Šonedēļ kāda privātpersona vērsusies prokuratūrā ar lūgumu saukt pie atbildības likvidētā Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta bijušās amatpersonas par iPhone 3 G un Apple datoru iepirkšanu īsi pirms sekretariāta likvidācijas.

Par to Db informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks.

iPhone Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta amatpersonām tika nopirkti jau 2008. gada septembrī, savukārt pērnā gada 24. oktobrī, tikai piecas dienas pirms Ministru kabineta lēmuma par sekretariāta reorganizāciju, tika iegādāti arī divi Apple datori, kuru pirkšana tika pamatota ar to, ka šādi datori nepieciešami, lai varētu pilnvērtīgi izmantot iPhone 3 G e-pasta pārlūku.

2008. gada 19. decembrī nopirktie iPhone tika norakstīti un bez atlīdzības nodoti O. Kastēnam un J. Asarim. Savukārt par valsts naudu nopirktie Apple datori pēc to nopirkšanas vispār nebija lietoti – 15. decembrī notikušajā inventarizācijā tika konstatēts, ka tie pat nav izņemti no iepakojuma.

Īsi pirms Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) likvidēšanas, ministram Oskaram Kastēnam un sekretariāta vadītājam Jurim Asarim pirkti iPhone 3G telefoni un Apple datori.

Lai pilnvērtīgi varētu izmantot iegādātos telefonus kā e-pasta pārlūku, 24. oktobri. tika iegādāti divi datori Apple Imac Mb323zh un programmas iWork-08 (MAC) par kopējo summu Ls 1 500, lai gan valsts pārvaldē netiek izmantota programmatūra MAC, bet gan Windows. Jau pērn 24 datori (ar pamatlīdzekļu pieņemšanas un nodošanas aktu) tika nodoti lietošanā sekretariāta vadītājam un ministram, taču 15. decembrī inventarizācijas laikā tika konstatēts, ka datori nav izņemti no iepakojuma un faktiski netiek lietoti.

19.decembrī iepriekš minētie mazcenas mobilie telefoni iPhone 3G tika norakstīti. Tā kā tālruņi tika iegādāti kā mazcenas telefoni, saistības līguma laušanas gadījumā ir 728 lati, tādēļ telefoni ar visām saistībām par mobilo sakaru pakalpojumiem bez atlīdzības tika nodoti ministram un sekretariāta vadītājam.

Otrdien, 30.septembrī valdība Ministru kabineta sēdē par jauno e-lietu sekretariāta vadītāju apstiprināja Juri Jansonu, kas līdz šim bija Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas direktors.

E-lietu ministre Signe Bāliņa J. Jansona virzīšanu e-lietu sekretariāta vadītāja amatam skaidro ar kandidāta iepriekš gūtajiem panākumiem Juridiskās palīdzības administrācijas izveidošanā un vadīšanā, gūtajām zināšanām par valsts pārvaldi un pieredzi vadošajos amatos.

Par pamatu šādam S. Bāliņas lēmumam ir bijis arī ministres un J.Jansona vienots redzējums par e-pārvaldes attīstību valstī un tās veicināšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu.

Kā vienu no darbības prioritātēm J. Jansons izvirza uzdevumu skaidrot sabiedrībai e-lietu būtību, veicināt jau esošo e-pakalpojumu lietojumu un attīstīt ikvienam izprotamus un pieejamus e-pakalpojumus. „E-lietu sekretariāts ir veicis labas iestrādes e-pakalpojumu ieviešanā, tomēr nozīmīgi panākt, lai e-pakalpojumi kļūtu plaši pieejami visiem iedzīvotājiem, tādejādi veicinot arī efektīvu un operatīvāku valsts pārvaldi”, norāda J. Jansons.

Rīgā, 21.novembrī, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā notiks pēdējā publiskā apspriede par sabiedrības integrācijas politiku nākamajiem pieciem gadiem (2009.–2013.g.).

Sekretariāta pārstāve Zane Šneidere Db informēja, ka uz publisko apspriedi ir aicināts ikviens interesents Sekretariāta telpās, Brīvības ielā 39, 5.stāvā, laikā no plkst. 15:00 līdz 17:00.

Publiskās apspriedes tēma būs sabiedrības integrācijas politika nākamajiem pieciem gadiem. Tās mērķis ir iepazīstināt ar izstrādātā dokumenta projektu un uzklausīt sabiedrības viedokli, idejas un priekšlikumus par nepieciešamajiem papildinājumiem un precizējumiem dokumentā, paskaidroja Z. Šneidere.

