Jaunākais izdevums

Sudrabs, akmeņi un stikls – tāds ir stikla mākslinieka Gata Vasiļjeva izmantoto materiālu arsenāls, no kuriem viņš veido rotas Glass Wolf.

Gata Vasiļjeva darbs pēdējos 15 gadus bijis cieši saistīts ar stiklu. Sadarbībā ar citiem māksliniekiem viņš ir īstenojis virkni dizaina projektu, tostarp roku rokā ar stikla mākslinieku, zīmola an&angel radošo direktoru Arti Nīmani pirms sešiem gadiem izgatavoja pasaulē pirmo stikla velosipēdu, kas patlaban atrodas Honkongas dizaina muzejā. «Mēs ar Arti vēl šobrīd daudz sadarbojamies pie citiem projektiem, bet man jau vairākus gadus bija iekšējs sapnis par sava rotu zīmola izveidi un darbnīcu, kurā varēšu darīt to, ko vēlos. Lai gan iepriekš esmu strādājis arī ar metālu, stikls kā materiāls man šķiet interesantāks, turklāt vēlos izaicināt pats sevi, veidojot no tā aizvien smalkākas un smalkākas lietas – rotas, kuras patīk gan man, gan citiem. Manis gatavotās rotas ir kā mākslas darbi, pārsvarā tās ir vienā eksemplārā. Ļoti reti esmu kādai rotai izveidojis nelielu partiju,» stāsta zīmola Glass Wolf idejas autors, stikla mākslinieks G. Vasiļjevs.

Katrai lietai – savs pircējs

G. Vasiļjevs pirms aptuveni gada lēniem solīšiem sāka realizēt sen loloto sapni par rotu gatavošanu, kā arī atrada darbnīcu, kurā ļauties radošām izpausmēm. Zīmola Glass Wolf rotas tiek darinātas vēsturiskā, mākslinieciskas auras apveltītā vietā – Latvijas Mākslinieku savienības paspārnē esošajā radošajā kvartālā Kombināts Māksla. «Vietai ir nozīme, un šeit atmosfēra ir patīkama. Protams, gribētos, lai šeit apkārt darbotos vēl vairāk mākslinieku, lai vēsturiskā radošā aura tiktu saglabāta. Reizēm satieku sirmus kungus, kuri gremdējas atmiņās par to, kāda rosība šajā kvartālā bija pirms krietna laika. Klausos un priecājos,» teic G. Vasiļjevs, atzīstot, ka no biznesa viedokļa vēl ir iesācējs, jo tikai pagājušajā gadā nodibinājis savu SIA. Patlaban rotu gatavošanai viņš velta aptuveni divas nedēļas mēnesī, bet vēlētos nākotnē nodarboties ar to biežāk un intensīvāk. Taujāts, kā radās ideja par zīmola nosaukumu, G. Vasiļjevs teic, ka loģiski būtu sevi prezentēt kā stikla mākslinieku, izmantojot savu vārdu un uzvārdu, bet kopā tie ir diezgan gari, sarežģīti, līdz ar to viņš domājis par īsāku un kodolīgāku zīmola nosaukumu. «Citi prasa, kāpēc vilks. Skaidrojums ir vienkāršs. Mēs ģimenē cits citam esam devuši iesaukas no dzīvnieku pasaules personāžiem, un es esmu vilks. Savukārt manis darināto rotu zīmols ir Stikla vilks,» skaidro G. Vasiļjevs.

Visu rakstu lasiet 6. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB,09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola «Korola» stāsts aizsācies interesanti. Lai gan sākotnēji tas nebija plānots kā bizness, desmit gadu laikā iegūts klientu loks, kas vēlas nēsāt šīs rotas. To darināšanā izmantoti zīmola «Swarovski» kristāli. Gadu gaitā zīmolu pamanījuši arī konkurenti, kuri cenšas rotaslietas atdarināt, stāsta SIA «Korola design» īpašniece Jekaterina Koroļa.

Rotaslietu darinātāja stāsta, ka sākotnēji rotas veidojusi sev, jo veikalos nevarēja atrast to, ko meklēja. «Svētku laikā uzdāvināju pāris rotas arī draudzenēm, viņas novērtēja. Vēlāk izveidoju rotu komplektus un, strādājot par juristi, piedāvāju savām klientēm. Sāku piedalīties arī dažādos tirdziņos,» zīmola pirmsākumus atceras J. Koroļa.

