēmiens, taču šajā situācijā labākais risinājums. Krievijas kolēģi atzina, ka, iespējams, ir nedaudz novēlojuši slimības apkarošanu, tāpēc dara visu, lai nepieļautu tās lielāku izplatību,» sacīja Dūklavs.

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, atbalstīja valdības rīkojumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu Ādažu, Krimuldas un Salaspils novadā līdz 17.aprīlim saistībā ar Āfrikas cūku mēra apkarošanu.

Rīkojums paredz, ka atbildīgā koordinējošā institūcija ārkārtējās situācijas laikā ir Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kā arī nosaka uzdevumus Valsts policijai, tostarp kontrolēt transportlīdzekļus, vai šajos novados nenotiek mājas cūku, mežacūku un to produktu pārvadājumi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uzdots nodrošināt uzraudzību un atbalstu dzīvnieku līķu sadedzināšanā, savukārt attiecīgo novadu pašvaldībām - ierādīt vietu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanai un piesaistīt tehniku un citus resursus nobeigušos un nogalināto dzīvnieku sadedzināšanai Āfrikas cūku mēra apkarošanas laikā.

Kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, kā arī Polijā šogad pirmo reizi mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina Latvijas mājas cūku turētājiem - lai pasargātu mājas cūkas no saslimšanas ar šo bīstamo dzīvnieku infekcijas slimību, stingri jāievēro biodrošības pasākumi, informē PVD.

Polijā Āfrikas cūku mēris konstatēts 23. jūnijā – novietnē, kurā tika turēta 261 cūka, Lietuvā mēris konstatēts 29. jūnijā nelielā piemājas saimniecībā ar trim cūkām, bet šodien, 1. jūlijā Āfrikas cūku mēris konstatēts arī Igaunijā – piemājas saimniecībā ar sešām cūkām.

Latvijā šogad Āfrikas cūku mēris ir konstatēts tikai meža cūkām – reģistrēti 517 saslimšanas gadījumi, no tiem 20 šonedēļ.

Patlaban Latvijas apdrošināšanas kompānijas atturīgi vērtē iespēju slēgt polises par cūku apdrošināšanu pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM), līdz ar to audzētāji sākuši attiecīgas sarunas ar vienu no Eiropas lielākajām apdrošināšanas kompānijām, aģentūru LETA informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Apdrošinātāji līdz šim bijuši ļoti uzmanīgi tiklīdz runa ir par tā dēvētajām A klases slimībām, tostarp ĀCM un Klasisko cūku mēri. Polises tiek piedāvātas par samērā augstu cenu un nav izdevīgas. Tādēļ audzētāji paļaujas tikai uz kompensācijām, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā pienākas par reģistrētajām cūkām pēc to likvidēšanas, sacīja Lejniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka interesi par sadarbību cūku fermu apdrošināšanā izrādījis kāds no lielākajiem apdrošinātājiem Eiropā.

Esam saņēmuši signālus, ka viena no lielākajām starptautiskajām kompānijām būtu ar mieru mūsu fermas apdrošināt. Patlaban izskatām piedāvājumu un tuvākajā laikā sāksim sarunas, sacīja Lejniece.

Kādā saimniecībā Alojas novada Staiceles pagastā vienai no 14 mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris. Latvijā šis ir trešais mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri šajā gadā, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Jau svētdien, 9. augustā, PVD saimniecībā ir veicis visus nepieciešamos pasākumus Āfrikas cūku mēra apkarošanai.

Ap slimības skarto dzīvnieku novietni trīs kilometru rādiusā ir noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti tiks kontrolēts mājas un meža cūku veselības stāvoklis.

Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustību.

Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks visu saimniecību, kurās tiek turētas cūkas, pārbaudes.

Tāpat aizsardzības zonā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas vismaz 40 dienas pēc slimības skartās saimniecības dezinfekcijas.

Otrdien, 17.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā, informē ZM pārstāve Viktorija Kalniņa.

Ar šiem grozījumiem noteikumos tiek noteikts, ka Āfrikas cūku mēra I riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Ilzenes, Zeltiņu, Kalncempju, Annas, Malienas, Jaunannas, Mālupes un Liepnas pagasts, kā arī Apes novada Virešu pagasts. Savukārt Āfrikas cūku mēra II riska zonas teritorijā papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem ietilpst Alūksnes novada Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemeru, Alsviķu, Mārkalnes, Jaunalūksnes un Pededzes pagasts, kā arī Apes novada Gaujienas, Trapenes un Apes pagasts. Izmaiņas Āfrikas cūku mēra riska zonu teritorijās izdarītas, lai ieviestu Eiropas Komisijas 2015. gada 13.februāra Īstenošanas lēmumā 2015/251/ES, ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs, noteiktās prasības.

Krievija aptur cūkkopības produkcijas importu no Eiropas Savienības (ES) valstīm saistībā ar Āfrikas cūku mēri Lietuvā, līdz būs saņēmusi no Eiropas Komisijas (EK) drošības garantijas jautājumā par iespējamo šīs slimības izplatību valstīs, kas robežojas ar Lietuvu, paziņojis Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, kad divām Lietuvas dienvidos nomedītām mežacūkām tika atklāts Āfrikas cūku mēris, Krievija jau aizliedza Lietuvas cūkgaļas importu. Vēlāk Aleksejenko izteicās, ka drošības pasākumi varētu tikt attiecināti uz importu no visas ES. Trešdien Lietuvas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju sešu pašvaldību teritorijā.

«Saistībā ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Lietuvā visām ES valstīm saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem jāpārtrauc cūkgaļas piegāde Krievijas Federācijai. Mēs jau esam pārtraukuši šādas produkcijas pieņemšanu,» tagad paziņojis Aleksejenko.

Nedēļas nogalē Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastos un Dagdas novada Bērziņu pagastā konstatēts vēl vesels klājums beigtu mežacūku, turklāt aizdomas par saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri ir arī par divām mājas cūkām.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus, gan mežacūku līķiem, gan arī aizdomīgajām mājas cūkām ir paņemtas analīzes uz saslimstību ar Āfrikas cūku mēri.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēri ar vēlmi saņemt saimniecību biodrošības izvērtējumu un ieteikumus tās uzlabošanai PVD patlaban vērsušies sešu karantīnas teritorijā esošo saimniecību pārstāvji, pamatā tie ir lielākie cūku audzētāji.

Mājsaimniecībās pamazām sākusies arī cūku izkaušana. Informāciju par mājlopu plānoto kaušanu PVD amatpersonas saņem aizvien biežāk. Cilvēki ir neziņā, daudzi vēlētos cūkas vēl kādu laiku paturēt un nobarot, bet, ņemot vērā slimības izplatību, mēs cilvēkiem tomēr iesakām lieki neriskēt, stāstīja Juškus.

Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.