Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.
Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.
Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.
Vēl viena nesošā kolonna
Par vienu no ietekmīgākajam šādiem personāžiem, kurš finanšu pasaulē spēj sakustināt jau veselus naudas kalnus, šobrīd kļuvis neviens cits kā elektroauto ražotāja Tesla šefs Īlons Masks. Viņa svaigākie izteikumi, piemēram, par bitkoinu šī veidojuma vērtību nosvieduši aptuveni par 20 tūkstošiem ASV dolāriem zemāk. Tāpat viņa izteikumi pēdējos mēnešos periodiski un pamatīgi bīdījuši vairāku mazāku uzņēmumu akciju vērtību. Rezultātā izskatās, ka ir tādi aktīvi, kur pats svarīgākais faktors, kas ietekmē to vērtību, ir vairāku spilgtu personāžu, piemēram, tā paša Maska viedoklis vai pat garastāvoklis, kas tiek komunicēts, piemēram, ar Twitter starpniecību. Jāteic, ka Ī. Masku gan drīzāk pat var mēģināt uzskatīt par atsevišķu mūsdienu finanšu tirgu daļu mesiju nevis par vienkāršu influenceri. Kopumā gan ir pietiekami daudzi mazāka kalibra mēģinājumi nodarboties jau ar "tradicionālāku" finanšu pasaules influenceru padarīšanām jeb biznesu.
Rezultātā dažkārt dzirdams viedoklis, ka sociālo mediju analīze kļuvusi par trešo vērtspapīru tirgus analīzes balstu (tradicionāli tā ir fundamentālā analīze un tehniskā analīze), kas ļauj saprast to, kā domā pūlis. Šādas analīzes veikšanu balsta arī tas, ka bieži tradicionālās ziņu vietnes vairs nav pirmās, kur tiek uzzināts par kādiem būtiskiem jaunumiem. Šobrīd gan politikas noteicējiem, gan ļoti ietekmīgiem investoriem, gan citiem šīs jomas profesionāļiem ir iespējams sekot, piemēram, ar tā paša Twitter starpniecību. Tādējādi ātri var gūt unikālu ieskatu par kādu problēmu, iespēju, vērtspapīru utt.
Faktiski galu galā sanāk tā - ja esi ikdienas vērtspapīru tirgonis, tad vienkārši nevari neņemt vērā to, ko Twitter ieraksta kāda sociālo mediju zvaigzne vai smagsvars. Tam ir savas pozitīvas puses - ierindas investoram tas ļauj mācīties un būt nosacīti tuvā saskarsmē ar šīs jomas iespējamiem guru un kas nav mazsvarīgi – tas var notikt par brīvu. Tomēr šādā gadījumā pastāv arī iespējamība, ka vairs netiek domāts ar savu galvu un notiek jau pārāk liela paļaušanās uz šādu personu teikto, lai gan patiesībā arī tie lielā mērā nebūt nezina to, kas notiks nākotnē. Tāpat arī kopaina, kā šīs lielāka vai mazāka mēroga slavenības patiesībā tiek pie savas bagātības, var izrādīties visai nepilnīga. Risks ir arī tas, ka, akli sekojot citiem, tu patiesībā nezini, kāpēc tev ieguldījumi portfelī vispār īsti ir kādi konkrētie aktīvi. Tas var nozīmēt, ka, piemēram, cenu samazināšanās rada lielu diskomfortu, kas mēdz novest pie nepareizu lēmumu realizēšanas.
Iespējams, zināmu līdzību var vilkt arī to brīdi, kad tiem ASV investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām (45 dienas pēc šī ceturkšņa beigām). Tad visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas profesionāļi. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei mēdz paraut līdzi arī citus. Te gan būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.
Kopumā tā, šķiet, ir viena no pandēmijas iezīmēm - mazie investori masveidā, paļaujoties uz kādu vairāk vai mazāk pārbaudītu informāciju, piemēram, sociālo mediju zvaigžņu viedokļiem, nododas vērtspapīru un citu patiesībā ļoti riskantu finanšu instrumentu uzpirkšanas priekiem, kam galarezultāts var arī nebūt tas pats labākais. Pandēmijā, daudziem cilvēkiem atrodoties mājās, akciju mīšana kļuvusi par jaunu hobiju. Tāpat ļoti palīdz tas, ka investēšana kļuvusi daudz pieejamāka un daudzos gadījumos – lētāka - masām ar dažādu mobilo aplikāciju, piemēram, Robinhood palīdzību. Rietumu pasaulē pandēmija sev līdzi nesusi arī ievērojamu cilvēku uzkrājumu palielināšanos.
Investēšana ir laba lieta, lai gan jārēķinās, ka tā mūžīgi nebūs vien nebeidzama cenu pieauguma pasaka. Arī, piemēram, Dot.com burbuļa rašanās (tūkstošgades mijā) procesi bieži vien tiek saistīti ar eksponenciālu vairāku pamatā niecīgu, nepelnošu kompāniju akciju izaugsmi, jaunizceptu investoru ordu aktīvu mīšanu uz baumu pamata par ļoti augstu cenu.