SIA «Korola design» ir ģimenes uzņēmums, kurā darbojas arī J.Koroļas mamma. Viņa ir galvenā dizainere visām mākslinieciskajām rotām – brošām un kaklarotām. Zīmols izveidots pirms aptuveni pieciem gadiem, bet veikals un darbnīca Antonijas ielā, Rīgā - pirms aptuveni diviem.

J.Koroļa stāsta, ka sākotnēji strādājusi gan kā juriste, gan attīstījusi rotu zīmolu. Lai arī baidījusies pilnībā pievērsties rotu biznesam, tomēr sapratusi, ka ir jāmēģina, jo vienmēr var atgriezties algotā darbā. «Mūsu zīmola pirmais un galvenais nosacījums ir, ka mēs neiepērkam citu veidotas rotas un nepārdodam ar savu zīmolu. Vienmēr radām paši,» skaidro J.Karoļa. Viņa stāsta, ka ir daudz pastāvīgo klientu, kuri zīmola rotaslietas nēsā jau desmit gadus. «Viņi atceras mani kā meiteni ar koferīti, jo sākotnēji rotaslietas tirgoju koferī,» stāsta zīmola radītāja. Viņa novērojusi, ka zīmola klientes uz veikalu jau ved arī meitas. Pārsvarā zīmola klientes ir vecumā no 25 līdz 55 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltu Rotas plāno būvēt savu ražotni

Anda Asere,09.04.2019

SIA Baltu Rotas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube (no kreisās), direktore Ieva Straupe-Lūse un galvenā dizainere Inita Straupe.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Jānis Goldbergs,30.03.2023

Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniece un arī produktu veidotāja Alīna Spriņģe.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestrādājot dārgakmeņus rotās, cilvēkiem tiek dota iespēja sev nesāt līdzi nelielu daļu no dabas bagātībām, ir pārliecināta Lidija Hlinova.

Rotu zīmola Room 88 īpašniece un idejas autore Lidija Hlinova savām rokām skaistas lietas darinājusi jau sen. Aizraušanās sākās laikā, kad viņa bija profesionāla sporta deju dejotāja un pati sev veidoja tērpus, aksesuārus, bet pēc tam savas prasmes lika lietā, strādājot Spānijā, kur bija atbildīga par grupas Gore Performance, kura uzstājās klubos Amnesia un Pacha Ibiza, skatuves tērpiem. Vēlāk viņa pievērsās rotām. «Šis ir mans otrais rotu zīmols. Pirmā zīmola nosaukums bija Yayoi, un tas bija kardināli atšķirīgs no tā, ko pašlaik veidoju. Rotas bija lielas, uzkrītošas, un tās tika veidotas no koraļļiem, kristāliem, ķēdēm un virvēm. Interesanti, ka man pašai nekad nav patikušas lielas un uzkrītošas rotas, aksesuāri. Esmu minimālisma piekritēja, un tieši šāds rokraksts ir pirms diviem gadiem izveidotajam zīmolam Room 88. Manuprāt, rotai ir jābūt daļai no sievietes būtības, un tai jābūt tādai, ko vēlas nēsāt katru dienu. Būtībā – dzīvot kopā ar rotu, sarast ar to. Rotai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, ko sieviete vēlas atstāt nākamajai paaudzei,» savu pārliecību pauž Lidija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas maģiskais svētku laiks un atkal rodas jautājums - ko dāvināt svētkos? Protams, vēlamies, lai dāvana ir labs pārsteigums, kas nes prieku. Rotas ir viena no top dāvanu idejām, kas bieži nokļūst zem Ziemassvētku eglītes. Tomēr kā neapjukt plašajā piedāvājumā? Esam apkopojuši, kuras no mūsu precēm visbiežāk izvēlas dāvanām.

Piedāvājam personalizētas rotas - gravētu medaljonu ar vārdiņu var pievienot jebkurai kaklarotai vai rokassprādzei.

Kaklarota ar personalizētu gravētu medaljonu. Uz medaljona var likt vārdu, iniciāļus, kādu dāvanas saņēmējai svarīgu datumu vai simbolu. Iemūžini mirkli mirdzumā!

https://nelagems.com/collections/necklaces/products/neredzama-kaklarota-ar-personalizetu-vardina-medaljonu

Kaklarotu iespējams izgatavot mazākā garumā, piemērotu bērnam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Stonehill ādas jostas

Ilze Žaime,31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Talsu Radošās Sētas darbnīcā "StoneHill" tiek izgatavotas dabiskas ādas jostas.

