Jaunākais izdevums

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Viņa novērojusi, ka mūsdienās jaunais pāris gredzeniem tērē vairāk nekā pirms pieciem gadiem, tajā pašā laikā arī daudz rūpīgāk izvērtē piedāvājumu, piemeklējot sev piemērotākās rotas. «Pāris domā, lai gredzens būtu ne tikai ērts, bet arī ar lielāku zelta svaru un interesantu dizainu. Cilvēki meklē kaut ko īpašu. Dažādu zelta krāsu salikumi vienā izstrādājumā jau kļuvuši par ierastu lietu ikdienas rotaslietās, tagad šī tendence kļūst populārāka arī saderināšanās un laulību gredzenu jomā. Arvien biežāk pāri izvēlas vairāku stīpiņu salikumu vienā gredzenā, kā arī gredzenus ar krāsainajiem dārgakmeņiem,» teic Grenardi pārstāve.

Par salīdzinoši jaunu un interesantu tradīciju šajā jomā viņa uzskata laulātajai draudzenei kāzu jubilejā dāvināt tā saucamo triloģiju. «Tas ir gredzens ar trim briljantiem – centrālais ir lielāks, bet abi pārējie – nedaudz mazāki. Šie dārgakmeņi simbolizē pagātni, tagadni un nākotni. Šīs skaistās tradīcijas tēvi ir kompānija De Beers, kas sadarbībā ar lielākajiem juveliernamiem šādus jubileju gredzenus sāka ražot deviņdesmito gadu nogalē,» stāsta A. Spriņģe.

Modē, kā ierasts, ir klasika, pārējais atkarīgs no pircēju fantāzijām, vēlmēm un iespējām, piekrīt uzņēmuma Afrodītes Dārzs, kas darbojas ar zīmolu e-rotas.lv, valdes loceklis Juris Blūzma. Viņš uzsver, ka mode mainās un šobrīd vieglāk ir pateikt, kas vairs nav modē. «Tie ir laulības gredzeni ar grozāmu citas krāsas vidus daļu. Tāda modes tendence izrādījās nepraktiska, jo gredzeni nebija lāgā ne remontējami, ne stiepjami. Manuprāt, jaunā tendence ir speciāli veidota, komfortabla gredzena iekšpuse, ko izgatavojam kā specpasūtījumu,» pauž J. Blūzma. Tāpat nemainīgi aktuāla ir arī mīļotā cilvēka vārda un kāzu datuma iegravēšana gredzena iekšpusē. Arī uzņēmumā Gemmi norāda, ka visbiežāk pāri izvēlas klasiskus gredzenus. Sievietes – klasisko gredzenu ar briljantu, bet vīrieši – gredzenu bez tā.

Visu rakstu Klasika joprojām cieņā lasiet 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB,09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltu Rotas plāno būvēt savu ražotni

Anda Asere,09.04.2019

SIA Baltu Rotas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube (no kreisās), direktore Ieva Straupe-Lūse un galvenā dizainere Inita Straupe.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Jānis Goldbergs,30.03.2023

Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniece un arī produktu veidotāja Alīna Spriņģe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestrādājot dārgakmeņus rotās, cilvēkiem tiek dota iespēja sev nesāt līdzi nelielu daļu no dabas bagātībām, ir pārliecināta Lidija Hlinova.

Rotu zīmola Room 88 īpašniece un idejas autore Lidija Hlinova savām rokām skaistas lietas darinājusi jau sen. Aizraušanās sākās laikā, kad viņa bija profesionāla sporta deju dejotāja un pati sev veidoja tērpus, aksesuārus, bet pēc tam savas prasmes lika lietā, strādājot Spānijā, kur bija atbildīga par grupas Gore Performance, kura uzstājās klubos Amnesia un Pacha Ibiza, skatuves tērpiem. Vēlāk viņa pievērsās rotām. «Šis ir mans otrais rotu zīmols. Pirmā zīmola nosaukums bija Yayoi, un tas bija kardināli atšķirīgs no tā, ko pašlaik veidoju. Rotas bija lielas, uzkrītošas, un tās tika veidotas no koraļļiem, kristāliem, ķēdēm un virvēm. Interesanti, ka man pašai nekad nav patikušas lielas un uzkrītošas rotas, aksesuāri. Esmu minimālisma piekritēja, un tieši šāds rokraksts ir pirms diviem gadiem izveidotajam zīmolam Room 88. Manuprāt, rotai ir jābūt daļai no sievietes būtības, un tai jābūt tādai, ko vēlas nēsāt katru dienu. Būtībā – dzīvot kopā ar rotu, sarast ar to. Rotai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, ko sieviete vēlas atstāt nākamajai paaudzei,» savu pārliecību pauž Lidija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sudrabs, akmeņi un stikls – tāds ir stikla mākslinieka Gata Vasiļjeva izmantoto materiālu arsenāls, no kuriem viņš veido rotas Glass Wolf.