Sabiedrības pārstāvju paustais viedoklis palīdzēs atbildēt uz jautājumiem: kā stiprināt latviešu un citu Latvijā dzīvojošo tautību piederības sajūtu Latvijas valstij un pilsoniskumu? kā veicināt iecietību sabiedrībā un iedzīvotāju savstarpējo sadarbību, līdzdalību savu un sabiedrības problēmu risināšanā? kā risināt migrācijas jautājumus?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis sākt kriminālvajāšanu pret divām Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (E-lietu sekretariāta) amatpersonām par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar bijušās e-lietu ministres Inas Gudeles dzimšanas dienas svinībām.

Tādējādi šodien Ģenerālprokuratūrai ir nosūtīti nepieciešamie kriminālprocesa materiāli.

KNAB abas sekretariāta amatpersonas rosina saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tas paredz, ka personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.

Db jau rakstīja, ka pagājušā gada pavasarī I.Gudele nolēma atkāpties no e-lietu ministres amata pēc tam, kad parādījās ziņas par valsts budžeta naudas tērēšanu viņas dzimšanas dienas svinībām, kad tika rezervētas telpas, pasūtīta zemeņu kūka un vīns.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (E-lietu sekretariāts) gada pirmajā ceturksnī, piesaistot ERAF līdzekļus, plāno uzsākt Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pilnveidošanu.

To Db pavēstīja sekretariāta sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte. Viņa norādīja, ka sagatavotais projekta pieteikums ir iesniegts izvērtēšanai sekretariāta Eiropas fondu departamentam.

E-lietu sekretariāts atgādina, ka esošā EIS ir izveidota 2005. gadā, un šajā laikā ir ievērojami pieaudzis darījumu apjoms elektronisko iepirkumu sistēmā. Piemēram, 2008. gadā EIS saviem iepirkumiem izmantojušas 357 valsts un pašvaldību iestādes.

Esošā EIS tehnoloģiskā platforma ir novecojusi, un, palielinoties iepirkumu apjomam, tās veiktspēja nav pietiekama, lai sistēmu varētu izmantot pilnībā visas valsts un pašvaldību iestādes e-iepirkumu veikšanai. Tāpat sistēmas programmatūras ierobežojums neļauj papildināt preču sortimentu un attiecīgi arī pircēju un pasūtītāju skaitu. Tāpēc E-lietu sekretariāts 2009. gadā plāno uzsākt elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstību, lai varētu paplašināt e-katalogu klāstu un uzlabot to darbību, norāda sekretariāts.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.

Moldovas pārstāvji, apmeklējot starptautisko forumu Baltic IT&T 2009, pauda ieinteresētību izmantot Latvijas pieredzi pašvaldību IT kompetenču centru izveidē.

Moldovas pārstāvji tikās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāri Laimdotu Straujumu, E-pārvaldes sekretariāta vadītāju Juri Jansonu un citām sekretariāta amatpersonām, lai pārrunātu turpmākos sadarbības virzienus starp Latviju un Moldovu.

Tikšanās nobeigumā abas puses vienojās turpināt līdzšinējo veiksmīgo E-pārvaldes sekretariāta un Moldovas Informācijas attīstības ministrijas sadarbību atbilstoši 2007. gadā noslēgtajam līgumam.

Otrdien, 5. augustā, Ministru kabinets apstiprināja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrāciju lietās sekretariāta jauno vadītāju – Juri Asaru. Līdz šim Juris Asars pildīja Sabiedrības integrācijas politikas departamenta direktora pienākumus.

„Uzskatu, ka mana iepriekšējā darba pieredze un vēlme pilnveidot sabiedrības integrācijas politiku Latvijā palīdzēs man efektīvi organizēt Sekretariāta darbu un veidot konstruktīvu dialogu ar visām sabiedrības grupām,” saka jaunais Sekretariāta vadītājs Juris Asars.

Jurim Asaram ir Sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnēs. No 2000.-2004.g. strādājis Finanšu ministrijā: vecākais referents Muitas likumdošanas departamentā un Jēkabpils rajona Salas pagasta finanšu stabilizācijas procesa uzraugs. Savukārt no 2004. līdz 2008.gadam J.Asars pildījis Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieka pienākumus.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

No šā gada 1. janvāra Latvija pārņem prezidentūru Baltijas jūras valstu padomes Speciālajā grupā organizētās noziedzības apkarošanai. Iekšlietu ministrijai ir vadošā loma Latvijas prezidentūras norises pārraudzībā, bet prezidentūras sekretariāta darbību nodrošinās Valsts policija, informē Iekšlietu ministrija.