"StoneHill" dibinātāji ir Diāna un Miķelis Šteinbergi, kurzemnieki, kas ar ādu strādā jau sešus gadus un šādas prasmes apguvuši pašmācības ceļā. Šobrīd D.Šteinberga vairāk laika velta atvases audzināšanai un saimniekošanu darbnīcā ir pārņēmis vīrs.

Viņš darbnīcā strādā katru dienu. Vairums pircēju to apmeklē tieši gada siltajā laikā, no maija līdz septembrim, taču pasūtījumu veikšana iespējama arī meistaru mājaslapā internetā un darba netrūkst. Tūristu vidū visbiežāk esot vācieši, dāņi un zviedri, uzskaita meistars.

Amatnieks izgatavo ādas jostas, dažāda izmēra maciņus, rotas, kā arī izpilda individuālus pasūtījumus. Viņa darbnīcā ir iespējams redzēt gan darba procesu, gan piedalīties tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Katrai darbībai, cilvēkam un notikumam ir savs laika nogrieznis. Man tie ir bijuši 20 gadi, kurus esmu veltījusi laikmetīgajai un konceptuālajai rotai," stāsta mākslas galerija "Putti" vadītāja Agita Putāne, kura nolēmusi izbeigt uzņēmējdarbību.

Saistībā ar mākslas galerijas "Putti" slēgšanu tiek pārdotas vitrīnas un lete, kas atradās galerijas telpās.

Savu 20.jubileju un vienlaikus pastāvēšanas beigas mākslas galerija atzīmēs martā ar izstādi "Rotas nav tikai rotas". Galerija tiks slēgta no 1. aprīļa.

"Lēmums slēgt galeriju nebija spontāns. Tas brieda jau ilgu laiku. Ar vīru Andri dodamies dzīvot uz laukiem, uz mūsu 90 hektāriem Blīdenē, kuros mēs stādīsim mežus, tīrīsim dīķus, vēlos izveidot nelielu zirgu pansionātu un turēt nelielu vistu saimi. Bioloģiskās pļavas. Vairs nekāds bizness. Es vēlos baudīt gadalaiku maiņas, auklēt savus mazbērnus un palēlināt tempu skrienošajam laikam. Gribu dzīvot tikai sev un saviem tuvākajiem," lēmumu slēgt mākslas galeriju komentē A.Putāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenē tirdzniecības centrā "Centrs", Baznīcas laukumā 2, durvis vēris juvelierizstrādājumu zīmola "Given by Grenardi" veikals, kas piedāvā augstvērtīgu un izteiksmīgu rotaslietu sortimentu par pieejamām cenām. Jaunatklātajā veikalā radītas trīs darbavietas pilsētas iedzīvotājiem.

Smiltenes "Given by Grenardi" veikalā pieejams plašs pakalpojumu klāsts – juvelierizstrādājumi sievietēm, vīriešiem un bērniem, rotaslietu bezprocentu nomaksa, zelta maiņa, "Goldwork" juvelieru serviss un gravēšanas pakalpojumi.

"Given by Grenardi" ir Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecībā. Šobrīd "Given" tīklā jau ir 35 veikali visā Latvijā un interneta veikals, darbinieku skaits sasniedz 106. "Given" vērtība ir profesionāla klientu apkalpošana, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku apmācībai. Lai nodrošinātu augstu klientu servisa kvalitāti, visi "Given" darbinieki ir apguvuši pārdošanas apmācību programmu "Given akadēmijā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Nameja gredzens

Anda Asere,22.03.2019

Nameja gredzena tapšanas procesu skaties raksta galerijā! Lai izgatavotu vienu gredzenu nepieciešama puse metra sudraba stieples, to saloka uz pusēm.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltu Rotas Siguldā jau 25 gadus darina Nameja gredzenus un gada laikā Rīgā, Siguldā, Turaidā un globālajā tīmeklī visā pasaulē pārdod vairāk nekā 1300 Nameja pinuma rotas – gredzenus, aproces, aproču pogas, kulonus un piespraudes. Tāpat vairāk nekā simt interesentu pērn izmēģinājuši paši uzpīt savu Nameju Baltu Rotu meistarklasēs.

Pērn uzņēmuma meistaru darbs bija redzams arī filmā Nameja gredzens. Uzņēmuma dibinātājs Vitauts Straupe izgatavoja filmas galveno gredzenu, kas bija pirkstā galvenajam varonim visu filmēšanās laiku, kā arī kopā ar uzņēmuma dizaineri Initu Straupi un rotkali Normundu Vanagu iejutās filmas aktieru godā.

