Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Viņa norādīja, ka tiek plānots samazināt vairākus reisus, kas patlaban tiek izpildīti ar mazas ietilpības autobusiem, vai arī tie reisi, kuriem jau bija samazināts pieturvietu skaits.

Ozoliņa uzsvēra, ka liela daļa agro un vēlo sabiedriskā transporta reisu, kas tiek veikti, lai izbrauktu no bāzes vai atgrieztos, un kuru laikā tika pārvadāti arī pasažieri, tiks pārveidoti par tā saucamajiem tehniskajiem reisiem. «Tas nozīmē, ka, protams, autobuss no bāzes stacijas izbrauks, taču pasažierus uzņemt nedrīkstēs - arī šie braucieni radīs izmaksas, bet ieņēmumu nebūs, savukārt dažiem cilvēkiem, kas šos reisus izmantoja, būs jāmeklē alternatīvi risinājumi,» teica Ozoliņa.

Runājot par ATD komentāru, ka daļu reisu saglabās, tos pārveidojot par komercreisiem, Ozoliņa apgalvoja, ka Vidzemei neviens komercreiss nav paredzēts. Vienīgais ir virzienā Sigulda-Rīga, taču, Sigulda jau atrodas Rīgas plānošanas reģiona teritorijā.

Vienlaikus Ozoliņa pozitīvi vērtē ideju par bezmaksas sabiedriskā transporta reisu ieviešanu vairākās vietās Vidzemē. «Ļoti ceru, kas tas nepārvērtīsies par parastu eksperimentu, pieradinot pasažierus pie jaunās kārtības, un tad to atcels. Iespējams, ka pasažieru skaits tiešām palielināsies, ņemot vērā, ka par braucieniem nav jāmaksā. Tajā pat laikā, cilvēki ir tik, cik viņi ir,» piebilda Ozoliņa.

ATD pārstāve Zane Plone norādīja, ka konkursa par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030.gadam dokumentāciju 9.jūlijā Sabiedriskā transporta padomē tika atbalstīts septiņiem padomes locekļiem balsojot «par» un diviem atturoties - padomes sastāvā ir visu piecu plānošanas reģionu, kā arī Satiksmes ministrijas pārstāvji.

« ATD ir grūti nokomentēt Vidzemes plānošanas reģiona izplatīto informāciju par «150 reisiem», jo mūsu rīcībā nav informācijas, pēc kāda principa viņi šos reisus skaitīja,» uzsvēra Plone, norādot, ka kopumā reģionālo autobusu maršrutu tīkls dotētajā segmentā no 2021.gada samazināsies par aptuveni 17%, bet tas skaidrojams ar komerciālo maršrutu ieviešanu un vilciena reisu skaita palielinājumu. Tas nozīmē, ka lielākoties valsts dotēto autobusu reisu skaits samazināsies tikai savienojumos ar Rīgu, kur tiks ieviesti komerciālie maršruti un kur paralēli kursē vilciens, jo ir paredzēts no 2021.gada nedublēt autobusu un vilcienu reisus, bet palielināt vilciena pārvadājumu intensitāti, skaidroja direkcijas pārstāve.

«Vēlamies uzsvērt, ka spekulācijām par sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību lauku reģionos nav pamata. Arī turpmāk iedzīvotājiem, neskatoties uz to, vai tie dzīvo pilsētā, novada centrā vai pagastā, būs nodrošināta iespēja ar sabiedrisko transportu nokļūt dažādās valsts un pašvaldību iestādēs,» pauda Plone, piebilstot, ka atbilstoši starptautiskās auditoru kompānijas «PriceWaterhouseCoopers» veiktajam maršrutu tīkla auditam no 2021.gada iedzīvotāji ar sabiedrisko transportu varēs tikt līdz vairāk nekā 99% no visām valsts un pašvaldību iestādēm.

Tās 14 iestādes, uz kurām reģionālo maršrutu autobusi neved, ir sasniedzamas ar pilsētas transportu vai līdz tām nav nepieciešams nodrošināt regulāru satiksmi. Plone, kā piemērus 14 identificētajām vietām, uzskaitīja Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 46.kājnieku bataljonu, Bārdu dzimtas memoriālo muzeju Rumbiņi , Vecmātes kabinetu Kauguru pagastā un Nacionālo Bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības 2.reģionālā nodrošinājuma centra Medicīniskās aprūpes centru.

ATD pārstāve uzsvēra, ka reģionālais maršrutu tīkls «nav un nekad nebūs «akmenī kalts»; tas ir mainīgs, jo, mainoties pasažieru braukšanas paradumiem sakarā ar izmaiņām skolu tīklā, darbavietas, valsts vai pašvaldību iestāžu vietas maiņu u.tml., izmaiņas tiek veiktas arī maršrutos/reisos". Plone piebilda, ka jebkuri grozījumi maršrutu tīklā ir veicami operatīvi un jau šobrīd no 1060 reģionālajiem maršrutiem izmaiņas ik gadu tiek veiktas 25-30% maršrutu.

Jau ziņots, ka VPR pašlaik ievieš Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu «MAMBA», kurā paredzēts, ka Alūksnes un Mazsalacas novadā pilotēs jaunu pakalpojumu «transports pēc pieprasījuma».

«Tieši Alūksnes novadā «transports pēc pieprasījuma» tiks pilotēts vietās jeb apvidos, kur sabiedriskais transports vispār nekursē un nekad nav kursējis. Tie ir māju puduri, taču arī tur dzīvo cilvēki, kuriem sabiedriskais transports ir vienīgā iespēja tikt ārā no mājas. Jāatgādina, ka teritorija nebeidzas ar pagasta centru, ir ceļi, kuri esošajā sabiedriskā transporta tīklā nav iekļauti, taču arī tur dzīvo cilvēki, kuru vajadzības un tiesības jārespektē,» uzsvēra Ozoliņa.