Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.
Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.
Lielais bojā gājušo ES valstu (īpaši Nīderlandes) pilsoņu daudzums vedina prognozēt, ka Eiropas Savienības spiediens par atbildīgo noskaidrošanu un taisnīgām kompensācijām būs liels un ilgs. Ņemot vērā lielo rietumu valstu pilsoņu daudzumu lidmašīnā, visticamākais, ka arī civiltiesiskās kompensāciju prasības varētu būt visai lielas. Visai ticami, ka no cietušo puses arī pret Krievijas valdību varētu tikt ierosināti tiesas procesi ar prasībām pēc kompensācijas. Salīdzinājumam Rietumeiropā vispārpieņemta kompensācija par autoavārijā bojā gājušu nepilngadīgu personu ir ap 1 000 000 EUR, bet par pilngadīgu personu kompensācija pamatā mēdz būt saistīta ar personas prognozēto mūža ienākumu lielumu, kam pievienota klāt arī tā saucamā morālā zaudējuma kompensācija.
Vai kompensācijas cietušie vai arī pati aviolīnija Malaysia Airlines varētu saņemt no apdrošināšanas? Kara darbības zona parasti mēdz būt izņēmums kompensācijām, bet starptautiskā avio apdrošināšana ar īpašiem paplašinājumiem parasti sedz arī kara un terorismu risku. Individuālo pasažieru ceļojumu polises Nīderlandē, iespējams, var segt terorismu, lai gan Latvijas praksē (Latvijā nopērkamajām polisēm) ceļojumu apdrošināšanā terorisms un kara darbības zona praktiski vienmēr ir izņēmums. Dzīvības apdrošināšanā sabiedrības ar labiem nosacījumiem maksā atlīdzību gan pie terorisma gadījumiem, gan arī kara darbības zonā, ja persona tur nokļuvusi īslaicīgi, bez mērķa aktīvi piedalīties. Formāli reiss MH17 varētu arī nebūt atradies kara darbības zonā, jo tas lidoja apmēram 100 metrus augstāk par kara darbības zonas «oficiāli maksimālo augstumu» – «no fly» zona ir līdz 9754 metriem. Jau pieminējām, ka aviācijas apdrošināšanas programmās pastāv arī atsevišķs «kara zonas» apdrošinājums, kurš maksā kompensācijas arī par kara zonā notriektām lidmašīnām vai citādi izraisītiem negadījumiem. Piemēram, ASV reģistrētām lidmašīnām «kara risku apdrošinājumu» piedāvā FAA (Federālā aviācijas administrācija), bet šāds segums ir pieejams arī atvērtā aviācijas apdrošināšanas tirgū. Pagaidām gan nav ziņu vai Malaizijas aviolīnijas būtu šādu apdrošinājumu iegādājušās, tāpat kā tas nav no publiskiem avotiem zināms arī par Air Baltic.
Saskaņā ar Monreālas starptautisko avio konvenciju, Malaysia Airlines ir pienākums izmaksāt kompensācijas par katru bojā gājušo pasažieri līdz 170 000 USD apmērā neatkarīgi no lidmašīnas bojāejas iemesliem. Ja tiks pierādīta Krievijas līdzdalība reisa MH17 notriekšanā, tad, protams, būs arī jautājums par kompensācijām un to apmēru, jo uz vainīgo vai atbildīgo pusi Monreālas konvencija diez vai tiks attiecināta.
Ir maz precedentu par valstu armiju atbildību šādos gadījumos. Viens no tiem varētu būt slavenais Pan Am Flight 103 (Lockerbie bombing) gadījums 1988.gadā, kad Lībijas toreizējā vadoņa M. Kadafi uzdevumā Lībijas slepeno dienestu virsnieks Abdelbaset al-Megrahi organizēja šīs lidmašīnas uzspridzināšanu virs Skotijas, nogalinot 270 cilvēkus. Upuru kompensācijai Lībijas valdība (M. Kadafi) 2002.gadā piedāvāja 2,7 miljardus USD (10 miljonus USD par personu), bet gala rezultāta kompensācija bija apmēram 8 miljoni USD par personu, no kuras gan tika novilkti 2,5 miljoni juriskie izdevumi. Kopumā kompensāciju apjoms par šo lidmašīnu bija 2,16 miljardi USD, bet te svarīgi atzīmēt, ka Lībija papildus cīnījās par starptautisko sankciju atcelšanu un tas bija iemels, kura dēļ tika maksāts krietni daudz.. Var gadīties, ka arī Krievijai vēlāk būs jācīnās par sankciju atcelšanu, kur sarunu priekšmets būs arī kompensācijas.
1988.gadā ASV kara kuģis Vincennes, kļūdaini noturot to par militāro lidmašīnu, ar raķeti notrieca Irānas pasažieru lidmašīnu Air Flight 655, kura ar 290 pasažieriem lidoja no Teherānas uz Dubaju. Par to ASV pēc garām sarunām 1996.gadā samaksāja kompensāciju kopā 61,8 miljonu USD apmērā (213 000 USD par katru bojāgājušo).
Arī pašai Ukrainai nesenā pagātnē ir gadījusies kontraversiāla situācija, kur kopumā tiek uzskatīts, ka ar Ukrainas armijas raķeti S-200 2001.gadā virs Melnās Jūras ir notriekta Sibīrijas Aviolīniju lidmašīna Telaviva – Novosibirska (reiss Nr. 812). Toreiz bojā gāja 78 cilvēki, un Ukraina 2003.gadā vienojās ar Izraēlu par 200 000 USD kompensāciju par katru pasažieri. Līdzīga vienošanās 2004.gadā tika panākta arī ar Krieviju. Kompensācija gan bija ex gratia – tas nozīmē, ka Ukraina neatzina ne savu vainu un ne arī atbildību. Arī vēlākie civiltiesiskie procesi par kompnesācijām Ukrainas vainu un atbildību nav konstatējuši. Par pašu lidmašīnu Ukraina nemaksāja, lai gan Siberian Airlines prasīja 15 miljonus USD.