Rotkalis Normunds Vanags db.lv demonstrē, kā top Nameja gredzens. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā būs pilsētas galvenā ainavu arhitekte un pilsētas galvenā dizainere

Db.lv,21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie pilsētvides uzlabošanas Rīgā, labāko risinājumu meklēšanai un pieņemšanai domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienestam pievienojusies galvenā ainavu arhitekte Indra Purs un galvenā dizainere Evelīna Ozola.

“Līdz ar augstas raudzes pieredzes bagātu profesionāļu pievienošanos Pilsētas arhitekta dienesta komandai, tas varēs darboties pilnā kapacitātē, lai rūpētos par kvalitatīvas, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgas pilsētvides veidošanu. Galvenās ainavu arhitektes un galvenās dizaineres uzdevums ir uzraudzīt publiskās ārtelpas kvalitāti Rīgai nozīmīgajos projektos,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Pilsētas arhitekta dienests ir RDPAD struktūrvienība, kuras atbildība ir arhitektūras, ainavas un dizaina kvalitātes pārvaldība, ko īsteno koordinējot un profesionāli atbalstot nozīmīgus publiskās ārtelpas un arhitektūras projektus, veicinot arhitektūras un pilsētvides projektēšanā un uzturēšanā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī popularizējot sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamīns bieži vien ir nozīmīgs interjera elements, taču ne visās ēkās to iespējams ierīkot, tādēļ SIA "Fireplace by Livilla" izveidojusi alternatīvu risinājumu - dekoratīvos kamīnus.

Ideja - nejauši

Ideja radīt kamīnus SIA "Fireplace by Livilla" īpašniecei Evitai Folkmanei radusies pirms aptuveni gada - viņas draudzene bija iegādājusies dzīvokli un aicinājusi aizbraukt līdzi to aplūkot.

"Dzīvokļa viesistabā pamanīju tukšu sienu, un man šajā brīdī pēkšņi prātā ienāca doma, ka tur jāstāv dekoratīvajam kamīnam. Es viņai savu vīziju mēģināju izstāstīt, taču tajā brīdī viņa to vēl nesaprata. Draudzene lūdza parādīt kādu fotogrāfiju, lai vismaz gūtu priekšstatu, kāds tas izskatās, taču bildes kam līdzīgam internetā es neatradu - beigās tomēr izskaidroju savu ideju, bet nolēmu radīt reālu paraugu," viņa atminas.

"Bija ziema, man bija brīvs brīdis, bērns gāja bērnudārzā, tāpēc nolēmu - kāpēc gan neizgatavot paraugu?" stāsta kamīnu radītāja. Mājās bijušas tikai koka paletes, un tā nu no paletes dēļiem tapa dekoratīvais sveču kamīns. Galu galā visi, kas ieraudzījuši kamīnu, bijuši patīkami pārsteigti - gan radi, gan draudzenes, un ieteikuši,sociālajos tīklos publicēt informāciju par produktu un to reklamēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baidens: ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā, arī Baltijas valstīs

LETA--AFP,29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

NATO tiks "stiprināta visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā", alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība.

Savukārt uz Lielbritāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju "F-35" divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki, paziņoja Baidens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunatklātā iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» ledus arēnā šodien prezentētas jaunā dizaina formas, kurās Latvijas hokeja izlases spēlētāji turpmāk aizvadīs pārbaudes spēles.

Pasākuma laikā tika parakstīta arī vienošanās par sadarbību starp iepirkšanās un izklaides centru «Akropole» un Latvijas Hokeja federāciju (LHF). Jaunās formas dizainu izstrādājis Haralds Apinis, iekļaujot tajā četru Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņus, kā arī Latvijas valsts ģerbonī redzamo grifu un lauvu.

Latvijas valstsvienības spēlētāju krūtis pārbaudes spēlēs rotās ģerboņu kontūrzīmējumi – grifs ar zobenu labajā ķetnā, kas redzams gan Vidzemes, gan Latgales ģerboņos, lauva no Kurzemes ģerboņa un Zemgales ģerbonī redzamais alnis. Pirmo reizi uz hokeja valstsvienības krekliem redzams arī sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērmanes dārzā, piektdien, 19.jūnijā, notiek Latvijas labumu un zāļu tirgus "Gabaliņš Latvijas Līgo!".

Amatnieki un mājražotāji piedāvā pilsētniekiem un Rīgas viesiem vēl pirms saulgriežu svinībām apmeklēt tradicionālo gadatirgu un sarūpēt sev nepieciešamo gan ikdienai, gan arī drošai Jāņu svinēšanai.