Bafetu nomaina Masks
Finanšu pasaule vienmēr pieviesusi uzmanību tam, ko saka veiksmīgākie un ietekmīgākie šīs vides pārstāvji. Tirgus dalībnieki tradicionāli gaida, ko par aktuālo situāciju un nākotni klāstīs, piemēram, leģendārais investors Vorens Bafets. Faktiski agrākie finanšu tirgus influenceri, ja tā var teikt, bija šīs jomas profesionāļi, kuru stūrētie, piemēram, fondi bija pierādījuši, ka ilgākā termiņā spēj pārspēt vidējo tirgus sasniegumu (tas ilgākā termiņā nebūt nav viegli). Tiesa gan, daudziem jauniem investoriem šādi personāži (tas ietver arī tradicionālos finanšu padomdevējus), iespējams, saistās ar kādu "veco ekonomiku" no kādas "pagātnes ēras".
Faktiski ierasts, ka, ja kaut ko minētais V. Bafets teica vai darīja, tad tirgus dalībnieki to mēģināja ņemt vērā. Tomēr tagad drīzāk kaut ko līdzīgu varētu attiecināt uz to pašu Masku. Arī, piemēram, Wall Street Journal izceļ to, ka agrāk finanšu tirgus dalībnieki uzmanību pievērsa pamatā tiem, kas paši pārvalda milzīgu aktīvu apmēru. Savukārt šobrīd šāda uzmanība drīzāk tiekot pievērsta spilgtām, cilvēku masai atpazīstamām un enerģiskām personībām (arī, piemēram, mūziķiem), kuras nav šīs nozares profesionāļi un kuri nav pārvaldījuši ievērojamu ieguldījumu portfeļu naudu. Bieži vien tie nenoliedzami ir šīs jomas entuziasti, lai gan šajā pašā laikā tie arī nevar lepoties ar to, ka ilgtermiņā būtu pārspējuši tirgu. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka šāda informācija ir automātiski slikta - sevišķi, ja tā ir uz izglītību vērsta. Lai nu kā – mazajam ierindas investoram tāpat būtu jāmēģina izsvērt, kādu šo informāciju viņš uzņem un kādiem padomiem viņš notic. DB jau rakstījis, ka investoru masu ar saviem ieguldījumu padomiem pēdējā laikā mēdz sakustināt arī, piemēram, miljardieris Marks Kubans, reperi - Snūp Dogs (Snoop Dogg) un Ja Rules un rokgrupas Kiss dalībnieks Džīns Simonss.
Uzpumpē un pārdod
"Tas, ko es esmu redzējis, ir ietiekumi cilvēkiem pirkt vienas vai otras akcijas. Tas ir mērķēts uz jauniem, iespaidojamiem vidusšķiras cilvēkiem, kuri grib uzlabot savu situāciju," Bloomberg klāsta, piemēram, psihologs Breds Kloncs. Tiek norādīts, ka rezultātā šādi cilvēki var būt upuri tā saucamajai "pump and dump" krāpniecības taktikai. Tās mērķis ir par kādiem, piemēram, sev vai "vajadzīgām personām piederošiem" agrāk lēti uzpirktajiem aktīviem radīt lielāku interesi un celt to cenu. Pelēkā zonā, kad kādi izteikumi un rekomendācijas ir viedoklis un kad – nelikumīga spekulācija – ir visai liela. Valdot šādam fonam, arī, piemēram, Finacial Times ziņo par simtiem gadījumu, kad sociālo mediju stimulēta pūļa tirdzniecība šogad skārusi, piemēram, nelielu ASV uzņēmumu akcijas.
"Sociālie mediji ir labi, lai cilvēkiem liktu padomāt par investēšanu. Tomēr tiem vajadzētu arī domāt pašiem. Viena no problēmām ar Twitter un TikTok veiksmes stāstiem ir tā, ka visi tajos prezentē vien savu dzīves labāko daļu nevis lietas, kas nogājušas greizi," savukārt teic First American Trust pārstāvji.
Jāpiebilst, ka influencei parasti gūst ienākumus no platformām, kurās tie ir populāri. Tāpat daudzos gadījumos tiem ienākumus nodrošina kādas kompānijas par attiecīgu produktu reklamēšanu. Finanšu pasaule var nebūt izņēmums. Katrā ziņā nebūt nav izslēgta situācija, kad sociālo mediju finanšu pasaules mini-slavenībām ir sava izteikta interese, kuru tās tieša vai pastarpinātā veidā arī reklamē.
WSJ arī piebilst, ka bieži vien šādu finanšu influenceru popularitāti nosaka tieši tas, ka tie it kā pretojas ierastajām finanšu pasaules normām. Savukārt lietotāju pūļa spekulācijas tad jau esot kaut kas vairāk līdzīgs sava veida dumpim pret pastāvošo kārtību. Problēma gan šajā gadījumā ir tāda, ka daudzi šādi mazie spekulanti-protestētāji pēc šī visa var kļūt nabagāki. Piemēram, miljardieru-influenceru gadījumā kādas to izslavētas likmes var būt vien maza daļa no to ieguldījuma portfeļa, kuru tās vienā mierā var atļauties zaudēt kaut vai nosacīti "laba joka" pēc. Savukārt maziem investoriem savu iekrājumu likšana riskantās pozīcijās, kas nav, piemēram, diversificētas, var būt ļoti postoša.
