Ražošana

Baltu Rotas plāno būvēt savu ražotni

Anda Asere,09.04.2019

SIA Baltu Rotas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube (no kreisās), direktore Ieva Straupe-Lūse un galvenā dizainere Inita Straupe.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

I. Straupe-Lūse stāsta, – kopš krīzes uzņēmumā daudz kas ir mainīts, piesaistot papildu cilvēkus, kopš tā brīža katru gadu uzņēmums stabili ir audzis. «Biju pabeigusi augstskolu un sāku strādāt pilnu laiku ģimenes uzņēmumā, iesaistījās arī mans vīrs un jauns ražošanas vadītājs, ieviesām jaunas lietas, arī tehnoloģiski, lai nodrošinātu plašāku sortimentu un labāku kvalitāti. Iepriekš visas administratīvās lietas darīja Inita (Ievas Straupes-Lūses māte, uzņēmuma galvenā dizainere – DB) viena pati. Divatā ir vairāk laika pievērsties mārketingam. Pa šiem gadiem darbinieku skaits ir palielinājies, katrs ir nācis ar savu pienesumu. Tas ir komandas darbs,» viņa uzsver.

«Mums ir izdevies pārvērst manu un vīra Vitauta hobiju par biznesu. Sākumā tā bija interese par senajām, arheoloģiskajām rotām – viņš gatavoja izstāžu darbus, precīzas rotu kopijas. Pamazām pieslēdzos es, sāku zīmēt arī citas rotas, izmantojot senos motīvus. Radās iespēja braukt uz 3x3 nometnēm mācīt izgatavot rotas, pamazām rādot citiem to, kas mums šķiet interesanti un skaisti. Pirmos piecus gadus būtu grūti saukt par biznesu, tolaik uzņēmums bija ļoti mazs,» atminas I. Straupe. Reizi gadā ir jauna rotu kolekcija. Viņa iedvesmojas gan no senām rotām, gan dabas Siguldā, gan ceļojumiem. Laika gaitā ievērojami mainījusies uzņēmuma pieeja jaunu produktu izstrādē. Agrāk viņa vairāk balstījās uz savām sajūtām un patikšanu, bet tagad rotas izstrādā stratēģiski.

Tagad uzņēmumam ir darbnīca, veikals Siguldā un Rīgā, vasarā arī Turaidā, kā arī internetveikals. Uzņēmums organizē arī Nameja gredzena gatavošanas meistarklases. Piemēram, pērn šādi tapa vairāk nekā simts Nameja gredzenu. Cilvēki novērtē paša pītu gredzenu. Ir bijuši gadījumi, ka jaunlaulātie kāzās viens otram gatavo šo rotu, arī visa ģimene mēdz ierasties uz meistarklasi. «Tas latviešiem ir kaut kas vairāk nekā tikai gredzens,» saka I. Straupe. L. Geistarde-Šube piebilst, ka steidzīgajā laikmetā cilvēki novērtē kvalitatīvi pavadītu laiku, lietas ar papildu vērtību, individualitāti.

«Tagad jau ir cits apjoms, pateicoties paaudžu maiņai uzņēmumā un tam, ka laikus iesaistīti bērni,» spriež I. Straupe. Vaicāta, kā sastrādāties vairāku paaudžu ģimenes locekļiem, viņa atzīst, ka tas ne vienmēr ir viegli, bet, ja viss tiek izrunāts un ir kopīga izpratne par svarīgo un nesvarīgo, viss ir kārtībā. «Ļoti svarīga ir ģimenes sniegtā stabilitātes sajūta. Arī tie, kuri pie mums strādā un nepieder tieši pie ģimenes, kļūst par draugiem un novērtē šo sajūtu,» viņa saka. I. Straupe-Lūse piebilst, ka ir kolēģi, kuri strādā jau 10 un 20 gadus, tāpēc dabiski veidojas ģimeniskākas, ne tikai koleģiālas attiecības. Kolektīvā ir sadalīti pienākumi un, lai arī ģimene savā starpā konsultējas, katram ir sava atbildības sfēra. «Nav tā, ka viens būtu galvenāks visās jomās. Tas attiecas ne vien uz ģimenes locekļiem, bet arī pārējiem kolēģiem – mācāmies deleģēt pienākumus,» viņa teic.

