Lai arī vēl nesen zelts tika uzskatīts par finanšu aktīvu, kas izgājis no modes, kopš vasaras sākuma vērojamais dzeltenā metāla cenas pieaugums daudziem ļāvis samērā labi nopelnīt
Tie, kas saistībā ar pēdējos gados preču biržās vērojamām tendencēm cerēja uz katras sievietes dekoltē pozitīvu akcentu piešķirošo dārgmetālu aksesuāru cenu ilgstošu samazināšanos, var piedzīvot vilšanos, jo, situācijai pasaulē kļūstot aizvien nemierīgākai, zelta un citu dārgmetālu cenas jau visai drīz var atgriezties pie pagājušajā desmitgadē un šīs desmitgades sākumā vērojamās pieauguma tendences.
Atšķirtībā no sudraba, kurš samērā plaši tiek izmantots rūpniecībā, zelts ir uzkrājumu metāls, tāpēc tā cena nav tik daudz atkarīga no tā, kā klājas kādai ražošanas sfērai, bet gan no pasaules sociālekonomiskās situācijas. Tādējādi, jo lielākas ir bažas par dzīves dārdzības pieaugumu vai par kara darbības sākšanos kādā no pasaules tautsaimniecībai nozīmīgajiem reģioniem, jo lielākas ir iespējas redzēt par pircēju aktivitātes palielināšanos liecinošās zaļās krāsas mirgošanu dārgmetālu tirgoņu biržas monitoros, kam laika gaitā seko juvelierizstrādājumu cenu palielināšanās veikalos. Ja runa ir par vispārēju un strauju inflācijas pieaugumu, tad pagaidām varam būt samērā mierīgi, jo nekas tāds ekonomistu prognozēs solīts netiek un arī statistikas dati liecina par to, ka pasaulei šobrīd vairāk nākas bažīties par varbūtējas un vispārējas deflācijas iestāšanos, nevis par to, ka dzīve strauji var kļūt dārgāka. Iemesls tam ir samērā vienkāršs, proti, neraugoties uz dažādos mutvārdos izskanējušajiem paziņojumiem par globālās ekonomikas, tostarp Eiropas tautsaimniecības aktivizēšanos, lielas daļas valstu uzrādītais pieaugums jau ilgstoši ir ļoti tuvs nullei, bet atsevišķās valstīs situācija pat sāk pasliktināties. Šādos ap- stākļos ir ļoti grūti runāt par strauju patērētāju aktivitātes pieaugumu, tādējādi arī inflācija izpaliek, kas ir galvenais iemesls pagājušajā gadā notikušajam vairākus desmitus procentu vērtajam dārgmetālu cenu samazinājumam. Tiesa gan, runājot par patēriņa cenu izmaiņām, ir pāris faktoru, kas var veicināt nobīdi no analītiķu pieļautās zemas inflācijas scenārija, taču par to raksta gaitā.
Runājot par minēto zemo patērētāju aktivitāti, zelts var atgriezties pie cenas pieauguma arī tad, ja inflācija turpinās izpalikt. Ekonomikai turpinot šūpoties lēnīgos nulles pieauguma viļņos, arī korporatīvā sektora peļņas pieauguma iespējas izrādīsies ierobežotas, kas nepavisam nav labi, ja paraugās uz pēdējo vairāk nekā piecus gadus ilgstošo akciju cenu kāpumu, kura tempiem netiek līdzi ne uzņēmumu peļņa, ne arī tautsaimniecība kopumā. Lieki teikt, ka burbulis nevar pūsties mūžīgi, un, iespējams, tas pavisam drīz plīsīs, un ir ļoti ticams, ka šādā gadījumā investori atcerēsies par mūžīgo «glābšanas riņķi» zeltu. Jāpiebilst, ka akciju cenu korekcija var izrādīties vien kā papildu stimuls galvenajam dzeltenā metāla cenas augšup virzošajam faktoram – aizvien nemierīgākajai un ģeopolitisko risku piesātinātajai situācijai pasaulē.
Lai arī vēl nesen zelts tika uzskatīts par finanšu aktīvu, kas izgājis no modes, kopš vasaras sākuma vērojamais dzeltenā metāla cenas pieaugums daudziem ļāvis samērā labi nopelnīt. Turklāt atšķirībā no situācijas pērn šā gada nedaudz vairāk kā sešos mēnešos šī investīciju metāla cena ir palielinājusies par vairāk nekā 10%, tostarp laika posmā kopš vasaras sākuma zelts sadārdzinājies apmēram par 8%. Lai arī pasaules finanšu tirgi ir pieraduši pie saspīlētās situācijas Austrumukrainā, tomēr saasinātās attiecības Ķīnas un Vjetnamas starpā, kā arī militārās aktivitātes Irākā un tās kaimiņvalstī Sīrijā nav viegli norijams krupis, sevišķi vēl tad, ja pēdējā no minētajām valstīm par tādu noturīgu situācijas normalizēšanos runāt nevar. Vēl vairāk – dažus gadus pēc tā dēvētā Arābu pavasara situācijas pavērsieni Tuvajos Austrumos, tostarp arī Lībijā, diezin vai atbilst Rietumu sākotnējām cerībām, līdz ar to radot aizvien jaunus spriedzes viļņus pasaules naftas tirgos ar likumsakarīgo melnā zelta cenas palielināšanos, kas arī ir viens no iepriekš minētajiem faktoriem inflācijas pieaugumam. Tāpat par tādu var kļūt pārtikas cenas tad, ja pavasarī izskanējušās bažas par El Ninjo efekta negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības ražību pasaulē izrādīsies pamatotas. Tādējādi vispārējais politisko un ekonomisko faktoru kokteilis ir spriedzes pilns, un jau nākamais gads var kļūt par tādu, kad gredzenu mīšana pie altāra var izrādīties dārgāka nekā patlaban.