Tirgotāji no visiem Latvijas novadiem apmeklētājiem piedāvā Jāņu zāles un sieru, lauku maizi un gaļu, rotas, tautiskās jostas, lina un vilnas apģērbus, amatnieku darinājumus bērniem un ikdienai, dizaina priekšmetus, dabisku izejvielu kosmētiku, gardumus, medu un citus pašu ražotus labumus.

Tirgus sadalīts astoņās tematiskās gadatirgus tirdzniecības zonās, un parka celiņi pārvērtušies par Amatu ielu, Siera ielu, Gaļas ielu, Zivju ielu, Maizes ielu, Augļu un dārzeņu ielu, Zāļu ielu un Alus ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jūrmalas Vēsturiskās arhitektūras balvas 2023 uzvarētāji

Db.lv,29.09.2023

Pirmo vietu žūrijas kopvērtējumā ieguva dzīvojamās mājas Dzintaru prospektā 41 rekonstrukcijas projekts.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden jau otro gadu pasniegtas Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas, lai atzīmētu iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunotās, restaurētās un pārbūvētās kultūrvēsturiskās ēkas Jūrmalā.

Par uzvarētāju atzīta senas zvejnieku mājas rekonstrukcija Dzintaru prospektā 41.

Žūrijas komisija, izvērtējot vēsturiskās ēkas atbilstību oriģinālam un kultūrvēsturiskās substances klātbūtni, izvēlējās trīs laureātus. Visām trim ēkām ir arhitektūras pieminekļa statuss.

Pirmo vietu žūrijas kopvērtējumā ieguva dzīvojamās mājas Dzintaru prospektā 41 rekonstrukcijas projekts, kura autores ir arhitekte Liene Griezīte un Aiga Rozentāle Baiža. Šis ir viens no retajiem Jūrmalas zvejnieku māju apbūves paraugiem, kur to atjaunošanā izmantota visa vēsturiskā substance. Arhitektes neslēpj gandarījumu par paveikto, tomēr norāda uz ēku īpašnieka neatsveramo lomu mantojuma saglabāšanā: “Projektēšanas un būvniecības procesā arhitekta lielākais ieguvums ir projekta pasūtītāja viedā attieksme pret vēsturi, vietu, materiālu un detaļām, līdz ar to par realizācijas nozīmīgākajiem autoriem uzskatāmi paši ēku īpašnieki.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu zīmols «Anita Sondore» 2015. un 2016. gadā konkursā «A' Design Award & Competition» ieguva prestižās «A’Design» balvas un tagad dizainere pati kļuvusi par šī konkursa žūrijas locekli.

«Tas ir liels pagodinājums, liela atbildība un arī unikāla pieredze, īpaši tad, ja pats esi bijis otrā – vērtējamā – pusē. Konkursa rezultāti tiek paziņoti katru gadu 15. aprīlī, bet pirms tam katrs no tūkstošiem pieteikumu tiek rūpīgi un atbildīgi izvērtēts, vadoties pēc noteiktiem, iepriekš izstrādātiem kritērijiem. Rezultātā šogad ir nominēti 1964 uzvarētāji no 99 pasaules valstīm 98 dažādās dizaina kategorijās. Man bija prieks redzēt, ka tiek radīti aizvien jauni un jauni lieliski darbi. Kāds pārsteidz ar savu idejas šķietamo vienkāršību, cits ar meistarīgu smalku detaļu apvienojumu vienotā kompozīcijā, kāds ir atklājis jaunu pielietojumu jau daudzkārt izmantotiem materiāliem. Esmu pateicīga organizatoriem, kas organizē šo konkursu gadu no gada, dodot iespēju māksliniekiem prezentēt savus darbus un idejas, veicinot tieksmi uz izcilību,» saka A. Sondore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunās mājvietas Mārstaļu ielā 6 pagrabā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, RMM, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), būvniecības uzņēmums AS “UPB” iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” vēstīs par latviešu rakstnieku un mūziķu personībām, 100 epizodēs liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu un izgaismojot radošuma cilvēciskos aspektus. Radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā – par to klasiskos pētniecības avotos tiek runāts ļoti skopi.

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” muzeja apmeklētājiem ļaus ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet arī pašiem gūt iedvesmu radīšanai. Tā būs ļoti mūsdienīga un ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, kā arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Patlaban noslēgumam VNĪ izsludinātais iepirkums jaunās ekspozīcijas objektu radīšanai, pretendenti pieteikumus vēl var iesniegt līdz 12.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru