Jo īsāks ir dāvanas noderīgais mūžs, jo lielāks risks, ka tai būs slikta ietekme uz pasauli.
«Mūsdienās, kad ir ļoti izplatīta t.s. zaļmaldināšana, vislabāk uzņēmuma zaļo tēlu veido laba izpratne par to, kas ir patiesi labi risinājumi mūsdienu vides problēmām. Tādēļ vērts domāt, vai dāvana ne tikai izskatās zaļa, bet sava mūža laikā tā palīdzēs risināt vairāk vides problēmu, nekā radīs,» saka Edmunds Cepurītis, biedrības Zero Waste Latvija pārstāvis. Viena no biežākajām kļūdām ir veidot ne pārāk noderīgus vai sliktas kvalitātes priekšmetus no pārstrādātiem materiāliem – lai arī tas ļauj izglābt nelielu materiālu daļu no izgāztuvēm, tas būs īslaicīgs ieguvums, ja pavisam drīz nederīgās dāvanas nonāks atkritumu tvertnē.
Atteikties no bezjēdzīgā
«Vislielākā korporatīvo dāvanu problēma ir to tūlītēja nonākšana atkritumos. Svarīgi kritiski izvērtēt, cik liels procents dāvanu saņēmēju tām atradīs pielietojumu, – ja vērtējums ir mazāks par pusi, labāk no idejas atteikties. Jāņem vērā, ka jebkurai dāvanai ir savs mūžs, pēc kura tā vairs netiks lietota. Atbildīgi ir padomāt par materiāliem, kas ir viegli pārstrādājami, dodot priekšroku kokam, stiklam un citām izejvielām, kas nav plastmasa,» iesaka E. Cepurītis.
Vaicāta, ko vajadzētu izslēgt no korporatīvo dāvanu ideju sarakstiem, SIA Baltu Rotas Attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube teic, ka cilvēki un gaumes ir ļoti dažādas, viņa šajā jautājumā nav kategoriska, taču uzskata, ka dāvanām jābūt ar pievienoto vērtību, nevis ar bezjēdzības pieskaņu, kas rezultējas atkritumu vairošanā. «No korporatīvo dāvanu sarakstiem vajadzētu izslēgt bezjēdzīgas dāvanas, kurām nav ne funkcijas, ne kvalitātes. Arī bezgaumīgas lietas un ar tik milzīgiem logotipiem, ka dāvanas saņēmējs tās nevēlas lietot. Tad pašā būtībā dāvanai vairs nav jēgas. Ir jāmēģina iejusties dāvanas lietotāja ādā un saprast, ko viņš vēlētos lietot ikdienā, tad dāvana būs izdevusies,» uzskata Sabīne Koklačova, prezentreklāmas aģentūras Bungala vadītāja.
Draudzīga videi
«Izcili ilgtspējīga dāvana palīdz risināt kādu no apkārtējās vides problēmām, palīdz izplatīties videi draudzīgai rīcībai. Tam sākums meklējams auduma maisiņos un vairākas reizes lietojamās dzērienu pudelēs, kas mudināja aizstāt vienreizlietojamos plastmasas produktus. Tagad šie konkrētie piemēri vairs nav pārāk veiksmīgi – jo vairāk cilvēkiem jau ir savi maisiņi un pudeles, jo lielāks risks, ka dāvana netiks lietota un ātrāk nonāks atkritumos. Tā vietā jāizvēlas risinājumi aktuālajiem izaicinājumiem – kā mudināt cilvēkus vairāk pārvietoties ar velosipēdu vai mazāk pārtikas izmest atkritumos, vienlaikus saglabājot noderīgumu jebkuram,» spriež E. Cepurītis. Vieglāks risinājums ir dāvanas, kas ir vienkāršas, nerada lielu vides ietekmi un ir noderīgas ikvienam. Virziens, kurā viņš iesaka skatīties, ir vietējās ekoloģiskās tējas, garšvielas, sociālo uzņēmumu ražojumi videi nekaitīgos iepakojumos (ne plastmasā).
Visu rakstu lasiet 10. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!