I. Straupe teic, ka Baltu Rotas lielā mērā ir veicinājušas to, ka latviskums ir modē. Savulaik robežas pēkšņi bija vaļā, no visām pusēm ienāca dažādas krāsainas lietas. «Mēs kopš 90. gadiem sākām rādīt, kā bagāto mantojumu iedzīvināt mūsdienu veidolā. Visu laiku esam ar to nodarbojušies,» teic I. Straupe-Lūse.

Visu rakstu lasiet 9. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB,09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Nameja gredzens

Anda Asere,22.03.2019

Nameja gredzena tapšanas procesu skaties raksta galerijā! Lai izgatavotu vienu gredzenu nepieciešama puse metra sudraba stieples, to saloka uz pusēm.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltu Rotas Siguldā jau 25 gadus darina Nameja gredzenus un gada laikā Rīgā, Siguldā, Turaidā un globālajā tīmeklī visā pasaulē pārdod vairāk nekā 1300 Nameja pinuma rotas – gredzenus, aproces, aproču pogas, kulonus un piespraudes. Tāpat vairāk nekā simt interesentu pērn izmēģinājuši paši uzpīt savu Nameju Baltu Rotu meistarklasēs.

Pērn uzņēmuma meistaru darbs bija redzams arī filmā Nameja gredzens. Uzņēmuma dibinātājs Vitauts Straupe izgatavoja filmas galveno gredzenu, kas bija pirkstā galvenajam varonim visu filmēšanās laiku, kā arī kopā ar uzņēmuma dizaineri Initu Straupi un rotkali Normundu Vanagu iejutās filmas aktieru godā.

Rotkalis Normunds Vanags db.lv demonstrē, kā top Nameja gredzens. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noskaidroti uzņēmumi, kuri turpinās dalību SEB uzņēmumu Izaugsmes programmā

Žanete Hāka,16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vairāk nekā 60 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kas turpinās dalību SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programmas ceturtajā ciklā.

Tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Salīdzinot ar programmas iepriekšējo ciklu, šajā tika saņemts rekordliels dalībnieku pieteikumu skaits.

Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas. Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Uzņēmums AS «Smiltenes piens» nodarbojas ar piena produktu ražošanu, SIA «Felici» – graudaugu pārtikas izstrādi un ražošanu, savukārt SIA «Overly» specializējas «augmented reality» tehnoloģijas risinājumu izstrādē. SIA «Kamelota» nodarbojas ar grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, SIA «Optimagro» – ar metālapstrādi un mašīnbūvi, SIA «Maksikoms» – ar nestandarta IT sistēmu un risinājumu izstrādi, savukārt SIA «Magma» nodarbojas ar santehnikas vairumtirdzniecību un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, "SEB banka" jau piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai.

Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas tagad varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus tās.

Uzņēmumu izaugsmes programmu "SEB banka" īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta Latvija". Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, "SEB banka" tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā.

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai, turklāt, no situācijas jāiziet kā ieguvējam. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir šobrīd, kad jādomā par sava biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo īsāks ir dāvanas noderīgais mūžs, jo lielāks risks, ka tai būs slikta ietekme uz pasauli.

«Mūsdienās, kad ir ļoti izplatīta t.s. zaļmaldināšana, vislabāk uzņēmuma zaļo tēlu veido laba izpratne par to, kas ir patiesi labi risinājumi mūsdienu vides problēmām. Tādēļ vērts domāt, vai dāvana ne tikai izskatās zaļa, bet sava mūža laikā tā palīdzēs risināt vairāk vides problēmu, nekā radīs,» saka Edmunds Cepurītis, biedrības Zero Waste Latvija pārstāvis. Viena no biežākajām kļūdām ir veidot ne pārāk noderīgus vai sliktas kvalitātes priekšmetus no pārstrādātiem materiāliem – lai arī tas ļauj izglābt nelielu materiālu daļu no izgāztuvēm, tas būs īslaicīgs ieguvums, ja pavisam drīz nederīgās dāvanas nonāks atkritumu tvertnē.

Atteikties no bezjēdzīgā

Komentāri

Pievienot komentāru