Makroekonomika

Karnīte: Pasaules krīze vēl nav beigusies

Sandris Točs, speciāli DB,27.07.2015

Jaunākais izdevums

Ja skatāmies uz aizdevēju prasībām, tās ir kaitīgas tādā ziņā, ka veicina valstī sliktus ieradumus

To intervijā DB saka ekonomikas zinātņu doktore, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Pēdējā laikā izskan apgalvojumi, ka «Latvijas zāles Grieķijai neder». Vai varam uzskatīt, ka šīs «zāles» ir derējušas mums?

Īstermiņā bija rezultāti, kurus valdība varēja likt priekšā kā panākumus, ko devusi taupības politika. Piemēram, ka finanšu tirgos mūs pieņem ar zemu procentu likmi. Bet arī Grieķiju pieņēma finanšu tirgos tūlīt pēc atlabšanas pirmajiem pasākumiem, turklāt bez jebkādas pārmērīgās taupības. Tomēr ilgtermiņā zaudējumi no Latvijā īstenotās politikas ir ļoti lieli. Galu galā mēs jau neatmaksājam uzreiz savus parādus. Mēs tos pārfinansējam. Pirmreizējā aizņemšanās procedūrā bija šie ļoti stingrie nosacījumi, kuri, iespējams, nebūtu finanšu tirgus aizņemšanās gadījumā, turklāt procentu likmes tomēr summējas. Labi, SVF aizdevuma likme bija zemāka. Bet pārfinansēšanas likme vēl nāk klāt. Šis process kopumā ir daudz garāks nekā taupības pasākumi. Savukārt taupības pasākumi ar savu pēkšņumu izdzina cilvēkus no valsts. Šī Latvijas politika bija pilnīgi pretēja tam, ko krīzes apkarošanā un seku mīkstināšanā īstenoja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās rūpējās, kā saglabāt algas un nodarbinātību. Īstermiņā tam bija rezultāts, bet ilgtermiņā nav. Te meklējams iemesls tam, ka ārvalstnieki slavē mūsu politiku, bet neviens pārņemt necenšas. Grieķijā būs tas pats. Jau tagad tur prognozē IKP kritumu pieauguma vietā.

Grieķi ir pieņēmuši aizdevēju prasības. Vai tas nozīmē, ka stāvoklis pamazām normalizēsies un dziļākais krīzes punkts ir garām?

Tas ir atkarīgs no tā, ko mēs uzskatām par normalizēšanos. Grieķija arī tomēr nepieder pie bagātajām valstīm – pie tām, kam viss ir atļauts. Pievienojos tiem ekonomistiem, kuri runā par ilgtermiņa sekām, kas nav tik vienkāršas kā īstermiņa. Tautsaimniecība no šiem taupības pasākumiem cieš. Es nesaku, ka jādzīvo un jāgrimst parādos. Bet situācijas izlīdzināšana ir jāveic pakāpeniski un mīkstāk. Ja skatāmies uz aizdevēju prasībām – gan Latvijas gadījumā, gan Grieķijas tās ir diezgan nesaudzīgas. Tās ir kaitīgas tādā ziņā, ka veicina valstī sliktus ieradumus. Kaut vai Latvijas gadījumā, kad netika saudzētas algas un nodarbinātība, bet tajā pašā laikā bija plaša palīdzības programma bezdarbam. Mēs varēsim runāt, ka «viss ir beidzies» tad, kad būs beigusies pasaules finanšu krīze. Bet tā vēl nav beigusies. Tā būs beigusies tad, kad mēs varēsim ieraudzīt jaunus investīciju projektus stabilā ekonomikā. Kamēr nauda klejos – tā, kā to dara pašlaik – no vienas spekulatīvas nozares uz otru, mēs nevaram runāt, ka krīze ir beigusies.

Vai šīs aizdevēju prasības neliecina par to, ka Eiropā notiek atteikšanās no labklājības valsts modeļa?

Taisnība, ka vērtības mainās. Tās vēlas mainīties. Un mainās tieši ekonomiskās dzīves plāksnē, jo sociālā ekonomika ir ļoti dārga. Augsts labklājības līmenis nozīmē augstus nodokļus, augstus sociālos maksājumus un solījumus par bagātu sociālo politiku. Tas savukārt ir apgrūtinājums ekonomikai, turklāt jāņem vērā, ka sabiedrība attīstītajās valstīs noveco. Cilvēki dzīvo ilgāk, strādāt grib mazāk. Un pat arī atļauts ir strādāt tikai mazāk, lai vairāk cilvēku iesaistītos darba tirgū. Jums taisnība – no sociāla modeļa ir stipra vēlme atiet. Jautājums, vai tas izdosies? Domāju, ka izdosies ar. To prasīs konkurences apstākļi globālajā ekonomikā. Ļoti bieži tik uzsvērts, ka Latvijā sabiedrība saliedējās un vienojās kopīgai idejai. Un šī ideja bija ievērot taupības pasākumus, lai atbrīvotos no parādiem.

Visu interviju Pasaules krīze vēl nav beigusies lasiet pirmdienas, 27. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Karnīte: Par zaļo enerģiju ir ļoti daudz nepatiesas informācijas

Līva Melbārzde,17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl šogad sāksies kandidātu atlase valsts kapitālsabiedrību iepriekš naski likvidēto padomju locekļu amatiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Noteiktie kritēriji valdes un padomes locekļu skaitam valsts kapitālsabiedrībās daudzām no tām paģēr savulaik likvidēto padomju atjaunošanu. Tām jābūt caurspīdīgām stratēģijas un uzraudzības institūcijām ar atbildību, nevis ērtai vietai politiskajām amatpersonām, kuras atrodas nogaidošā režīmā, uzskata DB aptaujātie eksperti.