Drošs reģions ir viena no Baltijas jūras valstu padomes noteiktajām ilgtermiņa prioritātēm. Atbalstu prioritātes īstenošanā sniedz vairāki ar Baltijas jūras valstu padomi saistīti sadarbības tīkli un struktūras, kuru ietvaros pārrobežu noziedzības apkarošanā sadarbojas arī tiesību aizsardzības iestādes. Viena no šādām iniciatīvām ir Baltijas jūras valstu padomes Speciālā grupa organizētās noziedzības apkarošanai (BSTF). BSTF dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Islande, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.

BSTF stratēģiskā līmeņa lēmumus pieņem 11 dalībvalstu valdību vadītāju personiskie pārstāvji, savukārt to izpildi operatīvā līmenī nodrošina Operatīvās plānošanas un koordinācijas sanāksmju formāts, kurā piedalās policijas, muitas, robežsardzes, valstu iekšlietu ministriju un tieslietu ministriju augsta līmeņa pārstāvji, kā arī pastāvīgie novērotāji – Eiropas Komisijas, Interpol, Europol, Eurojust, Frontex pārstāvji.

Lai ierobežotu tiesiski nepieļaujamās informācijas apriti virtuālajā vidē, E-lietu sekretariāts ierosina izdarīt grozījumus likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem un Elektronisko sakaru likumā.

E-lietu sekretariāts pamato, ka grozījumi likumdošanā nepieciešami, lai interneta vietnes, kuras darbojas atbilstīgi masu informācijas līdzekļiem noteiktajiem principiem, tiktu atzītas par masu informācijas līdzekļiem likuma izpratnē un līdz ar to uz tām tiktu attiecinātas šī likuma normas.

Sekretariāta sagatavotajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka personai ir ierobežotas tiesības aizstāvēt savas intereses gadījumos, kad notikusi goda aizskaršana vai neslavas celšana internetā. Iesniedzot prasību tiesā, jānorāda aizskārēja personas dati, taču šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā noteiktu iespēju izmantot interneta lietotāja identificēšanai nepieciešamos datus, lai noskaidrotu atbildētāju civilprocesa uzsākšanai personas goda un cieņas aizskaršanas gadījumos.

E-lietu sekretariāts sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) ir ieviesis divus jaunus e-pakalpojumus - turpmāk izziņas no Iedzīvotāju reģistra varēs pieprasīt un saņemt elektroniski.

Lai elektroniski pieprasītu minētās izziņas, ir nepieciešams Latvijas Pasts izsniegtais e- paraksts. Pakalpojumi ir pieejami E-lietu sekretariāta pārraudzībā esošajā portālā www.latvija.lv, liecina sekretariāta sniegtā informācija.

Pirmais pakalpojums nodrošina iespēju iedzīvotājiem elektroniski pieprasīt un saņemt izziņas par savām vai sava nepilngadīgā bērna Iedzīvotāju reģistrā iekļautajām ziņām - informāciju par dzīvesvietu, personu apliecinošu dokumentu, ģimenes stāvokli, valstisko piederību un tās veidu, kā arī citu Iedzīvotāju reģistrā esošu informāciju.

Savukārt otrs ieviestais e-pakalpojums dod iespēju saņemt izziņu no Iedzīvotāju reģistra par trešo personu. Pieprasījumā ir jānorāda šīs personas vārds, uzvārds un personas kods un jāpievieno ar e- parakstu parakstīti dokumenti, kas apliecina personu saistību un tiesības pieprasīt izziņu.

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) šobrīd nedarbojās drukas iekārtu piederumu e-katalogs, jo iepriekšējā iepirkuma darbības laiks ir beidzies, bet jaunus līgumus par drukas iekārtu piederumu piegādi EIS ietvaros nevar noslēgt Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegtās sūdzības dēļ.

E-lietu sekretariāts norāda, ka šobrīd sistēmā šajā katalogā ir iespējams tikai pabeigt 2008. gadā iesāktos darījumus, E-lietu sekretariāta nostāju Db skaidroja iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte.

Sekretariāts atzīmē, ka darījumi e-iepirkumu sistēmā nav iesaldēti. Ja katalogs turpina darboties 2009. gadā, tad iepirkumu apstiprināšana notiek parastajā kārtībā. Ja katalogs ir beidzis savu darbību 2008. gada 31. decembrī, kā šajā gadījumā, tad sistēma atļauj pabeigt attiecīgās nepieciešamās darbības, lai pirkums būtu pabeigts. Nav iespējams veidot jaunu pirkuma pieprasījumu katalogā, kura darbība jau ir beigusies.

Viens no drukas iekārtu piederumu e-kataloga pārstāvošajiem uzņēmumiem - biroja tehnikas izejmateriālu kompānija Sinerta pauž savu sašutumu par izveidojušos situāciju. Sinerta direktore Kristīne Avena Db norāda, ka E-lietu sekretariāta pārstāvju izteikumi par to, ka pērn sāktos darījumus šogad iespējams pabeigt, īsti neatbilst patiesībai. "Pēc mūsu klientu teiktā, tie darījumi, kas e-sistēmā tika uzsākti 30. decembrī palika nepabeigti - 5.janvārī valsts iestādes tos vairs nevarēja apstiprināt," stāsta K. Avena.

Tiek pieļauta situācija, ka ekonomika šogad var apstāties pilnībā, to LTV raidījumā 100. pants paziņoja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Ministrs raidījumā atgādināja, ka valsts budžetā ir 820 milj. Ls jeb teju 5% iztrūkums, lai valsts budžets būtu sabalansēts.

Jautāts, kā šo iztrūkumu mazināt un kā nodrošināt algu pielikumu, piemēram, skolotājiem, mediķiem, policistiem, A. Slakteris atzina, ka šobrīd valstī ir tik liels naudas trūkums, būtu labs signāls, ka arī valdība parādītu, ka tā spēj izvērtēt tēriņus, piemēram, likvidējot t.s. sekretariātus. ''Nebūs ļoti liels pienesums budžetam, jo t.s. bērnu lietu sekretariāta, e-lietu vai integrācijas lietu sekretariāta centrālā aprāta uzturēšana maksā ap 2 milj.Ls. Ir iespējas tos apvienot, bet tā būs nopietna valdības debate. Ja visa sabiedrība, arī bizness taupa, arī valdībai jātaupa, jo tās ir tiešām liekas institūcijas. Valsts pārvalde ir pārāk uzpūsta, un tā radīsies nauda skolotājiem, mediķiem,'' teica A. Slakteris.

Šā gada sešos mēnešos Finanšu ministrija neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi vairāk nekā divus miljonus latu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā apstiprinātā finansējuma 2008. gadā.

Neparedzētiem gadījumiem pirmajā pusgadā piešķirti 2 149 917 lati. Kopējais apstiprinātais finansējums 2008. gadam ir 4 874 454 lati.

Ministru kabinetam piešķirti 6 000 lati, lai nodrošinātu trīs socioloģisko aptauju veikšanu par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Ārlietu ministrijai piešķirti 190 085 lati, lai nodrošinātu vairāku Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu izpildi, kā arī segtu Eiropas Savienības (ES) pārdomu grupas priekšsēdētājas vietnieces Vairas Vīķes-Freibergas ārvalstu darba braucienu izdevumus. Tāpat no šiem līdzekļiem ar valdības lēmumu atbalstīta palīdzības sniegšana Mjanmas (Birmas) iedzīvotājiem viesuļvētras izraisīto seku likvidēšanai un pārvarēšanai, kā arī Eiropas Komisijas līdzfinansētās Afganistānas Provinču pārvaldes atbalsta programmas projekta īstenošanai.

Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi

Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.

Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?

Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.

Otrdien, 25. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja līdzfinansējuma piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta plānotajam Eiropas Komisijas (EK) programmas Safer Internet plus projektam Net-Safe Latvia.

Plānotais projekta kopējais budžets divu gadu periodam, ieskaitot EK līdzfinansējumu 75 % apjomā, ir 374 tūkstoši latu, no valsts budžeta nepieciešamais finansējums – 90 tūkstoši latu.

Eiropas Komisija ir atzinīgi novērtējusi e-lietu sekretariāta līdz šim īstenotos projektus Net-Safe un Hotline un atbalsta to turpināšanu, lai nodrošinātu projektu pēctecību un interneta vides drošības uzlabošanu.

Projektā Net-Safe Latvia, kas apvienos abus līdzšinējos projektus, paredzēts turpināt bērnu, jauniešu, skolotāju un vecāku informēšanu un izglītošanu par drošību internetā. Turpinās darboties elektronisko ziņojumu līnija, kas paredz iespēju ziņot par pārkāpumiem internetā, kā arī tiks nodrošināta iespēja zvanīt uz uzticības tālruņa numuru, lai informētu par pārkāpumiem internetā.

Trešdienas, 13. jūnija LTV1 raidījumā Tieša runa tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) apsūdzēja zvērinātu advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) apmaksātas kampaņas pasūtīšanā medijos Dienas Bizness un RīgaTV 24.

Rasnačs sacīja, ka Gobzems pretojas maksātnespējas nozares sakārtošanai, pasūtot apmaksātas kampaņas. «118 maksātnespējas administratoru ir zaudējuši darbu, un tas turpināsies. Jūs esat tas, kas tam aktīvi pretojas – ar apmaksātām kampaņām Dienas Biznesā un RīgaTV 24. Nezinu, kāpēc jūs te šodien atrodaties. Acīmredzot, lai sabiedrība redzētu, kas aiz jums stāv - Māris Sprūds. Pēc tam, kad viņu izlaida no apcietinājuma, sākās jūsu aktivitātes. Mēs atklāsim, cik daudz finansējuma ir ziedots jūsu šiem pasākumiem, un jūs atbildēsiet likuma priekšā,» raidījumā solīja Rasnačs.

«RīgaTV 24 ir dzīvā satura televīzija, kur viedokļi lielākoties tiek atspoguļoti tiešraidē, un tie netiek cenzēti. Tas, ka šie viedokļi var būt kādam nepatīkami vai netīkami, ir pašsaprotami, jo gan politikā, gan sabiedrībā domas, idejas un uzskati dalās. Mūsu mērķis ir demonstrēt pēc iespējas vairāk skatupunktu. Apvainot televīziju tāpēc, ka tiek atspoguļots tieslietu ministram nepatīkams viedoklis, no viņa puses ir augstprātība. Ja ministrs vēlas, lai RīgaTV 24 izskanētu arī viņa pārstāvēti viedokļi, laipni aicinu viņu atsaukties uz kādu no mūsu vairākkārtējiem ielūgumiem, kurus līdz šim viņš ir noraidījis,» komentē kanāla direktors Klāvs Kalniņš.

Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) pieprasījusi atbalstu no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm gāzes vada projektam Nord Stream, ziņo Financial Times Deutschland.

Latvijā, Igaunijā pretrunīgi vērtētais gāzes vads, kas tiks būvēts pa Baltijas jūras gultni, pēc A. Merkeles domām ir nepieciešams, lai padarītu ES energoapgādi neatkarīgāku un drošāku. A.Merkele nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu (Jose Manuel Barroso) un komisijas padomes priekšsēdētājam no Čehijas Mirekam Topolanekam (Mirek Topolanek), kurš vēl pagājušajā nedēļā asi kritizēja gāzes vada projektu. Čehijas pārstāvis asi nosodīja Nord Stream projektu, uzsverot, ka tas veicinās Eiropas atkarību no Krievijas energoapgādes jomā. Tāpat šis projekts esot tiešs apdraudējums ES virzītajam alternatīvajam Nabucco projektam, kas paredz izbūvēt gāzes vadu no Kaspijas jūras dabas gāzes krājumiem, apejot Krieviju.

Pērn ārpustiesas parādu piedziņai iesniegtas lietas par kopējo summu 161,08 milj. Ls. Juridisko personu segmentā iesniegtas 29,6 tūkst. lietu par kopējo summu 26,34 milj. Ls, bet privātpersonu segmentā – 389,16 tūkst. lietu par kopumā 134,74 milj. Ls.

To liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati, balstoties uz nozares lielāko kompāniju iesniegtajiem rezultātiem.

Apkopotā statistika rāda, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits pērn palicis tādā pašā līmenī kā 2009.gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. 2009.gadā, ārpustiesas parādu piedziņā tika iesniegtas 52 tūkst. lietu par parādiem no juridiskajām personām ar kopējo vērtību vairāk nekā 56 milj. Ls – pērn tie ir attiecīgi 29 tūkst. lietu par nedaudz vairāk nekā 26 milj. Ls apmērā.

«Salīdzinot ar 2009. gadu, ievērojamākā atšķirība vērojama juridisko personu segmentā iesniegto lietu summā – gada laikā tā kritusies uz pusi. Mazinājies arī iesniegto lietu skaits. Tas skaidrojams gan ar ekonomisko situāciju, gan ar uzņēmēju paradumu maiņu. Proti, uzņēmēji sākuši veikt daudz vairāk preventīvu pasākumu, lai parāds vispār neizveidotos,» atzīmē Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.