Gata Vasiļjeva darbs pēdējos 15 gadus bijis cieši saistīts ar stiklu. Sadarbībā ar citiem māksliniekiem viņš ir īstenojis virkni dizaina projektu, tostarp roku rokā ar stikla mākslinieku, zīmola an&angel radošo direktoru Arti Nīmani pirms sešiem gadiem izgatavoja pasaulē pirmo stikla velosipēdu, kas patlaban atrodas Honkongas dizaina muzejā. «Mēs ar Arti vēl šobrīd daudz sadarbojamies pie citiem projektiem, bet man jau vairākus gadus bija iekšējs sapnis par sava rotu zīmola izveidi un darbnīcu, kurā varēšu darīt to, ko vēlos. Lai gan iepriekš esmu strādājis arī ar metālu, stikls kā materiāls man šķiet interesantāks, turklāt vēlos izaicināt pats sevi, veidojot no tā aizvien smalkākas un smalkākas lietas – rotas, kuras patīk gan man, gan citiem. Manis gatavotās rotas ir kā mākslas darbi, pārsvarā tās ir vienā eksemplārā. Ļoti reti esmu kādai rotai izveidojis nelielu partiju,» stāsta zīmola Glass Wolf idejas autors, stikla mākslinieks G. Vasiļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas maģiskais svētku laiks un atkal rodas jautājums - ko dāvināt svētkos? Protams, vēlamies, lai dāvana ir labs pārsteigums, kas nes prieku. Rotas ir viena no top dāvanu idejām, kas bieži nokļūst zem Ziemassvētku eglītes. Tomēr kā neapjukt plašajā piedāvājumā? Esam apkopojuši, kuras no mūsu precēm visbiežāk izvēlas dāvanām.

Piedāvājam personalizētas rotas - gravētu medaljonu ar vārdiņu var pievienot jebkurai kaklarotai vai rokassprādzei.

Kaklarota ar personalizētu gravētu medaljonu. Uz medaljona var likt vārdu, iniciāļus, kādu dāvanas saņēmējai svarīgu datumu vai simbolu. Iemūžini mirkli mirdzumā!

https://nelagems.com/collections/necklaces/products/neredzama-kaklarota-ar-personalizetu-vardina-medaljonu

Kaklarotu iespējams izgatavot mazākā garumā, piemērotu bērnam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Nameja gredzens

Anda Asere,22.03.2019

Nameja gredzena tapšanas procesu skaties raksta galerijā! Lai izgatavotu vienu gredzenu nepieciešama puse metra sudraba stieples, to saloka uz pusēm.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltu Rotas Siguldā jau 25 gadus darina Nameja gredzenus un gada laikā Rīgā, Siguldā, Turaidā un globālajā tīmeklī visā pasaulē pārdod vairāk nekā 1300 Nameja pinuma rotas – gredzenus, aproces, aproču pogas, kulonus un piespraudes. Tāpat vairāk nekā simt interesentu pērn izmēģinājuši paši uzpīt savu Nameju Baltu Rotu meistarklasēs.

Pērn uzņēmuma meistaru darbs bija redzams arī filmā Nameja gredzens. Uzņēmuma dibinātājs Vitauts Straupe izgatavoja filmas galveno gredzenu, kas bija pirkstā galvenajam varonim visu filmēšanās laiku, kā arī kopā ar uzņēmuma dizaineri Initu Straupi un rotkali Normundu Vanagu iejutās filmas aktieru godā.