«Valsts barotavas»

Kapitālsabiedrībā no 2016. gada varēs izveidot padomi, ja uzņēmums sasniedzis konkrētus finanšu rādītājus. Bez tiem vēl viens kritērijs ir vidējais darbinieku skaits. Pēc tā visa kapitālsabiedrības tiek iekļautas konkrētajā lieluma grupā, no kā ir atkarīgs valdes un padomes locekļu pieļaujamais skaits. Pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas kapitāla daļu turētājs izvērtē uzņēmuma rādītājus un iedala kapitālsabiedrību attiecīgajā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Intervija: Varam pazaudēt vērtīgās gāzes krātuves

Sandris Točs, speciāli DB,21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešama neatkarīgu ekspertu un sabiedrības uzraudzība pār Latvijas Gāzes sadalīšanas procesu, jo tas valstij ir pārāk svarīgs jautājums

Tā intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte. Gāzes tirgus liberalizācija būs viens no būtiskākajiem uzdevumiem jaunajai valdībai. «Jautājums par Latvijas Gāzi ir krietni sarežģīts. Jo no vienas puses tas skar komunālos pakalpojumus, līdz ar to cilvēku maciņus, bet no otras – runa ir par neaptverami vērtīgu Latvijas dabas resursu, jo šeit ir pazemes dabasgāzes krātuves,» uzsver R. Karnīte.

Pašlaik šo liberalizāciju politiķi mēģina veikt ļoti sasteigti, neskatoties uz akcionāru līgumu iespējamajiem pārkāpumiem, kas draud ar starptautisku tiesvedību.

Tieši tāpēc liberalizācijas sakarā es pat ne tik daudz uzsvērtu draudošo cenu celšanās jautājumu, kā iespēju pazaudēt pazemes gāzes krātuves. Jo jautājumi par Latvijas Gāzi un pazemes gāzes krātuvēm ir jāskata kopā. Nav teikts, ka liberalizācija Latvijas Gāzi iznīcinās, bet, protams, tā uzņēmumu apdraud. Izskatās, ka uzņēmums pašlaik cīnās, lai sevi pasargātu. Un mēs, Latvijas sabiedrība, esam ieinteresēta, lai visai valstij svarīgais uzņēmums pastāv un attīstās, nevis tiek iznīcināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus. Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik lielas, kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā.

R. Karnītes skatījumā DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr, pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotājus skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai atstās destruktīvas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot iekšzemes kopproduktu (IKP) par vairāk nekā 1%, uzskata eksperti

Pašlaik izvērstā cīņa pret valsts atbalsta saņēmējiem, nenodalot zaļās elektroenerģijas ražotājus, kam valsts atbalsts ir attaisnojams, no tiem, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, rada būtiskus zaudējumus nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā, kā arī kavē jaunas investīcijas, secināts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) veiktajā pētījumā par obligātā iepirkuma (OI) sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību. Nozares eksperti EM centienus reformēt pastāvošo sistēmu sauc par bumbu ar laika degli, jo izstrādātais scenārijs, kas drīzumā tiks skatīts Ministru kabinetā (MK), var atstāt graujošas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pašvaldību kapitālsabiedrību skaits sarūk, apgrozījums – trekni pieaudzis

Rūta Kesnere,07.07.2017

Eksperti kā uzskatāmāko piemēru tam, ka pašvaldība bez kāda iemesla un nepamatoti dibina savu kapitālsabiedrību, min Rīgas pašvaldības uzņēmumu Aqua Riga, kas darbojas jomā (dzeramā ūdens ražošana), kurā nav vērojamas tirgus nepilnības un ir gana liela konkurence.

Foto: Lita Krone/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo astoņu gadu laikā to uzņēmumu skaits, kuros pašvaldības ieguldījums ir vismaz 51%, samazinājies par trešdaļu. Vienlaikus, baudot piederību vietvarām un iespēju strādāt īpašos konkurences apstākļos, vidējais apgrozījums audzis par 40%

To rāda Lursoft pētījums. Pašvaldībām piederošo uzņēmumu skaits kopš 2009. gada samazinājies 45 pašvaldībās. Jaunākais piemērs – šā gada pavasarī lēmumu likvidēt pašvaldības uzņēmumu Ogres Svēte pieņēma Ogres novada dome. Kapitālsabiedrību likvidēšanas galvenie iemesli minēta darbības nerentabilitāte un spēcīgi privātie pakalpojumu sniedzēji.

Lūgts vērtēt šādu praksi un to, vai tā nediskriminē privātos uzņēmējus, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Armands Nikolajevs atbild noliedzoši. Tiesa, viņš gan atzīst, ka ir gadījumi, kad pašvaldības šajā biznesā ir iesaistījušās nepamatoti. Taču vairākas pašvaldības šādus uzņēmumus izveidojušas tādēļ, ka nav izdevies atrast privātu sadarbības partneri. Asociācijas izpilddirektors pauž viedokli, ka atkritumu apsaimniekošanā vislabākais būtu iedzīvināt publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kāds šajā jomā ir ļoti izplatīts Rietumeiropas valstīs. PPP kā pievilcīgu modeli vairāku pakalpojumu sniegšanā min arī ekonomiste Raita Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru