Nākamā gada valsts budžetu, līdzīgi kā jau spēkā esošo, nāksies konsolidēt, ko paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Runa ir par 395-440 milj. Ls.
Nekas pārsteidzošs. Tas, ka šāds solis būs jāsper, Latvijai nebija nekāds noslēpums, turklāt jau tad, kad ar pazemīgu lūgumu aizdot naudu ēšanai pie starptautiskajiem partneriem devās premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Arī summai nevajadzētu nevienu īpaši pārsteigt, ņemot vērā, ka Latvijas Bankas pirms dažiem mēnešiem veiktie aprēķini bija stipri vien līdzīgi - toreiz tika teikts, ka konsolidāciju vajadzēs veikt aptuveni 411 milj. Ls apmērā.
Tajā pašā laikā šoreiz Latvijas attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem zināmā mērā ir ieguvušas jaunu pavērsienu. Proti, teju vai visam, ko savas vizītes laikā vakar paziņoja ES finanšu palīdzības Latvijai misijas vadītājs Gabriels Džudiče, var piekrist. Vēl vairāk - tās ir lietas, ko dažādu nozaru eksperti un uzņēmēji valdībai ir mēģinājuši iegalvot jau pietiekami ilgi. Kāds tad pašreiz ir aizdevēju pamatpostulāts - mēs neprasām palielināt nodokļus, bet gan lai visi tos maksātu. Viedi vārdi! Gan DB, gan uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka nav nekādas jēgas izdomāt jaunus nodokļus, kā arī celt likmes jau esošajiem, ja valsts netiek galā ar tās naudas iekasēšanu, kas tai pienākas jau šobrīd.
Jāpiekrīt Džudičes atziņai, ka, pirms domāt par nodokļu celšanu, valstij būtu jāsamazina savi izdevumi. Šeit gan bažas rada atsevišķu Latvijas amatpersonu izteikumi par nepieciešamību ķerties klāt sociālā budžeta revidēšanai. Cerams, ka tas vismaz nenotiks nepārdomāti un lielā steigā (pēdējo reizi šāds mēģinājums beidzās ar attiecīgu Satversmes tiesas lēmumu). Drīzāk jau politiķiem būtu jāizmanto iespēja, ka šogad notiks Saeimas vēlēšanas un mainīsies valdība, lai beidzot veiktu reformas valsts aparātā, uz kuru līdzšinējo neesamību ir norādījis gan DB, gan Valsts kontrole. Tomēr, zinot Latvijas amatpersonu un politiķu līdzšinējo darba stilu, bažas rada ES pārstāvja izteikums, ka tikai pēc tam, ja ar visiem iepriekšminētajiem instrumentiem netiek sasniegts nepieciešamais konsolidācijas apmērs, jāapsver iespēja celt nodokļus. Redz, ļoti cerams, ka mūsu amatpersonas, jau sākot veidot budžetu, neizlems, ka ar nodokļu iekasēšanas efektivitātes palielināšanu un izdevumu samazināšanu nebūs līdzēts un tāpēc jāievieš vēl kāds nodoklis, par kuru pat pašiem īsti skaidrības nav, kā to administrēt.
Šī nu ir īstā reize, kad Latvijas valdība (lai kurš arī būtu tās vadītājs) var vērt vaļā muti, lai teiktu sakrālo frāzi - mums jāveic noteiktas darbības, jo to prasa aizdevēji. Šajā gadījumā tas varētu skanēt aptuveni tā - mums ir labāk jāiekasē nodokļi, jo to prasa aizdevēji. Un vēl… Premjers Valdis Dombrovskis jau ir paudis, ka, iespējams, budžetu nemaz nevajadzēšot konsolidēt tik lielā mērā. Taču diez vai - jau pērn viņš teica līdzīgus vārdus, bet izrādījās, ka vienošanās šādu manevru nemaz neparedz. Tiesa, cilvēcīgi premjeru var saprast - tuvojas taču vēlēšanas.