Rotkalis Normunds Vanags db.lv demonstrē, kā top Nameja gredzens. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Stonehill ādas jostas

Ilze Žaime,31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Katrai darbībai, cilvēkam un notikumam ir savs laika nogrieznis. Man tie ir bijuši 20 gadi, kurus esmu veltījusi laikmetīgajai un konceptuālajai rotai," stāsta mākslas galerija "Putti" vadītāja Agita Putāne, kura nolēmusi izbeigt uzņēmējdarbību.

Saistībā ar mākslas galerijas "Putti" slēgšanu tiek pārdotas vitrīnas un lete, kas atradās galerijas telpās.

Savu 20.jubileju un vienlaikus pastāvēšanas beigas mākslas galerija atzīmēs martā ar izstādi "Rotas nav tikai rotas". Galerija tiks slēgta no 1. aprīļa.

"Lēmums slēgt galeriju nebija spontāns. Tas brieda jau ilgu laiku. Ar vīru Andri dodamies dzīvot uz laukiem, uz mūsu 90 hektāriem Blīdenē, kuros mēs stādīsim mežus, tīrīsim dīķus, vēlos izveidot nelielu zirgu pansionātu un turēt nelielu vistu saimi. Bioloģiskās pļavas. Vairs nekāds bizness. Es vēlos baudīt gadalaiku maiņas, auklēt savus mazbērnus un palēlināt tempu skrienošajam laikam. Gribu dzīvot tikai sev un saviem tuvākajiem," lēmumu slēgt mākslas galeriju komentē A.Putāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenē tirdzniecības centrā "Centrs", Baznīcas laukumā 2, durvis vēris juvelierizstrādājumu zīmola "Given by Grenardi" veikals, kas piedāvā augstvērtīgu un izteiksmīgu rotaslietu sortimentu par pieejamām cenām. Jaunatklātajā veikalā radītas trīs darbavietas pilsētas iedzīvotājiem.

Smiltenes "Given by Grenardi" veikalā pieejams plašs pakalpojumu klāsts – juvelierizstrādājumi sievietēm, vīriešiem un bērniem, rotaslietu bezprocentu nomaksa, zelta maiņa, "Goldwork" juvelieru serviss un gravēšanas pakalpojumi.

"Given by Grenardi" ir Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecībā. Šobrīd "Given" tīklā jau ir 35 veikali visā Latvijā un interneta veikals, darbinieku skaits sasniedz 106. "Given" vērtība ir profesionāla klientu apkalpošana, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku apmācībai. Lai nodrošinātu augstu klientu servisa kvalitāti, visi "Given" darbinieki ir apguvuši pārdošanas apmācību programmu "Given akadēmijā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs,15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Akropolis Group”, kura īpašumā un pārvaldībā ir divi tirdzniecības centri Rīgā – “Alfa” un “Akropole”, ir nolēmis paplašināt sava zīmola “Akropole” izmantošanu.

Šī gada pavasarī tirdzniecības centrs "Alfa" mainīs nosaukumu uz "Akropole Alfa", savukārt "Akropole" kļūs par "Akropole Rīga".

Akropolis Group saņem beznosacījumu atļauju Alfas iegādei 

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un...

"Gaidāmā vienota zīmola ieviešana abiem tirdzniecības centriem apliecina, ka “Akropolis Group” uzskata Latviju par nozīmīgu tirgu un mēs esam pārliecināti par tā nākotnes potenciālu. Neskatoties uz pandēmijas radītiem izaicinājumiem, mēs ticam tirgus izaugsmei un esam izvirzījuši ambiciozu mērķi, lai Akropole kļūtu par izteiktu tirgus līderi. Strādājot ar vienotu zīmolu, mūsdienīgu pieeju un uz klientu orientētām vērtībām, mēs īstenosim savu labo praksi un uzkrātās zināšanas, inovācijas un visaugstākos darbības standartus," saka “Akropolis Group” izpilddirektors Manfredas Dargužis.

Rimi Latvia nav notikušas pārrunas ar jaunajiem Alfas īpašniekiem 

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" nav bijušas pārrunas ar tirdzniecības centra "Alfa" jaunajiem...

Nosaukumu maiņa un vienotā zīmola ieviešana neietekmēs abu centru ikdienas darbību – tirdzniecības centru darba laiks, veikalu un pakalpojumu klāsts, apkalpošanas un epidemioloģiskās drošības standarti paliks nemainīgi. Vienlaikus nosaukuma maiņa ieviesīs izmaiņas “Alfa” zīmola vizuālajā identitātē un komunikācijas materiālos, kā arī paredz jaunās vienotās mājaslapas izstrādi. Tāpat tiks paplašināta pašreizējā "Akropole" dāvanu karšu programma – dāvanu kartes varēs iegādāties un izmantot abos iepirkšanās centros. Šo iespēju plānots ieviest līdz ar iepirkšanās centru nosaukumu maiņu.

"Tas ir nozīmīgs solis – darbojoties zem vienota zīmola, tiks stiprināta abu iepirkšanās centru konkurētspēja, kas palīdzēs ātrāk un efektīvāk ieviest inovatīvākus un klientiem pievilcīgākus piedāvājumus. Par “Akropole Alfa” mērķi esam noteikuši turpmāko izaugsmi un sevi redzam kā vēl ērtāku un mūsdienīgāku iepirkšanās un izklaides vietu,” uzsver tirdzniecības centra “Alfa” vadītāja Zane Kaktiņa.

TOP 10 nekustamā īpašuma investīciju darījumi Latvijā  

Investīcijas desmit lielākajos nekustamā īpašuma darījumos Latvijā 2021. gadā sasniedza 576 miljonus...

Jau pavasara sākumā “Alfa” un “Akropole” vārdi tiks mainīti uz “Akropole Alfa” un “Akropole Rīga”. Jaunā izkārtne “Akropole Alfa” drīzumā rotās tirdzniecības centra fasādi, tāpat jaunie tirdzniecības centru nosaukumi tiks izmantoti sociālajos tīklos un citos komunikācijas materiālos.

Plānots, ka vienota zīmola ieviešanas process pilnībā noslēgsies šī gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas izstāžu centrā sestdien norisinājās lielākā kāzu izstāde Latvijā "Riga Wedding Expo 2020".

Izstādē piedalījās vairāk nekā 120 dažādi dalībnieki un tajā bija iespējams satikt kāzu pakalpojumu sniedzējus, vērot kāzu kleitu modes šovus un piedalīties vairākos kāzu plānošanas semināros.

Izstādē bija iespējams iepazīties ar kāzu fotogrāfu un video operatoru darbu, izpētīt iespējamās kāzu svinību vietas, noskatīt kāzu kleitas, uzzināt kāzu dekorētāju piedāvājumu, iegūt informāciju par jaunākajām tendencēm kāzu galdam, kā arī bija iespēja pielaikot un iegādāties gan gredzenus, gan rotas.

Izstādē piedalījās arī kāzu priekšnesumu un kāzu ielūgumu veidotāji un par saviem pakalpojumiem informēja kāzu auto iznomātāji, grima meistari un frizieri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība nav domāta cilvēkiem, kuri ir pieraduši, ka kāds viņiem dod norādes un visu izlemj viņu vietā, gluži pretēji – tas nozīmē striktu plānošanu un atbildības uzņemšanos, uzskata SIA Soulstones vadītāja un īpašniece Agnese Zeltiņa.

Vadītājam ir jāiesaistās visos biznesa procesos, neskaitot laiku, jo, lai uzņēmums attīstītos, tajā jāiegulda daudz darba, spriež A. Zeltiņa, kura aktiera profesijā un uzņēmējdarbībā saskatījusi vairākas līdzības. Abās šajās jomās, kurām esmu veltījusi lielāko daļu savas dzīves, darba laiks nav limitēts, tāpat līdzīga ir arī atdeve, domā A. Zeltiņa.

Izrādē savu patiku skatītājs izrāda ar aplausiem, bet biznesā – ar pirkuma veikšanu un atgriešanos tavā veikalā, secina uzņēmēja. Iet mātes pēdās Pusaudžu gados es vēlējos kļūt par tērpu modelētāju, atceras A. Zeltiņa.

“Man ļoti patika zīmēt, skicēju jau kopš bērnības, jo mans tētis bija rasēšanas, zīmēšanas un darbmācības skolotājs. Piedalījos arī dažādās olimpiādēs un guvu panākumus, tāpēc sapņoju par tērpu modelēšanu. Divas reizes mēģināju iestāties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet abas reizes izvēlētajā fakultātē netiku. Otrajā reizē man gan bija iespēja iestāties metālkalējos, taču es biju lepna – ja nedabūju to, ko gribēju, atmetu šo ideju pavisam. Mans tētis bija arī juvelieris, bet mamma – teātra kritiķe. Tad nu visu laiku manā galvā bija šīs divas jomas. Tētis, protams, vēlējās, lai es zīmēju, gleznoju un taisu rotas, bet mamma – lai savu dzīvi saistu ar teātri. Galu galā pēc vidusskolas beigšanas aizgāju mammas pēdās un nokļuvu teātrī,” stāsta A. Zeltiņa, kura 1993. gadā, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti, ieguva bakalaura grādu teātra un kino mākslā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā būs pilsētas galvenā ainavu arhitekte un pilsētas galvenā dizainere

Db.lv,21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie pilsētvides uzlabošanas Rīgā, labāko risinājumu meklēšanai un pieņemšanai domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienestam pievienojusies galvenā ainavu arhitekte Indra Purs un galvenā dizainere Evelīna Ozola.

“Līdz ar augstas raudzes pieredzes bagātu profesionāļu pievienošanos Pilsētas arhitekta dienesta komandai, tas varēs darboties pilnā kapacitātē, lai rūpētos par kvalitatīvas, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgas pilsētvides veidošanu. Galvenās ainavu arhitektes un galvenās dizaineres uzdevums ir uzraudzīt publiskās ārtelpas kvalitāti Rīgai nozīmīgajos projektos,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Pilsētas arhitekta dienests ir RDPAD struktūrvienība, kuras atbildība ir arhitektūras, ainavas un dizaina kvalitātes pārvaldība, ko īsteno koordinējot un profesionāli atbalstot nozīmīgus publiskās ārtelpas un arhitektūras projektus, veicinot arhitektūras un pilsētvides projektēšanā un uzturēšanā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī popularizējot sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamīns bieži vien ir nozīmīgs interjera elements, taču ne visās ēkās to iespējams ierīkot, tādēļ SIA "Fireplace by Livilla" izveidojusi alternatīvu risinājumu - dekoratīvos kamīnus.

Ideja - nejauši

Ideja radīt kamīnus SIA "Fireplace by Livilla" īpašniecei Evitai Folkmanei radusies pirms aptuveni gada - viņas draudzene bija iegādājusies dzīvokli un aicinājusi aizbraukt līdzi to aplūkot.

"Dzīvokļa viesistabā pamanīju tukšu sienu, un man šajā brīdī pēkšņi prātā ienāca doma, ka tur jāstāv dekoratīvajam kamīnam. Es viņai savu vīziju mēģināju izstāstīt, taču tajā brīdī viņa to vēl nesaprata. Draudzene lūdza parādīt kādu fotogrāfiju, lai vismaz gūtu priekšstatu, kāds tas izskatās, taču bildes kam līdzīgam internetā es neatradu - beigās tomēr izskaidroju savu ideju, bet nolēmu radīt reālu paraugu," viņa atminas.

"Bija ziema, man bija brīvs brīdis, bērns gāja bērnudārzā, tāpēc nolēmu - kāpēc gan neizgatavot paraugu?" stāsta kamīnu radītāja. Mājās bijušas tikai koka paletes, un tā nu no paletes dēļiem tapa dekoratīvais sveču kamīns. Galu galā visi, kas ieraudzījuši kamīnu, bijuši patīkami pārsteigti - gan radi, gan draudzenes, un ieteikuši,sociālajos tīklos publicēt informāciju par produktu un to reklamēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baidens: ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā, arī Baltijas valstīs

LETA--AFP,29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kokneses mazā biznesa domino efekts

Jānis Goldbergs,17.08.2018

Biedrības Baltaine vadītājai Ingunai Žogotai Kokneses Radošajā mājā izdevies piesaistīt tūristu uzmanību ar tautiskām spēlēm un specifisku spēļu inventāru.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Komentāri

Pievienot komentāru